Kā folkloras teksti veido izpratni un saudzīgu attieksmi pret dabu?

1.

KĀ FOLKLORAS TEKSTI
VEIDO IZPRATNI UN
SAUDZĪGU ATTIEKSMI PRET
DABU?

2.

TEMATA APGUVES MĒRĶIS
Lasot latviešu tautas folkloras tekstus, veidot
izpratni par folkloras žanriem un izteiksmes
līdzekļiem, lai atklātu dabas nozīmi cilvēka dzīvē!

3.

ES ZINĀŠU UN DARĪŠU
PILNVEIDOŠU LASĪTPRASMI,
IEPAZĪSTOT DAŽĀDU ŽANRU TEKSTUS.
PILNVEIDOŠU PRASMES MEKLĒT
INFORMĀCIJU
DAŽĀDOS UZZIŅU AVOTOS.
UZZINĀŠU, KĀ
ATDARINA PUTNU BALSIS UN
IZMANTO ONOMATOPOĒZI TAUTASDZIESMĀS UN
DZEJĀ.
MĀCĪŠOS PAZĪT FOLKLORAS ŽANRUS:
TEIKAS, TAUTASDZIESMAS, TICĒJUMUS,
MĪKLAS.
ZINĀŠU, KAS IR ONOMATOPOĒZE.
ZINĀŠU FOLKLORAS ŽANRUS: TEIKAS,
TAUTASDZIESMAS, TICĒJUMUS, MĪKLAS.
ZINĀŠU, KAS IR MĀKSLINIECISKĀS
IZTEIKSMES LĪDZEKĻI. MĀCĒŠU TOS
NOSAUKT UN PASTĀSTĪT TO
SKAIDROJUMU.
MĀCĪŠOS TEKSTĀ SASKATĪT PĀRNESTĀS
NOZĪMES VĀRDUS, EPITETUS,
SALĪDZINĀJUMUS, PERSONIFIKĀCIJAS;
MINĒŠU UN SACERĒŠU MĪKLAS PAR
PUTNIEM. IZDOMĀŠU
MŪSDIENĪGUS TICĒJUMUS.

4.

KAS IR FOLKLORA?

5.

Folklora ietver gan tautas mutvārdu daiļradi -
tautasdziesmas, pasakas, teikas, anekdotes, nostāstus,
gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu,
mitoloģiju, rituālus, paražas u.c. Folklora iemieso visu
tautas uzkrāto pieredzi, tradīcijas, ideālus un pasaules
uzskatus!

6.

Senāk, kad cilvēki vēl nebija apguvuši rakstīt
un lasītprasmi, viņi radīja mutvārdu mākslu. Tad,
kad ļaudis sanāca kopā darbā, svētkos, godībās,
skanēja dziesmas, tika stāstītas pasakas un teikas,
kā arī minētas mīklas.

7.

MĀCĪSIMIES PAR
FOLKLORAS ŽANRIEMTEIKĀM, TICĒJUMIEM,
MĪKLĀM UN
TAUTASDZIESMĀM!

8.

KAS IR TEIKA?

9.

TEIKA
Teika ir pasakai, leģendai vai nostāstam līdzīgs
folkloras žanrs, kas cenšas izskaidrot dažādu
priekšmetu un parādību izcelsmi.

10.

Noklausies latviešu tautas teiku!
Sals, saule un vējš - https://bernistaba.lsm.lv/klausies/3398-saule-salsun-vejs

11.

LASI TEKSTU!
PAR KO IR TEIKA? KO INTERESANTU SASKATĪJI TEKSTĀ? IZRAKSTI TO TEIKUMU, KURĀ PASTĀSTĪTS, KO
KĀDU DIENU DARĪJIS BARONS.
Latviešu tautas teika
ĒDOLES PILS
Sen gadus atpakaļ kāds barons nopircis Ēdoles novadu un uzbūvējis Ēdoles pili, bet
nezinājis, kā pili nosaukt. Kādu dienu barons izjājis savu nopirkto novadu apskatīt. Atpakaļ
jādams, viņš netāļu no jaunbūvētās pils saticis kādu zemnieku, kurš sēdējis ceļmalā un ēdis
olas. Barons prasījis, ko šis darot? “Es ēd oles!” zemnieks atteicis. Barons nav sapratis šo
tāmenisko zemnieka izteicienu, bet paturējis viņu atmiņā. Beidzot viņš nosaucis pili par
Ēdoles pili (Ēd-olas).

12.

KĀPĒC EGLE UN PRIEDE ZAĻO ZIEMU UN VASARU?
Pēc tam, kad Dievs bija pasauli radījis, koki gāja pie Dieva sūdzēties, ka
viņus cilvēki cērtot malkai. Tikai priede un egle negāja.
Dievs sadusmojās par to un teica, ka visi koki esot tam, lai tos cirstu. Viņš
apsolīja, ka neviens koks vairs pa ziemu nezaļos. Tikai priede un egle palikšot
zaļas, jo tās nesūdzējās. No tā laika tā arī ir.
Atbildi uz virsrakstā izteikto jautājumu!
Kāpēc egle un priede arī ziemā ir zaļas?
Kuri koki vēl ziemā ir zaļi?

13.

LASI TEKSTU!
IZRAKSTI TO TEIKUMU, KURĀ PASTĀSTĪTS, KĀ SAUCA EZERU, KURŠ RADIES NO ATSTĀTĀ ŠĶĪVJA.
Latviešu tautas teika
Lubānas ezers
Senāk visi ezeri laidušies pa gaisu, tā arī Lubānas ezers. Tikai sava lieluma dēļ tas
nav varējis izmeklēt tik plašu vietu, kur apmesties. Laižoties, tas bijis ļoti piekusis un
apmeties starp Praulieni un Lazdonu gulēt dienvidu. Pēc atpūtas piecēlies un laidies
tālāk, bet guļas vietā atstājis zābakus. Kur zābaks palicis, tur izcēlies ezers, kas nosaukts
par Melno ezeru. Pret vakaru tas nolaidies atkal vienā vietā paēst vakariņas. Paēdis,
laidies tālāk, bet uz galda palicis viens šķīvis. Tur ir cēlies ezers, ko nosaukuši par Balto
ezeru. Tikai otrā dienā ap pusdienu Lubānam gadījies laisties pāri lielam klajumam.
Novērojis, ka tur varēšot labi izstiepties, nācis zemē, kur palicis uz dzīvi.

14.

LASI TEKSTU!
IZDOMĀ, KĀDS VARĒTU BŪT TEIKAS VIRSRAKSTS! UZZĪMĒ TEIKAS ILUSTRĀCIJU!
Mēness ieskatījies Saules meitā un nodomājis ņemt to par savu
līgaviņu. Apseglojis kumeļu un jājis precībās. Nojājis pie māmuļas Saules
namdurvīm. Saule iznākusi pretim un ievedusi ciemiņu pilī.
Mēness izteicis sava apciemojuma nolūku, bet Saule precinieku noraidījusi,
teikdama:
— Ej un rādi citiem savu bālo vaigu, nerēgojies te manā pilī! Mēness, tādas
nievas dzirdēdams, apgriezies, gājis ārā un raudādams jājis projām.
Viņa asaras birušas pa visu debess jumu. Tās tad arī esot zvaigznes.

15.

LASI TEIKU!
Latviešu tautas teika
VĒJŠ
Senos laikos Dievs valdījis pār visu pasauli, bijis visu kungs. Bet šī Dieva
visvarenība nepatikusi Vējam.
Vienu dienu Vējš gājis pie Dieva ar kādu sūdzību, bet Dievs nav viņu
pieņēmis.
Tad Vējš tā pārskaities, ka pūzdams elsdams skrējis projām, sev līdzi
raudams visu, kas gadījies ceļā – smiltis, mālu, akmeņus.
Redzēdams Vēja rīcību, Dievs mazliet nobijies un lūdzis Vēju atpakaļ.
Vējš stājies pūst, un smiltis, māls, akmeņi nokrituši zemē.
Tā vēl šobaltdien Vējš dusmu brīžos nes visu ko līdz.
Kad risinās notikumi teikā?
Kāpēc vējš reizēm nes visu pa gaisu?
Kādus vēja virzienus tu zini?

16.

LASI TEIKAS FRAGMENTU!
PADOMĀ UN UZRAKSTI, KĀDS VARĒTU BŪT TEIKAS NOBEIGUMS!
Ūpis, dziesmu meklēdams, sagudrojis uzlaisties ļaužu istabas
bēniņos, lai pa griestu caurumu noklausītos, kā meitas šūdamas,
adīdamas dzied. Domāts — darīts. Vakara krēslā laidies uz tuvējām
mājām.
Taču noticis tā, ka pa ceļam ūpis iemaldījies ābeļu dārzā, kur vecaistēvs
mocījies ar nelabu sirdi un dobji vaidējis. Ūpis noklausījies…….

17.

NOLASI TEIKU VĒLREIZ! KĀDS IR TĀS
NOBEIGUMS?
Latviešu tautas teika
Ūpis, dziesmu meklēdams, sagudrojis uzlaisties ļaužu istabas bēniņos, lai pa griestu
caurumu noklausītos, kā meitas šūdamas, adīdamas dzied. Domāts — darīts. Vakara krēslā
laidies uz tuvējām mājām.
Taču noticis tā, ka pa ceļam ūpis iemaldījies ābeļu dārzā, kur vecaistēvs mocījies ar
nelabu sirdi un dobji vaidējis. Upis noklausījies un arī sācis tāpat vaidēt:
— Uū! Vai, vai! Oū!
Tā viņu dzird vaidam vēl šodien.

18.

UZDEVUMS!
IZDOMĀ SAVU TEIKU PAR KĀDU ZINĀMU PUTNU VAI DZĪVNIEKU! UZZĪMĒ SAVAS TEIKAS
ILUSTRĀCIJU.

19.

PĀRBAUDI, VAI TEKSTĀ NAV
KĻŪDU! NOLASI SAVU TEIKU
KLASESBIEDRIEM!

20.

UZDEVUMS!
STRĀDĀJIET PĀRĪ!
Uzrakstiet teikas pazīmes (pēc kurām var atšķirt teiku no citiem
folkloras tekstiem)!
1.
2.
3.
Pēc darba pāros, uz tāfeles uzrakstiet 3-5 svarīgākās
teikas pazīmes!

21.

KAS IR TICĒJUMI?

22.

TICĒJUMI
Ticējums ir dabas un cilvēku dzīves parādību un
likumsakarību skaidrojums, kas veidojies no zināšanām, dzīves
pieredzes, ticības jeb reliģiskiem priekšstatiem, un dod padomus,
kā rīkoties, lai veiktos un viss atrisinātos pēc iespējas labāk.
Piemēram:
Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, būs laba nākošā vasara. Ja Miķeļa diena ir
sausa un auksta, būs silta vasara.

23.

KURI NO DOTAJIEM TICĒJUMIEM IR PAR RUDENI?
KLADĒ NORAKSTI 3 NO DOTAJIEM TICĒJUMIEM!
1.
2.
Ja bērzi sāk dzeltēt no apakšas,
rudens būs ilgstošs un ziema
vēla; ja no galotnes – rudens būs
īss un ziema ātra.
Cimdi jāada vasarā, jo
vasarā adīti cimdi ir
silti un mīksti.
4.
Ja gājputni agri aizlaižas uz
siltām zemēm, tad būs
agra ziema.
5.
Lietus mākonis aiziet
garām, ja uz to rāda
saslapinātu pirkstu.
Ja sarkanais āboliņš uzzied
pirms Jāņiem, būs plūdi.
7.
8.
Ja apses lapas rudenī krīt un
guļas zemē ar virspusi uz
augšu, būs auksta ziema.
3.
Ja lapas birst vēlu, būs
vēls un garš rudens.
6.
Ja lietus līst pavisam
taisni, tad pēc lietus labi
augs sēnes.
9.
Ja vasara ir lietaina un vētraina, ziema būs dziļa
un puteņaina.

24.

KĀDUS TICĒJUMUS TU ZINI?
PIERAKSTI 3 KLASESBIEDRU MINĒTOS TEICIENUS!
1.
2.
3.

25.

UZDEVUMS!
Atrodiet internetā vai citos informācijas avotos ticējumus par mākoņiem!
Pierakstiet 3 interesantākos ticējumus!

26.

TICĒJUMI PAR MAIZI
1. Ja maizi sviež zemē, tad sviedējam tās drīz pietrūks.
2. Vakaros nevajag ēst siltu maizi, jo tad naktī redz nejaukus sapņus.
3. Ja maize nokrīt zemē, tā jāpaceļ un jānobučo.
Noraksti tos ticējumus, kas, tavuprāt, vienmēr jāatceras!
Kurus ticējumus par maizi tu vēl zini?

27.

LASI TEKSTU!
Latviešu tautas ticējums
PIRMAIS SNIEGS
1. Cik dienu pastāv pirmais sniegs, tik reižu ziemā sniegs nokusīs un
uzsnigs.
2. Ja pirmais sniegs uznāk, kad zeme sasalusi, tad nākamajā gadā ir
daudz, ko pļaut.
3. Kad uzsnieg pirmais sniegs, tad tajā jāmazgā mute, lai cilvēks būtu
balts un nekad neizskatītos samiegojies.
Kurš ticējums tev vislabāk patīk? Kāpēc?
Vai var ticēt ticējumiem? Kā pārbaudīt ticējumos teiktajam?
Kādus ticējumus tu vēl zini?

28.

UZDEVUMS!
1. Sameklē 10 ticējumus par ziemu.
2. Uzraksti ticējumus uz A4 lapas.
3. Lapu skaisti noformē.
4. Prezentē savu veikumu klasesbiedriem!

29.

NOSKATIES VIDEO!
https://www.youtube.com/watch?v=lVXOBCLdzeM&ab_channel=Helm
ast%C4%81sta
Par ko bija minētie teicieni?

30.

UZDEVUMS!
Saceri 4 joku ticējumus par skolas dzīvi! Turpini teikumus pēc parauga!
1. Ja vakarā vēlu spēlēšu spēles, tad
2. Ja no rīta
, tad
3. Ja pirmo skolā satikšu , tad
.
.
.
4. Ja_____________________, tad____________.

31.

BALSOJIET PAR ASPRĀTĪGĀKO TICĒJUMU!

32.

KURŠ UZVARĒJA?

33.

UZDEVUMS!
Uzraksti ticējumu pazīmes, pēc kurām tos var atšķirt no
citiem folkloras žanriem!
1.
2.
3.
Uz tāfeles uzrakstiet 3-5 svarīgākās ticējumu pazīmes!

34.

KAS IR MĪKLA?

35.

MĪKLA
Mīkla ir īss uzdevums vai jautājums un tā atminējums.
Mazi, balti putniņi, kur skrien, tur
metas.

36.

ATMINI MĪKLAS!
SAVIENO MĪKLU AR ATMINĒJUMU!
LIELA, LIELA PĻAVA, DIVI GANI,
VIENS ZELTA, OTRS SUDRABA.
DIENU NAKTI IET, NEKUR NEAIZIET.
DIENA UN NAKTS
SAULE UN MĒNESS
ZILS PAGALMS, ZELTA DZIRKSTELES.
BALTS AR MELNU MŪŽAM CĪNĀS
ZVAIGZNES
PULKSTENIS

37.

SAVIENO MĪKLU AR ATTĒLU
3 MĪKLAS UN TO ATMINĒJUMUS PIERAKSTI KLADĒ!

38.

IZLASI UN ATMINI MĪKLAS!
1 MĪKLU GLĪTI NORAKTI BURTNĪCĀ
Vakarā nomirst, no rīta atdzīvojas.
eluas
Liela, diža istaba, pumpuraini griesti.
senzgiavz nu ssebed
Maza sieviņa, liela galviņa.
enēs
MĪKLAS
ATMINĒJUMU LASI
NO OTRAS PUSES!

39.

VAI VARI IZDOMĀT SAVU MĪKLU PAR ŠIEM
OBJEKTIEM?

40.

UZDEVUMS
Uzraksti mīklu pazīmes, pēc kurām tās var atšķirt no
citiem folkloras žanriem!
1.
2.
3.
Uz tāfeles uzrakstiet 3-5 svarīgākās mīklu pazīmes!

41.

VAI TU ZINI, KAS IR TIEŠĀ UN PĀRNESTĀ
NOZĪME?

42.

TIEŠĀ NOZĪME - kult labību, kult sviestu, kult olas
PĀRNESTĀ NOZĪME –
Nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības netieši, tēlaini, uz
līdzības pamata; svarīgs ir vārda lietojuma konteksts.
Piemēram:
kult mēli (daudz runāt); dzīvo, cepuri kuldams (labi dzīvo)

43.

NOSKATIES VIDEO
FRAZEOLOĢISMI, PĀRNESTĀ UN TIEŠĀ NOZĪME –
https://www.youtube.com/watch?v=1bAbIFVnRYk&ab_channel=Annija
Pallo

44.

TIEŠĀ UN PĀRNESTĀ NOZĪME – LAIKS
KURA IR TIEŠĀ UN KURA PĀRNESTĀ NOZĪME?

45.

AR X ATZĪMĒ TOS TEIKUMUS, KUROS VĀRDI
LIETOTI PĀRNESTĀ NOZĪMĒ!
PIEMĒRS
Es ēdu karstu zupu.
Skolas laiks ir interesants.
Aijai bija ass prāts.
Man ir tīra sirdsapziņa.
Tā nu gan ir karsta mīlestība.
Piektdiena ir smaga diena.
Man ir smaga mugursoma.
Šis ir ļoti ass nazis.
PĀRNESTĀ NOZĪME

46.

PĀRNESTĀS NOZĪMES VĀRDI MĪKLĀS!
ATZĪMĒ MĪKLĀ ATSLĒGAS VĀRDUS, NOSAKI VĀRDUS, KURI LIETOTI PĀRNESTĀ NOZĪMĒ! ATMINI MĪKLU
ATMINĒJUMU. SAVIENO MĪKLU AR ATBILSTOŠO ATTĒLU!
Maza, maza sieviņa franciski runā: žag-fut, žag-fut. LBAEZĪDEG
Balta istabiņa stāv uz diviem sarkaniem stabiem. SĶISTĀR
Balts kuģis pa ezeru peld. BGULIS
Kaula deguns, gaļas bārda. LIGAIS
Koka zeme, kaula arkls, treju ziedu arājs. DENIZS
Viens gals kā īlens, otrs gals kā šķipele. Vidus kā kamols, danco kā jumprava. GATAŽA
(jumprava – jauna, neprecējusies sieviete)

47.

UZDEVUMS!
Saceri savu mīklu par putnu, kurš tev patīk vai kuru pazīsti!
Sarīkojiet klasē pašu sacerēto mīklu konkursu!
Mīkla _________________

48.

UZDEVUMS
Novērtē klasesbiedru mīklas, piešķirot nominācijas:
1.
asprātīgākā mīkla;
2.
precīzākais putna izskata attēlojums;
3.
neparastākā mīkla;
4.
visgrūtāk uzminamā mīkla.

49.

KAS IR TAUTASDZIESMA?

50.

TAUTASDZIESMA
Tautasdziesma ir tautas sacerēta dziesma - tautas
daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; viens
no galvenajiem folkloras žanriem.

51.

UZDEVUMS!
LASI LATVIEŠU TAUTASDZIESMAS UN PIEVĒRS UZMANĪBU SKAŅU ATDARINĀJUMIEM UN RITMAM!
Krāj, bitīte, saldu medu,
Dziedāja visas laucinieces –
Vēl siliem balti ziedi;
Ne lapiņa nečabēja;
Nāks ziemiņa, nāks viesiņi,
Dziedāja viena mežiniece –
Baudīs, nagus laizīdami.
Ozolam zīles bira.
Meža māte bērnus sauca,
Kad saulīte norietēja;
Saskrēja visi bērni
Lielajā ozolā.
Šūpo mani, tautu dēls,
Līdz bērzīna galotnei:
Augstu cēlu es galvīnu,
Stalti nesu vainadzīnu.

52.

LASI TAUTASDZIESMAS, PAR KURU GADALAIKU TĀ IR?
Pavasari, pavasari,
Ko tu man atnesīsi?
Atnesīšu siltu laiku,
Baltu rožu vainadziņu.
Rudens nāca, lapas bira,
Saule gāja raudādama;
Smagi šņāca egļu meži,
Pilni saules asariņu.
Ai, bagāti ziemas svētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Teciet, bērni, lūkoties,
Vasariņa ziemu kāva;
Ziemai vārtus aizveriet,
Vasarai atveriet.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Apautām kājiņām.

53.

NOSAKI, KURI LATVIEŠU GADSKĀRTU SVĒTKI
PIEMINĒTI TAUTASDZIESMĀ?
Mārtiņam gaili kāvu
Vasariņu ganos gāju,
Deviņiem cekuliem:
Dziesmas tinu kamolā;
Tas sukāja, tas baroja
Jāņu nakti ritināju,
Manu bēru kumeliņu
Pa vienai paņemot

54.

UZDEVUMS
TUKŠAJĀS VIETĀS IERAKSTI PUTNU NOSAUKUMUS!
Žigu, žagu _____________________.
Jaunas ziņas nēsātāja,
Iznēsāja jaunas vēstis
Pa visām mājiņām.
Kūko, kūko, ____________________,
Mana tēva tīrumā!
Kas tev kait nekūkot,
Citi putni ligzdu vija.
______________________kala visu mūžu
Tēvu tēvu mežiņā;
Man nōlūza tēva cirvis,
Sausu egli nocērtot.

55.

VAI TU ZINI, KAS IR DEMINUTĪVS?

56.

DEMINUTĪVS
Vārdu pamazināmajā formā sauc par deminutīvu.
Piemēram – mājiņa, gulbītis, Anniņa, laiviņa u.t.t.

57.

UZDEVUMS!
UZRAKSTI DEMINUTĪVUS DOTAJIEM VĀRDIEM!
KAĶIS –
MĀJA –
KĀJA –
SKURSTENIS –
BRIEDIS –
VALODA –
TAUTASDZIESMA -

58.

LASI DZEJOLI!
ATRODI TAUTASDZIESMĀ DEMINUTĪVUS! KĀ SKANĒTU TAUTASDZIESMA, JA DOTIE VĀRDI NEBŪTU
DEMINUTĪVĀ?
Man bij’ dziesmu vācelīte,
Man dziesmiņu trīs pūriņi,
Smalku nātru krūmiņā;
Brāļ' apiņu dārziņā;
Kad aizgāju tautiņās,
Rādīš’ labu tēva dēlu,
Pa vienai izdziedāju.
Ņemšu līdz tautiņās.

59.

VAI ESI DZIRDĒJIS VĀRDU ONOMATOPOĒZE?

60.

ONOMATOPOĒZE
PIERAKSTI ONOMATOPOĒZES DEFINĪCIJU!
Onomatopoēze ir dabas vai citu neverbālu skaņu atdarinošs vārds.
PIEMĒRAM:
PULKSTENIS SKAN , TIK – TAK, TIK – TAK,
SUNS REJ VAU - VAU.
KAĶIS ŅAUD – ŅAU, ŅAU.

61.

UZDEVUMS!
NOKLAUSIES PUTNU DZIESMAS UN SALĪDZINI, CIK PRECĪZI PUTNU PĒTNIEKIEM
IZDEVIES PIERAKSTĪT PUTNA DZIESMU! JA VĒLIES, UZRAKSTI SAVU VARIANTU
DZIESMAI!
PUTNS
DZIESMAS ATDARINĀJUMS
Bezdelīga
Vit-vit-vit
Ķīvīte
Ķīvit-ķīvit
Lauku cīrulis
Tirilī-tirilī
Mājas zvirbulis
Čir,čir, čir, siv,siv, siv
Dzeguze
Ku-kū
MANS VARIANTS
MEKLĒ VAJADZĪGO INFORMĀCIJU ŠEIT – http://www.putni.lv/index_balsis.htm

62.

KĀDAS VARĒTU BŪT ŠO PUTNU SKAŅAS?
• ŽAGATA –
• VĀTRNA –
• STĀRĶIS –
• ZĪLĪTE –
• PŪCE –
• DZENIS -

63.

KĀ PUTNU SKAŅAS ATTĒLOTAS
TAUTASDZIESMĀS?
LAKSTĪGALAS DZIESMA
Kamēr māte viesus vada,
Tikkmēr bērni gaļu cep,
Iztek tauki ugunī,
Vidžu, vidžu, čurks!
LAUKU BALOŽA DZIESMA
Puspūr’ ol’ piedēj’,
Puspūr’ ol’ piedēj’ –
Tukšs…. Tukšs…
LAKSTĪGALAS DZIESMA
Kur bi’, kur bi’?
Tirgū, tirgū!
Ko pirk’, ko pirk’?
Zirgu, zirgu!
Cik nodev’, cik nodev’?
Ort, ort!
Kāds bi’, kāds bi’?
Klibs, klibs, klibs!

64.

KĀ RUNĀ DZĪVNIEKI?
PABEIDZ TEIKUMUS!
Ezis..___________
Lācis..___________
Dzeguze.._______
Kaķis..
Vilks..
Suns..
Varde..__________

65.

SAVIENO VĀRDUS!
ZIRGS
GOVS
CŪKA
AITAS
KAĶIS
VISTA
CĀLIS
ZOSS
PĪLE
TĪTARS
BITE
LAUVA
RĒC
BULDURĒ
PĒKŠĶ
ZUM
ZVIEDZ UN BUBINA
ČIEPST
GĀGINA
BLĒJ
KLUST UN KLADZINA
RUKŠĶ
MAUJ

66.

Ojārs Vācietis
KĀDA KATRAM DZIESMA
Pulkstenim bija tāda dziesma:
– Tink. Tink. Tink. –
Zīlītei bija tāda dziesma:
– Pink. Pink. Pink. –
Sivēnam bija tāda dziesma:
–Rukš. Rukš. Rukš. –
Ezītim bija tāda dziesma:
–Pukš. Pukš. Pukš. –
Kaķītim bija tāda dziesma:
–Ņau. Ņau. Ņau. –
Zivij bija tāda dziesma:
nu – kāda?
LASI DZEJOLI!
KĀDI DZĪVNIEKI MINĒTI DZEJOLĪ?
KĀDA IR KATRA DZĪVNIEKA VALODA?
KĀPĒC ZIVIJ NAV SAVA DZIESMA?

67.

UZDEVUMS!
Eksperimentē ar putnu balsu atdarinājumiem un uzraksti dzejoli, izmantojot skaņu
atdarinājumus jeb onomatopoēzi!
Izteiksmīgi nolasi savu dzejoli klasē!

68.

UZDEVUMS!
Uzraksti divas pazīmes, ar kurām tautasdziesmas atšķiras no mīklām,
ticējumiem un teikām!
1.
2.
3.

69.

FORMATĪVAIS DARBS
Pārskati savus pierakstus par visiem folkloras žanriem. Atlasi nepieciešamo
informāciju un izveido pārskata atgādni par apgūtajiem folkloras žanriem!
Ieteicams atgādni veidot pārskatāmu, krāsainu uz cietāka papīra A4 lapas.
Atgādnē ietver
folkloras žanru nosaukumus;
folkloras žanru pazīmes;
folkloras piemērus;
izmantotās literatūras atsauces.

70.

UZDEVUMS
1. Izvēlies 1 dzīvnieku vai dabas objektu. Mēģini atrast ar šo vārdu saistītu
mīklu, teiku, teicienu un tautasdziesmu.
2. Piemēram – mīkla par stārķi, teika par stārķi, teiciens par stārķiem un
tautasdziesma paar stārķi.
3. Apkopo informāciju uz A4 lapas. Savu darbu skaisti noformē.
4. Lapas otrajā pusē uzraksti informācijas avotus, kur atradi folkloras
žanru piemērus.
5. Gatavojies to rādīt un par to pastāstīt klasesbiedriem.

71.

SAVIENO PAREIZI!
TAUTASDZIESMA
TEIKA
TICĒJUMS
MĪKLA
Īss uzdevums vai jautājums un tā atminējums.
Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums
Tautas sacerēta dziesma - tautas daiļrades sacerējums vārsmās
dziedāšanai vai teikšanai
Pasakai, leģendai vai nostāstam līdzīgs folkloras žanrs, kas cenšas
izskaidrot dažādu priekšmetu un parādību izcelsmi

72.

KĀDA ŽANRA TEKSTI ATTĒLOTI PIEMĒROS?
Balts kuģis pa ezeru peld.
Mārtiņam gailikāvu
Deviņiem cekuliem:
Tas sukāja, tas baroja
Ja gājputni agri aizlaižas uz siltām zemēm,
tad būs agra ziema.
Manu bēru kumeliņu
Ūpis, dziesmu meklēdams, sagudrojis uzlaisties ļaužu istabas bēniņos, lai pa griestu
caurumu noklausītos, kā meitas šūdamas, adīdamas dzied. Domāts — darīts. Vakara krēslā laidies
uz tuvējām mājām.
Taču noticis tā, ka pa ceļam ūpis iemaldījies ābeļu dārzā, kur vecaistēvs mocījies ar
nelabu sirdi un dobji vaidējis. Upis noklausījies un arī sācis tāpat vaidēt:
— Uū! Vai, vai! Oū!
Tā viņu dzird vaidam vēl šodien.

73.

PIECELIES UN IZKUSTIES!

74.

VAI TU ZINI, KASIR MĀKSLINIECISKIE
IZTEIKSMES LĪDZEKĻI?

75.

MĀKSLINIECISKIE IZTEIKSMES LĪDZEKĻI
KO ŠIE VĀRDI VARĒTU NOZĪMĒT?
SALĪDZINĀJUMS
EPITETS
PERSONIFIKĀCIJA

76.

SALĪDZINĀJUMS
Salīdzinājums ir vārdos izteikts divu priekšmetu, dzīvu būtņu u.c.
saistījums uz līdzību pamata.
Piemēram:
• Viltīga kā lapsa.
• Bailīgs kā zaķis.
• Izsalcis kā vilks.
Abas salīdzināmās lietas parasti savieno ar vārdiem kā, it kā, nekā.

77.

KUR MĪKLĀS IR LIETOTS SALĪDZINĀJUMS?
1. Viens gals kā īlens, otrs gals kā šķipele. Vidus kā kamols, danco kā
jumprava.
2. Rūc kā pērkons, nav pērkons; Urbj kā svārpsts, nav svārpsts; Lido kā
putns, nav putns.

78.

UZDEVUMS!
Izdomā mīklu par kādu dzīvnieku. Mīklā iekļauj salīdzinājumu!

79.

EPITETS
Epitets ir sevišķi spilgts un svarīgs apzīmējums, kas
raksturo kādu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību.
Piemēram:
Zelta saule, dimanta mēness, rožaina gaisma, sudrabots mēness, stindzinošs
sals, rūgtas asaras, sniegbalts kaķis, kapa klusums,
maiga balss, zelta rudens.

80.

UZDEVUMS!
IZDOMĀ 3 EPITETU PIEMĒRUS UN UZRAKSTI 3 TEIKUMUS AR TIEM!
1.
2.
3.

81.

PERSONIFIKĀCIJA
Tēlainās izteiksmes līdzeklis, kad priekšmetiem, dzīvām būtnēm
vai parādībām tiek piedēvētas cilvēka īpašības.
Piemēram:
Grāmata smaidīja.
Ezis sarunājās ar Annu.
Ozols staigāja gar upes malu.
Krēsls dejoja valsi.

82.

NOSKATIES VIDEO!
PERSONIFIKĀCIJA - https://www.tavaklase.lv/video/kas-irpersonifikacija-un-ka-to-izmantot-telrade/

83.

UZDEVUMS!
Uzraksti nelielu stāstījumu par kādu priekšmetu, kuram ir
piedēvētas cilvēku īpašības (personifikācija). Vismaz 50 vārdi!

84.

NOSKATIES VIDEO!
Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi https://www.youtube.com/watch?v=mSOr7LVBkhA&ab_channel=Agrit
aSaul%C4%ABte

85.

FORMATĪVAIS DARBS
Izveido atgādni par mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem –
deminutīvu, epitetu, salīdzinājumu un personifikāciju.
• Atgādni veido uz A4 lapas.
• Uzraksti katra izteiksmes līdzekļa definīciju un mini piemēru.
• Lapu skaisti noformē!

86.

KĀPĒC FOLKLORĀ UN LITERĀROSDARBOS TIEK
IZMANTOTI MĀKSLINIECISKĀS IZTEIKSMES
LĪDZEKĻI?

87.

NOVĒRTĒ SAVAS PRASMES!
PABEIDZ TEIKUMUS!
Šajā tēmā man vislabāk padevās...
Visinteresantākais šajā tēmā bija...
Man šajā tēmā vissliktāk padevās...
Man vēl jāmācās...

88.

PALDIES PAR DARBU!

89.

SR
• Pazīst folkloras žanrus, izprot to pazīmes.
• Pazīst folklorā izmantotos valodas un tēlainās izteiksmes
līdzekļus.

90.

KOMPLEKSS SASNIEDZAMAIS REZULTĀTS
• Pēta un salīdzina dažādu folkloras žanru (tautasdziesmas, mīklas,
teikas, ticējumi) pazīmes. (K.6.1.10.)
• Pazīst valodas (deminutīvs, pārnestā nozīme, onomatopoēze) un
tēlainās izteiksmes līdzekļus (salīdzinājums, epitets, personifikācija),
kuri izmantoti folkloras tekstu (ticējums, mīkla) izveidē, un lieto tos
savā radošajā darbībā. (K.6.1.9.)
• Iepazīst un mācās izmantot dažādus uzziņu avotus, to skaitā tīmekļa
resursus. (K.6.4.4.)
• Savstarpējā un pašvērtējumā noskaidro savas stiprās puses, saskata
progresu un pilnveides iespējas. (K.6.2.2.)

91.

IZMANTOTIE AVOTI!
1.Datoristi – dzejolis, pieejams. http://www.novelejumi.lv/b/gimeniskidzejoli/
2. Ķepaiņa nedienas, pieejams - chromeextension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://drossinternets.l
v/lv/materials/download/pasakas-par-drosibu-interneta
3. Spēles literāro darbu tekstos, pieejams https://www.tavaklase.lv/video/speles-literaro-darbu-tekstos-2/