Kāda ir Saules sistēmas uzbūve? (4.4.1. tēma)

1.

4.4.1. Kāda ir Saules
sistēmas uzbūve?

2.

Zeme ir viena no astoņām planētām, kas atrodas Saules
sistēmā un nepārtraukti riņķo ap Sauli noteiktā ceļā, ko dēvē
par orbītu.
Visas šīs astoņas planētas kopā ar
Sauli un citiem debess ķermeņiem,
piemēram, pavadoņiem,
asteroīdiem un komētām, veido
Saules sistēmu.
Planētas riņķo ap Sauli noteiktā virzienā – pretēji pulksteņa
rādītāju kustības virzienam, skatoties no Ziemeļu pola
puses.
2

3.

Saules sistēmas planētas iedala divās galvenajās grupās pēc to
lieluma un atrašanās vietas.
Zeme
Marss
Pirmās četras planētas –
Merkūrs, Venēra, Zeme un
Marss — tiek sauktas par
iekšējām jeb zemes tipa
planētām.
Merkūrs
Venēra
Tās ir salīdzinoši nelielas, ar cietu virsmu un
atrodas tuvu Saulei.
3

4.

Nākamās četras – Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns – ir
ārējās jeb milzu planētas.
Jupiters
Saturns
Tās ir daudz lielākas pēc izmēra,
galvenokārt, sastāv no gāzēm un
atrodas ievērojami tālāk no Saules.
Urāns
Neptūns
Šāds planētu sadalījums palīdz labāk izprast to
īpašības un lomu Saules sistēmas uzbūvē.
4

5.

Planētas Saules sistēmā riņķo ap centrālo zvaigzni – Sauli –
pa eliptiskām orbītām un, to orbītā pavadītais laiks ir tieši
atkarīgs no attāluma līdz Saulei.
Jo lielāks ir šis attālums, jo lēnāk planēta pārvietojas savā
orbītā un, jo ilgāks laiks nepieciešams, lai veiktu pilnu
apriņķojumu ap Sauli.
Piemēram, Zeme, kas atrodas apmēram 150 miljonu kilometru
attālumā no Saules, vienu pilnu orbītu veic 365,25 dienās jeb
vienā gadā.
Savukārt, Saturns, kas atrodas aptuveni 1,4 miljardu
kilometru attālumā no Saules, vienu pilnu orbītu veic
aptuveni 29 Zemes gadus.
5

6.

Neatkarīgi no kustības ap Sauli, visas planētas
griežas arī ap savu asi – šo kustību sauc par
rotāciju.
Rotācijas ātrums ir ļoti atšķirīgs dažādām planētām.
Visātrāko rotāciju novēro Jupiterā –
šī planēta ap savu asi apgriežas
aptuveni 10 Zemes stundās, kas ir
visīsākais rotācijas periods Saules
sistēmā.
6

7.

Venera demonstrē vislēnāko rotāciju:
tai nepieciešamas aptuveni 243
Zemes diennaktis, lai veiktu vienu
pilnu apgriezienu ap savu asi, turklāt,
Veneras rotācija ir retrogrāda – tā
notiek pretējā virzienā, salīdzinot ar
lielāko daļu pārējo planētu.
Lielai daļai planētu ir pavadoņi jeb
dabiskie satelīti, kas riņķo ap tām
eliptiskās orbītās.
7

8.

Zemei ir viens pavadonis – Mēness.
Marsam ir divi mazi pavadoņi –
Foboss un Deimoss.
Foboss (augšā) un Deimoss (lejā).
8

9.

Saturns, kuram piemīt sarežģīta pavadoņu sistēma, ir īpaši
bagāts ar šiem debesu ķermeņiem – pašlaik zināmo
pavadoņu skaits pārsniedz 80, un daži no tiem, piemēram,
Titāns, ir pat lielāki par planētām.
Foboss (augšā) un Deimoss (lejā).
9

10.

Planēta
Attālums
no
Saules,
miljoni
km
Laiks, kurā
apriņķo Sauli
Diametrs
salīdzinājumā ar
Zemes diametru
Zināmais
pavadoņu
skaits
Merkurs
58
3 mēneši
2,6 reizes mazāks
—
Venera
108
7 mēneši
nedaudz mazāks
—
Zeme
150
—
1
Marss
228
1 gads
1 gads un 11
mēneši
2 reizes mazāks
2
Jupiters
778
12 gadi
11 reizes lielāks
79
Saturns
1 427
29 gadi
9 reizes lielāks
82
Urāns
2 871
84 gadi
4 reizes lielāks
27
Neptūns
4 498
165 gadi
4 reizes lielāks
14
10

11.

Papildus astoņām lielajām planētām ap Sauli riņķo arī milzīgs
skaits mazāku debess ķermeņu, ko astronomijā klasificē kā
mazos Saules sistēmas ķermeņus.
Viena no šādām objektu grupām ir asteroīdi – nelieli, cieti un,
galvenokārt, akmeņaini objekti ar neregulāru formu.
Mazākie asteroīdi ir tikai dažus
metrus vai pat centimetrus lieli
akmeņi, bet lielākie – piemēram,
asteroīds Cerera – var sasniegt
gandrīz sfērisku formu un tikt
klasificēti kā pundurplanēta.
11

12.

Lielākā daļa asteroīdu atrodas tā
sauktajā asteroīdu joslā, kas
atrodas starp Marsa un Jupitera
orbītām.
Šajā reģionā ap Sauli riņķo simtiem tūkstošu objektu,
kuru izcelsme saistāma ar Saules sistēmas veidošanās
periodu – tās ir planētveida materiāla atliekas, kuras
gravitācijas traucējumu dēļ nespēja saplūst vienā lielā
ķermenī.
12

13.

Vēl viens nozīmīgs mazo debess ķermeņu reģions ir Koipera
josla, kas atrodas aiz Neptūna orbītas.
Šeit zinātnieki ir atklājuši tūkstošiem sīku
objektu, tostarp, vairākas
pundurplanētas, piemēram, Plutonu.
Šie ķermeņi parasti ir samērā lieli, apaļas formas un
sastāv gan no ledus, gan no akmeņiem.
13

14.

Paldies par darbu!
14