Starptautiskās ekonomiskās attiecības

1. Starptautiskās ekonomiskās attiecības

2. Starptautiskā ekonomika

Virzītājspēki
Tirgus (objektīvais)
Publisko un privāto
tiesību normas (subjektīvais)

3. Svarīgākie starptautiskās ekonomikas elementi

Ekonomikas
resursi
Teritoriāli
politiskas
ekonomikas
vienības
Ekonomikas
politika
Starptautiskas
ekonomiskās
attiecības

4. Ekonomikas resursi

teritorija
dabas apstākļu komplekss un tā
daudzveidība
dabas resursi
cilvēku resursi
uzkrātās materiālās bagātības
uzkrātās zināšanas, pieredze, iemaņas

5. Teritoriāli politiskas ekonomikas vienības

Valstu nacionālās saimniecības ar tām
raksturīgo ekonomikas struktūru
Transnacionālās ekonomiskas teritoriālās
vienības (globālas, reģionālas, lokālas)

6. Ekonomikas politika (stratēģija un taktika)

valstu nacionālās ekonomikas tips,
saimniecības sistēmas
valstu ekonomiskā politika, tās mērķi
starptautiskā ekonomiskā politika un
procesi (globalizācija, konkurence,
integrācija, ekoloģizācija)

7. Starptautiskās ekonomiskās attiecības (tirgus)

starptautiskā tirdzniecība
starptautiskā kapitāla plūsma
starptautiskās valūtas attiecības
starptautiskie pakalpojumi
darbaspēka kustība
globālu problēmu kopējie ekonomiskie
risinājumi

8. 3 Globalizācijas posmi

Autors: Tomass Frīdmens

9. Globalizācijas pirmais laikmets 1492-1800

Kristofors Kolumbs samazina pasaules
izmērus no lielas uz vidēju.
Galvenais jautājums – kā mana valsts
iekļaujas globālajā konkurencē un spēj
izmatot iespējas, kā es ar savas valsts
starpniecību varu iziet globālā mērogā un
sadarboties ar citiem?
Virzītāji - eiropieši

10. Globalizācijas otrais laikmets 1800-2000

Tehniskie izgudrojumi – no tvaikoņa līdz
draugiem.lv
Galvenais jautājums – kā mana
kompānija iekļaujas globālajā
ekonomikā? Kā tā izmanto iespējas? Kā es
ar savas kompānijas starpniecību varu būt
globāls un sadarboties ar citiem.
Virzītāji – eiropieši un amerikāņi

11. Globalizācijas trešais laikmets 2000 un tagadne

Virzītājspēks – klēpja dators un optiskais
kabelis. Pasaule samazinās no mazas uz
mazītiņu.
Galvenais jautājums - kā Es iekļaujas
globālajā ekonomikā? Kā Es izmantoju
iespējas? Kā Es varu būt globāls un
sadarboties ar citiem.
Virzītāji – visas ādas krāsas

12. Globalizācijas sektori

1
Finansu un kapitāla
piederības globalizācija
Finansu tirgus decentralizācija, starptautiska kapitāla aprite,
ienākumu pieaugums. Akcionāru globalizācija ir attīstības
sākuma stadijā.
2
Tirdzniecības un dažādu
stratēģiju, īpaši
konkurences globalizācija
Biznesa pasākumu integrācija pasaules mērogā, saskaņotu
pasākumu veikšana ārzemēs, komponentu meklēšana un
stratēģisku līgumu slēgšana globālā mērogā
3
Tehnoloģiju un izglītības
globalizācija
Pateicoties informācijas tehnoloģijām ir iespējamas
komunikācijas gan viena uzņēmuma iekšienē, gan – starp
dažādiem uzņēmumiem.
4
Dzīvesveida un patēriņa
modeļu globalizācija;
kultūras globalizācija
Dominējošo dzīvesveidu izplatīšanās un nostiprināšanās
arvien lielākā skaitā pasaules valstu. Patēriņa modeļu
“nolīdzināšana”. Kultūras transformācijas draudi “kultūras
barībā” jeb “kultūras precēs”.
5
Likumdošanas un
pārvaldes globalizācija
Valstu parlamentu un valdību loma samazinās. Centieni radīt
jaunas paaudzes likumus un globālās pārvaldes institūcijas.
6
Globalizācija kā pasaules
politiskā unifikācija
Pasaules sabiedrību integrācija globālā politiskā un
ekonomiskā sistēmā
7
Uztveres un apziņas
globalizācija
Sociālo un kultūras procesu centrā – “Viena pasaule”,
pasaules pilsoņi.