Kuņģa slimības

1. Kuņģa slimības

2. Kuņģa slimības

Slimības
Raksturīgas pazīmes
Akūts gastrīts
Pēkšņa vemšana
Čūlas vai erozijas
Vemšana, hematemēze, melēna +/-anēmija
Kuņģa
dilatācija/sagriešanās
Neproduktīva vemšana, vēdera uzpūšanās, tahikardija
Hronisks gastrīts
Hroniska vemšana ar barību vai žulti
Aizkavēta kuņģa
iztukšošana
Akūta līdz hroniskai vemšanai ilgāk par 8-10 stundām pēc
barošanas
Neoplāzija
Hroniska vemšana, svara zudums +/- anēmija

3. Akūts gastrīts

• Terminu pielieto akūtas vemšanas gadījumā, kad rodas aizdomas par
kuņģa gļotādas insultu vai iekaisumu
• Cēloņi: barošanas kļūdas, svešķermeni, medikamenti un toksīni,
sistēmiskās slimības, parazīti, baktērijas, vīrusi
• Klīniskās pazīmes: akūta vemšana
• Diagnoze: balstās uz klīniskām pazīmēm un pozitīvu reakciju uz
simptomātisko ārstēšanu, +/- papildus izmeklēšana (rentgenoloģiskā
izmeklēšana, asins analīzes, ultrasonogrāfiskā izmeklēšana,
endoskopija)

4. Akūts gastrīts. Ārstēšana.

• Šķidruma terapija
• Barības ierobežošana un barības devas korekcija
• Protektanti/absorbenti: bismuta subalicilāts, koalīns-pektīns, aktivētā
ogle, magnija, alumīnija un bārija saturošie produkti
• +/- H2 receptoru antagonisti (ranitidīns, famotidīns)
• +/- antiemētiskie līdzekļi (maropitants, metoklopramīds,
ondansetrons)
• Prognoze: akūta gastrīta gadījumā bez komplikācijām – pilna
izveseļošana

5. Kuņģa erozijas un čūlas. Patoģenēze un cēloņi.

Vielmaiņas
Iekaisuma
Neoplāzijas
Medikamentu izraisītas
Hipotensija
Idiopātiskās
Hipoadenokorticisms, urēmija, aknu
slimības, mastocitoze, DIC,
hipergastrināemija
Gastrīts
Leiomioma, adenokarcinoma, limfoma
NSAIDs, kortikosteroīdi
Šoks, sepse
Stress, mugurkaula ķirurģija, fiziskās
slodzes izraisītas (kamanas suņi)

6. Kuņģa erozijas un čūlas

• Klīniskās pazīmes: vemšana, hematemēze, melēna, +/- bālas gļotādas,
vēdera sāpes, nespēks, ēstgribas zudums
• Diagnoze: laboratoriskie testi (asins analīzes, urīna analīze),
rentgenoloģiskā izmeklēšana, ultrasonogrāfiskā izmeklēšana,
endoskopija, pH un seruma gastrīna noteikšana

7. Kuņģa erozijas un čūlas. Ārstēšana.

• Šķidruma terapija (Ringera laktāts, 0.9% NaCl)
• Skābes sekrēcijas samazināšana:
H2 receptoru anatagonisti (famotidīns 0.5 -1 mg/kg 1-2xd, ranitidīns 2-4 mg/kg 2xd)
protonu sūkņu inhibitori (omeprazols 1 mg/kg PO 1xd)
• Gļotādu aizsardzība:
PGE1 sintētiskais analogs (Misoprostols 3-5 mcg/kg PO 3xd)
Pretčūlas līdzekli (sukralfāts 0.5- 1 g PO 3xd )
• Antiemētiskie līdzekļi :
Maropitants 1 mg/kg 1xd
Metoklopramīds 0.2-0.4 mg/kg SC,IV 3xd vai 1 mg/kg/24st IV infūzija
Ondansetrons (0.5 mg/kg 2-3xd
• Antibiotikas un analgēzija:
Ampicilīns vai cefalosporīns +/- aminoglikozīdi vai enrofloksacīns
Opioīdi (buprenorfīns 0.005-0.01 mg/kg SC, IM 2xd)

8. Kuņģa dilatācija un sagriešanās

• Raksturojas ar dramatisko kuņģa piepildīšanu ar gaisu un
paplašināšanos. Sagriešanās gadījumā kuņģis sagriežas ap savu
garenisko asi
• Predisponēti lielo un gigantisko šķirņu suņi ar dziļu krūškurvi

9. Kuņģa dilatācija un sagriešanās

• Klīniskās pazīmes: neproduktīva vemšana, salivācija, vēdera
uzpūšanās, nespēks
• Klīniskās izmeklēšanas rezultāti: vēdera uzpūšanu un timpaniju,
tahikardiju, sirds ritmijas, bālas gļotādas, smaga šoka gadījumāhipotermiju, komu

10. Kuņģa dilatācija un sagriešanās

• Diagnostika:
Rentgenoloģiskā izmeklēšana

11. Kuņģa dilatācija un sagriešanās

Rentgenoloģiskā izmeklēšana: «Popeye`s arm»

12. Kuņģa dilatācija un sagriešanās

• Diagnostika:
Laboratoriskās atradnes: paaugstināts PCV, metabolā acidoze, hipokalēmija

13. Kuņģa dilatācija un sagriešanās. Ārstēšana.

• Vissvarīgākais ir šķidruma terapija un kuņģa dekompresija
• Šķidruma terapija: Ringera laktāts šoka devās 60-90 ml/kg/st
• Kuņģa dekompresija ar kuņģa zondi vai 16 G katetru vai troakāru
(anestezijai butorfanols 0.5 mg/kg IV vai diazepams 0.1 mg/kg IV)
• Papildus terapija pie endotoksiskā šoka: prednizolons vai
deksametazons un plaša spektra antibiotikas ceflosporīns kombinācijā
ar fluorhinolonu
• Sirds aritmijas: sirdsdarbība> 150 x/min (lidokaīns bolu veidā 1-2
mg/kg IV vai 50-70 mcg/kg/min infūzija
• Ķirurģija: kuņģa un liesas repozīcija un gastropeksija

14.   Kuņģa dilatācija un sagriešanās.Prognoze.

Kuņģa dilatācija un sagriešanās.Prognoze.
• Mirstība 10-15%
• Mirstības risks > 30% suņiem ar kuņģa nekrozi, splenektomiju, pirms
un pēc operācijas sirds aritmijām, ar ilgāku laiku no uzņemšanas līdz
ķirurgijai
• Plazmas laktāta noteikšana (samazināšana uz >43-50% 12 stundu laikā
ir laba pazīme)

15. Hronisks gastrīts

• Bieži sastopams suņiem
• Histoloģiski klasificē:
sakarā ar dominējošo celulāro infiltrāciju: eozinofīls, limfocitārs,
granulomatozs, limfoīdais folikulārs
strukturālām izmaiņām: atrofija, hipertrofija, fibroze, tūska, čūla, metaplāzija
izmaiņu smaguma pakāpi: viegls, vidēji smags, smags

16. Hronisks gastrīts

• Etioloģija: barības alerģija vai nepanesamība, apslēpti parazīti,
reakcija uz baktēriju antigēnu, nezināmi patogēni
• Klīniskās pazīmes: galvenā pazīme ir vemšana, +/- samazināta
ēstgriba, svara zudums, melēna, hematemēze. Ādas un gremošanas
trakta vienlaicīgas pazīmes norāda uz barības alerģiju.

17. Hronisks gastrīts. Diagnoze.

• Laboratoriskie testi (asins analīzes, T4 kaķiem >5 gadiem):
eozinofilīja – barības alerģijas, endoparazītu, tuklo šūnu audzēja gadījumā
Hiperglobulinēmija un hipoalbuminēmija: enteropātijas gadījumā (Besendži
enteropātija)
Panhipoproteinēmija: gastroenteropātijas (iekaisīga zarnu slimība,
gremošanas trakta limfoma)
• Rentgenoloģiskā izmeklēšana
• Endoskopija (kuņģa šķidrums citoloģiskai izmeklēšanai un pH
noteikšanai, kuņģa biopsija, uztriepes no biopsijas audiem)
• Seruma gastrīna noteikšana

18. Hronisks gastrīts. Ārstēšana.

• Pamatcēloņa noteikšana un ārstēšana
• Helikobacter izrasīts gastrīts: amoksicilīns 20 mg/kg 2xd,
metronidazols 20 mg/kg 2xd, famotidīns 0.5 mg/kg 1-2xd 2-3 nedēļas
• Limfocitārs- plazmatiskais gastrīts (LP gastrīts):
vieglas formas gadījumā diēta uz 2 nedēļām
vidēji smagas/smagas formas - diēta + prednizolons 1-2 mg/kg/dienā PO
samazinot devu līdz minimālai uzturošai devai katru otro dienu 8-12 nedēļas
Antacīdi un gļotādas protektanti
Imūnsupresija (suņiem: azatioprīns 2 mg/kg PO 1xd 5 dienas, tad q 48 h
mainot dienas ar prednizolonu, kaķiem hlorambucīls)

19. Hronisks gastrīts. Ārstēšana.

• Difūzs eozinofīlais gastrīts: ārstēšana pret apslēptiem parazītiem
Fenbendazols 50 mg/kg 1xd 3 dienas. Diēta, kortikosteroīdi kā pie LP
gastrīta.

20. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi

• Kuņģa motorikas traucējumu rezultātā tiek izjaukta barības
uzglabāšana un sajaukšana kuņģī un to transportēšana uz
divpadsmitpirkstu zarnu
• Visbiežāk sastopams kuņģa motorikas traucējums ir aizkavēta kuņģa
iztukšošanās un parasti izpaužas kā vemšana ar barību pēc 8 vai pat
biežāk pēc 10-16 stundām pēc ēšanas

21. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi

• Aizkavētas kuņģa iztukšošanās cēloņi:
pilorus obstrukcija
defektīva barības virzīšana
Idiopātiski
• Klīniskās pazīmes:
Biežāka pazīme ir vemšana ar barību 8-10 stundas pēc ēšanas
vēdera uzpūšanās, svara zudums, vēdera diskomforts, anoreksija

22. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi.

• Laboratoriskā izmeklēšana:
Hematoloģija: parasti ir normāla, anēmija var parādīties čūlu vai neopāziju
gadījumā
seruma bioķīmija: ipohlorēmija, hipokalēmija, metabola alkaloze ar/bez
acidūrijas liek aizdomāties par augšēja gremošanas trakta obstrukciju vai
kuņģa skābes hipersekrēciju
urīna analīze
fekāliju analīze

23. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi. Diagnostika.

• Rentgenoloģiskā izmeklēšana bez/ar kontrasvielas
• Bārija sulfāta ievadīšanas shēma:
Suns
Kaķis
Projekcijas
Pirms
Pirms
VD, RLat
Tieši pēc ievadīšanas Tieši pēc ievadīšanas VD, DV, LLat, RLat
20 min
15 min
VD , RLat
40 min
30 min
VD, RLat
1h
45 min
VD, RLat
1 h 30 min
1h
VD, RLat
2h
VD, RLat

24. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi. Diagnostika.

25. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi. Diagnostika.

• Endoskopija
• Biopsija
• Kuņģa pH un seruma gastrīna noteikšana

26. Aizkavēta kuņģa motorika un motorikas traucējumi. Ārstēšana.

• Pamatcēloņa ārstēšana
• Kuņģa čūlas, erozijas un iekaisums ārstē medikamentozi
• Pilorus stenozi, polipus un hipertrofisko gastropātiju nav saistītu ar
hipergastrinēmiju ārstē ķirurģiski
• Diēta: baro bieži mazam porcijām pusšķidru barību ar samazinātu
proteīnu un tauku saturu
• Prokinētiskie līdzekļi: metoklopramīds 0.2-0.5 mg/kg PO SC q 8h,
cisaprīds 0.1-0.5 mg/kg PO q 8h

27. Kuņģa neoplāzija

• Kuņģa audzēji pārstāv <1% no visiem audzējiem suņiem un kaķiem
• Kuņģa ļaundabīgie audzēji sastopas biežāk nekā labdabīgie un biežāk
vīriešu kārtas dzīvniekiem
Audzējs
Biežāka lokalizācija
Adenokarcinoma
Mazais izliekums,
pilorus ieeja
Leiomioma
Cardia
Leiomiosarkoma
Limfoma
Difūza
Vidējais vecums
(gadi)
10
Šķirņu predispozīcija
16
Beļģu aitu suns,
garspalvains kollijs,
stafordsīras
bulterjers,
lundehunds, buvjē,
grīnendāls,
standarta pūdelis,
elkhaunds
Bīgls
7
Nav
10
Nav

28. Kuņģa neoplāzija

• Klīniskās pazīmes: hroniska vemšana, svara zudums, anoreksija,
caureja, hematemēze, melēna, bālas gļotādas čūlu gadījumos. Dažiem
suņiem ir vēdera sāpes un palielināts, uzpūsts vēders.

29. Kuņģa neoplāzija. Diagnoze.

• Rentgenoloģiskā izmeklēšana
• Ulrasonogrāfiskā izmeklēšana
• Endoskopija
• Biopsija

30. Kuņģa neoplāzija

• Ārstēšana:
ķirurģiskā ārstēšana (izņemot limfomu)