Latviešu alfabēts. Izrunas nianses

1.

Latviešu alfabēts
Izrunas nianses
Sandra Cīrule, m/c Alfa

2.

Kas jāņem vērā?
• Latīņu alfabēts (arī angļu, vācu u.c. valodās)
• Īpatnības:
• Garumzīmes (pile – pīle; kazas – kāzas)
• Mīkstinājuma zīmes (šķūnis, viņš..)
• «o» skaņas 3 (!) varianti (ola, botes, nervozs)
• «e» skaņas varianti (zemene, tēvs..)
• Skaņas «dz» un «dž» (dzenis, džemperis)
• Izruna: atsevišķos gadījumos skaņas saplūst vai mainās
izrunājot (ods [uac]; mežs [mešš]; slikts [slikc]; apgalvot
[abgalvuot]

3.

Garumzīmes (ā, ē, ī, ū (ō))
• Garumzīmju ir daudz (piem., lēnītēm..)
• Garumzīmes maina vārdu nozīmes
• Pile – pīle; kazas- kāzas; masa – māsa; lapa – lāpa; seja – sēja;
mikla – mīkla; lamas – lāmas; saka – sāka; kapā – kāpa
• Garumzīmes maina gramatiskos laikus un formas
• Istaba – istabā; dvēsele - dvēselē; galva – galvā
• Lekt – lēca – lēkāt; sagraut – (viņš ir) sagrāvis
• !! Ja blakus ir «ul, uļ», tad īsi (gulta, kultūra, muļķis)
Kļūda: gūlta, kūltūra, mūļķis

4.

Mīkstinājuma zīmes (č, dž, š,ž // ģ,ķ,ļ, ņ,(ŗ))
• Citās valodās arī ir, bet parādās citādi
• Poļu – Tadeusz [Tadeuš]; świt [švit – rītausma];
cień [ceņ – ēna]
• Angļu – english [ingliš]; jail [džeil]
• Krievu – огонь [agoņ]; Лёд [ļod]
• Vācu – Schule [šūle]
• Lietuviešu – Vilnius [Viļņus] u.c.

5.

Senie latviešu teksti (gotu raksts) sch= š

6.

«O» 3 varianti (dejot rokenrolu )
• Latviešu cilmes vārdos «o» izrunā kā [uo]/ [ua]
• Ozols [uozuols]; pods [puoc]; roka [ruoka]; soma [suoma]; ods
[uac]; mokas [muokas]; loks [luoks]; koks [kuoks]; Jods [Juoc]
• Svešvārdos (starptautiskas cilmes vārdos) «o» izrunā vai
nu īsi, vai gari
• Īsi: Roks (roka kafejnīca); psihosomatika; mokas kafija; lokas;
koks (kuģa pavārs); torss; kolosāli
• Gari: nervozs [nervōs]; zona [zōna]; Monika [Mōnika]; dators
[datōrs]; jods [jōc]

7.

«e» skaņas varianti (sēnes bērza ēnā)
• Šaurais «e, ē»
• Sēne; zeme; seja; veļa; nest; ēst
• Platais «e, ē»
• Tēvs; dēls; bērzs; ķēms; mērkaķis; zems;
Venta; nēsāt; ēdams
• !! Divskaņos «ie, ei» - vienmēr šaurs
• Meita, diena…

8.

Zilbju intonācijas latviešu valodā
(muzikalitāte)
• Latviešu valodā ir 3 intonācijas: stieptā, lauztā, krītošā
• Intonāciju maiņa izmaina vārda vai frāzes nozīmi
• Piemēri:
Krītošā/ lauztā
Stieptā
Augsts [auksts] - visokij
Auksts - holodnij
Loks – luk (dlja strelbi);
logs [loks] - okno
Loks – luk (zeljonij, sjedobnij)
Zāle – trava; zāles - lekarstvo
Zāle – zal (dlja tancev)
Aust - tkatj
Aust – (solnce) voshodit
Ausis - uši
(mēness ir) ausis – luna vzošla
Salds [salc] - sladkij
Salts [salc] - prohladnij
Braukt - jehatj
Braucīt – teretj, gladitj

9.

Uzsvars (no: valoda.ailab.lv)
• Latviešu valodā uzsvars pārsvarā ir uz pirmās zilbes (‘Mākoņkalns,
‘zemene, ‘auto, ‘māja, ‘veikals…)
• Otro zilbi uzsver atsevišķos vārdos:
• Ik-, jeb-, ne-, pa- pus-, vis- (ik’viens; jeb’kurš, ne’viens, pa’tiesi,
pus’desmit, vis’maz) !!! Bet - ‘vispār
• Dažos pamazinājuma vārdos (vieg’lītiņām, klu’sītiņām, drus’cītiņ)
• Atsevišķos vārdos (lab’rīt, lab’dien, lab’vakar, pal’dies, var’būt, te’pat,
tur’pat, ar’vien)
• Emocionāla runa (piem., velk at’spēries)
• Trešā vai pat ceturtā zilbe – retos vārdos (pama’zītiņām,
mazpama’zītiņām, palē’nītiņām)

10.

Paldies!
• Logs uz dārzu bija miglains. Pie sienas karājās loks un bultas.
• Es gribēju aust linu dvieļus, kad saule aust no rīta. Kaut laiks bija
salts, tavs skūpsts bija salds.
• Tēva un dēla saruna zemeņu lauka malā bija neērta. Vējš šodien
mēmi klusēja, tam netika nēsāt pelnus un mēdīt dzērājus.
• Dzegužu māte dēlam adīja džemperi, ko nēsāt vēlā rudenī.
• Roka kafejnīcā zem ozola solists nervozi mētāja zelta olu.
Kaudamies ar odiem, viņš sasita roku pret sola malu.
• Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.