Kultūrģeogrāfija. Kultūra, tās elementi

1.

Kultūrģeogrāfija
Kultūra, tās elementi.

2.

Kultūru mēdz dēvēt par „visas
sabiedrības dzīves stilu”
https://www.tavaklase.lv/video/masu-kultura-untradicionala-kultura-2/

3.

Kultūrģeogrāfija
• ir plaša nozare, kas pēta tautu paražas un tradīcijas, to izcelsmi, izzušanu un
saikni ar pasauli. Šeit jūs aplūkosiet, kā globalizācija un migrācija ietekmē
nāciju, tās kultūru, valodu un reliģiju.
• https://www.youtube.com/watch?v=2lR7s1Y6Zig&t=454s
• https://www.youtube.com/user/GeographyNow

4.

Ģeogrāfijas atzars radās un nostiprinājās 20.gs.pirmajā pusē
ASV,kur ģeogrāfi saskatīja dažādus ciemu,pilsētu un kultūrainavu
tipus.Tie bija veidojušies,parceļotājiem no citiem kontinentiem un
reģioniem apmetoties neapgūtās teritorijās un pārnesot savas
kultūras elementus uz ASV.Tā veidojās tipiski spāņu,meksikāņu
vai ukraiņu kultūras reģioni.

5.

UNESCO
• UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksts paplašināts līdz 1121 vietai 167
pasaules valstīs.
• https://whc.unesco.org/en/list/&order=year#alpha2019.

6.

Kultūra sevī ietver:
• uzvedības normas
• ģērbšanās normas
• valodu
• reliģiju
• rituālus
• likumus
• morāli
• uzskatu sistēmas

7.

Starptautiskais skatījums
• Savus skatījumus uz ainavu kā universālu vērtību pauž arī:
• UNESCO Konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojuma
aizsardzību (1975);
• Eiropas Ainavu konvencija (2000).
• https://www.arei.lv/sites/arei/files/files/articles/LandLat4Pol_D1_3_Aina
vu_novertesanas_pieredze.pdf

8.

Pasaules kultūras reģioni

9.

10.

Kultūru veido nemateriālie un materiālie elementi.Par indivīda piederību noteiktai
kultūrai liecina viņa valoda,ēšanas paradumi,žesti vai izturēšanās,bet par kādas kopienas
kultūru – apdzīvotās vietas un ēkas,svētki un tradīcijas,piekoptie reliģiskie rituāli.
Andu reģionā jūras cūciņas(kavijas) kā mājdzīvnieku pārtikai audzēja
jau senatnē.Arī mūsdienās to gaļu bieži izmanto uzturā.

11.

Plakani jumti Spānijā,raksturīgi sausa klimata apgabaliem.

12.

Slīpie velēnu jumti Norvēģijā labi pasargā ēkas no bagātīgajiem
nokrišņiem un sala ziemā.

13.

Kultūras komponenti
• vērtības
• normas
• institūcijas
• artefakti

14.

Vērtības
• ietver kultūrvēsturiski veidojošos uzskatus par to, kas attiecīgajā sabiedrībā
šķiet svarīgs
• tās vada pārējo kultūras daļu

15.

Normas
• sevī ietver uzskatus par to kā cilvēkam jāuzvedas visdažādākajās situācijās
• katrai kultūrai ir savas metodes - sankcijas, kas funkcionē kā normu
uzspiedējas
• sankcijas mainās atkarībā no normas svarīguma
• tās normas, kuras sabiedrība uzspiež ir likumi.

16.

Artefakti
• lietas vai materiālās kultūras aspekti, kas atšķiras no kultūras vērtībām un
normām

17.

Kultūras sabiedrībā
• Lielās sabiedrībās veidojas subkultūras vai cilvēku grupas ar īpatnējām
uzvedības un uzskatu sistēmām, kas tos atšķir no plaškultūras, kuras daļa viņi
ir
• Subkultūra var būt specifiska tās pārstāvju vecuma, rases, etniskuma,
klases, dzimuma un citu vienojošu pazīmju dēļ
• Kvalitātes, kas nosaka subkultūru, var būt estētiskas, reliģiskas,
profesionālas, seksuālas vai arī minēto faktoru kombinētas

18.

Aplūkojot imigrantu grupas un to kultūras, var
nodalīt četras pamatpieejas:
• Monokulturālisms
• Sakņu kultūra (Serdes kultūra)
• Tīģelis
• Multikulturālisms

19.

Monokulturālisms
• pastāv dažās Eiropas valstīs, kur kultūra ir ļoti cieši saistīta ar nacionālismu
• šo valdību politika ir asimilēt imigrantus, kaut gan nesenie pieaugumi
migrācijā ir likuši daudzām Eiropas valstīm eksperimentēt ar multikultūrisma
ieviešanu.

20.

Sakņu kultūra (Serdes kultūra)
• ir modelis, ko Vācijā attīstīja Bassams Tibi (Bassam Tibi)
• tā pamatojas domā, ka minoritātēm var piederēt sava identitāte, taču tām
vismaz ir jāatbalsta galvenās (serdes) kultūras, kuras biedri viņi ir, koncepcijas.

21.

Tīģelis
• izskaidro tradicionālo uzskatu ASV, kur visas imigrantu kultūras ir sajauktas
un asimilētas bez valstiskas iejaukšanās

22.

Multikulturālisms
• izskaidro politiku, kurā imigrantiem un pārējiem sabiedrības pārstāvjiem ir
jāsaglabā sava kultūra, vienlaikus dažādām kultūrām sadzīvojot mierā vienas
nācijas robežās

23.

• To, kā viennāciju valstis izturas pret imigrantu kultūrām reti precīzi atspoguļo
viena vai otra no iepriekšminētajām pieejām
• Atšķirības pakāpe ir atkarīga no uzņemošās sabiedrības kultūras (t.i.
svešādības), imigrantu skaita, uzņemošās sabiedrības iedzīvotāju attieksmes,
valdības politikas, kas ir spēkā, un šīs politikas efektivitātes, padarot
vispārināšanas efektu par ļoti sarežģītu.

24.

Kultūras reģioni
• Daudzas reģionālās kultūras ietekmēja kontakts ar citām kultūrām, piemēram,
kolonizācijas, tirdzniecības, migrācijas, masu mediju vai reliģijas iespaidā

25.

Eiropa
• Eiropas kultūrai ir plaša ietekme arī ārpus Eiropas kontinenta tās koloniālā
mantojuma dēļ
• Plašākā nozīmē to sauc par rietumu kultūru
• Šis jēdziens izplatīts angļu valodā un mazākā pakāpē arī citās Eiropas valodās
• Galvenās ietekmes ir kristietība, Senā Grieķija un Senā Roma.

26.

Amerikas
• Amerikas kultūru būtiski ietekmēja cilvēki, kas apdzīvoja kontinentus pirms
ieradās eiropieši, un eiropiešu emigrācija (it īpaši angļu, vāciešu, īru un
holandiešu).

27.

Okeānija
• Liela daļa Austrālijas kultūras ir atvasinātas no Eiropas un Amerikāņu
izcelsmes

28.

Uzskatu sistēmas
• Austrumu reliģijas un filozofijas
• Cilšu reliģijas
• "Amerikāņu sapnis
• Ābramiskās reliģijas
Reliģijas un citas uzskatu sistēmas bieži ir neatņemamas kultūras sastāvdaļas.

29.

• Reliģija bieži sistematizē uzvedību, kā piemēram, 10 kristietības baušļos vai
arī 5 budisma priekšrakstos
• Dažreiz tā ir saistīta ar valdību, kā, piemēram, teokrātijas iekārtā
• Tā ietekmē arī mākslu
• Eirocentriskā paraža līdz noteiktai pakāpei sadala cilvēci rietumu un nerietumu kultūrās, kaut arī šādā uzskatā ir dažas kļūdas

30.

Rietumu kultūra
• no Eiropas visspēcīgāk izplatījās uz Austrāliju, Kanādu un ASV
• To ietekmē senā Grieķija, senā Roma un kristiešu baznīca
• Rietumu kultūra tiecas būt vairāk individuālistiska salīdzinājumā ar ne-rietumu
kultūrām
• Tā redz cilvēku, dievu un dabu, jeb visumu daudz atšķirīgāk nekā ne-rietumu
kultūras
• Šo kultūru raksturo rakstpratība, ekonomiskā un tehnoloģiskā attīstība, kas tai nav
ekskluzīvas pazīmes

31.

Izmaiņas kultūrā
• Trīs ietekmes veidi veido izmaiņas un pretošanos vienlaikus:
• spēki, kas darbojas sabiedrībā
• kontakts starp sabiedrībām
• izmaiņas dabā

32.

• Mūsdienās lielākā daļa Eiropas,Ziemeļamerikas un Āzijas pilsētu iedzīvotāju pieder
pie masu kultūras
• Tās indivīdi ir tolerantāki,straujāk mainās tai raksturīgās iezīmes,saimniecībā dominē
preču ražošana un tirgus ekonomika,tradicionālos izstrādājumus aizstāj rūpnieciski
ražotie
• Sabiedrībā mazāka loma ir ģimenei un reliģijai,cilvēki ir mobilāki un mazāk atkarīgi
no dabas vides
• Masu kultūru raksturo materiālās un nemateriālās kultūras elementi:daudzstāvu
ēkas,internacionāli ēdieni un dzērieni,sporta un izklaides vietas,sociālās
normas,mūzika,dejas

33.

Masu kultūras elementi ātri mainās un izplatās.Tādējādi ir
izskaidrojams,ka dažados kontinentos iedzīvotāji ēd picas un
burgerus,dzer kolu,klausās rokmūziku,skatās tās pašas filmas,spēlē
golfu vai Monopolu,lai gan šie kultūras elementi tur nav radušies.
Masu kultūras straujās izplatības rezultātā dažādos kultūras
reģionos veidojušas līdzīgas ainavas,piemēram,augstceltņu rajoni
Ņujorkā,Singapūrā vai Tokijā.Tomēr arī tās elementi var kļūt par
vietas simbolu - kā operas ēka Sidnejā vai viesnīca Dubaijā.

34.

Ja nācija ir veidojusies ,dominējot vienam etnosam,tad tautas kultūra sakrīt ar etnisko
kultūru,bet ,ja nācija ir veidojusies no vairākiem etnosiem,kuri saglabajuši savu
kultūru,tad tautas un masu kultūrā izdalīsies rajoni,kuros labi izpaužas etniskā
kultūra,piemēram,ķīniešu,indiešu rajoni ASV lielpilsētās.
Tautas un masu kultūra pastāv vienlaicīgi.Vieni un tie paši cilvēki pilsētās ikdienā
pieder pie masu kultūras,bet brīvdienās var piekopt tradicionalo dzīvesveidu un
iekļauties tradicionālajā tautas kultūrā.