Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (2)

1. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

2.

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ir
atklājumi, kurus veica Eiropas kuģi
laika posmā no 15. gs. sākuma līdz
apmēram 16. gs. sākumam, meklējot:
• jaunus tirdzniecības ceļus,
• kolonijas,
• preces,
• resursus,
• tirdzniecības partnerus.

3. Cēloņi:

1. Tirdzniecību ar garšvielām (pipari, krustnagliņas,
kanēlis, muskatrieksti, kardamons, šafrāns ), tēju,
dārgakmeņiem, zelta rotām, ziloņkaulu, zīdu,
porcelānu un citām dārgām precēm Āzijas zemēs
bija monopolizējuši arābu tirgotāji, tāpēc
eiropiešiem to iegūšana bija apgrūtināta.
2. 15. gs. vidū osmaņu turki pastāvīgi apdraudēja un
stipri traucēja eiropiešu tirdzniecisko satiksmi pa
Vidusjūru.
3. Par Austrumu precēm maksāja ar zeltu un
sudrabu. Tas izraisīja dārgmetālu aizplūšanu uz
Austrumiem un radīja Eiropā zelta un sudraba
deficītu.

4. Austrumu preces:

5. Kāpēc kļuva iespējami ilgstoši jūras ceļojumi?

1. Eiropā strauji attīstījās kartogrāfija.
Portulāni – jūras kuģošanas kartes ar sīki iezīmētu
krasta joslu un ostām, kā arī norādījumu par briesmām.

6.

2. Izgudroti jauni instrumenti, kurus lietoja kuģošanai
jūrā:
• astrolabija – ierīce zvaigžņu augstuma noteikšanai.
• kompass – ierīce debespušu noteikšanai ar magnētiskās
adatas palīdzību.
• lote – ierīce ūdenstilpju dziļuma mērīšanai.

7.

3. Atklājumu
panākumus
nodrošināja jauna
tipa jūras kuģis –
karavele.
Karaveles garums bija
20 – 30 m,
platums – 8 m.
Četrstūra bura
nodrošināja ātrumu, bet
trīsstūrveida buras ļāva
virzīties pret vēju.

8.

Galvenās ģeogrāfisko atklājumu valstis
bija Spānija un Portugāle.
To sekmēja dažādi apstākļi:
1. ģeogrāfiskais stāvoklis,
2. senas kuģniecības tradīcijas,
3. vēlme pirmajiem sasniegt bagātās
„garšvielu zemes”,
4. savstarpējā konkurence.

9.

Liela loma ģeogrāfisko atklājumu veicināšanā bija
portugāļu princim Enriki, kuru iesauca par
Jūrasbraucēju. Viņa vadībā tika uzbūvēta spēcīga flote.
Pateicoties Enrikem, portugāļi izpētīja Āfrikas rietumu
piekrasti, nodibināja pirmās kolonijas, uzsāka jūras
ceļa uz Indiju meklēšanu.

10.

Spānija iesaistās Lielajos ģeogrāfiskajos atklājumos
karalienes Izabellas un karaļa Ferdinanda valdīšanas
laikā.
Spāņi pēc Rekonkistas beigšanas bija gatavi doties uz
Āfriku un pāri okeānam, lai
• izplatītu kristīgo ticību,
• iegūtu valdniekiem jaunas zemes, zeltu un slavu.