Vārda stiprums un vājums

1.

1. Vārda stiprums un vājums.

2.

• Slengs – īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas
grupas pārstāvji.
• Slengs ir plašāks apzīmējums dažādu leksikas slāņu kopai:
• Barbarismi – citvalodu cilmes vārdi, kas neatbilst literārajai valodai un
kam ir sinonīmi latviešu valodā.
• Profesionālismi – vārdi, kurus ikdienā lieto galvenokārt tikai vienas
jomas speciālisti.
• Žargons – valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas,
arī profesionālas grupas pārstāvji.
• Vienkāršruna – sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes
no literārās valodas normām.
• Terminu slengs palaikam lieto arī kā terminu žargons, argo,
sociolekts sinonīmu.

3.

A
B
Anglene –
Baigi – ļoti
angļu valoda; Beņķis – sols;
Autiņš –
Bezpriģelis –
autobuss;
bezsakars;
Atmest – beigt Būda – muskuļots
kādu
cilvēks;
ieradumu;
Bastot – neapmeklēt
Abloms –
stundu bez
vilšanās;
attaisnojuma;
Acenes –
Bratans , Braška –
brilles;
brālis;
Bļāviens – sašutums;
Baigais – negatīvā
nozīmē svarīgais;
Besī ārā – apnicis;
C
D
Cimperlīgs –
pārāk prasīgs;
Caurbira – tievs
cilvēks, kurš var
ēst ko vēlas, bet
nepieņemties
svarā;
Cilpot – skriet;
Č Čiksīte –
meitene;
Čista – pareizi;
Čotka – kārtībā;
Dzēsene –
dzēšamā gumija;
Dzimene –
dzimšanas diena;
Dulls – savāds,
traks;
Drostaliņa –
meitene;
Džumīt/džumpāt
– peldēt;

4.

E
F
Episki – Fāteris –
tāds,
tētis;
kam ir
Forši –
vēstīju jauki;
ma
Filtrēt –
raksturs saprast;
;
Fočene –
Ejam
fotogrāfija;
pie siles Flomīši –
– ejam flomasteri;
ēst;
Figņa –
blēņas,
muļķības;
Fricis –
vācietis;
G
H
Gopņiks – Hāvāt –
zaglis;
ēst;
Gaļaks –
Havaja –
slinkums;
tualete;
Golddigere
–
mantkārīga
meitene;
Gračene –
grāmata;
Ģ
Ģenga –
nauda;
I
J
Info –
J Jāiet pie
informātika; virpas –
Igrāt – spēlēt; jāiet
Igra – spēle; strādāt;
Izrubīt –
piekaut līdz
bezsamaņai;
Izručīt –
izpalīdzēt;
Izšrubīt –
iztīrīt;
Ierubīt –
ieslēgt;
Iebraukt –
saprast;

5.

K
Ķ
L
Ļ
Krievene – krievu valoda;
Kačoks – atlēts;
Koļīt – flirtēt;
Karoč – īsāk sakot;
Kodiens – ballīte;
Kičīgi – interesanti;
Kačāties – trenēties;
Korķis – sastrēgums;
Kļuška – meitene;
Kvekšķis – suns, kas daudz
rej;
Kamčatka – pēdējā rinda
klasē;
Krosenes – sporta apavi;
Ķepa – roka; Latene –
Ļumba –
Ķeblis –
latviešu valoda; velosipēds;
krēsls;
Lapele – lapa; Ļipučka –
Ķipa – tā kā; Lupatas –
piezīmju
Ķinīt – labot; drēbes;
papīrs ar
Ķobis – galva; Lūpene – lūpu līmējamu
krāsa;
malu;
Lielā smadzene
– slikts lēmums;
Leitis –
lietuvietis;

6.

M
N
Matene – matemātika;
Naļiks – nauda;
Muļķiki – animācijas filmas; Nariks – kāds, kurš atkarīgs no
Maucam – ejam;
narkotikām, nepatīkams
Metam – ejam;
cilvēks;
Mučiņa/ Mutere – mamma; Nolikt karoti – iet bojā;
Misene – atkritumu tvertne; Nokačāt – lejuplādēt;
Musars – atkritumu tvertne; Nerubīt – nesaprast, nemācēt;
Menti – policisti;
Nolikt kluci – nokārtoties;
Mīkstais – vārgs cilvēks;
Neširī – nesaprot;
Močīt – skriet;
Normāls vērtējums - NV
Mazgāšu galvu – būs rājiens; Nacionālais varonis - NV ;
Modinātājs – laiks līdz
Necepīt – nepatikt;
stundas beigām;
Neesi piesiets! – vajag
darboties;
Nolādēt – lejuplādēt;
O
Ok – labi;
Oiriks –
desmit
eiro;

7.

P
R
S
Š
Piltene –
pildspalva;
Piķis – nauda;
Potēt –
iestāstīt;
Pritons –
ballīšu vieta;
Prišiks –
pumpa;
Pīpmaņi –
smēķētāji;
Pričene –
frizūra;
Pingvīns –
cilvēks
Rubaks –
cīnīties;
Rēkt –
smieties;
Rukāt –
strādāt;
Raņī –
skrien;
Rīt – ēst;
Rociņas!–
paceliet
roku;
Sensejs, Sencis– tētis;
Šaut vaļā – sākt
Socenes – sociālās
stāstīt;
zinības;
Šūlīte – skola;
Snapot – sazināties caur Šoķene –
sociālo tīklu
šokolāde;
“Snapchat”; Sačinīt –
Šmotkas –
sataisīt;
drēbes;
Si-si-dra – netīrīgs
Štuka –
cilvēks;
tūkstots eiro;
Susla – negaršīgs
dzēriens, šķidrs ēdiens;
Siekaloties – kaut ko
ļoti vēlēties;
Sieriņi – zeķes;
Stumt batonus – stāstīt

8.

T
U
V
ZŽ
Tusiņš – ballīte;
Tačka – ķerra;
Teļļuks –
televizors;
Trambulis –
tramvajs; Tūzene
– tualete;
Traktors –
vieglprātīga
meitene;
Tirinās –
bezjēdzīgi kustās;
Taša – soma;
Tupenis –
Učene –
Vizene – vizuālā Zubris – cilvēks,
skolotāja;
māksla;
kas daudz
Uzigrāt –
Vecene –
mācās; Zābaks –
uzspēlēt; Učuks sieviete; Vecis – neapķērīgs
– skolotājs;
vīrietis;
Zipāt – spēlēt
Uzķūnēt –
Vafelē –
spēļu
uzlabot;
piedzēries;
automātus;
Vecais – tētis;
Zvaigžņu klase–
Velk kā
klase ar
skurstenis –
uzvedības
daudz smēķē;
traucējumiem;
Vilkties – lēni
Zubrila – cilvēks,
iet;
kas daudz
mācās; Žubīte –

9.

• Abloms – ar šo vārdu parasti tiek apzīmēta kāda neizdevusies lieta, izdarība,
vilšanās. Piemērs: ”Skaties, ka nesanāk baigais abloms!”
• Apgreidot – uzlabot kādu priekšmetu, paskaidrot cilvēkam nesaprotamu lietu.
Piemērs: ”Man vajadzētu apgreidot velosipēdu.”
• Autlets – no angļu valodas outlet. Apzīmē veikalus, kur var nopirkt zināmu
dizaineru preces, preču pārpalikumus par zemākām cenām. Piemērs: ”Biju
aizbraukusi uz autletu.”
• Beibe, čiksa, džuse, kļuška – šādi tiek apzīmēta, meitene, sieviete. Piemērs:
”Paskat, kāda čiksa!”
• Bļāviens – apzīmē sašutuma pilnu situāciju. Piemērs: ”Bļāviens, es zināju, ka tā
sanāks.”
• Bujānīt – ārdīties Piemērs: ”Beidz bujānīt!”
• Čista – pareizi, lieto kā apstiprinājumu. ”Tu nopirki mašīnu? Jā, čista!”
• Čillot – atpūsties. Piemērs: ”Šodien esmu nogurusi, gribu pačillot.”
• Činīt – kaut ko salabot, sataisīt, krievu valodas izcelsmes vārds. Piemērs: ”Man
vajag sačinīt datoru.”
• Čalis, džeks/džekiņš, mužiks – apzīmē pusi, vīrieti. Piemērs: ”Es iepazinos ar foršu
čali.”

10.

• Davaj – no krievu valodas, lieto gadījumos, kad cilvēks kaut kur dodas, vai piekrīt
kādam darījumam. Piemērs: ”Davaj, es iešu ar tevi.”
• Forši, feini – ļoti labi, patīkami, lieto, kad noticis kaut kas patīkams.
Piemērs: ”Forši pasēdējām.”
• Iebraukt – saprast. Piemērs: ”Es iebraucu tajā, ko teici.”
• Kēkss – apzīmē stilīgu puisi. Piemērs: ”Tas nu gan izliekas par baigo kēksu.”
• Koļīt – apzīmē situāciju, kad kāds cenšas pievērs uzmanību pretējā dzimuma
pārstāvim. Piemērs: ”Es nokoļiju viņu.”
• Karoče – no krievu valodas, īsāk sakot. Piemērs: ”Karoče, tu saprati, ko es gribēju
uzzināt!”
• Yolo – lieto reizēs, kad dara kaut ko dīvainu, ekstrēmu, neparastu. Piemērs: ”Es
izlēkšu ar izpletni. Pilnīgs Yolo.”
• Feiss, ķobis – apzīmē cilvēka seju, galvu. Piemērs: ”Es iedevu viņam pa ķobi.”
• Ķipa – tā ka, lieto salīdzinot dažādas lietas. Piemērs: ”Ķipa tā kā mazs bērns.”

11.

Liet čugunu, d*rst – melot, stāstīt nepatiesību. Piemērs: ”Ko, Tu man lej čugunu!”
• Losis, lohs – lieto, apzīmējot ne īpaši attapīgu cilvēku. Piemērs: ”Tu uzvedies, kā
pilīgs Lohs!”
• Nokačāt – internetā lejupielādēt dokumentus, filmas, mūziku. Piemērs: ”Es vakar
nokačāju baigi labo filmu.”
• Oldskūligs – no angļu valodas, apzīmē kaut ko vecmodīgu. Piemērs: ”Tev nu gan šīs
ir oldskūlīgas bikses.”
• Potēt – skaidrot, paskaidrot, mācīt. Piemērs: ”Ko tu atkal potē man smadzenes?”
• Sēne, mīkstais, nūģis – garlaicīgs, vienmuļš, neaktīvs cilvēks. Piemērs: ”Tu uzvedies
kā sēne.”
• Tusiņš, burziņš – pasākums, balle. Piemērs: ”Vakar bija baigi labais tusiņš.”
• Važnijs – no krievu valodas, apzīmē kaut ko svarīgu. Piemērs: ”Baigi važnijs jūties?”
• Vobše – lieto kaut ko rezumējot. Piemērs: ”Vobšē, tāds idiots!”
• Swag – no angļu valodas, apzīmē ievērojamu, pamanāmu personu. ”Egīls šodien
izskatās swag!”

12.

Gada vārdi.
2003 — zīmols
2004 — mēstule
2005 — smacenis
2006 — draugoties
2007 — ēnstrādnieks
2008 — talkot
2009 — glābējsilīte
2010 — zibakcija
2011 — staidzināt
2012 — ziemotne
2013 — pašbilde (žargona vārds)
2014 — ausīši
2015 — atkraste
2016 — jaunuzņēmums
2017 — straumēt, straumēšana
2018 — zibmaksājums
2019 — notumse (aizstāj vārdu «blekauts» vai gaŗākus skaidrojumus)

13.

Salikteņi.
• Salikteņu veidošana var notikt dažādi:
• abi vārdi pilnībā saglabā savu formu:
dienasgaisma, lietussargs
• pirmais vārds zaudējis galotni:
biezpiens, kapsēta, pusdienas
• otrais vārds ieguvis citu galotni:
mušmire, bērzlape
• Lai tu justos pavisam droši, loki katru vārdu atsevišķi, tad arī atradīsi
pārbaudes formas, kurās līdzskanis būs labi sadzirdams.