Kultūraugu mēslošana. Minerālmēslu raksturojums un ietekme uz augu attīstību un ražas kvalitāti

1.

LATGALES INDUSTRIĀLAIS TEHNIKUMS
KULTŪRAUGU MĒSLOŠANA
Minerālmēslu raksturojums un ietekme uz augu attīstību
un ražas kvalitāti
Profesionālo priekšmetu skolotāja
Valērija Ančevska
2022

2.

Mēslošanas līdzekļu lietošanas norma un deva
• Norma – mēslošanas līdzekļu daudzums, ko nepieciešams iestrādāt
augsnē visā auga veģetācijas laikā.
• Deva – mēslošanas līdzekļu daudzums, ko iestrādā augsnē vienā
paņēmienā.
N120 – visam ziemas kviešu veģetācijas
periodam
N30
rudenī
N60
atjaunojoties
veģetācijai
Devas
N30
stiebroša
nas fāze
Norma

3.

• Lietošanas normas izteiksme:
• Tīrvielā,
• Fiziskās vienības.
Normas un devas pārreķins no tīrvielas uz fiziskajām vienībām un
otrādi.

4.

MINERĀLMĒSLU KLASIFIKĀCIJA
Pēc ķīmiskā sastāva
Makroelementu
minerālmēsli
Makroelementu
minerālmēsli, kas
bagātināti ar
mikroelementiem
Vienkāršie minerālmēsli
Kompleksie minerālmēsli
Mikroelementu
minerālmēsli
Zemas koncentrācijas – N, P2O5, K2O <25%
Koncentrēti – N, P2O5, K2O – 50%
Augsti koncentrēti – N, P2O5, K2O > 50%

5.

MINERĀLMĒSLU KLASIFIKĀCIJA
Pēc fizikāli – tehnoloģiskām īpašībām
Cietie
Šķidrie
pulverveida
šķīdumi
kristāliskie
suspensijas
granulētie
gāzu šķīdums ūdenī
Sašķidrināta gāze

6.

• Minerālmēslu fizikāli – mehāniskas īpašības raksturo to kvalitāti.
• Un tām ir liela nozīme organizējot minerālmēslu glabāšanu, jaukšanu un
kvalitatīvu izsēju.
• Dažādu ārējo faktoru ietekmē, kā arī ilgstoši glabājot, minerālmēslu fizikāli –
mehāniskās īpašības var mainīties.
• Galvenās minerālmēslu fizikāli – mehāniskās īpašības:
• Mitrums, higroskopiskums
• Blīvums, Birstamība
• Granulometriskais sastāvs
• Granulu noturība – uz saspiešanu, uz saberšanu
• Sagulsnēšanās
• Izsējamība
• Galvenās minerālmēslu fizikāli – mehānisko un ķīmisko īpašību izmaiņas,
kas notiek glabāšanas laikā un būtiski ietekmē minerālmēslu pielietošanas
kvalitāti:
• Samitrināšanās
• Pārkristalizācija
• Sacementēšanās
• Sasalšana
• Tipluma palielināšanās
• Granulu sabrukšana
• Ķīmiskās reakcijas uzglabāšanas laikā

7.

AUGU BARĪBAS ELEMENTU MASAS RAKSTUROŠANA
MINERĀLMĒSLOS
N, P2O5, K2O
Darbīga viela
Mēslošanas līdzeklī
N, P, K
Oksīdu formā – galvenokārt laukkopībā (N, P2O5, K2O)
Elementu formā – galvenokārt dārzkopībā (N, P, K)

8.

Kompleksie minerālmēsli
NPK(S) 8-20-30(2) satur:
8% N, 20% P2O5, 30% K2O,
2% S
Kompleksie minerālmēsli
NPK 9-12-25 satur: 9% N,
12% P2O5, 25% K20

9.

SLĀPEKĻA MINERĀLMĒSLU KLASIFIKĀCIJA
Pēc ķīmiskā sastāva
Amonjaka un amonija
Nitrātu
Amonija nitrātu
Amīdu
Kombinētie

10.

SLĀPEKĻA MINERĀLMĒSLU VEIDI
Bezudens amonjaks
satur 82,3% N
Amonjakūdens –
25% NH3 šķīdums ūdenī, satur 20,5% N.
Amonija sulfāts –
• Vāji higroskopisks, balts, iepelēks vai iezilgans. Kristāli vai granulas.
• Satur 20% N.
• Darbojas lēnāk kā amonija salpetris.
• Pamatmēslojumā un papildmēslojumā.
• Vairāk nekā citi slāpekļa mēsli paskābina augsni.
Amonija – nātrija sulfāts
• Kristāliska viela iedzeltenā krāsā.
• Satur ne mazāk par 15% N un līdz 2.5% organisko piemaisījumu.
• Satur 20-25% Na2SO4 (9% Na2O).
• Labs mēslojums krustziežiem u.c. kultūraugiem, kuras labi atsaucas
uz nātriju un sēru.

11.

Nitrātu minerālmēsli
Nātrija nitrāts
• Pelēcīga, iedzeltena kristāliska viela.
• Labi šķīst ūdenī, higroskopisks.
• Oksidētājs.
• Satur 16% N, 26 Na.
• Lieto pamatmēslojumā un papilmēslojumā, kuri pozitīvi reaģē uz
nātriju.
Kalcija nitrāts –
• Balta, kristāliska viela, vai granulēts.
• Ļoti higroskopisks.
• Satur 15.5% N un 20% Ca.
• Apgādā augus ar ūdenī šķīstošo kalciju.
• Galvenokārt lieto kalcija prasīgo augu papildmēslošanai.

12.

Amonija – nitrātu minerālmēsli
Amonija nitrāts
• Balta, kristāliska viela, granulēts. Satur 34% N. No kopējā daudzuma
50% N-NO3, 50% N-NH4 formā.
• Higroskopisks, uzglabājot samitrinās.
• Ātri iedarbīgs papildmēslojumā (ziemāju graudaugiem, zālājiem
pļavās un ganībās).
• Lieto arī pamatmēslojumā.
• Lietošana paskābina augsni.
Kaļķa – amonija salpetris –
• Satur 21-32% N un 40-44% CaCO3 un MgCO3.
• Granulēts, labākas fizikālās īpašības, var piegādāt vaļējā veidā.
• Mazāk nekā amonija salpetris paskābina augsni.
• Efektīvs visu kultūraugu mēslošanā.

13.

Amīdu minerālmēsli
Urīnviela
• Balta, kristāliska viela, kuru tālāk granulē.
• Higroskopiska.
• Satur 46% N.
• Sadalīšanās ātrums ir atkarīga no temperatūras, augsnes
granulometriskā sastāva, organiskas vielas satura augsnē, augsnes
reakcijas.
• Slāpekļa zudumi var sastādīt no 5-30%, atkarībā no augsnes īpašībām
un veģetācija apstākļiem.
• Lietošanas īpatnības: Pamatmēslojumā, papildmēslojumā.
• Darbojas nedaudz lēnāk kā amonija salpetris.

14.

Kombinētie slāpekļa minerālmēsli
Urīnviela - amonija nitrāta šķīdums - KAS
• Slāpekļa saturs var variet atkarībā no koncentrācija, neatšķaidītam
28-34%. Bezkrāsains, negaistošs šķīdums, blīvums - 1.3 – 1.35 t m3,
kristalizācijas temperatūra -23C, pH 7-8.
• Stabils šķīdums, var izsmidzināt virs augsnes vai pa augošiem
augiem (papildmēslojumā).
• Dodot papilmēslojumā jāraugās, lai neapdedzinātu augus. Lieto
atšķaidītu, lai slāpekļa saturs nepārsniegtu 10-15% N.
Lietošanas priekšrocības:
• Slāpeklis saistītā veidā.
• Lētāka ražošana un lietošana
• To sastāvā viegli iekļaut pesticīdus un mikroelmenetus.
• Vieglāk nodrošināt vienmērīgu izkliedi.
• Labs komponents citu šķidro minerālmēslu ražošanai.
Lietošana pamatmēslojumā, papildmēslojumā.

15.

Slāpekļa minerālmēslu efektivitātes paaugstināšanas galvenie
virzieni
• Praktiski visi slāpekļa minerālmēsli ir ūdenī viegli šķīstošā veidā.
• Iestrādājot augsnē, tie ātri pāriet augsnes šķīdumā.
• Tālāk minerālmēsli pakļauti dažādām fizikālām, ķīmiskām,
bioķīmiskām pārvērtībām.
• Kā rezultātā var notikt ievērojami slāpekļa zudumi no augsnes.
• Šķidro N mēslu formu izmantošana
• Ūdenī maz šķīstošu formu izmantošana
• Kapsulētie, granulētie (granulu pārklāj ar ūdens necaurlaidīgu
materiālu plēvi)

16.

SLĀPEKĻA CIKLS LAUKSAIMNIECĪBĀ
• 20% no N, kas ir kultūraugu ražā, ar uzturu patērē cilvēki;
• 80% no N, kas ir kultūraugu ražā, tiek patērēts kā lopbarība – no
tā 19% pāriet lopkopības produkcijā, 82% tiek izdalīti apkārtējā
vidē, galvenokārt kūtsmēslu veidā.

17.

Fosfora minerālmēsli un fosfora ietekme uz augu augšanu un
attīstību
• Vairāk reprodukcijas orgānos un augošajās augu daļās.
• Veicina augu nobriešanu.
• Veicina slāpekļa reutilizāciju.
• Veicina sakņu attīstību, cerošanas intensitāti, ziemāju
pārziemošanu.

18.

Augu iespēja izmantot augsnē esošos fosfora savienojumus
• Vienvērtīgo katjonu fosfāti. K+, Na +, NH4 + fosfāti.
- Viegli šķīstoši, augiem labi izmantojami.
- Maz, ātri stājas apmaiņas reakcijās ar citiem augsnes šķīdumā
esošajiem joniem.
• Divvērtīgo katjonu fosfāti.
- Ca(H2PO4)2, Mg(H2PO4). Šķīst ūdenī. Maz.
- CaHPO4, MgHPO4. Ūdenī šķīst vāji, labi vājās skābēs. Augnē
relatīvi vairāk. Augiem daļēji izmantojami.
- Ca3(PO4)2, Mg(PO4)2. Ūdenī praktiski nešķīst, tikai samērā stiprās
skābēs. Uzkrājas kā rezerve, jo pie aptuveni neitrālas reakcijas
augi praktiski nevar izmantot.
• Trīsvērtīgo katjonu fodfāti. FePO4, AlPO4.
- Ļoti grūti šķīstoši, augiem praktiski neizmantojami. Veidojas
skābās augsnēs. Augiem izmantojami pēc ķīm. pārveidošanā.

19.

Augiem viegli uzņemamā fosfora krājumi augsnē
• Minerālaugsnēs ap 5-9% no kopējiem krājumiem jeb 150-450 kg ha
P2O5.
• Latvijā 57% no augsnēm fosfora nodrošinājums vidējs un augsts.
• Vidējais saturs lauksaimniecībā intensīvi izmantojamā zemē 55 mg
kg-1 P2O5.
- Fosfora savienojumi augsnē ir mazāk kustīgi, salīdzinot ar slāpekli,
kāliju, kalciju.
- Fosforu augs var uzņemt H2PO4-, HPO42- jonu veidā, taču to izplatība
un attiecība augsnes šķīdumā var mainīties.
- Tiek uzskatīts, ka pie pH 7.2 abu šo jonu koncentrācija augsnes
šķīdumā ir aptuveni vienāda, bet skābākās augsnēs dominē H2PO4jons, bet bāziskās augsnēs HPO42-.

20.

Minerālmēsli
Augu atliekas
un org. mēsli
Augsnes org.
viela
Mikroorganismi
un augsnes
fauna
Minerāli
FOSFORS AUGSNES
ŠĶĪDUMĀ
Erozija un
noskalošanās
Iznese ar ražu

21.

Fosfora minerālmēslu klasifikācija
Ūdenī šķīstošie – vienkāršais un
divkāršais superfosfāts
Citronskābē un amonija citrātā
škīstošie – precipitāts,
termofosfāti, bezfluora fosfāti
Gūti šķīstošie fosfora
minerālmēsli (šķīst stiprās
minerālskābēs) – fosforītmilti,
kaulu milti

22.

Ūdenī šķīstošie fosfora minerālmēsli
• Vienkāršais superfosfāts (ražo apatītu vai fosforītu koncentrātu
apstrādājot ar sērskābi).
- 1 tonna apatīta koncentrāta + 1 tonna sērskābes = 2 tonnas
vienkāršā superfosfāta.
- Iedarbīgs fosfora mēslošanas līdzeklis, jo praktiski viss fosfors ir
ūdenī šķīstošā veidā.
- Lieto pamatmēslojumā vai arī reizē ar sēju.
- Reizē ar sēju var dot nelielu mēslojuma devu, tikai 10-15 kg ha
P2O5, kas atvilst 50-75 kg ha vienkāršā superfosfāta.

23.

• Divkāršais superfosfāts.
- Iegūst apatītus vai fosforītus apstrādājot ar
fosforskābi.
- Granulēts, labas fizikālās īpašības.
- Lietošanas īpatnības līdzīgas vienkāršajam
superfosfātam.

24.

Citronskābē un amonija citrātā šķīstošie fosfora minerālmēsli
• Precipitāts.
- Smalks, balts vai gaišpelēks putošs pulveris.
- Pamatmēslojumā visiem kultūraugiem, visās augsnēs.
- Iedarbība lēnāka kā superfosfātam.
- Var būt arī bezūdens forma – plaši lieto kā minerālbarību
lopkopībā.

25.

Grūti šķīstošie fosfora minerālmēsli
• Fosformilti
- Iegūst samaļot dabīgos fosforītus.
- Tumšpelēks vai tumši brūnganpelēks, smags, putošs
pulveris.
- Pamatmēslojumā, skābās augsnēs.
• Kaulu milti
- Balts, pelēks vai brūngans smalks, putošs pulveris.
- Pilnīgi šķīst tikai stiprās skābēs.
- Iedarbība lēna, ilgstoša.
- Lieto skābās augsnēs, pamatmēslojumā dārzeņiem,
siltumnīcās, dekoratīviem kultūraugiem.

26.

Fosfora minerālmēslu lietošanas vispārīgie principi
• Gan ūdenī šķīstošos, gan citronskābē un amonija citrātā
šķīstošos fosfora savienojumus minerālmēslos apzīmē
«augiem izmantojamie fosfora savienojumi» – bet, to
izmantošanas iespējas augiem dažādos apstākļos ir ievērojami
atšķirīgas.
• Augiem, kuri raksturojas ar īsu veģetāciju, intensīvu augšanu
un kuriem ir vāji attīstīta sakņu sistēma, galvenokārt ir
nepieciešams lietot mēslojumu ar augstu ūdenī šķīstošā
fosfora īpatsvaru.
• Augsts ūdenī šķīstošo fosfor savienojumu īpatsvars mēslojumā
ir mazāk nozīmīgs kultūraugiem, kuras raksturojas ar garu
veģetāciju (daudzgadīgie zālāji pļavās un ganībās).
• Maksimālo atdevi no lietotajiem fosfora minerālmēsliem var
iegūt, ja augi tiek nodrošināti ar pārējiem barības elementiem,
ieskaitot mikroelementus.

27.

Fosfora minerālmēslu pēcietekme
• 1. gadā kultūraugi no minerālmēsliem izmanto 10-20% iestrādātā fosfora.
• 2. gadā – papildus vēl 8-12% no iepriekšējā gadā.
• 3. gadā – vēl aptuveni 7% iestrādātā fosfora.
• Kopā tīs gados aptuveni 30% no iestrādātā daudzuma. Atkarīga no
augsnes reakcijas.
• Fosfora minerālmēslu iestrāde augsnē:
- Vienlaidus,
- Lokāli,
- Rindas mēslojumā.
- GALVENOKĀRT LIETO PAMATMĒSLOJUMĀ! Papildmēslojumā
zema efektivitāte.

28.

Faktori, kas ietekmē fosfora uzņemšanu
• Augsnes fizikālie faktori (granulometriskais sastāvs,
sablīvēšanās, temperatūra, mitrums).
• Augsnes ķīmiskie faktori (mineraloģiskais sastāvs,
organiskā viela, mijiedarbība ar citiem augu barības
elementiem).
• Augsnes bioloģiskie faktori (augu atlieku ietekme,
sakņu ietekme, mikorizas ietekme).
• Kultūraugu faktori (sakņu attīstība un izplatība, šķirnes,
ražas līmenis).
• Mēslojuma faktori (šķīdība ūdenī, fosfora savienojumu
veids, mēslojuma fizikālās īpašības, mēslojuma
izvietojums augsnē).

29.

Kālija minerālmēsli
• Klasifikācija:
- Pēc iegūšanas veida:
- Kāliju saturošie minerāli
- Rūpnieciski ražotie kālija minerālmēsli
- Jauktie kālija minerālmēsli
- Pēc ķīmiskā sastāva
- Hloru saturošie
- Hloru nesaturošie

30.

Kālija minerālmēslu ražošanas tehnoloģija
• Galvenokārt lieto KCl, to iegūst no silvinīta KCl +
NaCl.
• Iežu mehāniska apstrāde.
• KCl atdalīšana no iežu pamatmasas:
- Kristalizācijas metode
- Flotācijas metode

31.

Rūpnieciski ražotie kālija minerālmēsli
• Kālija hlorīds.
• Sīkkristāliska, rupji kristāliska, granulēta viela.
• No baltas līdz sarkanbrūnai krāsai.
• Sarkanīgo krāsu toni rada dzelzs un citu metālu
oksīdi.
• Labi šķīst ūdenī.
• Lieto pamatmēslojumā, kā arī vajadzīvas gadījumā
– papildmēslojumā.

32.

• Kālija sulfāts.
• Balts vai iepelēks, sīkkristālisks sāls.
• Labi šķīst ūdenī, nesablīvējas.
• Pret hloru jūtīgu kultūraugu mēslošanā – dārzeņi,
lini, kartupeļi, tauriņzieži.
• Pamatmēslojumā un papildmēslojumā.
• Ieteicams dārzeņiem, jo satur sēru un arī pret hloru
jūtīgu kultūraugu mēslošanā.

33.

• Kālija karbonāts.
• Alumīnija ražošanas blakusprodukts.
• Smalks, labi šķīstošs pulveris, slikti izsējams, sablīvējas.
• Nav piemērot mehanizētai izkliedēšanai.
• Kālija magnēzijs.
• Var lietot visās augsnēs, visiem kultūraugiem.
• Priekšroka pret hloru jūtīgiem kultūraugiem, kā arī augsnēs
ar zemu Mg saturu.
• Pamatmēslojumā, var lietot savlaicīgi pirms kultūraugu
sējas.

34.

Pārējo kālija minerālmēslu komponentu nozīme
• Hlors – Cl. Augiem vajadzīgs nelielos daudzumos.
• Hlora toksikoze samazina transpirāciju un kalcija
uzņemšanu.
• Nātrijs – Na. Veicina kālija izmantošanos un tā
pārvietošanos no vecākām auga daļām uz jaunākām,
var palielināt fosfora, arī cukuru daudzumu augos,
veicina ogļhidrātu, sevišķi saharozes pārvietošanos..