Leņķu un konusu pielaides

1. Leņķu un konusu pielaides

Izplatītākā leņķa mērvienība ir grāds, kas vienāds ar aploces vienu trīssimt sešdesmito daļu
(1/360).
Grādu apzīmē ar simbolu °, un tajā ir 60 minūtes, bet minūtē – 60 sekundes. Minūti un sekundi
attiecīgi apzīmē ar ' un " (piemēram, 60" nozīmē 60 sekundes).
Starptautiskajā mērvienību sistēmā (SI) paredzēta leņķa papildmērvienība – radiāns (rad).
Radiāns ir leņķis starp diviem riņķa rādiusiem, kuru ietvertais riņķa līnijas loks pēc garuma ir
vienāds ar rādiusu.
1o = 0,01745329 radiāni.
1 radiāns = 7°17' 44,8".
Leņķiskos izmērus, kas izteikti grādos, minūtēs un sekundēs, plaši lieto detaļu rasējumos. Lai
detaļās samazinātu dažādu nominālo leņķu izmēru skaitu, standartā paredzētas lietošanai trīs
leņķu nominālo vērtību rindas, kas nosauktas par “normāliem leņķiem”.
1
Pirmajā rindā ir šādi leņķi: 0°; 5°; 15°; 30°; 45°; 60°; 90°; 120°. Šo leņķu vērtības ieteicams
ņemt vispirms.
Otrā leņķu rinda, kas ir ieteicamāka par trešo rindu, aptver visus pirmās rindas leņķus un vēl
papildus šādus leņķus: 30'; 1°; 2°; 3°; 4°; 6°; 7°; 8°; l0°; 20°; 40° un 75°.
Trešajā rindā ieiet pirmās un otrās rindas leņķi un papildus vēl šādi leņķi: 15'; 45'; 1°30'; 2°30'; 9°;
12°; 18"; 22°; 25°; 35°; 50°; 55°; 65°; 70°; 80°; 85°; 100°; 135°; 150°; 165°; 180° un 270°.
RMPV, «Metālapstrāde» , «Pielaides, sēžas un tehniskie mērījumi", I.Ruņģis, 2025./2026.m.g

2.

2
Leņķu pielaides ir paredzētas leņķiskajos un lineārajos lielumos – 17 precizitātes pakāpēs, kuras apzīmē ar AT1,
AT2, AT5... AT17 precizitātes samazināšanās secībā.
Precizitātes pakāpes tiek iedalītas pēc to izmantojuma:
ATI–AT5 paredzētas kalibru, mērīšanas līdzekļu un sevišķi precīzu izstrādājumu leņķiem un konusiem;
AT6–AT12 paredzētas salāgojamiem leņķiem un konusiem;
AT13–AT17 paredzētas brīviem leņķu un konusu izmēriem.
Konusa leņķiem pielaide AT noteikta mikrometros (mkm), diametru starpībai – divos konusa ass
šķēlumos noteiktā attālumā L starp tiem.
Izmēru D sauc par koniska savienojuma lielo diametru, bet izmēru d – par mazo diametru. Arējā konusa
(vārpstai) lielo diametru apzīmē ar DB, bet iekšējā konusa (urbumam) – ar DA. Mazais diametrs attiecīgi
ārējam konusam – dB, bet iekšējam konusam – dA .
Leņķi starp konusa veiduli un asi sauc par slīpuma leņķi, bet leņķi α – par konusa leņķi.
Diametru starpības D – d attiecību pret konusa garumu L sauc par koniskumu C.
Rasējumos un citos dokumentos koniskumu uzrāda attiecības veidā, t. i., C = 1 : L; piemēram, C = l : 20
nozīmē: ja konusa garums ir L = 20 mm, tad diametru starpība D – d ir l mm.
RMPV, «Metālapstrāde» , «Pielaides, sēžas un tehniskie mērījumi", I.Ruņģis, 2025./2026.m.g

3. Testa jautājumi

3
1. Kāda papildmērvienība SI mērvienību sistēmā paredzēta leņķu mērīšanai?
1. Radiāns.
3. Colla.
2. μm.
4. Grāds.
2. Cik precizitātes pakāpēs AT paredzētas leņķu pielaides?
1. 14.
3. 19.
2. 17.
4. 22.
3. Kādās mērvienībās ir noteikta konusa leņķu pielaide?
1. Grādos.
3. Milimetros.
2. Minūtēs.
4. Mikrometros.
4. Cik liels būs konusa slīpuma leņķis, ja konusa leņķis ir 10o.
1. 5o.
3. 15o.
o.
2. 20RMPV,
4. 1o.
«Metālapstrāde» , «Pielaides, sēžas un tehniskie mērījumi", I.Ruņģis, 2025./2026.m.g