Kārta Garidzniecība

1. 1. kārta

Garidzniecība

2. Baznīcas uzbūve

Romas pāvests
Kardināli
Arhibiskapi
Biskapi
Abati
Priesteri
Mūki

3. Dzīve klosterī

Iestājoties klosterī, mūkiem
bija jādod trīs solījumi:
1.atteikties no laulības dzīves;
2.dzīvot pieticībā un atteikties no
personiskās mantas;
3.būt paklausīgiem klostera
vadībai

4. Mūku pienākumi:

1. Lūgt Dievu par sevi un citiem cilvēkiem.
2. Pārrakstīt un glabāt grāmatas.
3. Apstrādāt klostera laukus un dārzus.
4. Mācīt bērnus.
5. Rūpēties par nabagiem.
6. Ārstēt slimos cilvēkus.
7. Piedāvāt naktsmājas ceļiniekiem.
8. Izplatīt kristīgo ticību (misionāru darbība)

5. Mūku ordeņi

Mūku ordenis – mūku apvienība, kas
dzīvo pēc vienādiem obligātiem
noteikumiem.
Abats – vīriešu klostera priekšnieks.
Abate – sieviešu klostera priekšniece.

6.

Mūku ordeņu brāļi (māsas) izvēlējās
trūcīgu un askētisku dzīvesveidu un
atteicās:
- no laicīgās dzīves,
- laulības,
- īpašumiem.
Galvenais pienākums bija lūgt Dievu
par sevi un citiem cilvēkiem.

7.

Benediktiešu ordenis
Vecākais katoļu mūku
ordenis.
Nodibināja Benedikts no
Nursijas 529. g.
Montekasīno (Itālijā)
Mūki dzīvoja klosterī
saskaņā ar Benedikta
izstrādātajiem statūtiem
jeb regulām un saucās
benediktieši
“Melnie mūki”

8.

Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordenis
dibināts 1098. g.
Burgundijas valstī.
Ordeņa garīgais
līderis bija Bernārs
no Klervo
Bija misionāri,
cēla jaunus
klosterus.
“Baltie mūki”

9.

Ubagotājmūku ordeņi
13. gs. radās jaunas
mūku kopienas, kuras
sauca par
ubagotājmūku
ordeņiem.
Viņi ieviesa
jauninājumus
kristīgajā mācībā un
mūku dzīvesveidā.
Varēja dzīvot ne tikai
klosterī.

10.

Franciskāņi
Dominikāņi
Dibinātājs - Asīzes
Dibinātājs – spānis
Francisks
(1209.g.)
“Pēlēkie mūki”
Dominiks (1215.g.)
Bija labi izglītoti
Inkvizīcija