Dizains 10 kl

1.

VIDES DIZ AINS UN
TĀ DISCIPLĪNAS
Viktorija Grigorjeva, Daniels stavro,
Anastasija Goršanova, Iļja Varava, Alisa
Žilinska

2.

LIETOTĀJU VAJADZĪBAS UN
FUNKCIONALITĀTE
Cilvēka labsajūta kā prioritāte (Holiostiskā pieeja):
• Vides galvenais uzdevums ir maksimāli samazināt stresu un fizisko piepūli. Tas
tiek panākts, apvienojot vizuālo komfortu (dabiskā gaisma, nomierinošas
krāsas) ar fizisko komfortu (ērts mikroklimats).
Ergonomika un pielāgojamība:
• Darba videi ir jāpielāgojas cilvēkam, nevis otrādi. Svarīgākais ir regulējamas
mēbeles un aprīkojums, kas saudzē redzi un mugurkaulu, ilgtermiņā saglabājot
darbaspējas.

3.

Pārdomāta telpas loģika (Zonējums):
Efektīva vide ir sadalīta skaidrās funkcionālajās zonās (darbam, atpūtai, socializācijai). Tas novērš haosu, palīdz orientēties un
nodrošina psiholoģisku drošības sajūtu.
Visaptveroša drošība un risku vadība:
Droša vide nav tikai "neslīdoša grīda". Tā ir aizsardzība pret trim risku veidiem:
• Fiziskajiem (troksnis, traumas);
• Psiholoģiskajiem (pārgurums, slikts apgaismojums);
• Sociālajiem (drūzmēšanās, privātās telpas trūkums).
Secinājums:
Ideāla vide apvieno gaismu, gaisu, ergonomiku un loģisku telpas plānojumu, lai veicinātu produktivitāti un saudzētu veselību.

4.

ARHITEKTŪRA UN PILSĒTVIDE
Pilsētas vide kā sistēma:
• Pilsēta - dinamiska sistēma: cilvēki, ēkas, daba, transports, infrastruktūra un pārvaldība ir savstarpēji saistīti.
• Labs dizains ņem vērā iedzīvotāju vajadzības, drošību, pieejamību, ekoloģiskumu un ilgmūžību.
Laba pilsētas vide:
• Ērtība visiem: drošas ielas, pieejamas sabiedriskās vietas.
• Skaista un harmoniska arhitektūra uzlabo noskaņojumu.
• Pilsēta ar saprotamu navigāciju.
• Ekoloģiski materiāli un pārstrāde.

5.

Pilsētas vides problēmas:
• Ekoloģiskas: gaisa un ūdens piesārņojums, troksnis.
• Infrastruktūras: sastrēgumi, atkritumi, trūkst bezmaksas atpūtas vietu.
• Naidīgais dizains (defensive design) ierobežo cilvēku rīcību un samazina
humānismu.
Arhitektūra un materiāli:
• Vitruvija triāde: izturība, lietderība, skaistums.
• Materiāliem jāatbilst funkcijai un vides prasībām.

6.

Pilsēta kā ekosistēma:
• Cilvēki, daba, ēkas, transports un resursi ir savstarpēji saistīti.
• Zaļās zonas uzlabo veselību, noskaņojumu un sociālo mijiedarbību.
• Laba transporta sistēma samazina sastrēgumus un piesārņojumu.
Nākotnes pilsētplānošana:
Ekoloģiskas un ilgtspējīgas ēkas.
Gudras pilsētas ar digitālajām tehnoloģijām.
Elastīgas, modulāras un daudzfunkcionālas telpas.
Tehnoloģiju, dabas un iedzīvotāju ērtības līdzsvars.

7.

Sociālā ietekme:
• Labs dizains apvieno cilvēkus, uzlabo dzīves kvalitāti un rada drošības sajūtu.
• Slikts dizains veicina izolāciju, stresu un sociālo pasivitāti.
Secinājums:
• Mūsdienu pilsētas dizains jābūt cilvēkcentrētam, sistemātiskam, ētiskam,
ilgtspējīgam un adaptīvam.

8.

AINAVU UN INFORMĀCIJAS DIZAINS
Londonas metro karte ir efektīvāka un saprotamāka nekā Rīgas sabiedriskā
transporta karte, jo tā ir orientēta uz lietotāja ērtībām, nevis precīziem attālumiem.
Skaidras līnijas un krāsu kodēšana samazina stresu un palīdz ātri orientēties, īpaši
nepazīstamā pilsētā.
Krāsa un salasāmība:
• Skaidras krāsas un vienkārša struktūra padara navigāciju pieejamu visiem —
tūristiem, vietējiem iedzīvotājiem un senioriem. Slikta navigācija rada apjukumu
un kavēšanos.

9.

Zaļā vide:
• Parki un zaļās zonas uzlabo gaisa kvalitāti, mikroklimatu un cilvēku psihisko
labsajūtu. Tie mazina stresu un padara pilsētu ērtāku dzīvošanai.
Shared Space:
• Mazāks ceļa zīmju skaits var paaugstināt drošību — cilvēki kļūst uzmanīgāki un
piesardzīgāki, īpaši gājēju un transporta koplietošanas zonās.

10.

Darba process:
• Tika izmantoti novērojumi, foto fiksācija, cilvēku uzvedības analīze un komandas
darbs. Tas palīdzēja identificēt navigācijas problēmas un piedāvāt pārdomātākus
risinājumus.
Secinājums:
• Pārdomāts pilsētvides dizains tieši ietekmē drošību, komfortu un cilvēku uzvedību.
Nākamais projekts — pludmales izveide Daugavpilī ar saprotamu navigāciju,
zaļajām zonām un drošu vidi ikvienam.

11.

PALDIES PAR
UZMANĪBU!