Latvijas augsnu klasifik_2021-2-11 20-17-1550 (6)

1. Latvijas augšņu klasifikācija

2. Latvijā augsnes iedala 3 grupās, atkarībā no augsnes mitruma -

Latvijā augsnes iedala 3 grupās,
atkarībā no augsnes mitruma 1) automorfās
augsnes;
jeb
normāli
mitrās
2) pushidromorfās jeb sezonāli pārmitrās
jeb glejotās augsnes;
3) hidromorfās jeb purva augsnes.

3. Kopumā vēl ir 12 tipi un 56 apakštipi

4. Automorfo un pushidromorfo augšņu tipu un apakštipu diagnostikai uz lauka izmanto galvenokārt šādus rādītājus

• augsnes profila morfoloģisko raksturojumu
• CaCO3 atrašanās dziļumu
• augsnes reakciju (pHKCl)
• augsnes horizontu granulometrisko sastāvu
• pushidromorfo augšņu iedalīšanai apakštipos
izmanto organiskās vielas saturu virsējā
horizontā

5. Hidromorfo jeb purva augšņu diagnostikai izmanto šādus rādītājus

1.kūdras kārtas biezumu
30 …50 cm bieza kūdras kārta – zemā purva gleja
kūdraugsne (arī pārejas un augstā purva gleja
kūdraugsne);
50 cm kūdras kārta – zemā purva, pārejas purva un
augstā purva kūdraugsne
(glejošanās pazīmes netiek ņemtas vērā !!!)
2.kūdras sadalīšanās pakāpi:
labi sadalījusies;
vidēji sadalījusies; vāji
sadalījusies
3.kūdras reakciju

6.

Automorfās augsnes
jeb normāli mitrās
augsnes

7. 1. Velēnu karbonātaugsnes

1.1. Rendzīna
1.2. Tipiskā velēnu karbonātaugsne
1.3. Izskalotā velēnu karbonātaugsne
> Glejotā velēnu karbonātaugsne - nav
1.4. Erodetā velēnu karbonātaugsne

8. 2. Brūnaugsnes

2.1. Tipiskā brūnaugsne
2.2. Lesivētā brūnaugsne
2.3. Reliktkarbonātiskā brūnaugsne
2.4. Nepiesātinātā brūnaugsne
2.5. Erodētā brūnaugsne

9. 3. Podzolaugsnes

3.1. Velēnu podzolaugsne
3.2. Trūdainā podzolaugsne
3.3. Trūdaini kūdrainā podzolaugsne
3.4. Erodētā podzolaugsne

10. 4. Podzoli

4.1. Tipiskais podzols
4.2. Iluviālā humusa podzols
4.3. Ortšteina podzols

11. 5. Nepilnīgi izveidotās augsnes

5.1. Neizveidotā augsne
5.2. Erodētā augsne

12. 6. Antropogēnās jeb cilvēku izveidotās augsnes

6.1. Kultūraugsne
6.2. Rekultivētā augsne
6.3. Tehnogēnā augsne
6.4. Apraktā augsne

13.

Pushidromorfās augsnes
jeb sezonāli pārmitrās
jeb glejotās augsnes

14. Pushidromorfās augsnēs var būt šādi glejošanās veidi

• apakšējā jeb gruntsglejošanās, kas
rodas periodiska vai pastāvīga sekla
gruntsūdens līmeņa ietekmē;
• virsējā glejošanās, kuras cēlonis ir
maz ūdenscaurlaidīga augsne vai tās
atsevišķi
horizonti,
kas
aizkavē
virsūdeņu filtrāciju;

15. glejošanās veidi

• pseidoglejošanās jeb kontaktglejošanās,
ko visbiežāk var novērot uz divdaļīgiem
cilmiežiem, kuru apakšējā daļa ir blīvāka
(putekļains smilšmāls sM, māls M);
• nepārtraukta visa augsnes profila
glejošanās
gan
gruntsūdeņu,
gan
virsūdeņu ietekmē.

16. 7. Glejaugsnes

7.1. Velēnglejotā augsne
7.2. Virsēji velēnglejotā augsne
7.3. Pseidoglejotā augsne
7.4. Velēnu glejaugsne
7.5. Trūdainā glejotā augsne
7.6. Trūdainā glejaugsne
7.7. Trūdaini kūdrainā glejaugsne
7.8. Kūdrainā glejaugsne
7.9. Piejūras glejaugsne

17. 8. Podzolētās glejaugsnes

8.1. Velēnpodzolētā glejotā augsne
8.2. Velēnpodzolētā virsēji glejotā augsne
8.3. Velēnpodzolētā pseidoglejotā augsne
8.4. Velēnpodzolētā glejaugsne
8.5. Trūdainā podzolētā glejotā augsne
8.6. Trūdainā podzolētā glejaugsne
8.7. Trūdaini kūdrainā podzolētā glejaugsne
8.8. Kūdrainā podzolētā glejaugsne
8.9. Tipiskā podzola glejotā augsne

18. 9. Aluviālās augsnes

9.1. Graudainā aluviālā augsne
9.2. Kārtainā aluviālā augsne
9.3. Velēngleja aluviālā augsne
9.4. Trūdainā gleja aluviālā augsne
9.5. Kūdrainā aluviālā augsne
9.6. Koluviālā (deluviālā) augsne

19.

Hidromorfās augsnes jeb
purva augsnes

20. 10. Zemā purva kūdraugsnes

10.1. Zemā purva gleja trūdainā
kūdraugsne
10.2. Zemā purva gleja trūdaini kūdrainā
augsne
10.3. Zemā purva trūdainā kūdraugsne
10.4. Zemā purva trūdaini kūdrainā
augsne

21. 11. Pārejas purva kūdraugsnes

11.1. Pārejas purva gleja trūdaini
kūdrainā augsne
11.2. Pārejas purva gleja kūdraugsne
11.3. Pārejas purva trūdaini kūdrainā
augsne
11.4. Pārejas purva tipiskā kūdraugsne

22. 12. Augstā purva kūdraugsnes

12.1. Augstā purva gleja kūdraugsne
12.2. Augstā purva tipiskā kūdraugsne

23.

GRUPAS (3) - mitruma apstākļi
T I P S - izdala pēc dominējošā augsnes
veidošanās procesa
APAKŠTIPS – augšņu grupa tipa robežās, kas
atšķiras no galvenās veidošanās procesa ar
blakus procesu izpausmi
ĢINTIS – izsaka cilmiežu ķīmisko un
granulometrisko sastāvu
VEIDS – izsaka vadošā procesa izteiktības
pakāpes
PAVEIDS – augšņu grupējums pēc mehāniskā
sastāva

24. Piemērs

sS
stipri podzolēta
velēnu
podzolaugsne
1.
2.
3.
4.
uz sS cilmieža
5.
1. - augsnes granulometriskais sastāvs virsējā
horizontā
2. - augsnes veids - procesa izpausme
3. - apakštips
4. - augsnes tips
5. - cilmieža granulometriskais sastāvs

25.

26. Jautājumi

• 1. Kā praktiski noteiksi augsnes tipu un
apakštipu?
• 2. Kādi instrumenti nepieciešami augsnes
izpētei?
• 3. Kādas ārējās pazīmes izmantosi augsnes
noteikšanai?

27.

Veikt augsnes slāņu analīzi
A