Pētījuma aktualitāte

1. Studiju programma „Tiesību zinātne” UZVĀRDA MAIŅAS ATBILSTĪBAS BĒRNA VISLABĀKAJĀM INTERESĒM TIESISKIE UN PRAKTISKIE ASPEKTI

29/01/2024
Zinātniskais vadītājs: Viesdocētāja Ph. D Jolanta Dinsberga

2. Pētījuma aktualitāte

Attiecībā uz bērna uzvārda maiņu gadījumos,
kad bērns vēl nav sasniedzis 15 gadu vecumu,
izveidojusies noteikta tiesu prakse jeb
vispārīgas juridiskas vadlīnijas attiecībā uz
bērna interešu vērtējumu šādu ģimenes strīdu
lietās.
Reizēm tiesa pavirši izvērtē bērna intereses, a
priori pieņemot, ka visos gadījumos bērnam ir
labāk būt tā vecāka uzvārdā, kurš īsteno bērna
ikdienas aprūpi.
2

3. Bakalaura darba mērķis un uzdevumi

Darba mērķis: pētot bērna vislabāko interešu principa
piemērošanu ar uzvārda maiņu bērnam saistītajos ģimenes
strīdos, identificēt ar tā īstenošanu saistīto problemātiku un
sniegt priekšlikumus problēmu novēršanai.
Darba uzdevumi:
1. Izvērtēt bērna vislabāko interešu jēdzienu un tiesisko
regulējumu.
2. Identificēt uzvārda kā bērna identitātes komponenta
teorētiskos aspektus.
3. Izvērtēt bērna vislabāko interešu noteikšanas ar uzvārda
maiņu bērnam saistītajos ģimenes strīdos praksi.
4. Identificēt ar uzvārda maiņas atbilstības bērna
vislabākajām interesēm saistītās problēmas.
5. Izdarīt priekšlikumus problēmas risināšanai.
3

4. Pētījuma objekts un priekšmets

Pētījuma objekts
- tiesiskās attiecības
starp vecākiem, risinot strīdu par bērna
uzvārda maiņu.
Pētījuma priekšmets - bērna uzvārda
maiņas tiesiskais regulējums.
4

5. Pētījuma metodoloģija

Vispārzinātniskās pētniecības metodes:
analītiskā, induktīvā, deduktīvā, loģiski
konstruktīvā un aprakstošā.
Tiesību normu interpretācijas metodes:
vēsturiskā, gramatiskā, teleoloģiskā,
sistēmiskā.
5

6. Pētījuma ierobežojumi

Pētījumā tēma aplūkota, skatot 15 gadus
nesasniegušu bērnu uzvārda maiņas tiesisko
regulējumu un praksi.
6

7. Pētījuma rezultāti (1)

Bērna vislabāko interešu jēdziens ir nenoteikts
juridisks jēdziens, kura noteikšanai un
novērtēšanai jābalstās uz objektīviem kritērijiem.
Bērna intereses ir nevis tas, ko kāds subjektīvi
uzskata par vislabāko, bet tas, kas objektīvi
nodrošina viņa tiesību ievērošanu un attīstību.
Vienota tiesu prakse uzvārda maiņas gadījumā
norāda uz vienotu skatījumu par to, kas šādu
ģimenes strīdu gadījumā parasti ir bērna
vislabākajās interesēs.
7

8. Pētījuma rezultāti (2)

Gadījumos, kad vecāki nevar vienoties, par
bērna uzvārda maiņu lemj bāriņtiesa, pieņemot
administratīvu aktu, ko pēc tam iespēja
pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā un
neapmierinoša lēmuma gadījumā augstākās
tiesu instancēs. Līdz ar to formāli ir nodrošināta
lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Aktuāls
jautājums par to, kādas iespējas ir pašam
bērnam, ņemot vērā viņa ierobežoto rīcībspēju,
rosināt lēmuma pārskatīšanu.
8

9. Pētījuma rezultāti (3)

Iepazīstoties ar dažādu Latvijas instanču tiesu
nolēmumiem, kā arī Apvienotās Karalistes Lordu
palātas spriedumu, secināms, ka, neskatoties uz
vienojošo mērķi – pēc būtības līdzīgās lietās
izspriest, kas konkrētajā gadījumā ir bērna
vislabākajās interesēs, vērojamas būtiskas
atšķirības tiesu paustajos uzskatos un līdz ar to
argumentācijā, kas iezīmē atšķirīgu uzskatus
par to, kas ir vai nav bērna vislabākajās
interesēs.
9

10. Pētījuma rezultāti (4)

Latvijas tiesu nolēmumos dominē uzskats, ka bērna
vislabākajās interesēs ir būt tā vecāka uzvārdā, ar kuru
dzīvo kopā, jo tas veicina bērna komfortu un
psiholoģisku drošību par piederību ģimenei, kurā dzīvo.
Latvijas tiesu praksē ar bērna identitāti tiek saprasta
informācija par bērna izcelsmi, jo tiesas nolēmumos
norāda, ka ar lēmumu par uzvārda maiņu netiek
apstrīdēta bērna bioloģiskā izcelšanās un bērna tiesības
zināt savus vecākus, jo informāciju par personas
izcelsmi satur dzimšanas reģistrā iekļautās ziņas, nevis
bērna uzvārds.
10

11. Secinājumi

1.
2.
3.
BTAL 6. panta 2.1 punktā iekļautie bērna labāko
interešu izvērtēšanas kritēriji nav skaidri saprotami un
piemērojami atbilstoši likumdevēja mērķim, bez
papildus skaidrojuma un norādēm.
Latvijas normatīvajā regulējumā nav atbilstoši
Komitejas ieteikumam noteikts oficiāls process ar
stingriem procesuālajiem drošības pasākumiem, kura
mērķis ir izvērtēt un noteikt, kas ir bērna interesēs,
pieņemot bērnus ietekmējošus lēmumus.
Bērna viedokļa noskaidrošanā tiek maldīgi tulkota
norma par viedokļa izvērtēšanu atbilstoši bērna
briedumam un vecumam, subjektīvi ierobežojot bērna
tiesības paust viedokli jautājumos, kas viņu skar.
11

12.

1. Papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta 2.1 daļu un izteikt to šādā
redakcijā:
(21) Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas
ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi
nodrošina:
1) bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli
formulēt;
2) ģimenes vides saglabāšanu un bērnam emocionāli tuvu, pastāvīgu, ģimenisku attiecību uzturēšanu;
3) bērna identitātes saglabāšanu;
4) bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
5) drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas
uzvedības un atkarību ietekmes;
6) bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
7) bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
8) iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
9) neaizsargātības stāvokli un citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.
12

13. Priekšlikumi (2)

2. Rekomendēt izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par
bērna vislabāko interešu noteikšanas procesa īstenošanas
kārtību.
3. Rekomendēt Bērnu aizsardzības centram izstrādāt
metodiskos ieteikumus “Metodiskie ieteikumi par bērna
viedokļa
noskaidrošana”
un
izstrādāt
un
nodrošināt
apmācības par bērna viedokļa uzklausīšanu.
13

14.

Paldies par uzmanību!
14

15. Recenzenta jautājumi

15