Latviešu tautas tērpu īpatnības, dialekti Bauskas, rundāles, iecavas un vecumnieku novadu ikgadējie tradicionālie pasākumi

1. Latviešu tautas tērpu īpatnības, dialekti Bauskas, rundāles, iecavas un vecumnieku novadu ikgadējie tradicionālie pasākumi

LATVIEŠU TAUTAS TĒRPU ĪPATNĪBAS,
DIALEKTI
BAUSKAS, RUNDĀLES, IECAVAS UN
VECUMNIEKU NOVADU IKGADĒJIE
TRADICIONĀLIE PASĀKUMI
Jolanta Lauva
Biedrības „Bauskas rajona lauku partnerība“
valdes priekšsēdētāja

2. Latviešu tautas tērpu īpatnības, dialekti

LATVIEŠU TAUTAS TĒRPU ĪPATNĪBAS,
DIALEKTI
Latviešu tautas tērpi ir ļoti nozīmīga un
nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma
sastāvdaļa. Tautas tērps ir veidojies un
pastāvējis noteiktos ģeogrāfiskos un ekonomiskos
apstākļos un nepārtraukti attīstījies dažādu
tradīciju ietvaros. Savu iespaidu atstāj gan
sarežģītie vēsturiskie procesi, gan ģimenes
attiecības, ļaužu nodarbošanās, tradīcijas.
Tautas tērps ir plašs informācijas nesējs, ne
tikai par latviešu kultūru, vēsturi, etniskajām
īpatnībām, bet tas ataino arī valkātāja sociālās,
ģimenes, vecuma, turīguma, kā arī kultūras
sakaru mijiedarbības ar kaimiņu tautām, to
īpatnības.

3. Latviešu tautas tērpi

LATVIEŠU TAUTAS TĒRPI
Arheoloģiskie tērpi. Par arheoloģiskiem tērpiem
un rotām uzskatāmi atradumi, kas iegūti
arheoloģiskajos izrakumos apbedījumu vietās (kapu
laukos) tagadējā Latvijas teritorijā un ir rekonstruēti.
Parasti mirušos apbedīja svētku tērpos, kas
bagātīgi izgreznoti ar bronzas rotām. Ziņas par šiem
tērpiem attiecināmas uz 7.-13.gs., atsevišķas rotas
pat uz 2.-4.gs., kad Latvijas teritoriju apdzīvoja baltu
ciltis: latgaļi, kurši, zemgaļi, sēļi, un somugri–
lībieši. Seno latgaļu apdzīvotās vietas tagadējā
Latvijā bija Latgale un Vidzemes austrumdaļa.
Lībieši savukārt apdzīvoja Latvijas rietumdaļu –
piejūras apgabalus.
Izrakumi liecina par augstu amatniecības līmeni
un tirdzniecības sakariem.

4. Arheoloģiskie tērpi

ARHEOLOĢISKIE TĒRPI

5. Latviešu tautas tērpi

LATVIEŠU TAUTAS TĒRPI
Etnogrāfiskie tērpi. Mūsdienu Latvijas
materiālās kultūras pētnieki par latviešu
tradicionālo tautas tērpu sauc zemnieku apģērbu,
kurš ir veidojies un attīstījies daudzu gadsimtu
gaitā un pastāvējis līdz 19.gadsimta vidum, kad
to pakāpeniski nomainīja pilsētas modes apģērbs.
Līdz mūsdienām saglabātais materiāls ļauj
secināt, ka 19. gadsimtā Latvijas lauku
iedzīvotāji sadzīvē lietoja ikdienas darba
apģērbu un goda jeb svētku tērpu. Goda tērpi ir
krāsās un rakstos grezni. Iespējams, tērpu pēc
noteiktām tradīcijām darināja tikai reizi mūžā
un vilka svinīgos dzīves gadījumos.

6. Etnogrāfiskie tērpi

ETNOGRĀFISKIE TĒRPI

7. Darba tērpi

DARBA TĒRPI

8. Goda tērpi

GODA TĒRPI

9. svētku tērpi

SVĒTKU TĒRPI

10. Vidzemes tautas tērps

VIDZEMES TAUTAS TĒRPS
Vidzeme allaž ir bijusi jaunu ideju un domu
aktīva apguvēja un nesēja dzīvē. Senākās Vidzemes
tērpu darināšanas un rotāšanas tradīcijas ilgāk
uzglabājās Austrumvidzemē, kur sastopamas 19.gs.
sākumā izšūtas villaines, grezni izšūtās apaļās sievu
cepures, zīļu vainagi un krāsaini kreklu izšuvumi.
Rīgas iedzīvotāju ģērbšanās kultūra atstāja ietekmi
uz latviešu tradicionālā tautas tērpa attīstību
Rietumvidzemē.
Vidzemē 19.gadsimtā auda krāšņus strīpainus,
rūtainus, šķērssvītrainus, sīkrakstainus brunču un
citus audumus. Sievu galvassegas bija dažāda
piegriezuma torņcepures, kas pārsietas ar zīda
lakatiem,
bet
meitu
zīļu
vainagu
vietā
nāca matauklas un sienamie vainadziņi.

11. Vidzemes tautas tērps

VIDZEMES TAUTAS TĒRPS

12. Kurzemes tautas tērps

KURZEMES TAUTAS TĒRPS
Kurzemes tērpos, pateicoties aktīvajiem sakariem
pa jūru, 19.gs. beigās ienāca Latvijai netradicionāli
materiāli. Tērpu apdarei bagātīgi izmantoja ievestas
lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču
Rietumkurzemē ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat
vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā
spangu vainags un tumši zilās mēlenes, daudzu
gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids
uz viena pleca Dienvidkurzemē.
Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām
bagātīgi rotātām villainēm, vienlaicīgi sedzot pat 3
villaines, saspraužot tās ar lielām kaltām sudraba un
pat zelta saktām. Īpaši greznas ir lielās sudraba
apzeltītās saktas, rotātas ar sarkaniem vai zaļiem
slīpēta stikla akmeņiem. No seniem viduslaikiem
mantoti sievu galvasautu un lakatu siešanas paņēmieni.
Jāmin ādas jostas ar metālā kaltām greznām sprādzēm
vīriešu tautas tērpiem un metāla jostas sleņģenes.

13. Kurzemes tautas tērps

KURZEMES TAUTAS TĒRPS

14. Latgales tautas tērps

LATGALES TAUTAS TĒRPS
Latgales tautas tērpi pieskaitāmi Austrumlatvijas
Daugavas labā krasta kultūras apgabalam. Savu
iespaidu uz Latgales tautas tērpa attīstību ir atstājuši
aktīvie tirdzniecības sakari pa Daugavu, spēcīgā
katoļticība, kā arī laiks Krievijas impērijas sastāvā.
Visarhaiskākais un stilistiski vienotākais Latgales
tērps ir Abrenes novada baltais tērps. No iepriekšējiem
gadsimtiem Latgale saglabājusi bagātu celu un citu
austo jostu klāstu. Paša 19. gs. sākuma darinājumi ir
Krustpils greznās izrakstītās (izšūtās) villaines.
Rūtainie un strīpainie Latgales brunču audumi ir
izteikti 19. gadsimta 2. puses kultūras nesēji. Sena un
Latgalei raksturīga sievu apģērba sastāvdaļa ir izšūtie
pārpieri, dažādu sējumu galvasauti un zīļu vainagi
meitām.

15. Latgales tautas tērps

LATGALES TAUTAS TĒRPS

16. Zemgales tautas tērps

ZEMGALES TAUTAS TĒRPS
Zemgales
novadam
raksturīgi
grezni,
rakstiem bagāti brunči, kas ir salīdzinoši jauni.
Tie darināti ap 19.gadsimta vidu. Iedzīvotāju
turība zemgaliešiem ļāva tērpā pielietot daudz
sudrablietas, tai skaitā smagas sudraba krelles.
Zemgalē 19.gadsimta svētku tērps bija ļoti
krāšņs. Tas
sastāvēja no balta, divvirziena
izvilkumā bagātīgi izšūta linu krekla, dažādiem
skujotiem, galdainiem, rozīšu vai zvaigznīšu
rakstā austiem brunčiem, auduma vestes ar
sudraba vai dzintara pogām.
Baltās villaines ar grezno ceļu apaudu, kas
saspraustas ar lielu sudraba saktu, un
rakstainās jostas Zemgalē nāk mantojumā no
iepriekšējo gadsimtu tērpiem.

17. Zemgales tautas tērps

ZEMGALES TAUTAS TĒRPS

18. Jauninājumi tautas tērpos

JAUNINĀJUMI TAUTAS TĒRPOS
Tradicionālā
tautas
tērpa
maiņa
visos
kultūrvēsturiskajos apgabalos nenotika vienādi.
Rezultātā daudzās vietās vienlaicīgi saglabājās gan
senāki, gan jaunāki tērpu darināšanas un rotāšanas
paņēmieni, kas cits citam uzslāņojās un reizēm
pastāvēja paralēli.
Attīstoties skatuves dejai, arī tautastērpa
pielietojumā ienāca dažādi jauninājumi, kuri nav
etnogrāfiski pareizi:
1) agrāk valnīši nepastāvēja (tie imitē rakstainos zeķu
galus) un tos ieviesa pašdarbnieku ērtībai,
2) garās vestes (imitē pusgaros svārkus, tikai bez
piedurknēm) arī lieto vienīgi dejotāju ērtībai,
3) maniere piespraust villaini ar divām saktām pie
pleciem arī ir izgudrojums dejotāju ērtībai.

19. Uzvelkot tautas tērpu, nesiet to stalti, sajūtiet piederību savai tautai, esiet lepni par to, tā stipriniet savas dzimtas

UZVELKOT TAUTAS TĒRPU, NESIET TO
STALTI, SAJŪTIET PIEDERĪBU SAVAI TAUTAI,
ESIET LEPNI PAR TO, TĀ STIPRINIET SAVAS
DZIMTAS SAKNES UN SAVU VALSTI!

20. Bauskas, rundāles, iecavas un vecumnieku novadu ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS, RUNDĀLES, IECAVAS UN
VECUMNIEKU NOVADU IKGADĒJIE
TRADICIONĀLIE PASĀKUMI
Katrā novadā un pagastā, gadu no gada, tiek
cildināti dažādi latviešu tradicionālie svētki –
Meteņi, Lieldienas, Vasaras saulgrieži („Jāņu”
svinēšana), Pēterdiena, Miķeļdiena, Mārtiņi,
Ziemas saulgrieži.
Ik gadu tiek svinēti arī Latvijas valsts svētki:
Latvijas proklamēšanas gadadiena, Lāčplēša diena,
novada svētki.
Šo svētku svinēšana ir nozīmīga, tādejādi turpinot
bagātināt mūsu sabiedrisko dzīvi. Dažādi festivāli,
gadatirgi un novada svētki piesaista visus – no jauna
līdz vecam, un sniedz iespēju redzēt tādas vērtības un
tradīcijas, kuras daudzviet citur pasaulē ir jau
zudušas un netiek izkoptas.

21. vecumnieku novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

VECUMNIEKU NOVADA IKGADĒJIE
TRADICIONĀLIE PASĀKUMI
Kanepenes
svētki Skaistkalnē. 19.gadsimta beigās
Skaistkalnes ciemats kļuva par rosīgu tirdzniecības centru
uz divu guberņu robežas. Šeit katru gadu notika 9 gadatirgi,
no kuriem populārākais bija Kanepenes tirgus, kurš sākās
augusta pirmajā svētdienā un ilga veselu nedēļu, tolaik tika
uzskatīts par lielāko gadatirgu visās Baltijas provincēs.

22. vecumnieku novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

VECUMNIEKU NOVADA IKGADĒJIE
TRADICIONĀLIE PASĀKUMI
Pavasaris
Šēnbergā (Skaistkalnē). Jau no 90.gadu
sākuma Skaistkalnē notiek Skolēnu dziesmu un deju
svētki „Pavasaris Šēnbergā”. Skaistkalnē uz sadziedāšanos
un sadancošanos ierodas skolēni no vairākām Latvijas
skolām, kā arī no Lietuvas.

23. vecumnieku novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

VECUMNIEKU NOVADA IKGADĒJIE
TRADICIONĀLIE PASĀKUMI
Sējas
un pļaujas svētki „Ausekļu dzirnavās” Bārbelē.
Sējas un pļaujas svētki Bārbeles pagasta Ausekļu dzirnavu
brīvdabas muzejā ir amatniecības seno tradīciju goda diena.
Šajos svētkos, lauksaimniecības un sadzīves arodu
demonstrējumos, piedalās meistari no visas Latvijas.

24. rundāles novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

RUNDĀLES NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Rundāles novads var lepoties ar plaši apmeklētiem un
tradicionāliem ikgadējiem pasākumiem. Ik gadu maija
sākumā Bērsteles parkā notiek Lielais Bazārs, pulcējot
daudzus novada cilvēkus, kuriem patīk izlustēties, nopirkt
kādu stādu, koka izstrādājumu vai ko citu pie daudzajiem
tirgotājiem, kā arī noskatīties vietējo pašdarbības kolektīvu
koncertu.

25. rundāles novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

RUNDĀLES NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Mežotnes
pilskalna svētki. Katru gadu maijā Mežotnes
pilskalnā notiek festivāls veltīts seno zemgaļu vēsturei - svētku
laikā darbojas seno amatu prasmju darbnīcas, kurās
apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar senās virtuves
noslēpumiem, podnieka, kalēja, rotkaļa amata un viduslaiku
apģērba darināšanas prasmēm, aplūkot seno ieroču kolekcijas,
noklausīties vēstures stāstos, vērot seno divcīņu imitācijas. Tiek
demonstrēti rekonstruētie kuršu un vikingu kuģi.

26. rundāles novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

RUNDĀLES NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Katru
gadu 22.septembrī
tiek veltīts pasākums Baltu
vienības dienas godināšanai un baltu vienotības
apzināšanai, tādējādi atzīmējot notikumu 1236.gadā, kad
rudens saulstāvjos Saules kaujā mūsu senči - baltu ciltis vienotībā iznīcinoši sakāva Zobenbrāļu ordeni. Šajā dienā
Mežotnes pilskalnā tiek piedāvāta iespēja sadziedāties un
sadancot ar folkloras kopām, kā arī savu reizi piedalīties senā
ugunsrituālā.

27. rundāles novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

RUNDĀLES NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Septembra
beigās Svitenē Saules dārzā tiek svinēta
Miķeļdiena - tradicionālie latviešu svētki - pēdējā pļaujas
diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt
veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja (laimes nesēja)
labvēlību. Šajos svētkos tradicionāli notiek gan tirgošanās,
gan pirkšana, gan izsole, loterija, tradicionālā rāpšanās
umurkumurā - veiksmes stabā.

28. Iecavas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

IECAVAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Iecavas novads izsenis bijis bagāts ar neskaitāmām pagātnes un
šodienas kultūras vērtībām un personībām. Mākslinieciskie
kolektīvi paver iespēju iecavnieku pašizteiksmei, dalībai
jaunrades procesā.
Jāņu ielīgošanas pasākumā piedāvā iespēju atsvaidzināt
savas tradīciju zināšanas, iemācīties jaunas dejas, dziesmas un
rotaļas un labi un aktīvi pavadīt brīvo laiku kopā ar folkloras
kopu «Tarkšķi».

29. Iecavas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

IECAVAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Tradicionālais
Meteņa dienas sarīkojums Iecavā. Filca
masku darbnīcā gatavo maskas, apgūst pavasara
gaidīšanas dziesmas. Darbnīcas dalībnieki izkrāso vāciņus
Meteņa dziesmu grāmatiņām, dzied Meteņa dziesmas un
iet Meteņa rotaļās. Meteņos vēl pēdējo reizi dodas ķekatās
no mājas uz māju- tā veicinot auglību katrā sētā, kur tās
iegriežas. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un
dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām
padzīt ļaunumu.

30. Bauskas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS NOVADA IKGADĒJIE
TRADICIONĀLIE PASĀKUMI
Bauskas
novadā ik gadu notiek ļoti daudz tradicionālo
pasākumu- gan Bauskas pilsētā, gan pagastos. Krāšņi tiek
svinētas Lieldienas - pavasara saulgrieži, ko svin par
godu pavasara un saules atnākšanai. Ar rituālām
darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus
nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību.

31. Bauskas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI

32. Bauskas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Kopš Bauskas novada izveides iedibināta jauna tradīcija
Bauskas novada svētki, kuru ietvaros notiek plaši
koncerti katrā novada pagastā un Bauskas pilsētā. Šo
pasākumu papildina arī alus svētki un svētku gājiens.

33. Bauskas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI

34. Bauskas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Pagalmu svētki Bauskas Vecpilsētā.

35. Bauskas novada ikgadējie tradicionālie pasākumi

BAUSKAS NOVADA IKGADĒJIE TRADICIONĀLIE
PASĀKUMI
Bauskas deju apriņķa skatē piedalās deju
kolektīvi no Bauskas, Iecavas, Rundāles,
Vecumnieku novadiem.