Atstastijuma izteiksme

1.

2.

Darbības vārds
atstāstījuma
izteiksmē izsaka
darbību, par kuras
realitāti runātājs
neatbild.
Atstāstījuma
izteiksmi lieto, kad
runātājs atstāsta
no citiem
dzirdēto.

3. BIEŽI ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSMI LIETO, STĀSTOT TEIKAS, PASAKAS, ANEKDOTES.

4. Darbības vārdam atstāstījuma izteiksmē ir četri laiki:

DARBĪBAS VĀRDAM ATSTĀSTĪJUMA
IZTEIKSMĒ IR ČETRI LAIKI:
Vienkāršā
tagadne
Vienkāršā
nākotne
(es rakstot)
(es rakstīšot)
Saliktā
tagadne
Saliktā
nākotne
(es esot
rakstījis, -usi)
(es būšot
rakstījis, -usi)

5. ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSMES VIENKĀRŠO LAIKU FORMAS VEIDO NO ĪSTENĪBAS IZTEIKSMES LAIKU FORMĀM, PERSONU GALOTŅU VIETĀ PIEVIENOJOT

•TIEŠAJIEM DARBĪBAS
VĀRDIEM PIEDĒKLI – OT
•ATGRIEZENISKAJIEM
DARBĪBAS VĀRDIEM
IZSKAŅU - OTIES
Tagadne,
tiešie d.v.
Tagadne
Nākotne,
atgriez. d.v. tiešie d.v.
Nākotne,
atgriez d.v.
es
vedot
mācoties
vedīšot
mācīšoties
tu
vedot
mācoties
vedīšot
mācīšoties
viņš
vedot
mācoties
vedīšot
mācīšoties
mēs
vedot
mācoties
vedīšot
mācīšoties
jūs
vedot
mācoties
vedīšot
mācīšoties
viņi
vedot
mācoties
vedīšot
mācīšoties

6. Atstāstījuma salikto laiku formu veido:

Palīgdarbības vārds esot (saliktajā tagadnē) vai
būšot (saliktajā nākotnē)
Darāmās kārtas pagātnes divdabis, kas beidzas ar
–is, -usi, -usies (vienskaitlī) vai –uši, - ušies, -ušās
(daudzskaitlī)
es
Saliktā tagadne
esot lasījis
saliktā nākotne
būšot lasījis
tu
esot lasījis
būsot lasījis
viņš
esot lasījis
būšot lasījis
mēs
esot lasījuši
būšot lasījuši
jūs
esot lasījuši
būšot lasījuši
viņi
esot lasījuši
būšot lasījuši

7. Atstāstījuma salikto laiku formu veido:

Darāmās kārtas pagātnes divdabis, kas
beidzas ar –is, -usi, -usies (vienskaitlī) vai –
uši, - ušies, -ušās (daudzskaitlī)
1.
2.
3.
1.
2.
3.
esot
esot
Braucis, braukusi
Brīnījies, brīnījusies
Braukuši, braukušas
Brīnījušies, brīnījušās
Saliktajā
tagadnē
palīgdarbības
vārdu esot
dažkārt mēdz
izlaist.

8. Vectēvs domāja, ka pēc gadiem mežs būšot izaudzis tik biezs, ka mēs cauri netikšot.

1.
2.
3.
1.
2.
3.
būšot
būšot
Braucis, braukusi
Brīnījies, brīnījusies
Braukuši, braukušas
Brīnījušies, brīnījušās

9. Darbības vārdu pareizrakstība atstāstījuma izteiksmē

Bieži atstāstījuma izteiksmi lieto, atstāstot kādas
personas teikto, tādā gadījumā tiešo runu
pārveido par palīgteikumiem, darbības vārdus
lieto atstāstījuma izteiksmē, 1. un 2. personas
vietniekvārdus aizstāj ar 3. personas
vietniekvārdiem.
Brālis sacīja: “Es neiešu uz skolu!”
Brālis sacīja, ka viņš neiešot uz skolu.

10. Izrakstīt no teikas darbības vārdus atstāstījuma izteiksmē!

K
ādudien gani aizlaiduši lopus līdz pašam Lielā ezera krastam. Aitas
ganījušās pie ūdens malas. Gani peldējušies, ķēruši vēžus un darījuši
visādas nebēdnības. Pie vakara parādījusies Varavīksne un iemērkusi vienu
savu galu ezerā, lai sūktu ūdeni lietus mākoņiem. Gani skatījušies, kā ūdens
lieliem viļņiem skrējis augšā pa Varavīksnes loku mākoņos. Ezera līmenis
krities veselām aršīnām. Ganiem brīnumos mutes vaļā, skatījušies vien un
pavisam aizmirsuši lopus. Tajā brīdī pie Varavīksnes rīkles neviļus piegājis
lielais auns. Varavīksne tūdaļ iesūkusi aunu iekšā, un tas uzgājis ar ūdens
straumi mākoņos. Gani nelaimi pamanījuši tikai tad, kad auns jau rauts
augšā. Glābt bijis par vēlu. Bailēs, ka Varavīksne arī šos neuzrauj mākoņos,
gani bēguši uz mājām ar visiem lopiem. Kad mājās izstāstījuši, kas noticis,
vispirms dabūjuši krietnu pērienu, tad nobrīdināti nelaist lopus pie ezera
tādās reizēs, kad Varavīksne tur dzer ūdeni. Gani to ievēro vēl šobaltdien.
Ja kādā ūdenī redzams Varavīksnes atspulgs, tad gani nelaiž lopus tai vietai
klāt un arī paši baidās tuvoties. To pašu dara zivis: ja parādās Varavīksne,
tās glābjas atvara dzelmē, lai spožā dzērēja neuzsūc viņas mākoņos.

11. Pārveidot darbības vārdus atstāstījuma izteiksmē, iesaistot tos teikumā!

Mīlēt
Rakt
Strādāt
Kust
Ierasties
Līksmot
Piekļauties
Iepriecināt
Gulēt
Braukt
Sarunāties
Dot
Gribēt
Dzīvot
Uzmeklēt
Klausīties
Kaitināt
Doties
Uzrakstīt
Ganīt
Braukt
Nebēdāt

12. Spēle

•Dalībnieki sastājas aplī
•Dalībniekiem ir jāturpina teikums “Viena tante teica, ka.....”
iesaistot palīgteikumā citu dalībnieku vārds, savukārt tam, kurš
ticis pieminēts ir jāturpina tas pats teikums, iesaistot cita
dalībnieka vārdu.
•Tas, kurš laikus nedzird, ka viņam jāturpina izstājas no spēles.
•Piemērs: Jānis saka: “Viena tante teica, ka Juris vakar
raudājis.” , tad turpina Juris: “ Viena tante teica, ka Mārai vakar
bija dzimšanas diena”

13. Mājasdarbs

Uzrakstīt teiku, pasaku
vai trīs anekdotes,
izmantojot un
pasvītrojot darbības
vārdus atstāstījuma
izteiksmē!