Sabiedrības un cilvēka drošība

1.

Sabiedrības un cilvēka drošība
Mg.oec. N. Gusarova
2023. Gada

2.

• DARBA AIZSARDZIBAS LIKUMS(20.06.2001)
Darba aizsardzība – nodarbināto
drošība un veselība darbā
Likuma mērķis ir garantēt un uzlabot
nodarbināto un pašnodarbināto drošību un
veselības aizsardzību darbā.

3.

DAL II nodaļa(20.06.2001)
• Organizēt darba aizsardzības sistēmu (DAL
5.pants, pirmā daļa)darba devēja pienākumi;
• 1. Vadītājs pats var veikt pienākumus (jābūt
apmācītam);
• 2. norīko vienu vai vairāk speciālistus;
• 3. Iesaista kompetentu instituciju vai kompetentu
speciālistu(institūcija, kura uz attiecīga līguma pamata kā ārpakalpojuma sniedzējs veic
darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kompetents speciālists, speciālists, kurš uz attiecīga
līguma pamata kā ārpakalpojuma sniedzējs veic darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā ).
Pašnodarbinātajam ir pienākums rūpeties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu
drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs.

4.

Darba aizsardzības sistēma
organizēšana(5.pants)sasakaņā ar DA visparīgajiem principiem darba devējam ir
pienākums organizēt DA sistēmu, kurā ietilpst:
• 1. Darba vides iekšēja uzraudzība, tai skaitā
darba vides riska novērtēšana;
• 2. Darba aizsardzības organizatoriskās
struktūras izveidošana;
• 3. Konsultēšanas ar nodarbinātajiem, lai viņus
iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā.
Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības
sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos
izdevumus sedz darba devējs.

5.

Darba vides riska novērtēšana
darba devējs novērtē darba vides risku šādā kārtībā:
• Konstatē darba vides faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto
drošībai un veselībai;
• Nosaka nodarbinātos vai citas personas, kuru drošība un veselība ir
pakļauta darba vides riskam;
• Izvērtē darba vides riska apjomu un raksturu;
• Nosaka, kādi darba aizsardzības pasākumi(piemēram, individuālo
aizsardzības līdzekļu izsniegšana, obligāto veselības pārbaužu veikšana,
nodarbināto apmācība, darba aprīkojuma nomaiņa)ir nepieciešami, lai
novērstu vai mazinātu darba vides risku.
Nodarbinātais, kurš veic attālināto darbu, sadarbojas ar darba devēju darba
vides riska novērtēšanā un sniedz darba devējam informāciju par attālinātā
darba vietas apstākļiem, kas, nodarbinātajam veicot darbu, var ietekmēt viņa
drošību un veselību.

6.

Darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā
var regulēt ar:
• Rīkojumiem,
• Līgumiem,
• Darba kārtības noteikumiem,(DL 55.p)
• Amata aprākstiem,
• Štatu sarakstiem,
• Darba aizsardzības instrukcijām.

7.

DA organizatoriskā struktūra
• MK noteikumi Nr. 749 (2010.gada 10.08.)
«Apmacības kārtība darba aizsardzības
jautājumos»
• (DA speciālistu-uzņēmuma darbinieks, kuras pienākums ir organizēt un
kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību, DA
koordinatoru – būvlaukumā,
• Uzticības personu apmācība darba aizsardzības
jautājumos(MK noteikumi Nr.749 un MK
noteikumi Nr. 427).
• Nodarbināto apmācība DA jautājumos
uzņēmumā – darba devējs nodrošina.

8.

DA speciālista izglītība
• Darba aizsardzības speciālists ir apgūvis
pamatlīmeņa zināšanu programmu 60 stundu
apjomā un speciālizēto zināšānu programmu
saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu 40
stundu apjomā.
• Ieguvis augstāko līmeņa zināšanas darba
aizsardzība(profesionālo augstāko izglītību
darba aizsardzība).

9.

Pamatlīmeņa zināšanas
• Kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības
programmā pēc 60 stundu programmas
«Darba aizsardzība».Profesionālās pilnveides
izglītības programmu veido 2 daļas:
• Teorētiskā daļa 40 stundu garumā, kurā topošie DA speciālisti
apgūst darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzības
organizēšanu uzņēmumā, arodveselības , elektrodrošības un
ugunsdrošības pamatus, pirmās palīdzības sniegšanu. Mācību
programmā ietverti arī jautājumi par darba vides riska
faktoriem un darba vides risku novērtēšānu;

10.

Pamatlīmeņa zināšanas
• Praktiskā daļa 20 stundu garumā, kuras laikā
topošais DA speciālists veic praksi savā
uzņēmumā, par to izstrādājot prakses atskaiti,
kas ietver arī riska novērtēšanas rezultātu
apkopojumu.
• Lai mācību centrs izsniegtu profesionālās pilnveides apliecību, attiecīgajai
programmai jābūt gan licencētai, gan akreditētai.
• Apliecības derīguma termiņš normatīvajos aktos nav norādīts. Atkārtota
apmācība nav nepieciešama, tomēr ieteicams regulāri apmeklēt
informatīvus seminārus. Informācija par bezmaksas semināriem regulāri
tiek ievietota interneta vietnē www.stradavesels.lv.

11.

Darba devēja pienākums
• Norīkot atbildīgo personu par pirmās
palīdzības sniegšanu(Darba aizsardzības
likums 10.pants, MK noteikumi Nr. 713
«Noteikumi par kārtību, kādā nodrošīna
apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un
pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko
materiālu minimumu.»
• Atbildīgo persona sniegt pirmās palīdzības lai notiek nelaimes gadījums
darbā.

12.

MK noteikumi Nr. 713
• Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošina
apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un
pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo
medicīnisko materiālu minimumu, arī pirmās
palīdzības aptieciņas saturu, ar ko jābūt
nodrošinātam bērnu uzraudzības pakalpojumu
sniedzējam.

13.

MK noteikumi Nr. 713
• Pēc pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko
materiālu derīguma termiņa beigām vai pēc to
izlietošanas darba devējs vai bērnu
uzraudzības pakalpojumu sniedzējs atjauno
pirmās palīdzības aptieciņas saturu.

14.

• Darba devējs, pamatojoties uz darba vides riska
novērtēšanas rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās
uzraudzības veikšanas kārtību, nosaka:
• pirmās palīdzības aptieciņu skaitu darba vietās. Ja
darba vietā ir līdz 100 nodarbinātajiem, nodrošina
vismaz vienu pirmās palīdzības aptieciņu;
• pirmās palīdzības sniegšanā apmācāmo
nodarbināto skaitu.

15.

MK noteikumi 713
• Darba devējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā
nosūta uz apmācībām nodarbinātos, kurus,
pamatojoties uz darba vides riska
novērtēšanas rezultātiem, nepieciešams
apmācīt pirmās palīdzības sniegšanā.

16.

MK noteikumi Nr. 713
• Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina vismaz
vienu pirmās palīdzības aptieciņu uz 50 bērniem.
• Pirmās palīdzības aptieciņas saturs un medicīnisko
materiālu minimums
• 1. Vienreiz lietojami cimdi iepakojumā – 2 pāri
• 2. Spraužamadatas – 4
• 3. Šķēres (10–14 cm) ar noapaļotiem galiem – 1
• 4. Mākslīgās elpināšanas maska ar vienvirziena gaisa
vārstuli iepakojumā – 1
• 5. Trīsstūrveida pārsējs (96 x 96 x 136 cm) iepakojumā – 2

17.

6.Leikoplasts (2–3 cm) spolē – 1
7. Brūču plāksteri (dažādu izmēru) sterilā iepakojumā – 15
8. Tīklveida pārsējs Nr.3 (40 cm) – 3
9. Marles saites (4 x 0,1 m) sterilā iepakojumā – 4
10. Marles saites (4 x 0,05 m) sterilā iepakojumā – 2
11. Pārsienamās paketes sterilā iepakojumā – 2
12. Marles komplekts (600 x 800 mm) sterilā iepakojumā – 1
13. Marles komprese (400 x 600 mm) sterilā iepakojumā – 1
14. Marles komprese (100 x 100 mm) sterilā iepakojumā – 5
15. Folijas sega (viena puse metalizēta, otra – spilgtā krāsā)
iepakojumā – 1
• 16. Medicīnisko materiālu saraksts valsts valodā – 1

18.

Darba devēja pienākums
• Norīkot atbildīgo personu par ugunsdrošību
un elektrodrošību uzņēmumā.
(Darba aizsardzības likums 10.pants, MK
noteikumi Nr. 238 «Ugunsdrošības noteikumi».
Atbildīgo persona veikt instruktāžu par
ugunsdrošību un elektrodrošību, ugunsdrošības,
rīcības plānu un elektrodrošības instrukcijas
sastādīšana.

19.

Darba aizsardzības organizatoriskā
struktūra(9.pants. Darba aizsardzība likums)
• Darba devējs norīko vai pieņem darbā vienu vai
vairākus darba aizsardzības speciālistus vai noslēdz
līgumu ar kompetentu speciālistu vai kompetentu
institūciju.
• Ja uzņēmumā ir 250 vai vairāk nodarbināto un tas
nodarbojas ar komercdarbības veidiem, kuros atbilstoši
normatīvajiem aktiem (MK noteikumi Nr. 99
«Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba
devējs iesaista kompetentu institūciju»)darba devējam
jāiesaista kompetenta institūcija vai pieņem darbā
vismaz divus DA speciālistus.

20.

Specializētas zināšanas (DA
speciālistiem)
• Specializētas zināšānas apgūst profesionālās
pilnveides izglītības programmā, kuras apjoms
ir 40 stundu un kura saistīta ar attiecīgo
komercdarbības veidu, bīstmās
komercdarbības nozarē.
• Bīstamās komercdarbības nozarē ir iedalītas 10 grupās:

21.

Bīstamas komercdarbības nozare
• 1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība(t.sk.
augkopība, lopkopība, medniecība, mežistrāde, zvejniecība).
• 2. Būvniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde(t.sk.
Inženierbūvniecība);
• 3. Partikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu
ražošana;
• 4. Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, mazgāšana un
ķīmiskā tīrīšana;
• 5. Kokapstrāde, mēbeļu ražošana;
• 6. Ķīmisko vielu, gumijas, plastmasas izstrādājumu ražošāna,
poligrāfija, papīra ražošana;

22.

Bīstamas komercdarbības nozare
• 7.metālapstrāde, elektrisko iekārtu, automobiļu, dzelzceļa
lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana, kuģu un laivu būve;
• 8. elekroenerģija, gāzes apgāde, notekūdeņu savākšana
atkritumu apsaimniekošana;
• 9. transports un uzglababāšana, pasts un kurjerdarbība;
• 10. slimnīcu darbība un sociālā aprūpe ar izmitināšanu.
Darba devējs var norīkot vai pieņemt darbā 1(vai vairākus) darba aizsardzības
speciālistu, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā. DA vecākais
speciālists drīkst veikt visus darba aizsardzības pasākumus.

23.

Darba aizsardzības vispārīgie principi
• darba vidi izveido tā, lai izvairītos no darba vides riska vai
mazinātu nenovēršama darba vides riska ietekmi;
• Novērš darba vides riska cēloņus;
• Darbu pielāgo indivīdam, galvenokārt darba vietas
iekārtojuma, darba aprīkojuma;
• Ņem vērā tehnikas, higiēnas un medicīnas attīstību;
• Bīstamo aizstāj ar drošo vai mazāk bīstamo;
• Izveido saskaņotu un visaptverošu darba aizsardzības
pasākumu sistēmu;
• Dod priekšroku kolektīvajiem darba aizsardzības pasākumiem
salīdzinājumā ar individuālajiem darba aizsardzības
pasākumiem;

24.

DA vispārīgie principi
• Novērš darba vides riska ietekmi un to nodarbināto drošību un
veselību, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
• Veic nodarbināto instruktāžu un apmācību darba aizsardzības
jomā;
• Darba aizsardzības jomā sadarbojas ar nodarbinātajiem un
uzticības personām.
• Pašnodarbinātajam, ievērojot šā panta noteiktos darba
aizsardzības vispārīgos principus, ir pienākums rūpēties par
savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību
un veselību, kuras ietekmē vai var ietkmēt viņa darbs.

25.

Darba devēja tiesības
• Piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par darba
aizsardzības normatīvo aktu un citu DA noteikumu
pārkāpumiem (101.pants 1.) 5.;
• Noteikt papildu apmācību darba aizsardzības jautājumos
nodarbinātajam;
• Piemērot darba vides riska novērtēšanai metodi un
standartus, kas atbilst uzņēmuma tehniskajiem un
ekonomiskajiem resursiem;
• Noteikt nodarbinātajiem garantijas darba aizsardzības jomā;
• Apstrīdēt Valsts darba inspekcijas amatpersonu brīdinājumus,
rīkojumus vai lēmums likumā noteiktā kārtībā.

26.

Kas ir uzticības persona?
• Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtību nosaka MK
noteikumi Nr. 427 «Uzticības personu ievēlēšanas un darbības
kārtība».
• Ja nodarbinātie vēlas, lai viņu interses darba aizsardzībā
papildus tiktu pārstāvētas, viņi darba devējam izsaka vēlmi par
uzticības personu ievēlēšānu. Darba laikā tiek sasaukta
darbinieku sapulce, kurā jāpiedalās vismaz pusei no
darbiniekiem. Ieteicamais uzticības personu skaits ir šāds: ja
uzņēmumā strādā 5-49 darbinieki, ievēl vienu uzticības
personu; ja uzņēmumā strādā 50-100 darbinieki, ievēl 2
uzticības personas.

27.

MK noteikumi Nr. 427»Uzticības personu ievēlēšanas
un darbības kārtība»
• Uzticības personas ievēlē uz 3 gadiem.
• Uzticības personu vēlēšanu rezultātus ieraksta sapulces
protokolā.
• Uzticības personas jāapgūst darba aizsardzības speciālistu
profesionālās pilnveides programmas teorētiskā daļa – 40
stundu apjomā.

28.

Kādi uzdevumi jāveic uzticības personām darba
aizsardzība?
• Uzticības personas ievēl, lai uzlabotu darba vidi uzņēmumā.
Darba devējs izmaksā uzticības personām vidējo izpeļņu par
šo laiku.
• Uzticības personai ir šādas tiesības un pienākumi:
1.Piedalīties darba vides risku novērtēšanā un darba aizsardzības pasākumu
plānošanā, kuri var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību;
2.Ierosināt darba devējam veikt darba vides riska faktoru mērījumus, ja
saņemtas nodarbināto sūdzības par veselībai kaitgiem darba vides riska
faktoriem, noticis nelaimes gadījums;
3.Piedalīties darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošanā;
4.Brīvi izteikt pamatotu nodarbināto viedokli par uzņēmuma darba
aizsardzības sistēmas organizēšanu un īstenošanu.

29.

Uzticības personai ir arī garantijas:
• Darba devējs uzticības personas atlaišanu
saskaņo ar arodorganizāciju, ja uzticības
persona ievēlēta arodorganizācijas sapulcē;
• Ja darba devējs vēlas izbeigt darba tiesības ar
uzticības personu, viņš to paziņo Valsts darba
inspekcijai, un tā 30 dienu laikā darba devējam
pauž savu viedokli.

30.

Ieteicamais uzticības personu un tām piešķiramo stundu skaits
nedēļā atbilstoši nodarbināto skaitam uzņēmumā
Nodarbināto skaits
uzņēmumā
Uzticības personu skaits
uzņēmumā
Kopējais minimālais
stundu skaits nedēļā
5-49
1
2
50-100
2
4
101-500
3
8
501-1000
4
16
1001-2000
5
32
2001-3000
6
48
3001-4000
7
56
4001 un vairāk
12
64

31.

1.Uzdevums
• Komercsabiedrībā, kas nodarbojas ar
vairumtirdzniecību, strādā 14 cilvēkus, kuri izpilda
šādus darbus: biroja darbinieki pamatā strādā ar
datoru, noliktavas darbinieki veic ar smaguma
celšanu un pārvietošanu darbus, autovadītāji
pārvadā kravu ar smago autotransportu.
• 1.Cik darba aizsardzības speciālistu un uzticības
personu ir nepieciešami šadā uzņēmumā?

32.

2.Uzdevums
• Komercsabiedrība, kas nodarbojas ar krāsu un
laku ražošanu nodarbināti 250 strādājošie, darba
vides iekšējo uzraudzību veic viens darba
aizsardzības speciālists, kura pamata profesija ir
mehāniķis.
• Kā darba devējam vajadzētu organizēt darba
vides iekšējo uzraudzību?
• (Izmantot Darba aizsardzības likums, MK
noteikumi Nr. 749 “Apmācības kārtība darba
aizsardzības jautājumos”.
Lūdzu līdz 2023.gada atsūtīt darbus pārbaudei un novērtēšanai uz e-pastu:
nadin16@inbox.lv

33.

MK noteikumi Nr. 749
“Apmācības kārtība darba
aizsardzības jautājumos”.

34.

III. Nodarbināto apmācība DA
jautājumos uzņēmumā
• Darba devējs nodrošīna nodarbināto apmācību DA
jautājumos, izvēloties tādu apmācības veidu, kas atbilst
nodarbinātā profesionālajai sagatovotībai, ņemot vērā
nodarbinātā izglītību, iepriekšējo apmācību, darba pieredzi un
spējas, uzņēmuma specifiku.

35.

Nodarbināto apmācība DA jautājumos ietver:
• Ievadapmācību;
• Instruktāžu darba vietā:
(MK not. Nr. 749, 9.pants,9.1. punkts)
Sākotnējo(uzsākot darbu);
Atkārtoto(darba gaitā);
Neplānoto instruktāžu;
Mērķā instruktāžu;
• Tematisko apmācību par konkrētu darba
aizsardzības jautājumu( MK not. Nr. 749, 27.punkts)

36.

Ievadapmācība sevī ietver:
• Uzņēmuma darbības veids,
• Būtiskākie darba vides riska faktori,
• Darba vides riska faktoru ietekme uz drošību
un veselību,
• Uzņēmuma darba kārtības noteikumi,
• DA sistēma uzņēmumā,
• OVP nozīme un to veikšanas kārtība.

37.

Ievadapmācība
• Ievadapmācībā nodarbinātos iepazīstina ar DA
uzņēmumā. Ievadapmācību nodrošina visiem
nodarbinātajiem neatkarīgi no to izglītības un
darba stāža attiecigajā profesijā vai amatā uzreiz
pēc nodarbinātības, ražošanas vai mācību prakses
uzsākšanas.
• Nodarbināto ievadapmācību veic uzņēmuma DA
speciālists, kompetents speciālists vai cita darba
devēja norīkota persona, kura pārzina
uzņēmumaa specifiku.

38.

Ievadapmācība sevī ietver:
• Darba aizsardzības drošības zīmes,
• Nodarbināto tiesības un pienākumi,
• Vispārīgās prasības rīcībai ārkārtas situācijās
un notiekot nelaimes gadījumam darbā.

39.

Ievadapmācība
• Ievadapmācību organizē piemērotus
apstākļos, izmantojot tehniskos mācību un
uzskates līdzekļus(plakatus, maketus,
videofilmas).

40.

Nodarbinātā pienākumi
• rūpēties par savu drošību un veselību un to
personu drošību un veselību, kuras ietekmē
vai var ietekmēt nodarbinātā darbs;
• lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas,
transportu un citus ražošanas līdzekļus
saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto
dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko
vielu un maisījumu drošības datu lapas u.c.);

41.

• lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā
nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus saskaņā ar
normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja
instrukcijas, ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu
lapas u.c.) un pēc lietošanas attiecīgos aizsardzības
līdzekļus novietot tiem paredzētajā vietā;
• ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar
ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā
ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja
instrukcijas, ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu
lapas u.c.) un atturēties no attiecīgo drošības ierīču
patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vai
pārvietošanas;

42.

• nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam
darba vadītājam vai darba aizsardzības
speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā
arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri
rada vai var radīt risku personu drošībai un
veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba
aizsardzības sistēmā;
• piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās
un apmācībās darba aizsardzības jomā;

43.

• sadarboties ar darba devēju vai darba
aizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības, kas
ietvertas Valsts darba inspekcijas atzinumos,
brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos par
uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu;
• sadarboties ar darba devēju vai darba
aizsardzības speciālistu drošas darba vides un
darba apstākļu nodrošināšanā, lai neradītu risku
nodarbinātā drošībai un veselībai;
• apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā
ar darba devēja rīkojumu.

44.

Nodarbinātajam ir tiesības atteikties
no darba veikšanas, ja:
• attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt
risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un
veselībai un šāds risks nav novēršams citādā
veidā;
• lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta
nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības
ierīcēm vai nodarbinātā rīcībā nav nodoti
nepieciešamie individuālie aizsardzības
līdzekļi;

45.

• attiecīgā darba veikšana saistīta ar tāda darba
aprīkojuma lietošanu, kas neatbilst
nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai vai
darba devēja sniegtajai instruktāžai un
apmācībai darba aizsardzības jomā;
• nav ievēroti Valsts darba inspekcijas
brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba
aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba
vietā.

46.

• Par atteikšanos no darba veikšanas
nodarbinātais nekavējoties paziņo tiešajam
darba vadītājam vai darba aizsardzības
speciālistam, vai darba devējam.

47.

• Nodarbinātajam ir tiesības vērsties Valsts darba
inspekcijā ar iesniegumu, ja viņš uzskata, ka darba
devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī
piešķirtie un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai
nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības
aizsardzību darbā.
• Lai noteiktu darba aizsardzības pasākumus, tiem
nepieciešamo līdzekļu apjomu un to izmantošanas
kārtību saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu
prasībām, nodarbinātie vai nodarbināto pārstāvji var
ierosināt noslēgt vienošanos starp darba devēju un
nodarbinātajiem.

48.

• Ja nodarbinātais ir ziņojis darba devējam par darba
vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu
drošībai un veselībai, bet darba devējs neveic Valsts
darba inspekcijas norādītos darba aizsardzības
pasākumus tiešu draudu novēršanai, tādējādi
apdraudot nodarbinātā drošību un veselību darbā, un
nodarbinātais minētā iemesla dēļ vienpusēji izbeidz
darba tiesiskās vai civildienesta attiecības, darba
devējam ir pienākums izmaksāt nodarbinātajam
atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo
izpeļņu.
• (03.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 01.07.2020.)

49.

Instruktāžs darba vietā
• Instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar veicamo
darbum darba devējam instrukcijām un DA
prasībām atbilstoši konkrētā darba veidam vai
profesijai attiecīgajā darba vietām, praktiski
parādot drošus darba paņēmienus un
metodes.

50.

Sākotnējo instruktāža sevi ietver:
• Vispārīga Informāciju par cehu, iecirkni,
objektu,tehnoloģisko procesu un iekārtam,
• Nodarbināto drošas pārvietošanās shēmu
ceha vai objekta,
• Darba vides riska faktoru ietekme uz veselību
un drošību,
• Darba aprīkojuma lietošana,
• IAL lietošana, drošības zīmes, rīcība ārkartās
situācijās un darba aizsardzības pāsākumi.

51.

Sākotnējo instruktāžs
• Pēc sākotnējās instruktāžas nodarbinātais
uzsāk darbu un atkarībā no stāža, pieredzes un
darba rakstura strādā pieredzējuša
nodarbinātā uzraudzībā, līdz apgūst drošas
darba metodes un paņēmienus, kā arī
aprīkojuma lietošanas, darba aizsardzības un
ugunsdrošības prasības. Pēc tam
nodarbinātais veic darbu patstāvīgi un darba
devējs nodrošina DA prasību ievērošanas
kontroli.

52.

Sākotnējo instruktāžu darba vietā nodrošīna
nodarbinātajiem, kuri:
• Uzsāk darba vai amata pienākumi pildīšanu
darba vietā tai skaitā ražošanas un mācību
prakses ietvaros;
• Ir norīkoti citā darba vietā vai cita darba
veikšanai;
• Ir nosūtīti vai ieradušies komandējumā;
• Veic darbus cita uzņēmuma teritorijā.

53.

Atkārtoto instruktāžu veic, lai atgādinātu DA
noteikumu un instrukciju prasības, pārbaudītu
un paaugstinātu nodarbināto zināšanas.
• Atkārtoto instruktāžu veic sākotnējās
instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā,
bet darbos ar bīstamām iekārtām, kā arī
paaugstinātas bīstamības darbos – ne retāk kā
reizi sešos mēnešos.

54.

Neplānoto instruktāžu organizē, ja
• Nodarbinātajiem Mainās darba apstākļi, darba
raksturs, darba vieta, darba aprīkojums,
• Noticis nelaimes gadījums vai konstatēta
arodslimība,
• Nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas
ilgāk par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar
bīstamām iekārtām – uz laiku, kas ilgāks par 45
kalendāra dienām.

55.

Mērķa instruktāžu organizē
nodarbinātajiem, kuri
• Iesaistīti avārijas vai katastrofas seku
likvidēšana,
• veic vienreizēju darbu, kas nav saistīts ar
profesiju,
• Veic vienreizēju darbu ārpus uzņēmuma
teritorijas.

56.

Tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības jautājumu
(piem. Detalizētu apmācību par konkrētu darba vides riska faktoru, jaunu aprīkojumu, IAL, tehnoloģiju vai produktu):
• Tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības
jautājumu, darba devējs organizē, ja tas nepieciešams
nodarbināto zināšanu līmeņa paaugstināšānai un drošai
darba veikšanai.
• Darba devējs dokumentē tematiskās apmācības veikšanu.
• Tematisko apmācību par konkrētu darba aizsardzības
jautājumu veic darba aizsardzības speciālists vai
kompetents speciālists.
• Ziņas par nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu darba
vietā darba devējs reģistrē attiecīgos dokumentos.

57.

Nodarbināto apmācību apliecinošos reģistrācijas
dokumentus
• Darba devējs glabā piecus gadus.
• DA instrukcijas darba devējs glabā, kamēr tās
ir aktuālas un trīs gadus pēc tam, kad ir
izstrādātas jaunas instrukcijas un iepriekšējās
zaudējušas spēku.
• Apmācības uzraudzības un kontroles
pasākumus, kā arī attiecīgās dokumentācijas
uzturēšanu iekļauj uzņēmuma darba
aizsardzības sistēmā.

58.

Valsts Darba inspekcija
• Kontroli un uzraudzību par darba un darba aizsardzības
normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumos veic Valsts darba
inspekcija.
• Valsts darba inspekcija ir izveidoti bezmaksas konsultāciju,
Tālruņi: 67186522 un 67186523.
Anonīmais uzticības tālrunis: 67312176.
www.vdi.gov.lv; vdi@vdi.gov.lv; nelegals@vdi.gov.lv.
Valsts darba inspekcijā adrese: K.Valdemāra iela 38, Rīgā, LV-1010
Reģionāla VDI atrodas Vienības iela 18 , II.stāvā, Daugavpilī.

59.

• APSTIPRINU
• SIA «X»
• Valdes loceklis
• 2023.gada
• Darba aizsardzības instrukcija Nr.___

60.

DA instrukcijas saturs
• 1. Visparīgās prasības.
• 1.1.nosacījumi attiecīgā darba izpildei;
• 1.2. konkrētā darba veida raksturīgās
īpatnības, tehnologiskā procesa, iekārtu
bīstamās zonas;
1.3.veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides
riska faktori;
1.4. kolektīvie un individuālie darba aizsardzības
līdzekļi un to lietošana;

61.

1.5. ugunsdrošības un spradziendrošības
prasības;
1.6.elektrodrošības prasības;
1.7. kārtība, kādā ziņo par konstatētiem iekārtu
bojājumiem;
1.8. kārtība, kādā ziņo par darbā notikušu
nelaimes gadījumu, avāriju;
1.9. atbidība par darba aizsardzības instrukcijas
prasību neievērošanu.

62.

2.DA prasības, uzsākot darbu:
2.1. darba vietas, IAL sagatavošana darbam;
2.2. iekārtas, instrumenta, nožogojuma,
signalizācijas bloķēšanas,
ventilācijas,apgaismojuma pārbaude;
2.3.tehnoloģiskā procesa, iekārtu, ierīču pareizas
iedarbināšanas secībā;
2.4. maiņas nodošanas un pārņemšanas kārtība
nepārtrauktā tehnoloģiskā procesā;
2.5.gadījumi, kas aizliegts uzsākt darbu.

63.

3.DA prasības, veicot darbu:
3.1.drošī darba paņēmieni iekārtu, ierīču
izmantošanā;
3.2.prasības, strādājot ar palīgmaterialiem;
3.3.transporta, celšanas mehānismu drošas
ekspluatācijas prasības;
3.4.nosacījumi darba vietas uzturēšanai kārtībā;
3.5.IAL lietošanas specifiskās prasības;
3.6.gadījumi, kad jāpārtrauc darbs;
3.7.darbības, kuras aizliegts veikt.

64.

4.DA prasības, beidzot darbu.
4.1.tehnoloģiskā procesa, iekārtu, ierīču drošas
atslēgšanas, apturēšanas secība;
4.2.prasības darba vietas sakārtošanai.

65.

5.DA prasības, ārkārtas situācijās.
5.1. rīcība situācijās, kuras var izraisīt avāriju vai NG;
5.2.rīcība avāriju, sprādzienu, ugunsgrēku un
nelaimes gadījumos;
5.3.pirmās palīdzības sniegšana.
Sastādīja DA vec.speciālists
PRAKSES NODARBĪBAS UZDEVUMS:
Lūdzu sastadiet DA instrukciju pa paraugu kosmetologam. Nosūtiet pa
E-pastu: nadin16@inbox.lv
Šodien, līdz plkst.____.

66.

MK noteikumi Nr. 950 «Nelaimes gadījumu
darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība»no 2009.g.25.augustā
• Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā
(turpmāk – nelaimes gadījums) izmeklēšanas
un uzskaites kārtību, lai nodrošinātu nelaimes
gadījumu cēloņu noteikšanu un novēršanu,
uzlabotu nodarbināto drošību un veselības
aizsardzību darbā, veicinātu nelaimes
gadījumā cietušajai personai paredzētās
apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, kā arī
nodrošinātu nelaimes gadījumu uzskaiti
atbilstoši starptautiskajām prasībām.

67.

Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā:
• 5.1. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks
par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes
gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un
reģistrēšanas kārtību:
• 5.1.1. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas
līdz trijām diennaktīm;
• 5.1.2. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir
ilgāks par trijām diennaktīm;
• 5.2. iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba
vides faktoru iedarbības dēļ;
• 5.3. cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts
(piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem
šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti,
un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja
nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.

68.

Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas uz
šo noteikumu 5.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem, kas
notikuši ar cietušo:
• uzņēmuma teritorijā (darba vietā) darba laikā, ieskaitot darba laika
pārtraukumus;
• 6.2. pildot darba vai dienesta pienākumus ārpus uzņēmuma
teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tai skaitā atrodoties
komandējumā vai darba braucienā vai veicot darbu attālināti;
• 6.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba vai
dienesta pienākumiem, kā arī ar darba devēja rakstisku rīkojumu vai
darba devēja uzdevumā darba vajadzībām izmantojot personisko
transportlīdzekli;
• 6.4. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī tiešā
ceļā uz darbu vai no darba vai atrodoties darba devēja valdījumā
esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā;
• 6.5. veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina
darba

69.

Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā:
• veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina darba
procesa netraucētu norisi vai vērsta uz darba devēja zaudējumu novēršanu
vai cilvēka veselības un dzīvības glābšanu, arī ja nav bijis darba devēja
rīkojums;
• 6.6. ja, cietušajam pildot darba pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā
vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz
organismu izraisījusi akūtu slimību vai hroniskas slimības saasināšanos vai
cietušā veselības traucējumus izraisījuši dzīvnieki vai kukaiņi, vai veselības
traucējumi radušies dabas katastrofas rezultātā;
• 6.7. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā vai veicot darba
vai dienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja
(cita darba devēja teritorijā);
• 6.8. ja nav noslēgts darba līgums, bet Valsts darba inspekcija (turpmāk –
inspekcija) konstatē, ka cietušais veicis darbu pie darba devēja.
• (Grozīts ar MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 351; grozījums par 6.2.
apakšpunkta papildināšanu aiz vārda "braucienā" ar vārdiem "vai veicot
darbu attālināti" stājas spēkā 01.07.2020., sk. grozījumu 2. punktu)

70.

• Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātie –
cietušais un liecinieki – nekavējoties par to
ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam
vai darba aizsardzības speciālistam. Personas,
kurām ir ziņas par notikušo nelaimes
gadījumu, kā arī cietušais un liecinieki, ja tie
nav nodarbinātie, par notikušo nelaimes
gadījumu ziņo inspekcijai.

71.

• Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba
aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties
nodrošina cietušajam pirmo palīdzību un
medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo
ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo
medicīnisko palīdzību), vienlaikus nodarbināto
cietušo vai personu, kura pārstāv viņa intereses,
informē par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību
atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo
apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā
un arodslimībām.

72.

• Ja ir aizdomas par to, ka cietušais lietojis alkoholu
vai citas psihotropas vielas un tas ir nelaimes
gadījuma iemesls, un var būtiski mainīt
izmeklēšanas rezultātu, cietušo uzreiz pēc pirmās
palīdzības sniegšanas, ja nepieciešams, nosūta uz
medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko,
toksisko vai psihotropo vielu ietekmes
noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu
ietekmes pārbaudes kārtību.

73.

• Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas
sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja
tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un
vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un
netraucē darba procesu, izņemot šo
noteikumu 59.punktā minētos gadījumus, kad
notikuma vietu saglabā neskartu arī tad, ja tas
traucē darba procesu.

74.

• Ja notikuma vietu nav iespējams saglabāt
neskartu, uzreiz pēc pirmās palīdzības
sniegšanas cietušajam situāciju nelaimes
gadījuma vietā fiksē dokumentā, raksturojot
nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma
vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija,
detalizēts apraksts) un norādot dokumenta
sagatavošanas datumu un laiku, kā arī
dokumenta sagatavotāja vārdu un uzvārdu.
Dokumentu paraksta tā sagatavotājs.

75.

• Ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā pēc šo
noteikumu 17.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas
bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu
smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības
traucējumi ir vai nav smagi (atbilstoši šo
noteikumu 19.punktam), kā arī nelaimes gadījumā
cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo
noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un
nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu
(atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai
klasifikācijai).
• (Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

76.

• Ārstniecības iestādes, kurās cietušie vērsušies
ar sūdzībām par veselības traucējumiem, ko
izraisījis nelaimes gadījums, katru mēnesi līdz
desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas
par cietušajiem iepriekšējā mēnesī, norādot
cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu,
mēnesi, datumu, darba vietu un veselības
traucējuma smaguma pakāpi.

77.

• Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda 15
darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai šo
noteikumu 22.punktā minētās informācijas
saņemšanas par nelaimes gadījumu, izņemot šo
noteikumu 60. un 60.1 punktā minētos gadījumus, kad
nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic ilgākā laikposmā.
Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs un
objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izmeklēt un
aktu sastādīt 15 darbdienu laikā, nelaimes gadījuma
izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz
30 darbdienām.
• (Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1457;
MK 04.06.2020. noteikumiem Nr. 351)

78.

Nelaimes gadījumu izmeklē darba
devējs:
• ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;
• ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes
negadījums;
• ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles,
sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir
tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar
preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi
veselības traucējumi;
• ja nelaimes gadījums noticis ārvalstī, izņemot gadījumu, ja nelaimes
gadījums ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba
ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret
nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām.
• (Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

79.

Nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija:
• ja noticis nelaimes gadījums ar personu, kas nav
nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem
aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām;
• ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka
cietušais veicis darbu pie attiecīgā darba devēja;
• ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi,
• ja iestājusies cietušā nāve;

80.

Nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija
• ja nelaimes gadījums noticis ar ārvalsts darba
devēja Latvijā nodarbināto personu, kas ir
sociāli apdrošināta Latvijā;
• ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš
ārvalsts darba devēja uzdevumā veic darba
pienākumus pie cita darba devēja Latvijā;
• ja nelaimes gadījumā cietušais ārvalsts darba
devēja nodarbinātais lūdz izmeklēt Latvijā
notikušo nelaimes gadījumu.

81.

Nelaimes gadījuma izmeklēšanā darba
devējs iesaista:
• darba aizsardzības speciālistu vai personu,
kura pilda darba aizsardzības speciālista
pienākumus;
• nodarbināto uzticības personu vai darbinieku
pārstāvi;
• citas personas, ja nepieciešams.

82.

Nelaimes gadījuma izmeklēšanā inspekcija ir tiesīga
pieaicināt šādas personas:
• darba devēju vai darba devēja norīkotu
personu;
• nodarbināto uzticības personu vai darbinieku
pārstāvi;
• citus speciālistus, ja nepieciešams.

83.

Kādi ir NG cēloņi?
• DA instrukciju prasību neievērošana;
• Izsniegto IAL un darba apģērba nelietošana;
• Darba aprīkojuma, bīstamo vielu, transporta un citu
līdzekļu nelietošana saskaņā ar normatīvajos aktos
noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijām,
ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu
lapām);
• Nepareizu vai nepiemērotu darba paņēmienu,
metožu, darba aprīkojuma izvēle;

84.

Kādi ir NG cēloņi?
• Darba izpildes tehnoloģiju neievērošana;
• Nepietekoša uzmanība, veicot darbu;
• Noteiktās darba kārtība
neievērošana(piemēram, darbs alkohola
reibuma stāvoklī, darba līguma neparedzēta
darba veikšana)

85.

Kādi ir NG cēloņi?
• Nepietiekoša kontrole par darba aizsardzības instrukcijās
noteikto prasību ievērošanu;
• Nepietiekoša vai neapmierinoša nodarbināto
apmācība(piemēram, darbam ar darba aprīkojumu ar
ķīmiskajām vielām/produktiem);
• Nepiemērotas darba vietas izveidošana;
• Nodarbināto nenodrošināšana ar IAL vai piemērotu darba
aprīkojumu;
• Bojātas iekārta, instrumenti, darba rīki.

86.

Kāpēc ir svarīgi izmeklēt darbā
notikušos NG?
• Darbā notikušie NG ir jāizmeklē, lai:
-noskaidrotu un turpmāk novērstu NG cēloņus;
-nosakidrotu NG apstākļus;
-dokumentāli noformētu notikušo NG un nodrošinātu
nodarbinātajiem iespējas saņemt sociālās garantijas.

87.

Uzdevums
• Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites
mērķi ir šādi:
1._____________________________;
2._____________________________;
3._____________________________.

88.

Ergonomika
• Termiņu ergonomika radījis poļu
dabaspētnieks V.Jastšembovskis 1857.g.
Ergonomika ir multidisciplināra zinātnes nozare,
kas pamatā balstās uz cilvēka anatomiju,
fizioloģiju un psiholoģiju.
Vārdam ergonomika ir grieķu izcelsme, un
tulkojumā tas nozīme ergon-(cilvēka) darbs un
spēks, nomos –likums vai noteikumi.

89.

Ergonomika
Galvienie ergonomikas mērķi pamatā ir sekojoši:
- izvēlēties atbilstošāko tehnoloģiju pieejamajam
personālam;
- kontrolēt darba vidi;
- atklāt fiziskās un garīgās pārslodzes riskus;
- analizēt darba vietas, lai noteiktu apmācības mērķus;
- optimizēt pieejamā personāla un izmantojamo
teholoģiju mijiedarbību;
- sekmēt darbinieku interesi par veicamo uzdevumu un
par darba vidi.

90.

Ergonomika
• Ergonomika , pirmkārt, ietekmē komunikāciju starp cilvēku un
iekārtu.
• Interese par sistēmu «cilvēks-iekārta» radās 20.gadsimta vidu.
• Cilvēks, iekārta un vide veido funkcionālo kompleksu, kurā
vadošā loma ir cilvēkam.
• Ergonomika pēta darbu vietu plānošanas un dizaina
panēmienus, kas nodrošinātu individa un darba vietas
piemērošanas.

91.

Ergonomika
• Ergonomikas galvenais uzdevums ir piemērot darbu cilvēkam,
viņa psihiskajām un fizioloģiskajām iespējām, padarot to
vieglāku, drošāku un efektīvāku.
• Tātad, pareizi īstenojot ergonomikas atklājumus, var celt
darba ražīgumu, darba drošumu, ērtumu, panākt ilgstošu
dardspēju un veselības saglabašānu.

92.

Preventīvie pasākumi
(kas jāņem vērā, plānojot darbu)
• Nepieciešamās piepūles samazināšana;
• Atkārtotu kustību samazināšana;
• Ķermeņa stāvoklū maiņa.

93.

Preventīvie pasākumi
• Samazināt spēku, kas jāpielieto;
• Sadalīt spēku, lai darbībā tiktu iesaistīti vairāki pirksti nevis
viens vai arī procesa gaitā notiktu roku maiņa;
• Apmācība;
• Jārīkojas darba vietu tā, lai darba vietas plānojums tiktu
mainīts, uzlabojot iekārtu un priekšmetu izvietojumu, kas
nodrošinātu ērtu plaukstu locītavu un apakšdelmu stāvokli, kā
arī iespēju saglabāt plecus pareizā stāvoklī;
• Ievērot atpūtas pauzes.

94.

MK noteikumi Nr. 400»Darba aizsardzības
prasības drošības zīmju lietošanā»
• Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības
drošības zīmju lietošanā.

95.

• Drošības zīme ir uz konkrētu objektu, darbību
vai situāciju attiecināma zīme,
signālkrāsojums, akustisks vai roku signāls, kā
arī vārdiska saziņa, kas sniedz drošības
informāciju darba vietā.

96.

Darba vietā, ņemot vērā attiecīgo
situāciju, lieto šādas drošības zīmes:
aizlieguma zīme - zīme, kas aizliedz darbību, kura var radīt bīstamu
situāciju;
brīdinājuma zīme - zīme, kas brīdina par risku vai bīstamību;
rīkojuma zīme - zīme, kas norāda uz konkrētu darbību;
pirmās palīdzības, evakuācijas izeju un glābšanas papildizeju zīme zīme, kas sniedz informāciju par pirmās palīdzības sniegšanas
vietām, evakuācijas izejām un glābšanas papildizejām;
ugunsdrošības zīme - zīme, kas sniedz informāciju par
ugunsdzēsības iekārtām un līdzekļiem, un to atrašanās vietām, kā
arī informāciju par apzīmējumiem evakuācijas plānos vai
ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu plānos;

97.

izgaismota zīme - zīme, kas izgatavota, izmantojot puscaurspīdīgu
vai caurspīdīgu materiālu, un ir no iekšpuses vai aizmugures
izgaismota;
• akustisks signāls - kodēts (iepriekš noteikts) skaņas signāls, kas tiek
pārraidīts ar attiecīgu ierīci, neizmantojot cilvēka balsi vai to
atdarinošu mākslīgi radītu balsi;
• vārdiska saziņa - saziņa, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu)
drošības informāciju ar cilvēka balsi vai to atdarinošu mākslīgi radītu
balsi, izmantojot piemērotu ierīci;
• roku signāls - signāls, kas sniedz kodētu (iepriekš noteiktu) drošības
informāciju ar roku un plaukstu kustībām vai pozīcijām personām,
kuras izpilda apkārtējiem bīstamus manevrus vai atrodas šo
manevru darbības zonā.

98.

• Darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm
darba vietas, kurās darba vides risku vai
nopietnas un tiešas briesmas nevar novērst vai
samazināt ar kolektīvās aizsardzības
tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba
organizācijā lietotajiem līdzekļiem, metodēm
un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par
attiecīgo drošības zīmju uzturēšanu. Darba
devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā
jebkuru darba vides risku darba vietā.

99.

• Nodarbināto iepazīstina ar darba vietā
lietotajām drošības zīmēm un drošības zīmju
(īpaši signālu un vārdiskas saziņas) nozīmi, kā
arī instruē par drošības zīmju lietošanu.

100.

• Darba vietā, kurā tiek lietots ceļu, dzelzceļu,
iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa
transports, izmanto drošības zīmes, kā arī
attiecīgā transporta veida kustības regulēšanas
zīmes, ja tas nav pretrunā ar šo noteikumu
prasībām.

101.

• Šie noteikumi neattiecas uz zīmēm, kuras lieto:
• bīstamu vielu un maisījumu, kā arī produktu
un iekārtu laišanai tirgū, ja attiecīgajos
normatīvajos aktos nav atsauces uz šiem
noteikumiem;
• ceļu, dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļu, jūras un
gaisa transporta kustības regulēšanai ārpus
attiecīgās darba vietas.

102.

Drošības zīmes iedala pastāvīgajās zīmēs un
īpašiem gadījumiem paredzētajās zīmēs.
• Pastāvīgi lieto:
• aizlieguma, brīdinājuma, rīkojuma un
ugunsdrošības, kā arī pirmās palīdzības,
evakuācijas un glābšanās papildizeju zīmes;
• drošības zīmes uz konteineriem un cauruļvadiem;
• signālkrāsojumu vai drošības zīmes tādu vietu
apzīmēšanai, kurās iespējama sadursme ar
šķēršļiem, krišana vai pastāv krītošu objektu
draudi;
• signālkrāsojumu transporta maršrutu
apzīmēšanai.

103.

Īpašos gadījumos lieto:
• izgaismotu zīmi, akustisku signālu vai vārdisku
saziņu, ja nepieciešams informēt par bīstamību
vai risku, dot norādījumus par konkrētas darbības
izpildi, kā arī evakuācijas gadījumos, ņemot vērā
iespēju savstarpēji aizvietot vai lietot kopā zīmes ;
• roku signālu vai vārdisku saziņu, ja nepieciešams
dot norādījumus nodarbinātajiem, kuri izpilda
bīstamus manevrus.

104.

Lai nodrošināti drošības zīmes efektivitāti, nedrīkst:
• izmantot tādus priekšmetus, kas traucē zīmes
redzamību, vai skaņas avotus, kas traucē signāla
dzirdamību;
• vienlaikus izmantot divas vai vairākas līdzīgas
izgaismotas zīmes;
• izmantot izgaismotu zīmi cita gaismas avota tuvumā;
• vienlaikus izmantot divus vai vairākus akustiskus
signālus;
• izmantot akustisku signālu, ja apkārtējā trokšņa līmenis
ir augsts.

105.

• Drošības zīmes izmēri, krāsojums un
fotometrija nodrošina tās saskatāmību un
saprotamību.
• Drošības zīmi novieto piemērotā augstumā
nodarbinātā redzes laukā attiecīgā bīstamā
objekta tuvumā, viegli pieejamā vietā, ņemot
vērā jebkurus šķēršļus, kā arī piekļūšanu
izejām briesmu gadījumā.

106.

Cauruļvadus marķē atbilstoši to
saturam, ievērojot šādas prasības:
• zils - skābeklis;
• zaļš - ūdens;
• sarkans - tvaiks;
• pelēks - gaiss;
• dzeltens - degoša gāze;
• melns - nedegoša gāze (šķidrums);
• oranžs - skābe;
• violets - sārms;
• brūns - degošs šķidrums.

107.

Prasības ugunsdzēšanas līdzekļu
atrašanās vietas apzīmēšanai
• Ugunsdrošības līdzekļu atrašanās vietas apzīmē ar
ugunsdrošības zīmēm, kas noteiktas Latvijas
valsts standartā "Ugunsdrošībai un civilai
aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un
signālkrāsojums".
• Sarkanā krāsojuma laukums ir pietiekami liels, lai
ugunsdzēšanas līdzekli varētu viegli identificēt.

108.

Prasības šķēršļu, bīstamu vietu un
transporta maršrutu apzīmēšanai
• vietas, kurās iespējama sadursme ar šķēršļiem, krišana vai pastāv
krītošu objektu draudi, apzīmē ar dzeltenu un melnu vai sarkanu un
baltu svītrotu signālkrāsojumu.
• Signālkrāsojuma izmēri ir proporcionāli šķēršļu vai bīstamo vietu
izmēriem.
• Dzeltenās un melnās vai sarkanās un baltās svītras ir vienāda
platuma un novietotas 45 grādu leņķī.
• Transportlīdzekļu kustības maršrutus telpās, kur tas nepieciešams
nodarbināto aizsardzībai, apzīmē ar krāsotām, skaidri redzamām,
nepārtrauktām svītrām (baltām vai dzeltenām), ņemot vērā grīdas
seguma krāsu.
• Svītras izvieto tā, lai tās norādītu drošu distanci starp
transportlīdzekļiem un jebkuru objektu, kurš var atrasties blakus, kā
arī starp gājējiem un transportlīdzekļiem.

109.

2.1. nesmēķēt
2.2. smēķēšana un atklāta
liesma aizliegta
2.3. gājēju kustība aizliegta
2.4. nedzēst ar ūdeni
2.5. nav dzerams
2.6. nepiederošām personām
kustība aizliegta
2.7. iekšējā transporta kustība
aizliegta
2.8. nepieskarties
2.9. aizliegts (ar skaidrojošu
uzrakstu)

110.

Brīdinājuma drošības zīmes

111.

Darba vietās lieto šādas rīkojuma
zīmes:

112.

Pirmās palīdzības un glābšanas
papildizeju zīmes

113.

Darba vietās lieto šādas glābšanas
papildizeju (evakuācijas) zīmes:

114.

Ugunsdzēsības aparāts

115.

Tālrunis ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta izsaukšanai

116.

Kustības virziens

117.

Kas ir «Darbs mazumtirdzniecībā»?
• Šajā materiālā par “darbu mazumtirdzniecībā”
sauksim darbu dažādu veidu veikalos. Jebkura
veikala galvenais uzdevums ir pārdot preces,
tomēr jāatceras, ka var atšķirties gan apstākļi,
kādos notiek tirdzniecība, gan arī preces, kuras
tiek pārdotas. Raugoties no darba aizsardzības
viedokļa, dažādos veikalus var raksturot pēc:

118.

• lieluma – darbs lielveikalā atšķirsies no darba
nelielā veikaliņā vai kioskā; • preču veida –
veikalos, kur notiek tirdzniecība ar fasētām
(gatavām) precēm, darba vides riski var atšķirties
no veikaliem, kur nepieciešama preces
sagatavošana (piemēram, iesvēršana un
fasēšana); • specializācijas – atkarībā no
pārdodamo preču veida darba vides riska faktori
var ievērojami atšķirties (piemēram, parfimērijas
preču veikalā nodarbinātie būs pakļauti citiem
riskiem, salīdzinot ar būvniecības preču veikalu).

119.

Pirms sākt darbu
• Pirms darba sākšanas darba devējam
jānodrošina Tev apmācība par darba
aizsardzības jautājumiem – gan
ievadapmācība, gan darba aizsardzības
instruktāža konkrētā darba veikšanai.

120.

• Tavs pienākums ir iepazīties ar darba
aizsardzības instrukcijās un citos dokumentos
noteiktajām prasībām! Ja kaut ko neesi
sapratis – pārjautā!

121.

Kādas sekas var rasties, neievērojot DA
prasības?
• Visbiežāk nodarbināto veselība var tikt ietekmēta:
• nelaimes gadījumu rezultātā, gūstot dažādus
veselības traucējumus (traumas), piemēram,
aizķeroties aiz preču kastēm, vadiem u. tml.;
dažādu darba vides riska faktoru iedarbības
rezultātā, gūstot akūtus vai hroniskus veselības
traucējumus (t. s. arodslimības), piemēram,
nepareizi pacelta smaguma dēļ sastiepjot muguru
vai nepietiekoša apgaismojuma dēļ sabojājot
redzi u. tml.

122.

Kādi ir mazumtirdzniecības nozarē biežāk sastopamie
darba vides riska faktori
• Nozīmīgākie darba vides riska faktori, kas
ietekmē šīs nozares nodarbināto veselības
stāvokli, ir: • traumatisma (mehāniskie) jeb
nelaimes gadījumu riska faktori;
ergonomiskie faktori; • fizikālie faktori;
psihosociālie faktori; • ķīmiskās vielas un
putekļi; • bioloģiskie riska faktori.

123.

Svarīgākie traumatisma jeb NG riska
faktori mazumtirdzniecības nozarē
• Parasti šajā nozarē notiekošie nelaimes
gadījumi nav pārāk smagi, visbiežāk tie saistīti
ar paklupšanu un paslīdēšanu, kā arī ar
kritieniem no augstuma (preču vai reklāmas
stendu izvietošanas laikā). Tomēr jāatceras, ka
šādu nelaimes gadījumu skaits ir ļoti liels, un
tiem var būt arī ļoti smagas sekas.

124.

Svarīgākie preventīvie pasākumi
• • vienmēr ievēro piesardzību, pārvietojoties tirdzniecības
telpās un palīgtelpās; • seko līdzi, lai preces un preču kastes
būtu izvietotas tā, lai aiz tām nevarētu aizķerties un
paklupt; • vienmēr ievēro apzīmētās vietas, kur jānovieto
preces; • izvieto brīdinājuma zīmes par mitru grīdas
segumu; • ja redzi izlijušu šķidrumu uz grīdas – saslauki to
un izliec brīdinošu zīmi; • lai nepaaugstinātu risku paklupt,
lieto piemērotus darba apavus (piemēram, kurpes ar
zemiem papēžiem un neslīdošu zoli); • seko līdzi tam, lai
dažādu iekārtu elektrības vadi tiek izvietoti tā, lai aiz tiem
nevarētu paklupt; • nekavējoties ziņo darba devējam, ja
redzi kādu situāciju, kur iespējama paklupšana vai
paslīdēšana (piemēram, izdrupusi flīze, atlīmējies linolejs u.
tml.)

125.

• Svarīgākie preventīvie pasākumi: • vienmēr
izmanto tikai drošus un speciāli tam
paredzētus pakāpienus (speciālus podestus)
vai kāpnes; • pārliecinies, vai kāpnes, podesti,
pakāpieni un citi palīglīdzekļi darbam
augstumā ir darba kārtībā un pārbaudīti.
NELIETO nepārbaudītas vai bojātas iekārtas.

126.

• AIZLIEGTS celt cilvēkus ar iekrāvēju palīdzību,
izmantojot paletes vai platformas bez
norobežojošām malām!

127.

Citi traumatisma riska faktori
• Kā svarīgākās problēmas jāmin, piemēram, dažādu
elektroiekārtu pārbaude un demonstrēšana pircējiem,
kas var radīt gan elektrotraumu risku (piemēram,
nepareizi pieslēdzot pārbaudāmo iekārtu), gan cita
veidu traumu gūšanu (atkarībā no konkrētās iekārtas,
piemēram, pārbaudot pārdodamo leņķa slīpmašīnu,
iespējams traumēt pirkstus u. tml.). Vēl viens būtisks
nelaimes gadījumu risks veikalos ir saistīts ar
situācijām, kad nepieciešams savākt saplīsušu stikla
taru – šādos gadījumos iespējama gan sagriešanās, gan
saduršanās ar stikla lauskām.

128.

• Svarīgākie preventīvie pasākumi: • pārbaudot jebkura
veida preci, kas darbojas ar elektrību, vienmēr
iepazīsties ar tās lietošanas instrukciju un lieto tikai
darba kārtībā esošus un sazemētus elektrības
kontaktus; • savācot sasistu stikla taru, izmanto slotu
vai liekšķeri, vai speciāli tam paredzētus cimdus;
pievērs uzmanību tam, lai viegli uzliesmojošas preces
tiktu novietotas tikai drošās vietās (piemēram,
pietiekami tālu no apgaismes iekārtām, elektrības
vadiem, vietās ar pietiekošu ventilāciju u. tml.);
uzmanīgi izlasi instrukcijas par rīcību ārkārtas situācijās
un evakuāciju; • smēķē tikai tam paredzētās un attiecīgi
aprīkotās vietās.

129.

Ergonomiskie riska faktori
• Darbs piespiedu pozā ir saistīts ar ķermeņa vai
atsevišķu tā daļu (roku, kāju) atrašanos ilgstoši
nemainīgā stāvoklī, piemēram, stāvus (strādājot
salonveikalos vai pie kasēm, kur jāstāv kājās) vai sēdus
(piemēram, sēžot pie kases). Piespiedu darba pozas –
sēdus vai stāvus – atkarībā no to veida var ietekmēt
kakla un plecu joslu, elkoņus un plaukstas, muguru,
gūžas vai kājas, traucējot to normālu apasiņošanu un
radot muskuļu sasprindzinājumu. Šajā nozarē daudzi
nodarbinātie ikdienā ir spiesti nostaigāt lielus
attālumus (piemēram, pārvietojoties pa lielveikala
telpām) – arī staigāšana, ja veicamie attālumi ir pārāk
lieli, var radīt risku veselībai.

130.

• Savukārt smagumu pārvietošana, protams, ir
saistīta ar dažādu preču izvietošanu un
pārvietošanu. Smagumu pārvietošanas
smagākās sekas ir mugurkaula disku trūce,
kura, neraugoties uz ilgstošo un sarežģīto
ārstēšanu, ir biežs paliekošas darba nespējas
cēlonis. Smagumu pārvietošana var radīt arī
dažādus citus veselības traucējumus gan
mugurai, gan locītavām, kā arī saitēm un
muskuļiem.

131.

Svarīgākie preventīvie pasākumi:
• • ievēro pareizus smagumu celšanas un
pārvietošanas pamatprincipus: ■ cel
smagumus ar taisnu muguru, izmantojot kāju
spēku; ■ pārvietojamo kravu turi jostas līmenī
maksimāli tuvu ķermenim; ■ ja kravu
nepieciešams pārvietot uz sāniem, griezies ar
visu ķermeni, nevis tikai ar muguru vai
ķermeņa augšējo daļu; • ja neesi apmācīts
pareizā smagumu pārvietošanā, prasi darba
devējam nodrošināt šādu apmācību;

132.

• vienmēr, kad iespējams, lieto dažādus
palīglīdzekļus vai veic smagumu pārvietošanu ar
mehanizētām iekārtām; • ja darbs ir stāvus vai
sēdus, ievēro regulāras atpūtas pauzes un veic
atslodzes vingrinājumus (pastaipies, pavingro); ja
darbs jāveic stāvus, tad lūdz, lai darba devējs
nodrošina speciālos slodzi samazinošos paklājus;
• ja darbs ir sēdus, tad lūdz, lai darba devējs
nodrošina atbilstošu krēslu ar labu muguras
atbalstu.

133.

• Svarīgākie preventīvie pasākumi: • strādājot
ārpus telpām vai pazeminātā temperatūrā,
ģērbies atbilstoši (ievēro principu, ka jāģērbj
vairākas apģērba kārtas, izvairoties no pārāk cieša
apģērba); 12 • ja iespējams, izvairies no darba
tieši zem kondicioniera gaisa plūsmas vai darba
caurvējā (piemēram, netālu no durvīm).
Nepieciešamības gadījumā pārrunā ar darba
devēju, vai nav nepieciešams pielāgot darba
vietu, lai Tevi neapdraudētu caurvējš;

134.

• • strādājot ārpus telpām tiešā saules ietekmē,
lieto ādas aizsargkrēmus ar saules aizsardzības
faktoru, ne mazāku par 30 (SPF 30), atkārtoti
uzklājot tos ne retāk kā reizi 2 stundās;
ziemas sezonas laikā, strādājot ārpus telpām,
ievēro maksimāli noteiktos darba laikus,
periodiski sasildoties siltās telpās. Ja Tavs
darba devējs nenodrošina šādu iespēju,
atceries, ka tās ir Tavas likumīgās tiesības.

135.

Psihoemocionālie darba vides riska
faktori
• Mazumtirdzniecības darba vidē nodarbinātos var
apdraudēt ne tikai fiziskie darba vides apstākļi, bet arī
t. s. psiholoģiskie riska faktori, kas var radīt stresu. Šajā
nozarē biežākie faktori, kas var radīt stresu, ir darbs ar
pircējiem, pretenziju izskatīšana un konfliktsituāciju
risināšana, kā arī steiga, maiņu darbs, augsts atbildības
līmenis un virkne citu faktoru. Psihoemocionālie riski ir
normāla mūsu dzīves sastāvdaļa, tomēr situācijās, kad
veidojas neatbilstība starp cilvēka spējām un darba
vides prasībām, ilgstoša psihoemocionāla stresa
iedarbībā var pazemināties darba spējas, rasties
depresija un pat paliekoši veselības traucējumi.

136.

Svarīgākie preventīvie pasākumi
• • apzinies savas darba vides radītos
psihoemocionālos riska faktorus – pārdomā, kas
Tev rada vislielāko stresu un kā ar to cīnieties;
respektē un atzīsti savas vajadzības un reāli
novērtē savas īpašības un spējas (salīdzinājumā ar
veicamo darbu); • uzturi labas attiecības ar
kolēģiem un mēģini strādāt kā vienas komandas
loceklis; • mēģini atrast līdzsvaru starp darbu,
ģimeni un citām ārpusdarba aktivitātēm, kā arī
izkop pozitīvu attieksmi gan darbā, gan privātajā
dzīvē.

137.

Ķīmiskās vielas un putekļi
• Pat neraugoties uz to, ka šajā nozarē
nodarbinātajiem šķietami nav kontakta ar
ķīmiskajām vielām vai putekļiem, atsevišķos
gadījumos nodarbinātie var tikt pakļauti arī
ķīmisko vielu radītajiem riskiem. Biežākā saskare
ar ķīmiskajām vielām šajā nozarē ir saistīta ar
dažādu mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu
izmantošanu. To sastāvā mēdz būt tādas vielas kā
dažādi spirti un aldehīdi, kuriem ir raksturīga
kairinoša iedarbība uz acīm un ādu, kā arī tādas
bīstamas vielas kā hlors, kas iedarbojas gan uz
ādu, gan elpošanas ceļiem.

138.

• Nodarbināto veselību var apdraudēt arī tās
ķīmiskās vielas, kuras tiek pārdotas konkrētajā
veikalā, piemēram, dažādi tehniskie šķīdumi,
alkohols, eļļas, sadzīves ķīmija u. tml. Protams,
vairumā gadījumu šīs vielas ir droši iesaiņotas,
tomēr, ja tiek bojāts to iesaiņojums vai tas tiek
saplēsts, nodarbinātie tiek pakļauti šo vielu
iedarbībai. Šajā nozarē nodarbinātie,
piemēram, būvmateriālu vai zooveikalu

139.

• darbinieki, ikdienā var saskarties arī ar
putekļiem. Atkarībā no tirdzniecībā esošām
precēm un veikala specifikas nodarbinātie var
tikt pakļauti, piemēram, audumu, papīra,
dzīvnieku barības vai celtniecības materiālu
putekļiem. Biežākās putekļu radītās sekas
veselībai ir saistītas ar dažādu elpošanas ceļu
iekaisumu attīstību (piemēram, bronhītu u. c.),
kā arī dažādiem ādas un acu iekaisumiem.

140.

Svarīgākie preventīvie pasākumi
• • seko līdzi tam, lai ķīmiskās vielas tiktu glabātas tikai
piemērotos un marķētos traukos tām paredzētajās
vietās, ievēro šīs prasības arī pats; • ja ir izlijusi vai
izbirusi kāda no tirdzniecībā esošām ķīmiskām vielām,
tad Tev jāzina, kā, nepakļaujot sevi riskam, šo vielu
droši savākt. Šī informācija ir pieejama vielas drošības
datu lapās – tādām ir jābūt katram ķīmiskajam
produktam; • regulāri veic telpu un plauktu uzkopšanu,
lai samazinātu putekļu koncentrāciju gaisā; 15 • ja
nepieciešams, lieto atbilstošus aizsargcimdus un
aizsargbrilles, veicot telpu vai iekārtu uzkopšanas
darbus.

141.

Bioloģiskie riska faktori
• Mazumtirdzniecībā nodarbinātie ikdienā saskaras ar lielu
skaitu apmeklētāju, kuri, iespējams, var būt inficēti ar
dažādām infekcijas slimībām – sākot ar tādām plaši
izplatītām slimībām kā gripa, līdz pat tik nopietnām
slimībām kā tuberkuloze. Nodarbinātie visbiežāk var tikt
pakļauti tām infekcijām, kuras izplatās pa gaisu, jeb tā
saucamajām gaisa pilienu infekcijām. Tomēr jāatceras, ka
arī šo infekcijas slimību izraisītāji nosēžas uz dažādām
virsmām (letēm, kases, plauktiem u. c.), kā arī uz naudas.
Tirdzniecības telpu gaisā var sastapt arī pelējuma sēnītes vai
putekļu ērcītes. Bīstams var būt arī darbs zooveikalos, jo
tajos iespējama inficēšanās ar dažādu dzīvnieku
pārnēsātām infekcijas slimībām (piemēram, salmonelozi,
brucelozi, jersiniozi, leptospirozi u. c.).

142.

• Svarīgākie preventīvie pasākumi:
• • ja darbā saskaries ar skaidru naudu, regulāri
mazgā rokas;
• • regulāri tīri un dezinficē tās darba telpu
virsmas, kuras varētu būt potenciāli inficētas.

143.

Kādi ir biežākie veselības un sociālās aprūpes nozares
riska faktori
• Nozīmīgākie darba vides riska faktori, kas ietekme vai var
ietekmēt veselības un sociālās aprūpes nozarē nodarbināto
veselības stāvokli, ir:
• ergonomiskie riska faktori;
• nelaimes gadījumu riski;
• bioloģiskie riski;
psihosociālie riska faktori;
• ķīmiskie riska faktori;
• dažādi fizikālie faktori – ultraskaņa, vibrācija un troksnis,
mikroklimats, apgaismojums, dažāda veida starojumi
(jonizējošais un nejonizējošais) ;

144.

Ergonomiskie riska faktori
• Ergonomiskie riska faktori ir vieni no būtiskākajiem
darba vides riska faktoriem šajā nozarē. Pats
svarīgākais risks nodarbināto veselībai saistīts ar
pacientu pārvietošanu – gan pārcelšanu, piemēram,
no nestuvēm uz gultu, gan izcelšanu no gultas uz
ratiņiem, gan arī palīdzēšanu piecelties vai
pārvietoties, u. tml. Pacientu pārvietošanas
bīstamākās sekas ir mugurkaula disku trūce, kas, pat
neraugoties uz ilgstošo un sarežģīto ārstēšanu.

145.

• Vēl viens bieži sastopams ergonomiskais risks
ir saistīts ar atrašanos t. s. piespiedu pozās, ar
to saprotot ķermeņa vai to daļu atrašanos
ilgstoši nemainīgā stāvoklī. Veselības un
sociālās aprūpes nozarē piespiedu pozas
parasti ir saistītas ar ilgstošu stāvēšanu
(piemēram, pie operāciju galda u. c.), ar
ilgstošu sēdēšanu (piemēram, dežūru laikā u.
c.

146.

• Piespiedu darba pozas – sēdus, stāvus,
noliecoties vai stiepjoties – atkarībā no to
veida var ietekmēt kakla un plecu joslu,
elkoņus un plaukstas, muguru, gūžas vai kājas.
Šajā nozarē daudzi nodarbinātie ikdienā ir
spiesti nostaigāt lielus attālumus – arī
staigāšana, ja veicamie attālumi ir pārāk lieli,
var radīt risku veselībai.

147.

Svarīgākie preventīvie pasākumi
• ievēro pareizus pacientu pārvietošanas pamatprincipus un, ja neesi
apmācīts, prasi darba devējam nodrošināt nepieciešamo apmācību
par pacientu drošu pārvietošanu;
• seko savas darba vietas ergonomiski optimālam iekārtojumam
(piemēram, noregulē krēsla vai gultas augstumu u. tml.);
• vienmēr, kad iespējams, lieto pacientu pārvietošanas palīglīdzekļus
(piemēram, speciālos pacientu pārvietošanas palagus vai dēļus,
pacientu pacēlājus u. c.) un prasi darba devējam, lai tie tiktu
nodrošināti;
• ievēro regulāras atpūtas pauzes un veic atslodzes vingrinājumus
(svarīgākais, veicot šādus vingrinājums, ir izstaipīt un atslābināt tās
muskuļu grupas, kurām ir lielākā slodze); • apmeklē obligātās veselības
pārbaudes

148.

Biežākie nelaimes gadījumu iemesli
• Paklupšana un kritieni :
• Paklupšanas un kritienu risks parasti saistās ar slidenām
(slapjām) un bojātām grīdām, nevietā novietotiem
priekšmetiem, slideniemceliņiem ziemas sezonā u. tml.
Bieži paklupšana var būt saistīta arī ar pacientu
pārvietošanu un nepietiekamu apgaismojumu
(piemēram, kāpņu telpās u. c.). Svarīgākais ir ievērot
piesardzību, gan pārvietojoties pašiem, gan pārvietojot
pacientus, kā arī ievērot kārtību (piemēram, novietot
vietā pacientu ratiņus u. tml.), kā arī nēsāt darbam
piemērotus apavus.

149.

Saduršanās ar potenciāli inficētiem
asiem priekšmetiem
• Nelaimes gadījumi, kas saistīti ar saduršanos vai sagriešanos,
parasti nav smagi, tomēr lielākais risks ir saistīts ar to, ka ir
iespējama dažādu infekciju nokļūšana nodarbināto asinīs – kā
bīstamākie jāmin HIV / AIDS, B hepatīts un citi. Lai samazinātu
šādu risku, svarīgi ir pareizi un droši darba paradumi, veicot
dažādas procedūras, kā arī pareiza visu potenciāli inficēto un
aso priekšmetu glabāšana (speciālos konteineros). Jāatceras,
ka vairums šādu negadījumu notiek jau pēc procedūras, nevis
tās laikā (piemēram, saduršanās ar adatām visbiežāk notiek,
tās izņemot, pārvietojot un izmetot).

150.

• Vēl pie svarīgākajiem nelaimes gadījumu
cēloņiem jāmin nepārbaudītu vai nedrošu
iekārtu (t. sk. medicīnas bīstamo ierīču
lietošana).
• Atceries! Jūsu drošībai jālieto tikai pārbaudītas
un darba kārtībā esošas iekārtas atbilstoši to
lietošanas instrukcijām.

151.

Bioloģiskie riska faktori
• Bioloģiskie darba vides riska faktori ir vieni no
svarīgākajiem riskiem šajā nozarē, jo
nodarbināto veselību var apdraudēt
visdažādākie vīrusi un mikroorganismi, kurus
pārnēsā pacienti. Visbiežākais potenciālais
inficēšanās veids ir mikrobu vai vīrusu
ieelpošana no inficētiem pacientiem.

152.

Svarīgākie preventīvie pasākumi:
• • izvēlies pareizus un drošus darba paņēmienus,
nepieciešamības gadījumā lieto atbilstošus
individuālos aizsardzības līdzekļus (cimdus, sejas
masku u. c.);
• veic nepieciešamās vakcinācijas (piemēram, pret B
hepatītu u. c.);
• informē tiešo darba vadītāju par gadījumiem, kas
saistīti ar potenciālu inficēšanās risku (piemēram,
saduršanos ar asiem priekšmetiem u. c.).

153.

Psihoemocionālie riska faktori
• Jebkurā no veselības un sociālās aprūpes
nozarēm ir raksturīga virkne apstākļu, kas
nodarbinātajiem var radīt paaugstinātu
psihoemocionālu risku, piemēram, saskarsme
ar emocionāliem pacientiem un tuviniekiem,
nereti stresa pārņemtiem kolēģiem, darba
laika plānošanas īpatnības šajā nozarē (garas
darba stundas un virsstundas, nemaināms
darba grafiks u. c.) un pārāk liela darba slodze.

154.

Svarīgākie preventīvie pasākumi:
• apzinies savas darba vides radītos psihoemocionālos riska faktorus;
• atzīsti un respektē savas vajadzības (mīli sevi!) un reāli novērtē savas
īpašības un spējas saistībā ar veicamo darbu;
• sakārto savu darba vietu, uzturi to kārtībā;
• uzturi labas attiecības ar kolēģiem un mēģini iekļauties un strādāt
komandā;
• mācies atpazīt stresa un izdegšanas pazīmes un, ja nepieciešams,
meklē palīdzību;
• meklē līdzsvaru starp darbu, ģimeni un citām ārpusdarba aktivitātēm;
• pareizi plāno darba laiku, ievēro pietiekamus pārtraukumus, pat ja
nejūties noguris;
• izkop pozitīvu attieksmi, ievēro to gan darbā, gan privātajā dzīvē;
• ievēro režīmu un pietiekami izgulies.

155.

Ķīmiskās vielas un putekļi
• Veselības un sociālajā aprūpē nodarbināto
ikdiena ir saistīta ar daudzām dažādām
ķīmiskajām vielām, tomēr parasti to
koncentrācija nav augsta. Svarīgākās ķīmiskās
vielas, kas var potenciāli ietekmēt nodarbināto
veselību, ir ārstēšanai un aprūpei izmantotie
preparāti (dažādi medikamenti u. tml.), kā arī
dezinfekcijai lietotās vielas.

156.

Ķīmiskās vielas
• Mūsdienās dezinfekcijas līdzekļu sastāvā
parasti ietilpst dažādi spirti vai tādi
savienojumi kā aldehīdi u. tml. Pārbaudītu un
reģistrētu dezinfekcijas līdzekļu lietošana tiem
paredzētajiem mērķiem nav uzskatāma par
veselībai bīstamu, bet gadījumos, kad
dezinfekcijas šķīdumi tiek gatavoti no
koncentrātiem, to ietekme var būt ievērojami
lielāka.

157.

Ķīmiskās vielas
• Viens no bīstamākajiem darbiem, kur iespējama saskare ar
kaitīgām ķīmiskajām vielām, ir atsevišķu instrumentu
dezinficēšana, kur tiek izmantoti koncentrēti šķīdumi
(piemēram, endoskopijas instrumentu dezinficēšana u. c.).
Bieža kļūda ir lietot medicīniskajai izmeklēšanai paredzētos
cimdus, kuri neaizsargā pret ķīmiskajām vielām (darbam ar
ķīmiskajām vielām jālieto speciāli tam paredzēti cimdi – katrai
vielu grupai tiek ražoti cimdi no cita materiāla).

158.

Preventīvie pasākumi
• seko līdzi tam, lai ķīmiskās vielas tiktu pareizi
glabātas – tās jāglabā tikai slēgtos, ķīmisko
vielu glabāšanai piemērotos un marķētos
traukos;
• ja nepieciešams, lieto noteiktos individuālās
aizsardzības līdzekļus, piemēram, piemērotus
elpošanas sistēmas aizsardzības līdzekļus
(respiratorus) vai atbilstošus cimdus u. c.;
• apmeklē obligātās veselības pārbaudes.

159.

Kādas ir Tavas tiesības?
• Atceries, ka darba devēja pienākums ir
nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba
vidi. Ja uzskati, ka Tava drošība vai veselība ir
apdraudēta,

160.

Tev ir tiesības:
• • neuzsākt vai pārtraukt darbu, ziņojot tiešajam darba vadītājam, ja
darba apstākļi rada vai var radīt draudus Tev vai apkārtējo cilvēku
drošībai un veselībai;
• • neuzsākt vai pārtraukt darbu, ja darba veikšanai nav nodrošināts
nepieciešamais aprīkojums (piemēram, palīglīdzekļi pacientu
pārvietošanai u. c.), ja aprīkojums neatbilst darba aizsardzības vai tā
ražotāja noteiktajām prasībām un ja nav pārbaudīts (piemēram, nav
veiktas medicīnas ierīču pārbaudes);
• • atteikties veikt darba uzdevumus, ja to izpilde neatbilst Tavai
profesionālajai sagatavotībai;
• • pieprasīt atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus, lai
pasargātu sevi no darba vides riska faktoru iedarbības.
Vienmēr atceries par savām tiesībām un nebaidies tās izmantot!