inpresionis postipres

1. II. Impresionisms

Kā pirmais
modernisma virziens izveidojās
impresionisms - glezniecība,
kas sacēlās pret Francijas
akadēmiskās mākslas un
reālisma mākslas tradīcijām,
attīstot pavisam citu
glezniecības tehniku un
uzsverot subjektīva skatījuma
nozīmīgumu mākslā.
Impresionisma aizsākumi glezniecībā
Stila nosaukums
Impresionisma pārstāvji
Stilam raksturīgās iezīmes un paņēmieni

2. Stila nosaukums

Klods Monē
"Impresija”
Pēc "Neatkarīgo salonā" izstādītās Kloda Monē gleznas "Impresija.
Saules lēkts" (1872) nosaukuma kritiķis Luijs Lerū satīriskajā žurnālā "Šarivari" ("Le
Charivari") drosmīgo mākslinieku grupiņu dzēlīgi nodēvēja par 'impresionistiem', no
kā arī izveidojās glezniecības virziena nosaukums.

3. Impresionisma pārstāvji

Klods Monē
Ogists
Renuārs
Alfreds Sislē
Kamils
Pisaro
Eduārs Manē
Impresionistu grupā iekļāvās Alfreds Sislē, Edgars Degā, Klods Monē,
Ogists Renuārs, Kamils Pisaro, Eduārs Manē u.c.. Viņi visi savā mākslā bija
atšķirīgi, jo nākuši no dažādām glezniecības skolām, tomēr kopā attīstīja jaunu
veidu, kā attēlot apkārtējo pasauli.

4. Impresionismam raksturīgie paņēmieni

Krāsa tiek klāta biezi, ar īsiem otas triepieniem.
Krāsas klāj cieši līdzās vienu otrai, radot optisku krāsu sajaukšanās efektu, bet
cenšoties izvairīties no tiešas krāsu jaukšanas.
Krāsu klāj vēl mitrā krāsā, negaidot kamēr tā nožūst, tādēejādi nedaudz sajaucot
krāsas un padarot robežas starp krāsām maigākas.
Tiek mēģināts attēlot dabisko gaismu, īpaši pievēršot uzmanību krāsu
atspīdumiem no dažādiem objektiem.
Gleznojot plenērā (brīvā dabā) ēnām lieto zilu krāsu, attēlojot debesu atspīdumu
uz virsmām.
Galvenais ir forma, bet saturs kļūst otršķirīgs.

5. Stilam raksturīgās iezīmes

MONET
Sunset at
Lavacourt
(1880)
Impresionistus vilināja neatklātais, eksperimenti, kustība un vibrācija, viena mirkļa
aizrautība

6. Stilam raksturīgās iezīmes

Impresionismam raksturīgi
sērijveida darbi
Klods Monē
Parlamenta ēka Londonā

7.

Krāsas vairs nejauca uz paletes, bet lika
cieši vienu otrai blakus uz audekla, lai tās, raugoties
no attāluma, optiski saplūstu, sajauktos un dotu
vajadzīgo efektu.
Klods Monē. Ruānas
katedrāle

8.

Impresionisma pamatā bija gleznošana brīvā dabā (plenērā). Gleznotāji devās ārā
no darbnīcām, lai spontāni gleznotu visu, ko redzēja dabā: vējā viļņojošus laukus un kokus,
miglu, saules gaismas rotaļas, daudzveidīgo ūdens ņirboņu u.t.t
Klods Monē. Meitene ar lietussargu
Renuārs. Promenādē

9.

Renuārs. Lietussargi
Renuārs. Āra kafejnīcā
Impresionisti franču glezniecībā
ievadīja arī laikmetīgas pilsētas tēmu, kas bieži
tika koncentrēta uz pilsētnieku atpūtu un izklaidi
kafejnīcās, restorānos, teātros, koncertos,
izbraukumos ar laivām u.c.

10. Postimpresionisms

19. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē impresionisms pašā Francijā
gleznotājus vairs neaizrāva. Bija vērojama neapmierinātība ar impresionisma glezniecībā
attīstīto visu tēloto objektu absolūtai pakļaušanai gaismas un atmosfēras noskaņai, un vairāki
mākslinieki sāka pievērsties pārdomātām kompozīcijām un stingrām līnijām, taču tas
nenozīmēja atgriešanos pie klasicisma principiem.
Glezniecības impresionistisko raksturu nolieguši, viņi tomēr saglabāja daļu
no tā sasniegumiem. Ja impresionisti tiecās pēc gaismas un atmosfēras radītiem efektiem,
kā arī pēc mirkļa kustību fiksācijas, tad viņu pēctečiem svarīgākas bija stabilas, noteiktas
kvalitātes gan dabā, gan cilvēkos. Uzmanības centrā atkal bija cilvēks.
Postimpresionisms nebija viengabalains virziens, to veidoja vairāki atsevišķi
novirzieni, mākslinieku grupas un individuāli, ļoti atšķirīgi mākslinieki. Visbiežāk ar nosaukumu
- postimpresionisms - saprot Van Goga, Gogēna, Pola Sezana mākslu.

11. Pols Sezans Francija

Apkārtējā pasaule Sezana izpratnē
sastāvēja no priekšmetiem, kas aptuveni atgādina
lodi, konusu utt.. Pasaule viņa darbos it kā
pārakmeņojās, tā kļuva par kluso dabu.

12.

Sezans. Klusā daba
Sezans. Klusā daba
Visvairāk Sezana mākslā ir kluso dabu, jo tās viņam deva vislielāko iespēju
eksperimentēt .
“Mākslinieks nedrīkst izteikt savas emocijas kā putns, kas dzied, nekā
nedomādams, mākslinieks rada apzināti,” viņš apgalvoja.
Sezans izstrādāja pats savus glezniecības principus, pēc kuriem par
galveno gleznā kļūst priekšmetu materialitāte, apjomi, krāsas. Viņš centās teorētiski
pierādīt un praktiski realizēt domu par priekšmetu formas un krāsas vienību.

13.

P. Sezans.
Sv. Viktorijas
kalns
Neparasti izteiksmīgas ir Sezana radītās ainavas, kurās iemūžināta
Provansas un Eksas daba.

14.

Sezans. Kāršu
spēlmaņi
No Sezana žanra gleznām slavenākā ir “Kāršu spēlmaņi” un tajā
mākslinieks ar tēlu statistiskām pozām un nesatricināma miera izjūtas kāpinājumu
pārliecina par visu dabā eksistējošo formu radniecību.

15. Vinsents Van Gogs 1853 – 1890 (Nīderlande)

Visam, ko vien mākslinieks attēlojis, aužas cauri viņa
personīgais, bieži vien traģiskais, bet allaž spriegais pārdzīvojums.
Diemžēl neviens, izņemot brāli Teo, nesaprata Vinsenta mākslas
vērtību. Izstādēs viņa gleznas nepieņēma, pircēji tām neatradās.
Vinsenta van Goga dzīves laikā ir pārdota viena vienīga glezna
("Sarkanie vīna dārzi"), un to pašu nopirka viņa paziņa – beļģu
gleznotāja Boša māsa Anna.
Mākslinieka pašportreti

16.

Van Gogs.
Guļamistaba
Van Gogs deformēja novēroto parādību krāsas, uzbūvi, proporcijas,
tiecoties pēc emocionālas pašizteiksmes un vēloties iemiesot savos darbos
vispārīgākus priekšstatus un asociācijas, tādējādi tuvojoties simbolismam, bet
vienmēr aizrautīgi pārdzīvojot vērojumu.

17. Van Gogs

Pat nedzīvas lietas pēc Van
Goga pieskāriena iegūst savu īpatnu
raksturu
Van Gogs. Krēsls.
Van Gogs. Zābaki.

18. Van Gogs

Dvēseles nemiera
izraisītās noskaņas klājas pāri
pat van Goga klusajām dabām
ar saulespuķēm. Vienā no šīs
sērijas audekliem “Saulespuķes”
(1888) attēlots māla pods ar
ziediem uz gaiši zaļas, gludas
sienas fona. Šķiet, ziedi ar visu
savu spēku tiecas pretoties
savai neizbēgamajai iznīcībai.
Vinsents van Gogs. Saulespuķes

19. Van Gogs

Mākslinieka dabas uztveres savdabība sevišķi izpaužas šo darbu
nevaldāmas dinamikas pārņemtajās formās un žilbinošajās krāsās, kas pauž
ziemeļnieka sajūsmu par Provansas krāšņo dabu.

20.

Vinsents Van
Gogs. Zvaigžņotā
nakts
Van Goga ekspresīvajās ainavās koki vērtās par kosmiskās enerģijas paudējiem –
tās iedarbībā lokās un vijas gan stumbri, gan zari, pat majestātiskās cipreses
atgādina gigantiskas zaļas liesmu mēles

21. Pols Gogēns 1848 – 1903 Francija

Taitietes
Visu mūžu viņu
pavadīja alkas pēc
eksotikas, pēc neparastā,
spilgtā. Briedumu
mākslinieks sasniedza
Polinēzijas periodos, kad
Gogēna mākslā
iezīmējās tikai viņam
raksturīgā darba metode.

22. Pols Gogēns

Viņam likās, ka visa augu, dzīvnieku un cilvēku pasaule ir apvienota vienā
lielā saskaņā, tāpēc arī viņa gleznās nav galvenā un mazsvarīgā, cilvēks un daba
tajās ir līdzvērtīgi.

23.

Taiti iedzīvotāji, galvenokārt sievietes, gleznās parādās idilliskā skatījumā
– kā cilvēki, kam svešas ekonomiskās un sociālās nesaskaņas, kas
nepazīst ikdienas strīdus un neveiksmes, bet dzīvo skaistu jūtu pasaulē,
bauda sauli un dabu.