Valsts, civilā un vides aizsardzība. Vides aizsardzība, vides zinātne. Cilvēka ietekme uz vidi. Globālās vides problēmas

1. Valsts, civilā un vides aizsardzība

Vides aizsardzība, vides zinātne.
Cilvēka ietekme uz vidi.
Globālās vides problēmas

2. Vides aizsardzība

• Vides aizsardzība –
pasākumu kopums vides
kvalitātes saglabāšanai un
dabas resursu ilgtspējīgas
izmantošanas
nodrošināšanai.
• Vides aizsardzības
mērķis ir likvidēt, mazināt
un novērst kaitējumu videi,
arī dabas resursiem un
veicināt to efektīvu
izmantošanu.

3. Vides zinātne

• Vides zinātne — zinātnes nozare, kas pēta vides
sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību un to mijiedarbību
ar cilvēka veidoto vidi, kā arī cilvēka saimnieciskās
darbības ietekmi uz vidi un tās sastāvdaļām.
• Vides zinātne kā nozare sāka veidoties pēc tam, kad
citās dabas un sociālo zinātņu nozarēs bija gūta
pietiekami dziļa izpratne par dabas procesiem un
cilvēku ietekmi uz tiem.
• Vides zinātnes strauja attīstība sākās 20. gadsimta 60.
gados, kad cilvēce arvien vairāk uzmanības sāka
pievērst vides piesārņojumam.
• Mūsdienās cilvēks ietekmē vidi ne tikai īslaicīgi, bet arī
ilgtermiņā – ietekmē arī nākamās paaudzes.

4. Vides zinātne

• Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes
nozare (tā saistīta ar eksaktajām zinātnēm,
dzīvības zinātnēm; inženierzinātnēm, sociālajām
zinātnēm, humanitārajām zinātnēm).
• Vides zinātni raksturo:
• aktīva iesaistīšanās sabiedrībā noritošajos
procesos;
• tieša ietekme uz likumdošanas un lēmumu
pieņemšanas procesu;
• augsta atbildība sabiedrībai.

5. Vides zinātne

• Vides saglabāšanas nepieciešamība izvirza
svarīgu uzdevumu īstenošanu:
Ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts politikas izstrāde.
Vides aizsardzības politikas integrācija kopējā valsts attīstības politikā.
Sabiedrības iesaistīšana vides problēmu optimālu risinājumu izvēlē.
Prioritātes piešķiršana visefektīvākajiem problēmu risinājumiem.
Izvēlēties katrai problēmai atbilstošus politikas līdzekļus.
Iesaistīt vides politikas īstenošanā mērķgrupas un visu līmeņu
pašvaldības.
• Nodrošināt to, ka valsts sedz daļu vides aizsardzības vai
atveseļošanas izdevumu.
• Radīt nosacījumus videi draudzīgas rīcības stimulēšanai.
• Nodrošināt kvalitatīvu vides izpēti un vides izglītības un vides zinātnes
attīstību.

6. Cilvēks un vide

• Cilvēka ietekme uz vidi parādījās jau vissenākajos
laikos - cilvēks spēja iespaidot to vidi, kurā tas
atrodas.
• Medības un pārtikas augu vākšana izmainīja
dzīvnieku un augu sugu skaitu, ietekmējot
bioloģisko daudzveidību.
• Mežu izciršana, lopkopība, lauksaimniecība
izmainīja ainavu un sekmēja auglīgo zemju
pārtuksnešošanos.
• Rūdu ieguve un ražošana (ādu miecēšana, stikla
ražošana) kaitīgi ietekmēja cilvēka veselību.

7. Cilvēks un vide

• Industriālā revolūcija (urbanizācija) veicināja:
• jaunu enerģijas avotu apgūšanu – fosilā kurināmā
izmantošanu;
• jaunu ražošanas paņēmienu izstrādāšanu;
• masveida ražošanu;
• iedzīvotāju skaita pieaugumu;
• cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanos.
• Zinātniski tehniskā progresa dēļ cilvēka darbība
mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktīvu apkārtējo vidi veidojošu
faktoru, kāds nav bijis kopš dzīvības rašanās uz Zemes.
• Cilvēka darbība spēj apdraudēt paša cilvēka izdzīvošanu.

8. VIDES ZINĀTNE

• Vides problēmu raksturs nav atkarīgs no
sabiedrības bagātības un ekonomiskās un
sociālās sistēmas.
• Tradicionālais antropocentriskās sabiedrības
attīstības modelis balstās uz pieņēmumu, ka
ekonomiskā attīstība nav limitēta un dabas
bagātības nav izsmeļamas.
• Antropocentrisma pamatpārliecība ir uzskats, ka
uzmanības centrā jābūt cilvēkiem un attiecībā
pret cilvēku interesēm ir vērtējams viss pārējais.
• Taču 20. gs. tika konstatēts, ka cilvēka
nelabvēlīgās ietekmes uz vidi var padarīt cilvēka
dzīves vidi par neizmantojamu, kā arī novest pie
visai straujas resursu izsmelšanas vai arī to
kvalitātes pazemināšanās.

9. Globālās vides problēmas

• Mūsdienās vides problēmas ir kļuvušas
globālas:
• globālā sasilšana;
• stratosfēras ozona slāņa noārdīšanās;
• vides piesārņojums; daudzas vielas vai nu
sadalās lēni, vai vispār nesabrūk, tās ir
noturīgas vidē, piemēram, plastmasas pieaug vides piesārņojums;
• bioloģiskās daudzveidības samazināšanās;
• dabas resursu daudzuma samazināšanās.

10. Cilvēka ietekme uz vidi

• Cilvēka saimnieciskās darbības dēļ rodas
dažādas ekoloģiskas problēmas:
• apkārtējās vides piesārņojums;
• daudzu dzīvnieku un augu sugu izmiršana;
• mežu daudzuma samazināšanās;
• urbanizācija;
• pārapdzīvotība;
• nepieciešamība pēc arvien lielākiem
pārtikas un enerģijas resursiem.

11. Ilgtspējības princips

• Lai uz Zemeslodes nerastos globāla ekoloģiskā
krīze, nepieciešams ievērot sekojošus Hermana
Dalija ilgtspējības likumus:
• nepatērēt atjaunojamos resursus (zivis, meži,
augsne, gruntsūdeņi u.c.) vairāk nekā tie spēj
atjaunoties;
• neatjaunojamos resursus (minerālvielas, fosilais
kurināmais) patērēt tikai tik daudz, cik to vietā var
atstāt atjaunojamos resursus;
• piesārņojumu un atkritumus neizmest vairāk, kā
dabiskās sistēmas var tos absorbēt.

12. Cilvēka saimnieciskās darbības sekas (antropogēnais faktors)

• Lai apmierinātu cilvēku vajadzības pieaug
nepieciešamība pēc enerģijas un izejvielām.
• Dabā esošā fosilā kurināmā (naftas, dabasgāzes,
akmeņogļu) krājumi sarūk.
• Ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās izraisa
siltumnīcas efektu, kas veicina globālo sasilšanu.
• Nevēlamu ietekmi uz organismiem atstāj skābie
lieti.
• Samazinās Zemeslodi apdzīvojošo organismu
sugu daudzveidība.
• Pieaug apkārtājās vides piesārņojums.

13. Siltumnīcas efekts

• Līdz ar ogļskābās gāzes palielināšanos atmosfērā ir
novērojams siltumnīcas efekts.
• Ogļskābā gāze, līdzīgi stiklam siltumnīcā, ļauj ieplūst
Saules enerģijai, bet nelaiž siltumu atpakaļ atmosfērā.
Ogļskābā gāze absorbē infrasarkano starojumu un kavē tā
normālu atstarošanos kosmosā.
• Galvenās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes ir: oglekļa
dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa monoksīds (N2O),
sēra heksafluorīds (SF6), fluorogļūdeņraži (HFC) un
perfluorogļūdeņraži (perfluoroglekļi) (PFC).
• Mūsdienās izdalītā oglekļa dioksīda daudzums katru gadu ir
aptuveni 6-7 miljardi tonnu, galvenokārt sakarā ar enerģijas
patēriņu rūpniecībā, transportā, elektrostacijās utt.
• Siltumnīcas efekts var radīt Zemeslodes klimata izmaiņas.

14.

15. Siltumnīcas efekts

• Siltumnīcas efekta iespējamās sekas:
• Polu ledāju kušana. Pasaules okeāna līmeņa
celšanās. Piekrastes applūšana.
• Ezeru ūdenslīmeņu izmaiņas, upju noteces
mainība.
• Nokrišņu daudzuma samazināšanās iekšzemē.
Noteiktu Zemes apvidu pārtuksnešošanās.
• Izmaiņas veģetācijā.
• Izmaiņas var skart arī lauksaimniecību,
zivsaimniecību, mežsaimniecību, medicīnu un
cilvēku sadzīvi.

16. Skābie lieti

• Ekoloģiska problēma, kas saistās ar gaisa piesārņojumu, ir
skābie lieti. Viens no galvenajiem skābo lietu cēloņiem ir sēra
dioksīda daudzuma palielināšanās atmosfērā.
• Bioloģiskas izcelsmes kurināmie satur sēru. Sadegot, tie veido
sēra dioksīdu (SO2).
• Sēru satur arī daudzi minerāli un rūdas. Apstrādes procesā
sērs atbrīvojas un nokļūst atmosfērā sēra dioksīda veidā.
• Atmosfērā sēra dioksīds oksidējas par sulfāta joniem (SO42-),
un savienojoties ar ūdeni, veidojas sērskābe.
• Sērskābe kopā ar lietus ūdeni nokļūst augsnē skābo lietu veidā.
• Skābie lieti izraisa daudzas nevēlamas parādības: palielina
augsnes skābumu - kas nelabvēlīgi ietekmē daudzu augu
augšanu un rada nopietnu ietekmi uz apkārtējo vidi, pastiprina
koroziju.

17.

18. Skābie lieti

• Nokļūstot augsnē, sērskābe stipri palielina tās
skābumu.
• Skābie lieti veicina metālu koroziju.
• Tie nelabvēlīgi ietekmē daudzu augu augšanu un
rada nopietnu ietekmi uz apkārtējo vidi. Augstas
sēra koncentrācijas ir kaitīgas daudziem dzīvajiem
organismiem.
• Augsnes skābuma palielināšanās rezultātā pieaug
arī indīgo metālu, piemēram, alumīnija un kadmija
koncentrācijas augsnē un augsne zaudē nozīmīgas
barības vielas, kas aizplūst gruntsūdenī.

19. Ozona slāņa sabrukšana

• Ozona slānis ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi
daudz ozona (O3). Ozona slānī ir aptuveni 90% no atmosfērā
sastopamā kopējā ozona daudzuma.
• Ozona slāņa noārdīšanās ir ozona molekulu sadalīšanās, ko
izraisa stratosfērā sastopamās dabisko procesu (piemēram,
vulkānu izvirdumi) rezultātā radušās vai cilvēka rīcības rezultātā
emitētās hloru (Cl) vai bromu (Br) saturošās ozona slāni
noārdošās vielas, kā arī metāns un slāpekļa oksīds (N2O).
• Galvenie ozona slāni noārdošo vielu izmantošanas mērķi:
• saldēšanas iekārtas;
• gaisa kondicionēšanas iekārtas;
• silta gaisa padeves iekārtas;
• aerosoli;
• ugunsdzēšanas sistēmas un portatīvie ugunsdzēšanas aparāti;
• izolācijas plāksnes.

20. Ozona slāņa sabrukšana

• Ja 30 km virs Zemes O3 slānis samazinās vismaz par 30 %, tad
runā par - ozona caurumu.
• Ozona slāņa sabrukšanas rezultātā uz Zemes nonāk lielāks UV
starojums.
• Ozona slāņa noārdīšanās sekas:
• samazinās dažādu materiālu (piemēram, gumijas) izturība un līdz
ar to šo materiālu lietošanas ilgums;
• iet bojā ūdens virsējos slāņos mītošie ūdens dzīvnieki (bentoss);
iet bojā mikroorganismi;
• samazinās lauksaimniecības ražas un zivju nozveja;
• samazinās iedzīvotāju imunitāte pret dažādām slimībām;
• palielinās mutāciju daudzums;
• palielinās iespēja saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu (gan
cilvēkiem, gan dzīvniekiem), plaušu un augšējo elpošanas ceļu
slimībām.

21. Ozona slāņa sabrukšana

22. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās

• Bioloģiskā daudzveidība ir organismu sugu
daudzveidība vai šo sugu dzīvesvietu daudzums
ekosistēmā.
• Bioloģiskā daudzveidība: ģenētiskā, sugu
ekoloģiskā daudzveidība.
• Reto un izmirstošo dzīvnieku un augu sugu
saglabāšana ir sarežģīts uzdevums.
• Samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai
ekosistēmas kļūst nestabilas un var aiziet bojā
daudzi lauksaimniecības resursi.

23. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās

• Bioloģiskā daudzveidības samazināšanās cēloņi:
• Sugu dzīves vides iznīcināšana.
• Invazīvo sugu ievešana.
• Ģenētiskais piesārņojums.
• Piesārņojums.
• Resursu patēriņa pieaugums.
• Klimata izmaiņas.
• Mežu izciršana.
• Hidroelektrostaciju būve.
• Areāla sadrumstalošana.

24.

25. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās

• Konkrētos bioloģiskās daudzveidības
aizsardzības pasākumus lielā mērā nosaka
attiecīgo dzīvnieku un augu sugu skaita
samazināšanās cēloņi. Nozīmīgākie no tiem ir
dzīvei piemērotu biotopu sašaurināšanās un
pārāk liela ekspluatācija.
• Galvenais reto augu un dzīvnieku turpmākas
eksistences priekšnoteikums ir to dzīves vides
aizsardzība un piemērotu biotopu saglabāšana
pietiekami lielās platībās.

26. Vides piesārņojums

• Nopietna globāla problēma ir vides piesārņojums.
• Piesārņojums ir ilgstoša dažādu vielu, organismu un
enerģijas veidu izdalīšana apkārtējā vidē tādā daudzumā,
ka tie kaitīgi ietekmē cilvēkus un citus organismus.
• Piesārņojumu var veidot:
• fizikālie faktori - radioaktīvais starojums,
elektromagnētiskais lauks, termālais piesārņojums, troksnis
u.c;
• ķīmiskie faktori - ķīmiskie atkritumi, pesticīdi, iekšdedzes
dzinēju un rūpnīcu izmešu radītais piesārņojums u.c;
• netrūdoši sadzīves atkritumi;
• mikrobioloģiskais piesārņojums - konkrētajai videi
(visbiežāk ūdeņiem) netipiski organismi, piemēram,
baktērijas.

27.

28. Vides piesārņojums

• Toksisks ir jebkurš ķīmisks, bioloģisks vai fizikāls
faktors, kas rada nevēlamu bioloģisku reakciju.
• Toksiskas vielas var būt:
• Dabiskas izcelsmes (augu toksīni, indes).
• Svešdabīgas vielas (vielas, kuras neatrodas
dabas vidē, bet tiek iegūtas sintezējot vai arī
veidojas kā blakusprodukti citu vielu iegūšanas
gaitā).
• Galvenais piesārņojuma klasifikācijas veids ir pēc
vides — gaisa piesārņojums, ūdens
piesārņojums un sauszemes piesārņojums.