Ģeometriskie pārveidojumi
Ģeometriskie pārveidojumi
Ģeometrisko pārveidojumu veidi
Kas ir ģeometriskie pārveidojumi?
Paralēlā pārnese
Paralēlās pārneses jēdziens
Paralēlā pārnese (1. piemērs)
Paralēlā pārnese (2. piemērs)
Paralēlā pārnese (3. piemērs)
Paralēlās pārneses 1. īpašība
Paralēlās pārneses 2. īpašība
Paralēlās pārneses 3. īpašība
Paralēlās pārneses 4. īpašība
Aksiālā simetrija
Aksiālās simetrijas jēdziens
Aksiālā simetrija (1. piemērs)
Aksiālā simetrija (2. piemērs)
Aksiālā simetrija (3. piemērs)
Kur mēs sastopamies ar aksiālo simetriju?
Aksiālās simetrijas 1. īpašība
Aksiālās simetrijas 2. īpašība
Aksiālās simetrijas 3. īpašība
Aksiālās simetrijas 4. īpašība
Pagrieziena jēdziens
Pagrieziens (1. piemērs)
Pagrieziens (2. piemērs)
Pagrieziena 1. īpašība
Pagrieziena 2. īpašība
Pagrieziena 3. īpašība
Pagrieziena 4. īpašība
Pagrieziens par ± 180° un ± 360°
Homotētijas jēdziens
Homotētija (1. piemērs)
Homotētija (2. piemērs)
Homotētija (3. piemērs)
No ka ir atkarīga homotētija?
Attēlojums atkarībā no k vērtības
Homotētijas 1. īpašība
Homotētijas 2. īpašība
Homotētijas 3. īpašība
Homotētijas 4. īpašība
2.83M
Категория: МатематикаМатематика

Ģeometriskie pārveidojumi

1. Ģeometriskie pārveidojumi

Autore: Mag. paed.,
matemātikas skolotāja
Irina Maslobojeva

2. Ģeometriskie pārveidojumi

3. Ģeometrisko pārveidojumu veidi

4. Kas ir ģeometriskie pārveidojumi?

5. Paralēlā pārnese

6. Paralēlās pārneses jēdziens

7. Paralēlā pārnese (1. piemērs)

Paralēlajā pārnesē par vektoru a, punkta A
attēls ir A1, punkta P attēls ir P1, jo AA1 = a
un PP1 = a.

8. Paralēlā pārnese (2. piemērs)

9. Paralēlā pārnese (3. piemērs)

10. Paralēlās pārneses 1. īpašība

11. Paralēlās pārneses 2. īpašība

Ja paralēlās pārneses vektors a
atrodas uz taisnes t vai ir tai paralēls,
tad taisne attēlojas sevī.
Katru plaknes punktu pārvietojot
par vektoru a, iegūst dotajai
taisnei t paralēlu taisni t1.

12. Paralēlās pārneses 3. īpašība

13. Paralēlās pārneses 4. īpašība

Tā kā paralēlā pārnese ir plaknē definēta funkcija, kas pašu plakni attēlo
sevī, tad katram punktam P1 eksistē tikai viens vienīgs punkts P, kura attēls
ir punkts P1 (lai P → P1).

14. Aksiālā simetrija

15. Aksiālās simetrijas jēdziens

16. Aksiālā simetrija (1. piemērs)

Aksiālajā simetrijā pret
asi t:
• A → A1, jo AA1 t un
AO = OA1,
• B → B1, jo BB1 t un
BS = SB1,
• P → P, jo P t.

17. Aksiālā simetrija (2. piemērs)

18. Aksiālā simetrija (3. piemērs)

19. Kur mēs sastopamies ar aksiālo simetriju?

Riņķim
simetrijas
asis iet
caur riņķa
centru.
Vienādsānu
trijstūrim
simetrijas ass
satur pret
pamatu
novilkto
augstumu.
Kvadrātam
simetrijas ass
satur
diagonāli vai iet
caur kvadrāta
malu
viduspunktiem.

20. Aksiālās simetrijas 1. īpašība

Aksiālajā simetrijā tiek iegūts figūras spoguļattēls, simetrijas
asij t “izpildot spoguļa lomu” - figūras daļas abās simetrijas ass pusēs
apmainās vietām, bet punkti uz simetrijas ass savu pozīciju saglabā.

21. Aksiālās simetrijas 2. īpašība

Ja taisne a ir paralēla simetrijas asij t, tad tā attēlojas par tai paralēlu taisni
a1 (a → a1, a ‖ a1 ‖ t). Ja taisne a krusto simetrijas asi t, tad arī tās attēls a1
krusto asi t un krustpunkts atrodas uz simetrijas ass.
Taisnes a, a1 un t ir savstarpēji
paralēlas, kā arī taisnes a un a1
atrodas vienādos attālumos no
simetrijas ass t.
Ja taisne a nav paralēla taisnei t, tad arī taisne a1
nav paralēla taisnei t, bez tam t ir taišņu a un a1
veidoto leņķu bisektrise. Pamato šo faktu
patstāvīgi.

22. Aksiālās simetrijas 3. īpašība

Tā kā simetrijā pret asi pusplaknes attēlojas viena par otru, tad
acīmredzami, ka, konstruējot figūras attēlu simetrijā pret šo pašu asi,
iegūs sākotnējo figūru.

23. Aksiālās simetrijas 4. īpašība

Taisnstūra MNLK diagonāļu krustpunkts O simetrijā pret taisni t attēlojas
par taisnstūra M1N1L1K1 diagonāļu krustpunktu O1 (skat. 2.11. att.).

24.

25. Pagrieziena jēdziens

26. Pagrieziens (1. piemērs)

Pagriezienā (O; a) punkta P attēls ir P1, jo POP1 = a un PO = P1O.

27. Pagrieziens (2. piemērs)

28. Pagrieziena 1. īpašība

29. Pagrieziena 2. īpašība

30. Pagrieziena 3. īpašība

Apskatīsim taisnstūra ABCD pagriezienu par 90° leņķi (B; + 90°) (skat. 2.18.
att.). Pēc pagrieziena definīcijas B → B1 (B1 = B). Tā kā pagrieziena leņķis
sakrīt ar taisnstūra virsotnes leņķa lielumu, tad BA → B1A1, kur B1A1 pārklājas
ar BC.
Tagad apskatīsim taisnstūra A1B1C1D1 pagriezienu
par – 90° leņķi (B1; –90°). Skaidrs, ka šajā pagriezienā B1 → B un B1A1 → BA.

31. Pagrieziena 4. īpašība

32. Pagrieziens par ± 180° un ± 360°

33.

34. Homotētijas jēdziens

35. Homotētija (1. piemērs)

Homotētijā (O; k)
punkta P attēls ir P1, jo
OP =K · OP1.
Attiecīgi
B → B1, jo OB1=k · OB
un
C → C1, jo OC1=k · OC

36. Homotētija (2. piemērs)

37. Homotētija (3. piemērs)

38. No ka ir atkarīga homotētija?

Homotētijā, atkarībā no koeficienta k vērtības, veicot attēla konstrukciju,
svarīgi ņemt vērā, ka iespējami dažādi punkta P attēla P1 novietojumi.

39. Attēlojums atkarībā no k vērtības

OP1 = k · OP, ja k > 0 (pie tam šinī OP1 = k · OP, ja k < 0 (pie tam šinī
situācijā k < 1, (paskaidro, kāpēc tas situācijā |k| > 1, (paskaidro, kāpēc tas tā
tā ir)).
ir)).

40. Homotētijas 1. īpašība

41. Homotētijas 2. īpašība

Ja homotētijas centrs atrodas
uz taisnes t, tad taisnes
stars attēlojas par tam pretēju
staru, un taisne attēlojas sevī.
Tā kā trijstūri ΔOPS
ir līdzīgi ΔOP1S1, tad
t ‖ t1.

42. Homotētijas 3. īpašība

Acīmredzot, ja homotētijā (O; k), kur k >
0, punkts P → P1, tad OP1=k⋅OP, no
kurienes OP=1/k⋅OP1 un tāpēc
P1 → P homotētijā (O;1/k)
(skat. 2.24. att.).
Ja homotētijā (S; k), kur k < 0, punkts A → A1, tad
SA1=|k|⋅SA , no kurienes SA=1/|k|⋅SA1 un
tāpēc
A1 → A homotētijā (O; 1/k)
(skat. 2.25. att.).

43. Homotētijas 4. īpašība

44.

PALDIES PAR UZMANĪBU!
English     Русский Правила