Valsts, civilā un vides aizsardzība. Katastrofas, to iedalījums un veidi. Terorisms, cīņa ar terorismu

1. Valsts, civilā un vides aizsardzība

Katastrofas, to iedalījums un veidi.
Terorisms, cīņa ar terorismu

2. Katastrofas

•Katastrofa — notikums, kas izraisījis cilvēku
upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību,
nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu
cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai
rada būtiskus materiālos un finansiālos
zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un
pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst
notikuma postošos apstākļus.
•Katastrofas draudi– situācija, kad risku
novērtējums, prognozes, informācija vai citi
apstākļi pamatoti liecina par katastrofas
iespējamību.

3. Katastrofu iedalījums

•Atbilstoši katastrofas veidam izšķir:
•1) dabas katastrofas;
•2) cilvēku izraisītās katastrofas:
•a) tehnogēnās katastrofas,
•b) sabiedriskās nekārtības, nemieri un
terora akti.

4. Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:

•1) vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto
postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības
administratīvās teritorijas robežas;
•2) reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas
radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas
pašvaldības administratīvās teritorijas robežas;
•3) valsts mēroga katastrofas — katastrofas radītie
postījumi ietekmē visu valsts teritoriju vai nozīmīgu
tās daļu.

5. Dabas katastrofas

•Dabas katastrofas:
•Ar terminu dabas
katastrofas, jeb stihiskās
nelaimes apzīmē tās dabas
parādības, kas izsauc
ārkārtējas situācijas
apstākļus, cilvēku normāla
dzīves veida pēkšņu
pārtraukšanu, dažādu
traucējumu izveidošanos.

6. Dabas katastrofas

•Dabas katastrofas bieži
saistās ar lielu materiālo
vērtību iznīcināšanu,
iedzīvotāju evakuāciju,
glābšanas darbu
organizēšanu,
neatliekamu
atjaunošanas darbu
veikšanu un nelaimē
nonākušo cilvēku
aprūpi.

7. Dabas katastrofas

•Kosmiskās —
meteorītu nokrišana,
ģeomagnētiskās vētras;
•Meteoroloģiskās —
lietusgāzes, krusa,
sniega sanesumi,
vētras, viesuļi;
•Hidroloģiskās — pali,
plūdi, ledus
sastrēgumi;

8. Dabas katastrofas

•Klimatoloģiskās — stiprs
sals vai karstums,
apledojums, sausums,
mežu un kūdras purvu
ugunsgrēki;
•Ģeofiziskās —
zemestrīces, vulkānu
izvirdumi, zemes
nogruvumi;
•Bioloģiskās — epidēmijas,
epizootijas, epifitotijas.

9. Kosmiskās dabas katastrofas Meteorītu krišana

• Čikšulubas krāteris, Jukatanas
pussalā (Meksikā). Izveidojies
pirms 65 miljoniem gadu, kad
meteorīts, kura diametrs bija
vismaz 10 kilometri, sadūrās ar
Zemi.
• Vredefortas krāteris, Dienvidāfrikā,
lielākais meteorīta trieciena krāteris
pasaulē. Tā diameters ir 300 km, tajā
bijis ietriecies vismaz 15 km diametrā
liels metāla meteorīts. Tas zemē
ietriecies apmēram 2 miljardus gadu
atpakaļ.

10. Kosmiskās dabas katastrofas

Meteorītu krišana
1,2 km
170 m
Berindžera krāteris
Ziemeļarizonas
tuksnesī (ASV)
(pirms 50 000 gadu).
Tunguskas meteorīts (1908.
gada 30. jūnijā) Tunguskas upes
tuvumā Krasnojarskas novadā,
Krievijā.
Vairāk nekā 2000 km² platībā
tika izgāzti koki.

11. Kosmiskās dabas katastrofas

Kāli ezers (krāteris)
Sāremā salā (Igaunija)
pirms 7500–7600 gadiem.
Čeļabinskas meteorīts
2013. gada 15. februārī
Krievijā.

12. Metroloģiskās dabas katastrofas (vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)

•Iedzīvotājus, tautsaimniecības objektus un citus
objektus var apdraudēt vētra ar vēja ātrumu 25
m/s un vairāk, kas var radīt elektronisko sakaru
līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un
kabeļu bojājumus pilsētu elektrotransporta un
elektrovilcienu līnijās.
•Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas
un ražošanas ēkas, izraisītas transporta avārijas,
mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi
(nogāzti koki, konstrukcijas).

13. Virpuļvētras

•Virpuļvētra (arī
smerčs, tornado)
ir spēcīga, postoša
vētra, kurā vēja
ātrums var
pārsniegt 100
km/h (27.78
m/s).

14. Tornado

• Tornado ir ātri virpuļojoša vētra, kurā atmosfēras spiediens ir
pazeminājies zem normas. Tornado rodas negaisa mākoņa
pamatnē, kad silts, mitrs gaiss paceļas no piezemes slāņa un
plūst caur aukstākām gaisa masām mākoņa lejas daļā.
• Vietā, kur augšupejošā gaisa plūsma saskaras ar smagāko
vēso gaisu, Zemes rotācija liek šīm gaisa masām griezties it kā
ap savu asi.
• Kad tornado šķērso ezeru vai jūru, tas iesūc sevī ūdeni,
veidojot ūdensstabu. Vairākums pasaules postošāko tornado
novērojami vasarā ASV centrālajos štatos.

15. Virpuļvētras

• Latvijā vēja ātrums vētrā parasti var būt
apmēram 30-40 km/h (8-11 m/s), reizēm
vairāk.
• Vēja ātrumu mēra Boforta skalā.
1805.gadā britu admirālis sers Frānsiss Boforts
(1774-1857) vēja stipruma mērīšanai ballēs
izveidoja Boforta skalu
Bezvējš ...
0 – 0,2 m/s
0 balles
Vāja vēsma
0,3-1,5 m/s
1 balle
Orkāns 32,7 un vairāk m/s 12 balles.

16. Tornado Ziemeļamerikā

17. Ņuorleāna (ASV), viesuļvētra Katrīna 2005. gada augusts

23.12.2023
Civilā un darba aizsardzība
17

18. Viesuļvētra Maikls 2018.g.

•Pēdējo gadu
spēcīgākā
viesuļvētra
”Maikls”
plosījās ASV
Floridas štatā.

19. Orkāni

• Ja vēja ātrums pārsniedz 118 km/h (32,8 m/s), tad vētru
sauc par orkānu. Orkāns ir milzīga rotējoša vētra, kas
nodara plašus postījumus (vēja ātrums var sasniegt pat
350 km/h). Vētras laikā ir lietus gāzes un jūrā augsti viļņi.
• Orkāns sākas atmosfēras rajonā virs siltajām tropiskajām
jūrām, kur gaiss ir sasilis. Siltais gaiss izplešas un ceļas uz
augšu, radot šajā vietā pazeminātu atmosfēras
spiedienu.
• Viens no postošākajiem orkāniem plosījās 1900. gada
septembrī, kad tika nopostīta ASV piekrastes pilsēta
Galvestona Teksasas štatā. Bojā gāja vairāk nekā 12000
cilvēku, sagrautas tika 2600 mājas, bez pajumtes palika
10000 cilvēku.

20. Orkāni parasti veidojas virs zemeslodes siltākajām vietām un okeāniem. Latvijā šādas parādības sauc par viesuļiem

21. Cunami

• Cunami ir seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa
zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu
izvirdumi un noslīdeņi.
• Cunami var sasniegt desmitiem un pat simtiem kilometru
lielu platumu. Cunami ātrums ir atkarīgs no ūdens
dziļuma. Ātrums mainās no 50 līdz 1000 kilometriem
stundā. Sauszemes tuvumā tā kustība tiek strauji
bremzēta.
• Cunami, kurš izcēlās Unimakā, Aļaskā un tas skāra arī
Havaju salas (1946. gada 1. aprīlī, aptuveni 2000 upuri).
• Āzijas cunami (2004. gada 26. decembrī, aptuveni 285
000 upuri).

22. Cunami

23. Cunami, Japāna, 2011. g. marts

• 2011. gada Japānas zemestrīce bija postoša zemūdens
zemestrīce (notika 2011. gada 11. martā).
• Zemestrīces stiprums bija 9,0 balles pēc Rihtera skalas.
• Zemestrīces epicentrs bija Klusajā okeānā, apmēram
130 kilometrus uz austrumiem no Honsju Ošikas
pussalas, 130 km no Sendai pilsētas un 370 km uz
ziemeļaustrumiem no Japānas galvaspilsētas Tokijas.
• Zemestrīce izraisīja postošus cunami Japānas piekrastē,
to augstums sasniedza 10—14 m, bet visaugstākais
reģistrētais Ofunato pilsētā pat 23,6 m.

24. 2005.gada 8.- 9.janvāra vētra Latvijā

Vidzemes piekrastē
23.12.2023
Kurzemē
Pēc vētras
Buļļu salā
Civilā un darba aizsardzība
24

25. Meteroloģiskās dabas katastrofas (vētra, lietusgāzes, snigšana, putenis)

• Stipra snigšana ar sniega segas
palielināšanos 12 stundās par 614 cm un vairāk.
• Putenis un apledojums var
izsaukt transporta kustības
traucējumus, transporta avārijas,
elektropārvades un elektronisko
sakaru līniju bojājumus,
elektroenerģijas padeves
pārtraukumus, mežu postījumus.

26. Stiprs lietus

• Lietus daudzums ir
50 mm līdz 12 st.,
vai 150 mm divās
dienās, un klāj
vismaz 10 % valsts
teritorijas.

27. Putenis un stipra snigšana

•Putenis veidojas, ja intensīvi snieg un pūš
stiprs vējš.
•Latvijā spēcīgs putenis ir tad, kad vēja
ātrums ir virs 15 m/s ar snigšanu vienu
d/n, un tas klāj vismaz 30 % valsts
teritorijas.

28. Sniega lavīnas

29. Meteroloģiskās dabas katastrofas (vētra, lietusgāzes, snigšana, putenis)

•No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu
rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
•Bez īpašas nepieciešamības neej ārpus telpām,
atturi no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un
invalīdus. Ieved mājdzīvniekus iekštelpās. Turi
tuvumā pirmās palīdzības aptieciņu.
•Esi gatavs elektroenerģijas padeves pārtraukumiem
jau laikus! Sagatavo kabatas lukturus un ievieto
radiouztvērējos baterijas, lai sekotu līdzi ziņām.
Neaizmirsti uzlādēt mobilo tālruni.

30. Meteroloģiskās dabas katastrofas (vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)

• No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem,
kā šādos laika apstākļos vajadzētu rīkoties, lai pasargātu sevi
un citus:
• Nenovieto transporta līdzekļus zem kokiem, pie celtniecības
sastatnēm, reklāmu stendiem un tamlīdzīgām konstrukcijām.
• Stipra vēja brāzmu brīžos neuzturies loga tuvumā. Blakus
esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu
rūtis un izraisīt traumas.
• Aizver logus, durvis, bēniņu lūkas. Daudzdzīvokļu mājās novāc
vai nostiprini priekšmetus uz balkoniem. Lauku māju pagalmos
nostiprini saimniecības lietas. Miskastes pārvieto uz
iekštelpām.

31. Meteroloģiskās dabas katastrofas (vētra, lietusgāzes, snigšana, apledojums, putenis)

• No Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
ieteikumiem, kā šādos laika apstākļos vajadzētu
rīkoties, lai pasargātu sevi un citus:
• Laicīgi sagatavojoties vētrai, tiek novērsti vai mazināti
radītie kaitējumi mājām un biznesam, kā arī pašiem
cilvēkiem.
• Ja ir nogāzušies vai aizlūzuši koki, kas traucē satiksmi vai
apdraud cilvēku dzīvību, pārrauti vadi, notikusi avārija
vai cits negadījums, zvani Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestam pa tālruni 112.

32. Hidroloģiskās dabas katastrofas Plūdi

• Plūdi ir neregulāra ūdens līmeņa celšanās jebkurā gada
laikā un vietā, kuras laikā notiek lielu ūdenstilpnei
pieguļošo teritoriju palieņu un citu teritoriju applūšana.
• Plūdi ir parastākais dabas katastrofu veids, jo tie apdraud
ļoti daudzas teritorijas daudzās pasaules vietās.
• Plūdu statistika ir ļoti negatīva, jo katru gadu pasaulē iet
bojā tūkstošiem cilvēku, bet īpašuma zudumi tiek vērtēti
miljardos.
• Minēti dati, ka vairāk nekā ¾ no visiem dabas katastrofās
bojāgājušajiem ir plūdu upuri. Lielākos postījumus plūdi
nodara, kad augsts ūdens līmenis turas ilgāk par nedēļu.

33. Lielākie plūdi pasaulē

•1970. g., Bangladeša (ciklona dēļ) – ap 1
000 000 bojā gājušo.
•1887. g., Huanhe upe Ķīnā – vairāk nekā
900 000 bojā gājušo.
•1939. g., Ķīnas ziemeļi – 500 000 bojā
gājušo.

34. Hidroloģiskās dabas katastrofas Plūdi

• Pali ir ikgadēja upes hidroloģiskā
režīma fāze (parasti noteiktā
sezonā), kuras laikā upē ir
visvairāk ūdens un ilgstoši ir
paaugstināts ūdenslīmenis.
• Plūdus var izraisīt:
• pavasara pali vidējās un lielākajās
upēs;
• vasaras - rudens lietus plūdi
lielākajās upēs;
• vēja uzplūdi teritorijās gar jūras
krastu un lielāko upju grīvās.

35. Hidroloģiskās dabas katastrofas Plūdi

• Visapdraudētākās vietas
Daugavā ir no Pļaviņu
hidroelektrostacijas
ūdenskrātuves līdz Daugavpils
pilsētai, kas ietver Pļaviņu, Salas,
Krustpils, Jēkabpils, Līvānu,
Ilūkstes un Daugavpils novadu.
• Minētajos novados plūdi var
notikt pat divas reizes gadā.

36. Hidroloģiskās dabas katastrofas Plūdi

• Pārējās Latvijas upēs plūdi var veidoties:
• Gaujā - pie Valmieras, Murjāņiem, Ādažiem un
Carnikavas;
• Lielupē - pie Jūrmalas, Kalnciema, Jelgavas, Staļģenes,
Mežotnes;
• Ventā - pie Kuldīgas, Zūrām, Zlēkām;
• Ogrē - no ietekas Daugavā un visā Ogres pilsētas
teritorijā;
• Bārtā-pie ietekas Liepājas ezerā;
• Dubnā - pie ietekas Daugavā Līvānu pilsētas teritorijā.

37. Plūdu ierobežošanas pasākumi

• Plūdu briesmu mazināšanai tiek piedāvātas vairākas
stratēģijas:
• Kanālu veidošana padziļina vai paplašina esošo gultni vai
arī to iztaisno, lai atvieglotu lielu ūdens masu caurplūdi
atsevišķos upes posmos.
• Plūdu novēršanas aizsargdambji palīdz noturēt un uzkrāt
plūdu ūdeņus noteiktā tilpumā, lai vēlāk tos vienmērīgi
novadītu uz leju.
• Dažkārt tiek būvēti uzbērumi gar upes krastiem, īpaši
vietās, kur nav dabisku vaļņu vai krauju. Tie var būt
pastāvīgi vai arī pagaidu, kad tos veido plūdu laikā no
smilšu maisiem.

38. Plūdu seku likvidēšanas pasākumi

•Pēc plūdu likvidēšanas
nepieciešams veikt
pasākumus vides
atveseļošanai (piemēram:
aku, pagrabu un citu
piesārņotu vietu attīrīšana
un dezinfekcija) un citus.

39. Klimatoloģiskās dabas katastrofas Salnas un stiprs sals

•Salnas ir piezemes gaisa slāņa, zemes
virsmas vai augu t0 pazemināšanās zem
00 C vakarā vai naktī augu veģetācijas
periodā, 30% valsts teritorijas.
•Stiprs sals ir tad, kad temperatūra ir
zemāka par -350 C un vismaz 30% valsts
teritorijas vai Rīgā.

40. Klimatoloģiskās dabas katastrofas Stiprs karstums

•Stiprs karstums –
temperatūra pārsniedz
330C, 30% valsts teritorijas
vai Rīgā.
•Pasaulē kritēriji ir savādāki,
jo, piemēram, Āfrikā 33
grādi C ir normāla parādība.

41. Karstā vasara Krievijā (2010)

42. Stipra migla

•Migla veidojas, kad zeme
atdzesē ļoti mitru gaisu tādējādi tas kondensējas,
veidojot ūdens pilienus.
•Stipra migla – redzamība
<50m 6.st. un ilgāk 30%
valsts teritorijas, jūrā, ostās,
pilsētās.

43. Stipra migla

44. Klimatoloģiskās dabas katastrofas Ugunsgrēki

• Mežu un kūdras purvu ugunsgrēki ir nevēlama un
nekontrolējama uguns izplatīšanās, kura var izraisīt
cilvēku un dzīvnieku upurus, un citu cilvēku īpašumu
bojājumus
• Mežu ugunsgrēki un purvu ugunsgrēki var rasties
neuzmanības un ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā.
• Mežu ugunsgrēku cēloņi var būt dabiska aizdegšanās:
• zibens;
• vulkānu izvirdumi;
• dzirksteles akmens nogruvumos;
• spontāna aizdegšanās;
• pazemes ogļu slāņu gruzdēšana.

45. Meža ugunsgrēki Latvijā

• 2013.g. Latvijā ir reģistrēti 255 meža ugunsgrēki, ar kopējo uguns
skarto platību 169,7 hektāru, tajā skaitā 129,7 hektāru mežs.
• 2014. gadā līdz meža ugunsnedrošā laikposma beigām, Valsts meža
dienesta darbinieki ir atklājuši un likvidējuši 674 meža ugunsgrēkus
un kopējā uguns skartā meža platība ir bijusi 579 hektāri. Skaita ziņā
tas ir vairāk kā iepriekšējos divos gados kopā, bet pēc platības vairāk
kā pēdējos četros gados kopā.
• Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk ugunsgrēku bija 2006. gadā, kad
1929 meža ugunsgrēkos kopumā mežs bija dedzis 3790 hektāru
platībā.
• 2017. gadā Latvijā meža ugunsgrēki tika dzēsti 423 reizes 265 hektāru
platībā. 76% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi
neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 9% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga
dedzināšana.
• 2018.g. meža ugunsgrēks Ādažu poligonā bija izcēlies jūnija vidū, un
kopējā meža ugunsgrēkā izdegusī platība bija 770 hektāri.

46. Meža ugunsgrēki Latvijā

47. Ārkārtējie mežu ugunsgrēki

•Ārkārtējie mežu ugunsgrēki –
5.
klases mežu degamības rādītāji >30%
teritorijas.
•Rašanās iemesli var būt cilvēku izraisītie
un zibens izraisītie.

48. Ārkārtējie mežu ugunsgrēki

Austrālija

49. Ekstremāli augsts gaisa piesārņojums

• Gaisa piesārņojums ir potenciāli
kaitīgo gāzu un cieto daļiņu
daudzuma pieaugums
atmosfērā.
• Gaisa piesārņotājus galvenokārt
klasificē kā gaisā suspendētās
cietās daļiņas (putekļi, dūmi,
migla, dūmaka), gāzveida
piesārņotājus (gāzes, tvaiki),
smakas un/vai smaržas.

50. Ģeofiziskās dabas katastrofas Zemestrīces

51. Zemestrīču veidošanās

• Kontinentālās plātnes pašķiras, ļaujot zemes garozai
iegrimt uz leju.
• Kontinentālās plātnes saduras, liekot kalnu iežu slāņiem
salocīties un spiesties uz augšu, lai radītu augstākus
kalnus.
• Okeāna dibena slānis tiek iespiests zem kontinentālās
garozas, iekļūstot magmā, kur tiek pārstrādāts.
• Okeāna dibena izplešanās. Bazaltiskā magma paceļas
uz augšu. Šī procesa ietvaros rodas zemūdens grēda.
• Divas plātnes beržas viena gar otru. Var radīt briesmas,
jo zemestrīces centrs atrodas tuvu zemes virsmai.

52. Zemestrīces

53. Zemestrīces

• Latvijas teritorija neatrodas seismiski aktīvajā zonā, bet
esošie statistikas un vēstures dati liecina, ka Latvijas
teritorijā un tās apkārtnē (Baltijas reģionā) konstatētas
28, tai skaitā arī samērā stipras zemestrīces.
• Pēdējās astoņas samērā stiprās zemestrīces notikušas
1976.- 2004.g. Šo inducēto zemestrīču magnitūda bija no
3,5 līdz 5 balles pēc Rihtera skalas.
• Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935. gadā izveidoja
Čarlzs Rihters, lai noteiktu zemestrīces stiprumu. Rihtera
skala ir logaritmiska skala, kuras maksimālā vērtība ir 10
balles.

54. Zemestrīces

• Latvijā ir izdalītas vairākas konstatētās un potenciālās
seismogēnās zonas, kur iespējamas zemestrīces. Visbiežāk
dažādi seismoloģiskos notikumus fiksē piekrastes zonā,
sākot no Liepājas, kā arī Zemgalē un Latgalē.
• 2005. g. 27. 01., netālu no Cēsīm 25 km dziļumā bija
zemestrīces epicentrs, 4,3 balles.
• 2004. g. 21. 09., Kaļiņingradas apgabals, 6 – 6,5 balles.
Zemestrīci izjuta arī Latvijā. Visspēcīgākais satricinājums
Latvijā bija izjūtams bijušajā Saldus rajonā (konstatētais
Zemes virsmas satricinājums pēc EMS-98 skalas – 5
balles).

55. Zemestrīces

Itālija, 2009.
1999.g. Izmita, Turcija
Mirušie - amp.17 000

56. Zemestrīces

2008. g. Sičuāna, Ķīna
Mirušie - 69197
Japāna, 2011.
Bojā gājušie
vairāk par 15 000

57. Zemestrīces

• 2004. gada 26. decembrī Indijas
okeāna zemestrīce bija
zemūdens zemestrīce, kuras
epicentrs bija Indijas okeānā,
apmēram 70 kilometrus uz
rietumiem no Sumatras.
Zemestrīce izraisīja cunami. Bojā
gājušo skaits tiek vērtēts starp
230 000 un 280 000 upuru.
Zemestrīces stiprums bijia 9,3
balles.

58. Zemestrīces priekšvēstneši

• Seismiski aktīvajos reģionos dzīvojošie ir pamanījuši,
ka pirms zemestrīces vai vulkāna izvirduma dzīvnieki
sāk izturēties neadekvāti.
• Piemēram, kāds amerikāņu ģeologs apgalvo, ka viņš
kataklizmas sākumu spēj paredzēt pēc sludinājumu
skaita avīzēs pirms zemestrīces parādās neparasti
daudz vēstījumu par pazudušiem dzīvniekiem.
Vairums no tiem pamet mājas aptuveni divas nedēļas
pirms zemestrīces.
• Vieni no visjutīgākajiem zemestrīces pareģiem ir kaķi.

59. Zemestrīces priekšvēstneši

• Ir arī citi zemestrīču priekšvēstneši: dažkārt pazemē ir
dzirdama dunoņa, 1911.g. pirms seismiskajiem
grūdieniem Vācijā gaisā virpuļoja ugunīgas bumbas,
akās ūdens ņirbuļo sīkos vilnīšos, neparasti spoža
gaisma atmosfērā, kas atgādina ziemeļblāzmu, no zemes
pēkšņi parādās gaismas stabs u.c.
• Vairāk nekā trīsdesmit gadus visas pasaules ģeologi ir
centušies atrast zemeslodes seismiskās aktivitātes
likumsakarības. Šo pētījumu rezultātā ir izstrādātas
metodes, ar kuru palīdzību var paredzēt zemestrīču
tuvošanos. Laiku pa laikam prognozes ir piepildījušās,
taču bieži izrādījušās kļūdainas.

60. Ģeofiziskās dabas katastrofas Vulkānu izvirdumi

• Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur
atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava,
pelni un gāzes.
• Vulkāni parasti atrodas tektonisko plātņu kontakta
zonās un vietās, kur šīs plātnes ir plānas, kā arī vietās,
kur zemes garoza ir ļoti plāna.
• Vulkāna izvirdums ir vulkāna darbības periods, kura
laikā virszemē tiek izmesti karsti cietie, šķidrie un
gāzveida materiāli no zemes dzīlēm. Visbiežāk
izvirdums notiek kā sprādziens ar lavas izplūšanu. Tas
var ilgt no dažām stundām līdz vairākiem gadiem.
• Vulkāniskie procesu aktīva darbība sakrīt ar periodiem,
kad notiek Zemeslodes sarukšana.

61. Etna (Sicīlija)

62. Vulkāns Islandē, 2010.g. aprīlis

• http://tv.delfi.lv/#
http://tv.delfi.lv/#

63. Vulkāni: Indonēzija, 2010.g., oktobrī

64. Kīlauea vulkāna izvirdums Havaju salās (2018. g.)

65.  Bioloģiskās dabas katastrofas Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas

Bioloģiskās dabas katastrofas
Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas
Epidēmija - (gr. epidēmia, epidēmos – izplatīts tautā) ir
infekcijas slimību izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto
saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū.
Pandēmija – ja attiecīgās slimības epidēmija aptver
vairākas valstis vienlaicīgi (piem., 1918.-1920.g. “spāņu”
gripa).
2020. gadā Koronavīrusa izraisītā slimība COVID–19.
2020.g. 12. martā, Pasaules veselības organizācija
paziņoja, ka koronavīrusa izplatība sasniegusi pandēmijas
apmērus.
Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā 2020. gada 12.
martā tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtējo situāciju,
nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu.

66. Cilvēku, mājdzīvnieku un augu infekcijas slimības: epidēmijas, epizootijas, epifitotijas

• Epidēmija no Grieķu vai.:
epidēmija skaidrojums: epidēmos
- izplatīts. Tautā parasti
saprotams, kā infekcijas slimības
izplatīšanās, kas stipri pārsniedz
parasto saslimstības līmeni
attiecīgajā apvidū.
• Atkarībā no slimības īpatnībām
un izplatīšanās apstākļiem
epidēmija var būt īslaicīga
uzliesmojuma veidā vai arī
attīstīties lēnām, tad tā turpinās
ilgāku laiku un saslimstība ir liela.

67. Bioloģiskās dabas katastrofas Epidēmijas

• Parasti epidēmijas saistītas ar sociāli ekonomiskiem
satricinājumiem (karš, bads) vai stihiskām dabas
parādībām (plūdi, zemestrīce).
• Atsevišķu infekcijas slimību izplatība saistīta ar
noteiktām ģeogrāfiskām un klimatiskām joslām;
daudzām infekcijas slimībām raksturīga sakarība ar
noteiktu gadalaiku.

68. Iespējamās epidēmijas Latvijā

1) ar pārtiku un dzeramo ūdeni saistītās
masveida infekcijas slimības:
- Salmoneloze
- A hepatīts.
2) ar vides faktoriem saistītas infekcijas
slimības:
- Leģioneloze - smaga infekcijas
slimība, kura bieži norit kā pneimonija
- grauzēju un posmkāju pārnēsātās
infekcijas slimības.
3) Lielas gripas epidēmijas vai pandēmijas.

69. Iespējamās epidēmijas Latvijā

4) vakcīnregulējamo infekcijas slimību
uzliesmojumi:
- masalas,
- poliomielīts u.c.
5) bīstamo infekcijas slimību ievešana:
- mēris,
- holēra,
- tropu posmkāju pārnestie vīrusu
hemorāģiskie drudži,
-Koronavīrusa izraisītā slimība COVID–19.

70. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas

Epizootijas - dzīvnieku infekcijas
slimība, kurai raksturīga
dzīvnieku masveida saslimšana
un strauja izplatība un kura rada
lielus sociālekonomiskos
zaudējumus.
Epizootojas:
- mutes un nagu sērga;
- Āfrikas cūku mēris;
- klasiskais cūku mēris;
- Āfrikas zirgu mēris.

71. Dzīvnieku un augu masveida saslimšana un bīstamas infekcijas slimības

•Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu
inficēšanos galvenokārt var izraisīt saindēta
barība un saskare ar bīstamu slimību (cūku
mēris, trakumsērga, mutes un nagu sērga
u.c.) inficētiem dzīvniekiem vai inficētu
dzīvnieku izcelsmes produkciju.

72. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas

Epifitotijas - augu
masveida saslimšana:
- "ķiršu mēris" jeb
kauleņkoku pelēkā puve;
- kartupeļu lakstu puve;
- parastā priežu skujbire;
- kartupeļu gaišā
gredzenpuve;
- augļu koku ļaundabīgās
iedegas
(karantīnas slimības).

73. Augu saslimstības

• Augu saslimstības iedala karantīnas un nekarantīnas
slimībās.
• Karantīnas slimībām svarīgi savlaicīgi konstatēt
infekcijas izraisītāja klātbūtni un iznīcināt attiecīgos
infekcijas perēkļus, kā aktuālākā var būt kartupeļu
gaišā gredzenpuve.
• Nekarantīnas slimības savlaicīgi ierobežo, lietojot augu
aizsardzības līdzekļus. Kā raksturīgāks Latvijā
sastopamā ir kartupeļu lakstu puve.

74. LR iespējamās dabas katastrofas

Stihiskās nelaimes:
•Vētras, viesuļvētras, virpuļviesuļi
23 m/s – vētra
30 m/s – ļoti stipra vētra.
Plūdi.
•Masveidīgās ugunsnelaimes.
•Sniega sanesumi, stiprais sals, apledojumi.
•Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas.

75. Dabas katastrofas 2011.g.

Kopējie zaudējumi pasaulē –
380 miljardi USD
t.sk. zemestrīce Japānā – 210 miljardi
vētras ASV 46 miljardi USD
lietusgāzes Saldū - ap 400 000 Ls
Pasaulē bojā gājuši
> 27 000 cilvēku
t.sk. Japānā
> 16 000 cilvēku
Taizeme (plūdi)
~
800 cilvēku.

76. Cilvēku izraisītās katastrofas

Tehnogēnās katastrofas
(transporta avārijas,
ugunsgrēki ēkās un
tautsaimniecības
objektos, ražošanas
avārijas ar ķīmisko vielu
noplūdi, enerģētisko
tīklu pārrāvumi, ēku
sabrukšana u.c.).

77. Ēku un būvju sabrukšana

•Dzīvojamo ēku, komunālo un
kultūriestāžu būvju sabrukšana;
•ražošanas ēku sabrukšana;
•transporta komunikāciju elementu (tiltu,
pāreju, viaduktu u.c.) sabrukšana.

78. Ēku un būvju sabrukšana

•2013.g.21. novembrī
Zolitūdē notika traģēdija
– sagruva lielveikala
Maxima jumts.
•23. novembrī tika ziņots,
ka Zolitūdes traģēdijā ir
bojā gājuši 54 cilvēki, no
kuriem 3 ir glābēji,
slimnīcā līdz 6.00 ir
ievietoti 28 cilvēki.

79. Ēku un būvju sabrukšana 2013.g.21. novembra Zolitūdes traģēdija

• Traģiskā negadījuma cēloņi
• Pirmā - kļūdas pieļautas
būvprojektēšanas un
būvuzraudzības laikā.
• Otrā - pārkāpumi pieļauti
veikala ēkas celtniecības
pirmajā kārtā.
• Trešā - notikuši pārkāpumi
otrās kārtas būvdarbos uz
ēkas jumta.

80. Ēku un citu konstrukciju sabrukšana

Dzīvojamā ēka Jelgavā, 1969.g. 12.01.
41 bojāgājušais, 11 ievainotie, 3 pazuduši
Ķeguma HES tilta sabrukšana 1986.g.
11 bojāgājušie, 13 ievainotie

81. Lidmašīnu katastrofas

Jaroslavļa, 2011.g. 7.sept.
Polijas prezidenta bojā eja
2010.g. aprīlis

82. Vilcienu katastrofas

Rīga, 2005.g.
3 bojāgājušie,
12 cietušie
Ātrvilciens “Ļeņingrada-Rīga”, 1976.16.02.
46 bojāgājušie, 61 ievainoti
“Ņevas ekspresis”, Krievija, 2009.g.
39 bojāgājušie

83. Transporta avārijas

Kuģu avārijas (pasažieru
pārvadājumi)
- Titaniks (1912.g.)
izdzīvoja 700, bojā
aizgāja 1500 cilvēku.
• Costa Concordia,
2012.g. janvāris
• Pasažieri un apkalpe – ap
4200, Bojā gājušie vai
pazudušie – 31.

84. Prāmis “Estonia”, 1994.g. septembris

bojā aizgāja
852 cilvēki
(23 no Latvijas)
Piemiņas zīme Tallinā

85. Transporta avārijas

• Autotransporta avārijas var izraisīt autotransporta
tehniskais stāvoklis, satiksmes drošības noteikumu
neievērošana, neapmierinošs ceļu segums, kā arī
braukšana alkohola reibumā.
• Dzelzceļa avārijas var izraisīt ritošā sastāva vai
dzelzceļa infrastruktūras bojājumi (piemēram,
savstarpēja vilcienu sadursme pārmiju bojājumu
rezultātā), dzelzceļa darbinieku kļūdas vai trešo pušu
neatļautas un nelikumīgas darbības (piemēram,
terora akti uz dzelzceļa u.c.).

86. Ugunsgrēki ēkās un tatsaimniecības objektos (sprādzieni)

• Rūpniecisko objektu ēkās,
tehnoloģiskajās iekārtās;
• enerģētikas objektos;
• dzīvojamā fonda, sociālā,
komunālā un kultūras fonda
ēkās un celtnēs;
• munīcijas atrašana apdzīvotās
vietās;
• sprāgstošo vielu (munīcijas)
pazaudēšana.

87. Hidrodinamiskās avārijas

• Pļaviņu, Rīgas un
Ķeguma HES
ūdenskrātuvju
aizsprostu pārrāvuma
un pārrāvuma viļņa
izveidošanās, kā
rezultātā tiks
appludināta teritorija
Ogres, Aizkraukles un
Rīgas rajonos, Rīgas
pilsētā.

88. Avārijas komunālajās sistēmās

•Avārijas ūdensapgādes
sistēmās;
•avārijas kanalizācijas
sistēmā, attīrīšanas iekārtās
saistītās ar lielu daudzumu
netīro notekūdeņu;
•avārijas siltumapgādes
sistēmās;
•avārijas gāzes apgādes
sistēmās bojājumi.

89. Avārijas ūdensapgādes sistēmās un kanalizācijas sistēmās

•Avārijas ūdens un kanalizācijas sistēmās var
izsaukt spiediena kritumu sistēmā, ceļu un
ielu izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu
applūšanu.
•Ar neattīrītiem notekūdeņiem var tikt
piesārņota vide un virszemes ūdeņi. No tās
rodas labvēlīgi apstākļi infekcijas slimību
izplatībai.

90. Avārijas siltumapgādes sistēmās

•Avārijas siltumapgādes sistēmās var
pārtraukt ēku siltumapgādi.
•Tās var izraisīt apakšzemes
inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un ielu
izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku
siltumapgādes sistēmu un ūdensvadu
aizsalšanu.
•Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju
rezultātā var tikt pārtraukta siltumapgāde.

91. Avārijas gāzes apgādes sistēmās un elektrotīklu bojājumi

• Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt
ugunsgrēkus un sprādzienus, ēku sagraušanu, kura
rezultātā cilvēki zaudē dzīvību.
• Avārijas maģistrālos gāzes vados var izsaukt meža
un purva ugunsgrēkus.
• Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu,
komunālo uzņēmumu, publisko sakaru tīklu
normālu darbību, radio un televīzijas pakalpojumu
apraidi un raidīšanu.

92. Avārijas, kas saistītas ar radioaktīvo vielu nokļūšanu atmosfērā vai tās draudi

• Avārijas AES ar radioaktīvu vielu
noplūšanu vai radioaktīvo vielu
noplūšanas draudi;
• avārijas ar kodolierīcēm
transporta līdzekļos vai
ķīmiskajās iekārtās;
• avārijas ar kodolmunīciju;
• radioaktīvu avotu atrašana
(pazaudēšana).

93. Avārijas, kas saistītas ar indīgu vielu izplūšanu, jeb indīgu vielu izplūšanas draudi

• Latvijā bīstamo vielu noplūdi var izraisīt: naftas un naftas
produktu vadi; maģistrālie gāzes vadi; Krimuldas pagastā
esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve; Rīgā, Ventspilī,
Rēzeknē un citviet esošie paaugstinātas bīstamības objekti,
kuriem ir kāda saistība ar bīstamām vielām; dzelzceļu
bīstamās kravas; ar jūras transportu pārvadātās kravas.
• Radiācijas avārijas var izraisīt: notiekot avārijai kodolobjektos
ārpus Latvijas; nokrītot zemes mākslīgajam pavadonim ar
radioaktīviem materiāliem; radioaktīvo materiālu
transportēšanas laikā; veicot neatļautas darbības ar
kodolmateriāliem.

94. Cilvēku izraisītās katastrofas

Sabiedriskās nekārtības, nemieri un terora akti
Sabiedriskās nekārtības - rodas sabiedrības grupu
savstarpējā konflikta dēļ, kā arī masu pasākumu laikā.
Sabiedriskās nekārtības parasti rodas atsevišķu
iedzīvotāju grupu neapmierinātības rezultātā,
protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju darbību
vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu nepareizas
organizēšanas dēļ.
Sabiedrisko nekārtību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums
cilvēku veselībai, izdemolētas valsts un pašvaldību
iestādes, sabojāti transporta līdzekļi utt.

95. Sabiedriskās nekārtības

•Masu nekārtības parasti izraisa baiļu un dusmu
pārņemts pūlis, kurš veic nežēlīgas un
pretlikumīgas darbības.
•Cilvēkos rodas pūļa efekts un viņi dara lietas,
kuras parasti nedarītu, jo pūlis viņus padara
anonīmus. Šī anonimitāte un pārējo cilvēku
rīcība pūlī dod šim cilvēkam sajūtu, ka viņš var
dauzīt, lauzt, dedzināt un sist ko un kā grib.
•Mūsdienās pūļa kontroles grupas pielieto spēku
tikai galējās nepieciešamības gadījumā.
•Nedrīkst pieļaut nekārtībām sākties jau pamatā.

96. Sabiedriskās nekārtības

•Lai gan reizēm nemieri sākās negaidīti, pārsvarā
tie tiek ievadīti ar demonstrācijām un piketiem.
•Ja ir aizdomas par nekārtību sākšanos policija
kontaktējas ar protestu organizatoriem un
vienojas par noteikumiem, kurus
protestējošajiem ir jāievēro.
•Policija norīko speciāli sagatavotus novērotājus
pasākuma novērošanai.
•Pārsvarā nekārtības uzsāk un vada daži cilvēki,
kuri jūtas droši, vai arī tiem ir kāds labums no
nekārtību organizēšanas.

97. Sabiedriskās nekārtības

• 2011. gada Ēģiptes revolūcija sākās Ēģiptē 2011. gada
25. janvārī ar ielu demonstrāciju, protestu un masu
nekārtību sēriju.
• Protesti galvenokārt norisinājās valsts galvaspilsētā
Kairā un Aleksandrijā, kā arī citās valsts pilsētās. Šie
notikumi izvērsās pēc līdzīgām protesta akcijām Tunisijā.
• 2011.g. oktobrī Grieķijā sākās vispārējais streiks, bet jau
pirmajā dienā streiks pārvērtās masu nekārtībās.
• 2013.g. decembrī tūkstošiem cilvēku izgāja Ukrainas
galvaspilsētas Kijevas ielās, lai protestētu pret
prezidenta Viktora Janukoviča atteikumu parakstīt
sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību.

98. Sabiedriskās nekārtības Latvijā

• Lielākā masu nekārtība Latvijā 2009. gada 13. janvārī.
• Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās pasaulē 2008.
gada nogalē ietekmēja arī Latviju. Līdz ar to valdība
pieņēma vairākus sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētus
lēmumus – paaugstināja nodokļus un samazināja štatu
vietas un izdevumus valsts pārvaldē, kā arī uzsāka
pārrunas ar Starptautisko Valūtas fondu par 7,5 miljardu
eiro aizdevumu Latvijas Republikai.
• Valstī paaugstinājās bezdarba līmenis un sociāli
ekonomiskā spriedze.

99. Sabiedriskās nekārtības Latvijā

• Doma laukumā pulksten 17.30 sākās organizētā protesta
akcija. Tajā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažādu
vecumu cilvēku, rokās turot plakātus un valsts karogus.
• Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās
Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp
nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika
apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem
priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli.
• Masu nekārtībās cieta vairāk nekā 50 cilvēku, tai skaitā
13 policistu, aizturēja 106 nemierniekus, tika radīti
bojājumi valsts, pašvaldības un privātajam īpašumam –
Rīgas pašvaldībai aptuveni 50 000 latu, Saeimas ēkai
aptuveni 19 000 latu apmērā.

100. Sabiedriskās nekārtības Latvijā

•Cilvēkiem ir tiesības gan aktīvi rīkoties, gan
protestēt, tomēr protesti nedrīkst pārvērsties
grautiņos, sveša īpašuma demolēšanā un
uzbrukumos likumīgas valsts varas pārstāvjiem.
•Masu nekārtības ir noziegums, tāpēc to
izdarītājiem ir jāatbild par savām darbībām
saskaņā ar likumu.
•Saskaņā ar Krimināllikumu par masu
nekārtībām tiesa var piemērot brīvības
atņemšanu uz laiku no trīs līdz 12 gadiem ar
policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

101. Nemieri

•Masu pasākumi var pāraugt nemieros, ja
sabiedriskas kartības uzturētāju savlaicīgi
nereaģē uz protestu akciju, mītiņu vai streiku
konfliktiem, kā arī ja šāda veida pasākumiem
netiek piesaistīti pietiekami resursi to
koordinēšanai.
•Nemieri – cilvēku grupu pretlikumīgas darbības
kas apdraud Satversmē noteikto valsts
demokrātisko iekārtu, valsts suverenitāti vai
teritoriālo integritāti.

102. Terorisms

•Terorisms ir sabiedriskās vardarbības forma,
politiskās noziedzības veids, kas akcentē
vardarbību kā mehānismu, kurš rada vai veicina
pārmaiņas.
•Teroristi izmanto slepkavības, izpostīšanu,
cilvēku izkropļošanu vai vardarbības draudus,
tādējādi terorizējot individuālas personas,
grupas, savienības vai valdības, lai piespiestu
pakļauties savām politiskajām prasībām, kuru
izpildi vai respektēšanu nav iespējams panākt
likumīgā ceļā.

103. Terorisms

• Tulkojumā no latīņu valodas vārds terror nozīmē
‘bailes’, ‘šausmas’.
• Terors un terorisms ir iebiedēšanas politika vai
politisko pretinieku nomākšana ar spēka metodēm.
• Teroristi izmanto iebiedēšanu vai vardarbības
pielietošanu, lai panāktu apdraudētās puses
piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos
jautājumos.
• Terorisms visbiežāk ir saistīts ar politiku jo, veicot
terora aktus, tiek izvirzīti ideoloģiski vai politiski mērķi,
tomēr reizēm tiek veikti terora akti, kas nav tieši saistīti
ar politiku.

104. Terorisms

• Teroristi parasti nodarbojas ar tādām kriminālajām
aktivitātēm kā spridzināšana, šaušana, cilvēku
nolaupīšana.
• Lielākā daļa teroristu pašnāvnieku ir neprecēti,
aptuveni 18-27. gadus veci, no nabadzīgām ģimenēm,
mazizglītoti vai, vēl biežāk bez izglītības. Ļoti bieži viņi
ir cietuši no vardarbības.
• Mūsdienās lielu bīstamību rada teroristu grupējumi,
kas cenšas pakļaut plašas teritorijas ar masu
iznīcināšanas līdzekļiem - ķīmiskajiem, bioloģiskajiem.

105. Terorisma veidi

•Starptautiskais terorisms.
Starptautiskās teroristu
organizācijas ir ar plašu struktūras
tīklu, sadarbojas ar lokālajām
grupām, koordinē darbību, ir
aktīvākas, nekā kādā konkrētā valstī
esošie teroristiskie grupējumi,
piemēram, al-Quada, Islāma valsts
(Dāiš).
•Terorisms kļūst globālāks, un tā
mērķi grūtāk prognozējami.

106. Cīņa pret terorismu

• Dažādu valstu valdības dažādi reaģē uz terorismu, kura
novēršanai pasaulē izveidotas vairākas metodes, kā rīkoties ar
teroristiem un dažādi modeļi, kā apkarot šo fenomenu.
• Piemēram, tiesības sargājošās iestādes iefiltrē savus pārstāvjus
teroristiskajās grupās, kā arī iesaista šo grupu dalībniekus
sadarbībā ar policiju. Tā rezultātā iegūtā informācija bieži vien
ļauj arestēt teroristus vēl pirms terora akta veikšanas.
• Tomēr jāatzīst, ka pret terorismu vērstie likumi un pasākumi
noved pie kriminālsodu palielināšanas un cilvēku politisko
tiesību un brīvību ierobežošanas.
• No terorisms nav pasargāts neviens un neviena vieta, tajā skaitā
arī Latvija.
• Tā kā Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un
Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās un iesaistās
starptautiskajās operācijās, par reālu apdraudējuma faktoru
nacionālajai drošībai ir jāuzskata arī starptautiskais terorisms.