Imants Ziedonis

1. IMANTS ZIEDONIS

2. IMANTS ZIEDONIS (03.05.1933.)

• Dzimis Slokas pagasta Ragaciemā
zvejnieku ģimenē
• Beidzis Tukuma 1. vidusskolu
(1952. g.), LVU Vēstures un
filozofijas fakultātes Latviešu
valodas un literatūras nodaļu
neklātienē (1959. g.) un
Augstākos literatūras kursus M.
Gorkija Pasaules literatūras
institūtā Maskavā (1964. g.)
• Studiju gados strādājis gadījuma
darbus - bibliotekārs, ceļu
remontstrādnieks, skolotājs

3. Pirmās publikācijas 1956. gadā. Ziedoņa domāšanai raksturīga paradoksalitāte, stila novatorismam – ‘’nedzejiskas’’, jeb

sarunvalodas leksikas
lietojums, tieša uzruna lasītājam, atturīgs lirisms, aktīva, pat
uzbrūkoša intonācija.
• Pirmais dzejoļu krājums –
1961. gadā.

4. Ģimene

ĢIMENE
Precējies. Sieva Ausma Kantāne-Ziedone - aktrise Dailes
teātrī.
Dēls Rimants
Meita Baiba

5. Apbalvojumi

APBALVOJUMI
• Nopelniem bagātā kultūras
darbinieka nosaukums (1972. g.)
• Tautas dzejnieka goda
nosaukums (1977. g.)
• "Tautu draudzības" ordenis
(1983. g.)
• II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis
(1995. g.)
• 1991. gada barikāžu dalībnieka
piemiņas zīme
Saņēmis starptautiskas
atzinības:
• H. K. Andersena vārdā
nosaukto pasaku meistara
diplomu
• Internacionālo Januša
Korčaka medaļu
• Goda diplomu par aktīvu
darbību bērnu kultūras
attīstībā

6. Imanta ziedoņa radošā Darbība

IMANTA ZIEDOŅA RADOŠĀ DARBĪBA
• Darbojies LPSR AP, pēc
• Būdams Latvijas Kultūras
tam LR AP (1990-1991),
fonda priekšsēdētāja amatā
bijis AP Tautas izglītības,
(1987-1992), iedibinājis :
zinātnes un kultūras
Spīdolas dienas
komisijā kā neatkarīgais
Spīdolas stipendijas
deputāts
Daugavas krastu sakopšanas • Strādājis izdevniecībā
programmu
"Liesma" par dzejas
Konkursu par sakārtotības
redaktoru (1964-1965)
spējām Latvijas lauku sētās • Ievēlēts par Rakstnieku
• Uzņemts par Rakstnieku
savienības valdes
savienības biedru
priekšsēdētāja vietnieku
• Bijis PSKP biedrs
(1965-1968)

7. Imants ziedonis literatūrā

IMANTS ZIEDONIS LITERATŪRĀ
Kopš 1968. gada - profesionāls rakstnieks. Strādā
daudzos žanros:
Ceļojumu apraksti "Kalnu Altajs", "Karēlijas upes",
"Kurzemīte"
Dzeja “Epifānijas”, ”Ceļa sentiments”, “Motocikls”, “Kā
svece deg”, “Taureņu uzbrukums”, ”Poēma par pienu”,
”Es ieeju sevī”, ”Zemes un sapņu smilts”
Dramatizējumi skatuvei A. Čaka "Spēlē, spēlmani",
"Motocikls"
Pasakas “Pasaka par bizi”, “Krāsainās pasakas”, “Blēņas
un pasakas”

8. Imants ziedonis literatūrā

IMANTS ZIEDONIS LITERATŪRĀ
• Kinoscenāriji G. Pieša filmai "Pūt, vējiņi", A. Freimaņa
filmai "Puika", kopā ar H. Franku A. Freimaņa
dokumentālajai filmai "Gada reportāža", I. Selecka
dokumentālajai filmai "Gājiens ar krokodilu"
• Librets I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas "Spēlēju,
dancoju“
• Teksts I. Kalniņa oratorijai "Dzejnieks un nāra“
• Esejas “Ne tas kādam jāzina”, “Mūžības
temperaments”
Kopš 1995. gada kopo materiālus saviem "Rakstiem"
12. Sējumos

9. “Motocikls” (1965)

• Analizē dažādus notikumus
un parādības mūsu dzīvē,
nesaudzīgi vēršoties pret
liekuļiem un mietpilsoņiem
un aizstāvot godīgumu, īstas
jūtas, visu labo un gaišo.
• Slavina patstāvīgi izraudzītus
ceļus, izraušanos no
ierastības. Ceļa motīvs, ideja
par personības un nācijas
pašapziņu un bezgalīgu
garīgās izaugsmes potenci.
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass
Šīs rindas it kā caurstrāvo visu
krājumu, aicinot ikdienā
meklēt lielākus mērķus.
• Īpaši populārs Latvijā, 70. un
80. gados.
• 1967. gadā Dailes teātrī
režisors P.Pētersons
iestudēja dzejas izrādi
‘’Motocikls’’.

10. “Kā svece deg” (1971)

"Tā bija skaista vasara.
Mēs runājām tikai caur
puķēm. (..)
Tad mēs runājām caur
nātrēm. (..)
Es saku:
Drīz būs leduspuķes.
Caur tām es nerunāšu ne vārda“
• Mākslinieciski viena no
visharmoniskākajām dzejoļu
grāmatām. Veltīta eksistenciālisma
filozofijā aktuāliem sakāpināti
dramatiskiem stāvokļiem – izvēlei,
atbildībai, brīvībai.
• Izjusti vientulības un atsvešinātības
motīvi izteikti tēlos - nakts, ziema,
sniegs, ledus.
• Tiecas lauzt uztveres stereotipus –
pretstatā smagumam sludina matu
skaldīšanas mākslu.

11. ‘’Epifānijas’’ (1971/1994)

‘’Epifānijas’’
(1971/1994)
Īpašas atskārsmes brīžu,
uzplaiksnījumu piefiksējumi ar
esejisku apcerīgumu,
publicistiku, ironiju un
filozofiskām atziņām.
• Epifānijas – sintezē dažādas
daiļdarba izteiksmes formas –
eseju, miniatūru, tēlojumu
aprakstu un dzeju prozā.
"Epifānijas ir mazi impulsi, mazi
uzliesmojumi, kuru gaismā
daži brīži dzīvē izgaismojas
sevišķi spilgti."
‘’... Apiet apkārt... Tas ir
vienalga – apiet apkārt
ziedam vai apkārt jūrai.
Zieds ir tikpat liels kā
jūra.’’
‘’No asfalta segapakšas
pabāž galvas akmeņi,
paskatās, vai nenāk
mašīnas, un pa vienam
bēg tuvējos vārtos. Šodien
ir lielā akmeņu
pārceļošanas diena.’’

12. Imanta Ziedoņa pasakas

IMANTA ZIEDOŅA PASAKAS
• Ziedoņa pasakas ir gaišas, tās it kā spēlējas ar mums, jo
dzejnieks pats spēlējas ar krāsām, vārdiem, domām.
Pasakās ir ietverta liela dzīves gudrība, tās ir atvērtas
lasītāja fantāzijai.
• ‘’Krāsainās pasakas’’, ‘’Lāču pasaka’’, ‘’Blēņas un pasakas’’,
‘’Pasaka par bizi’’ – izmantojot ačgārnības un paradoksus,
pasakas veidotas kā intelektuālas absurda literatūrai tuvas
spēles, kur centrā konflikts starp brīvu fantāziju un rutinētu
pasakas uztveri.
• I. Ziedoņa oriģinalitāte slēpjas šķietamajā pasaku
nepareizumā, jo tās atšķiras no pieņemtā stereotipa, kādām
jābūt pasakām, taču tajās ir senas un īstas patiesības,
humora izjūta un dzīvības pilna pasaules plašuma izjūta,
pretestība ļaunumam, alkatībai, liekulībai.

13. RAKSTNIEKI UN KRITIĶI PAR IMANTU ZIEDONI

‘’Viņa valoda ir viegla un gaisīga. Nekur netraucē
nevajadzīgas līdzības vai paralēles. Katrs vārds, katra
līdzība atrodas tur, kur tai ir jābūt.’’
J. Kantors
‘’Dzejnieka reibinošie gara lidojumi ļauj mums saskatīt
ikdienas mirdzumu’’
M. Čimpojs
‘’Viņš ir mākslinieks, jo vēro pasauli ar tvērtām acīm un
nenogurstošu izbrīnu.’’
I. Tūliks