Detaļu virsmu apstrāde pirms špaktelēšanas. Apstrādes instrumenti un abrazīvie materiāli

1.

Detaļu virsmu apstrāde pirms
špaktelēšanas.
Apstrādes instrumenti un
abrazīvie materiāli
Raivis Seļaņins

2.

Detaļu virsmu apstrāde pirms
špaktelēšanas.
1. Identificēt labojamās vietas (buktes, rūsa);
2. Nomazgāt detaļu ar mazgāšanas līdzekli un ūdeni
3. Notīrīt kopšanas vaskus, eļļas paliekas, putekļus, netīrumus no virsbūves (ērtāk to
būs izdarīt ar silikona tīrītāju jeb attaukotāju). Virsmai jābūt sausai.
4. Noņemt visas liekās detaļas, kuras netiks krāsotas un ir noņemamas vai aplīmē tās
ar speciālo līmenti;
5. Bojātās vietas un pāreju slīpēšana (ja bojātajā vietā jau ir špaktele utml., tad šī vieta
arī ir jāizslīpē)

3.

Attaukošana
• Virsmu attīrīšanai auto krāsošans darbos izmanto Silikonu tīrītāju – attaukotāju.
• Attaukotājs ir speciāli izstrādāts, lai efektīvi šķīdinātu eļļas, taukus, pulēšans pastu un citas
auto kosmētikas nevēlamu palieku noņemšanai, nesabojājot virsmu.
• Tā sastāvā ir mazāk agresīvi šķīdinātāji kā krāsu atšķaidītājos, tapēc to var izmantot arī,
piemēram, bituma traipu tīrīšanai no auto krāsojuma vai lakojuma, bez riska sabojāt to.
• Attaukotāju uzklāj uz virsmas ar neplūksnājošā materiāla salveti, un ar otru tīru salveti
noslaukot to. Ja attaukotājam izmanto tikai vienu salveti, tad iespējams, ka nevēlamie
piemaisījumi netiek pilnībā noņemti, kas var izraisīt krāsošanas defektus.
• Attaukotāja pielietošana ir svarīga pirms katras nākamā materiāla uzklāšanas, izņemot
gadījumus, kad materiāls tiek uzklāt viens uz otra „slapjš uz slapja” bez slīpēšanas.

4.

Slīpēšana
Ja slīpēšana tiek veikta pareizi:
• tiek panākta līdzena un gluda virsma;
• tiek panākts labāks rezultāts, jo uz virsmas ir mazāk putekļu;
• darba izmaksas ir mazākas, kā attiecībā uz abrazīviem, tā arī uz citiem
turpmāk izmantojamiem materiāliem.
• Pēc slīpēšanas virsma rūpīgi jānotīra no slīpēšanas putekļiem, abrazīva
paliekām (sāļiem), taukiem u.t.t .

5.

Abrazīvu uzbūve
• Pamatnes materiāls ne tikai notur abrazīvos slāņus, tam ir arī jāpārnes slīpēšanai
pieliktais spēks uz virsmu. Tas nozīmē, ka lielākiem abrazīvu graudu iedarbībai uz
virsmu nepieciešams lielāks spēks, līdz ar to tiem ir vajadzīgs arī stiprāks pamatnes
materiāls. Piemēram, pamatne, kas izgatavota no austas auduma šķiedras, principā ir
izturīgāka un stabilāka nekā papīra pamatnes. Atkarībā no struktūras audums var būt
ciets vai lokans, un mūsdienās ir pieejamas arī izturīgas papīra pamatnes, kas ir īpaši
izstrādātas grūtiem slīpēšanas darbiem paredzētu materiālu ražošanai.
Svarīgs faktors lokanu abrazīvu izgatavošanā ir izmantotais sveķu daudzums.
Izmantojot maz sveķu, produkts agresīvāk iedarbosies uz virsmu, taču kalpos īsāku
laiku. Palielinot sveķu daudzumu, attiecīgi tiek paildzināts produkta kalpošanas laiks

6.

Abrazīve materiāli
• Ir svarīgi izvēlēties pareizo smilšpapīra graudainību katram uzdevumam, lai izvairītos no krāsojuma bojājumiem
• Smilšpapīra garudainību apzīmē ar indeksu P, kam seko skaitlis, kurš norāda uz konkrēta smilšpapīra saturošu abrazīvo
daļiņu uz kvadrātcollu (piem. P600 vai P180). Jo mazāks P skaitlis, jo smilšpapīrs ir rupjāks, un otrādi. Konkrēta
graudainības P smilšpapīra izmantošana ir atkarīga no veicamās slīpēšanas darbības veida.
• Smagiem darbiem, piemēram, krāsas pilnīgai noņemšanai, būtu nepieciešams izmantot mazākas graudainības skaitļa P
smilšpapīrus un otrādi,
• smalkai skrāpējumu slīpēšanai lakas kārtā varētu izmantot ievērojami augstāka P skaitļa graudainības smilšpapīru.
• Slīpējot, jālieto pakāpeniski, augošā kārtībā, smalkāka “grauda” slīpmateriāli, lai sasniegtu atbilstoši labu rezultātu
• Tas nozīmē, ka nevajadzētu izlaist vairāk kā 2 slīpmateriālu raupjuma pakāpes un PE špakteles pirmapstrādē ieteicams
izlaist tikai vienu pakāpi

7.

• Smilšpapīri iedalās pielietojumam ar slīpmašīnu (mehāniski) vai slīpējot ar roku.
• Nav pareizi izmantot slīpmašīnām paredzētos slīpdiskus slīpējot ar roku, un otrādi.
• Slīpēšanai ar roku smilšpapīri iedalās t.s . „sausajos”, kur slīpēšana notiek bez ūdens,
un t.s „ūdensizturīgajos”, kur slīpēšana notiek ar izmērcētu smilšpapīru, pastāvīgi
noskalojot virsmu ar tīru ūdeni, novadot slīpēšanas putekļus. Nav pieļaujams
„sauso” slīpapīru izmantot ar ūdeni.
• Pirms „ūdensizturīgā” slīppapīra izmantošanas to vispirms 10-15 min. izmērcē vēsā
ūdenī.

8.

Graudainība P 40-80
• Graudainība P 40-80
• P40 graudainības smilšpapīru izmanto ļoti rupjiem slīpēšanas darbiem,
galvenokārt pirms virsbūves krāsojuma pilnīgas atjaunošanas darbiem uz tīra
metāla. Šis ir ļoti rupjas graudainības smilšpapīrs kas atstāj rupjas švīkas.
Ieteicams izmantot tikai īpašas nepieciešamības gadījumā, piem. noslīpējot
rūsu vai dziļas švīkas metālā pirms špakteles uzklāšanas.
• P80 graudainības smilšpapīru pamatā izmanto špakteles slīpēšanai. Špakteli
un metālu slīpē tikai „sauso” metodi.

9.

Graudainība P 120-180
• P120 graudainības smilšpapīrs tiek pielietots kā pērejas posma abrazīvs,
iepriekš lietotā rupjākā abrazīva atstāto švīku nolīdzināšanai.
• P180 ir paredzēts špaktelēto vietu un metāla robežvirsmu nolīdzināšanai, kā
arī smalkgraudainās špakteles slīpēšanai. Ar P180 var noslīpēt vieglus rūsas
pleķus, minimāli saskrāpējot virsmu.

10.

Graudainība P 320-400
• Abus šīs graudainības smilšpapīrus parasti izmanto slīpēšana pirms
gruntēšanas. P320 ir piemērots špakteles beidzamajai slīpēšanai. P400 ir piemērots
smalkgraudainās špaktes slīpēšanai vai grunts rupjajai slīpēšanai (pamatā ieteicams
P600). Šī slīpēšanas posma mērķis ir panākt pēc iespējas viendabīgāku un līdzenāku
virsmu pirms grunts uzklāšanas. Mazākie atstātie nelīdzenumi vai defekti šajā
slīpešanas posmā neizbēgami atstāj iespaidu uz krāsojuma izskatu un kvalitāti, tāpēc
ir vērts pievērst īpašu rūpību šajā virsma sagatavošanas procedūrā.
• Lai nepieļautu virsmas viļņveida izslīpējumus, jālieto virsmas profilam piemērotus
slīpēšanas blokus. Tas ļauj vienmērīgi sadalīt piespiešanas spēku visai smilšpapīra
virsmai vienādi. Vienmēr jācenšas slīpēt pamīšus ar krusteniskām bloka virzības
kustībām, neuzkavējoties atsevišķās vietās.

11.

Graudainība P 600-800, P 1000-1200 un P
1500-2000
• P600-800 graudainības smilšpapīr tiek pielietoti grunts slīpēšanai pirms krāsas
uzklāšanas.
• Ar P1000 -12000 graudainības smilšpapīru var veikt bāzes krasu nelielu defektu
labošanu pirms lakas uzklāšanas, izmantot „slapjās” slīpēšanas tehniku. Tāpat ar šo
tehniku un garudainības smilšpapīriem iespējams nomatēt iepriekš krāsotās virsmas
pirms pārkrāsošanas.
• P1500- 2000 ir piemērots krāsas virskārtas vai lakas kārtas slīpēšanai, nelielu
skrāpējumu novēršanai gadījumos, kad abrazīvās pulēšanas pastas ir pārāk
smalkgraudainas šim mērķim. Skrāpējumu slīpēšanai iesāciet ar P1500 un nobeidziet
ar P2000, kam seko abrazīvā pasta.

12.

13.

Sausā slīpēšanas priekšrocības
Sausā slīpēšana = Bez ŪDENS = mazāk tīrīšanas darbi.
Mazāks risks saskārties ar defektiem kā -mitruma veidotās “čūlas”.
Neveidojas sāls kristālu nogulsnas.
Īsāks slīpēšanas laiks.
Virs 30% Laika Ietaupījums.
Smalkāks slīpdisks.
Nemainīga slīpēšana = vienāds rezultāts.

14.

• Modernās slīpmašīnas ir pielietojamas katram slīpēšanas “solim”
• Augsta rezultāta sasniegšanai jāizvēlas atbilstošs instruments!
Orbitālā slīpmašīna
Ekscentra Orbitālā
slīpmašīna
Planetārā slīpmašīna
Slīpēšanas kluči