Romiešu sasniegumi kultūrā

1. Romiešu sasniegumi kultūrā

2. Romiešu reliģija

• Daudzus no dieviem romieši pielīdzināja
grieķu dieviem. Par augstākajiem
dieviem kļuva Jupiters (grieķu Zevs) un
Jūnona (grieķu Hēra – Zeva sieva), kā
arī Minerva (grieķu Atēna).
• Augstāku nozīmi nekā Grieķijā
kareivīgajā Romā ieguva kara dievs
Marss (grieķu Arejs); arī citi grieķu dievi
mainīja vārdus – Poseidons kļuva
par Neptūnu, Afrodīte – par Veneru,
mežu un medību aizgādne Artemīda –
par Diānu, dievu vēstnesis Hermejs –
par Merkuru, vīna un vīnkopības
aizgādnis Dionīss – par Bakhu, ģimenes
pavarda sargātāja dieviete Hestija par Vestu u.tt.

3.

Concordia – Vienprātība, Vienotība izteica Romas valsts un pilsoņu
ciešo vienotību.
Romā valdīja daudzdievība, – katrs pielūdza gan savus dzimtas
un ģimenes dievus, kurus uzskatīja par svarīgiem sev, gan kādas
noteiktas kopienas (lauksaimnieki, gani u.c.) dievus, gan kopējos
valsts dievus.
Valdīja reliģiskā iecietība – tolerance, jo svarīgāka par
dieviem bija pilsoņu kopiena un Romas valsts.

4. Glezniecība un tēlniecība

• Daļa grieķu skulptūru ir saglabājušās, pateicoties tam, ka
romieši tās kopēja.
• Vēlākajos gadsimtos itāļu mākslinieki un citu zemju
slaveni tēlnieki no tām mācījās, kā savos darbos parādīt
cilvēka proporcijas un radīt reālistisku attēlojumu.
• Imperatora Oktaviāna Augusta draugs un padomdevējs
Mecenāts, kurš dzīvoja 1. gs. p.m.ē., atbalstīja talantīgus
māksliniekus. Viņa vārdā zinātnes un mākslas atbalstītājus
arī mūsdienās sauc par mecenātiem.

5. Arhitektūra un celtniecība

Romieši bija izdomājuši labas kvalitātes
ūdensnecaurlaidošu betonu.
Arka – (latīņu val. arcus – loks, līkums)
lokveida konstrukcija, ar ko pārsedz sienas
ailas vai laidumus starp balstiem (sienām,
kolonnām); arī atsevišķi stāvošas lokveida
konstrukcijas būve.
Akvedukts (latīņu valodā aqua- ūdens
+ ductus – novadīšana) – tilts, pa kuru pāri
ceļam, aizai vai upes ielejai tiek pārvadīts
ūdens.
Viadukts (latīņu valodā via – ceļš) – tilts
pāri upei, aizai.

6.

Vienkāršajai tautai tika būvētas daudzdzīvokļu
mājas – insulas.
Romiešu savrupmāja - domuss
Bagātākie
romieši varēja
atļauties
pilsētas tuvumā
būvēt pili.
Villa- grezna
vasarnīca,
māja, parasti
ārpus pilsētas.

7.

Kolizejs
Termas
Panteons
Hipadroms

8.

9. Pilsētas

• Pirms romiešiem
lielākā daļā dzīvoja
laukos.
• Pilsētas parasti tika
celtas ņēmot vērā
ģeogrāfiskos un
politiskos apstākļus.
• Pilsētu veidoja
kvadrātveida
plānojumā.
• Tā tika likti pamati
Londonai, Parīzei,
Lionai, Bordo, Ķelnei,
Toledo, Milānai un
Romai.

10. Ceļi un satiksme

Slavenais Via Appia
funkcionē vēl
šodien. Tas ir dēvēts
par visu ceļu karali.
• Romieši ierīkoja
ceļus tirdzniecībai
un militārajām
vajadzībām Eiropā,
Ziemeļāfrikā un
Āzijā.
• Ceļi ir izliekti, lai
neuzkrājas ūdens.
Tie ir taisni. Katru
jūdzi atzīmē ar
stabiņu, lai varētu
noteikt attālumus
starp dažādiem
objektiem.
• Ceļu būvē viss tika
darīts pamatīgi, tā,
lai tas saglabātos
mūžīgi.

11. Uzdevums!

Kolizejs Romā
1. Izvēlies vienu no dotajiem Senās Romas kultūras
sasniegumu.
2. Raksturo pēc sekojošajām pazīmēm
1.
2.
3.
4.
Autors, darba nosaukums, rašanās laiks.
Ko šis darbs pastāsta par Senās Romas vēsturi?
Kāds ir darba «liktenis» turpmākajos kultūras periodos,
kur to izmanto nākotnē?
Tavs viedoklis/secinājumi/atklājumi par izpētīto darbu.
"Eneīda" Vergilija
liroepikas darbs
Jaunas sievietes
portrets. Senās
Romas freska
Pompejos
Augusta statuja
no Primaportas
Marka Aurēlija
jātnieka statuja

12. Arhitektūra un māksla viduslaikos

13.

Uzdevums: aplūkojot attēlus, uzraksti
būtiskākās pazīmes romānikas un gotikas
mākslas stilam viduslaikos.
Romānika
Gotika

14.

Romānika- arhitektūras un mākslas stils
Eiropā 9.-12.gs., kam raksturīgas masīvas
formas, smagnējas konstrukcijas, arkas,
freskas un mozaīkas.
Gotika-arhitektūras un tēlotājmākslas stils,
kas aizsākās 12.gs. Francijā. Arhitektūrai
raksturīgas smailloka arkas, ribotas velves un
vitrāžas.
Parīzes Dievmātes katedrāle.
Klinī klostera makets. 2013. gads.
Ieejas
portāls
Vitrāža

15.

Baroks (17.-18.gadsimts)
(itāliešu val. barocco – brīnumains)
Baroks ienāca kultūrā, lai slavētu valdniekus, augstmaņus un baznīcas varenību, bet
vienlaikus atklāja pasauli visā tās bezgalīgā daudzveidībā. Cilvēks barokā ir pasaules daļa,
sarežģīta personība, kas pārdzīvo dramatiskus konfliktus.
Tēlotājmākslā dominēja monumentālas dekoratīvas kompozīcijas ar reliģioziem un
mitoloģiskiem sižetiem, arī parādes portreti, kas bija domāti interjera izdaiļošanai.
Glezniecībā raksturīga gaismas un ēnas spēlē, kustību pārspīlējums u.tml.
Izmaiņas pasaules redzējumā uzskatāmi attainojās arī mākslā.
Renesanse visu uzmanību koncentrēja uz cilvēka personības vērtībām, turpretī 17.gs. māksla
tiecās aplūkot cilvēku ciešā saistībā ar apkārtni un saliedēt ar vidi. Tēlojumā bija raksturīga
bijība pret dabas varenību, spilgtas emocijas, vēsa loģika.

16.

Svētās Liepas klosteris Polijā

17.

18.

19. Novērtē Franču baroka ietekmi uz Rundāles arhitektūru!

< Versaļas pils plānojums
Rundāles pils plānojums >
Versaļas pils un barokālā dārza fragments
Francijā
Rundāles pils un barokālā dārza fragments
Latvijā

20. Bernini. Svētās Terēzes ekstāze

Baroks tēlniecībā
Bernini. Svētās Terēzes ekstāze
Darba sižets ir ņemts no spāņu mūķenes
Terēzes vēstules, kurā viņa apraksta savu sapni.
Ekstāzē iegrimusī svētā parādīta pusguļus uz
mākoņa, viņas priekšā stāv spārnots eņģelis un
atvēzētajā rokā tur bultu, ko tēmē tieši mūķenes
sirdī. Ar eņģeļa bērnišķīgo izskatu meistars
gribējis uzsvērt, ka meitenes jūtas nav erotiska
kaislība, bet gan garīga degsme.

21.

Bernini. Apolons un Dafne
Grieķu mitoloģijā Dafne bija tīra, nevainīga jauna sieviete, kuru
vajāja dievs Apolons, kas bija viņā iemīlējies. Lai pasargātu
sevi no Apolona seksuālās uzmākšanās Dafne lūdza palīdzību
savam tēvam - upju dievam Pēnejam. Kad Apolons viņai
pieskārās, dievs pārvērta Dafni par lauru krūmu.

22. Pauls Pīters Rubenss. Ūdens un zemes savienība

Nolūkā iemiesot šo divu elementu savienojumu
Rubenss izmantojis klasiskās mitoloģijas tēlus:
uz trejžubura atspiedies, ūdens stihiju iemieso
jūras dievs Neptūns, bet dievu māte Kibele
personificē zemi. Abu savienība vainagojas ar
pārticību un laimi.
Šai darbā autors veiksmīgi apvienojis mītu un
realitāti, dabu un cilvēku, antīko un nacionālo
vēsturi.(Antverpenei cauri tekošās upes izteku
bija bloķējuši vācieši, atņemot flāmiem izeju uz
jūru)

23.

Pauls Pīters
Rubenss
“Miera svētības
alegorija”

24. Baroka mūzikas instrumenti

Itālijā lielā cieņā bija graciozā, melodiski
izteiksmīgā un viegli pārnēsājamā vijole. Vivaldi
bija slavens vijoļvirtuozs un diriģents.
Francijā populārāka bija klavesīna mūzika, kas
būtiski ietekmēja laicīgās mūzikas attīstību.
Savukārt Vācijā ērģeles piesaistīja izcilākos vācu
mūzikas talantus, no kuriem visizcilākais bija
Johans Sebastians Bahs [Bach, 1685 - 1750].

25. Rokoko

Rašanās
Radās Francijā 18.gadsimta sākumā.
Rokoko
Izpausme
Izpaudās tēlotājmākslā, lietišķi dekoratīvajā mākslā, arhitektūrā, modē,
interjera, mēbeļu, visdažādāko ikdienas priekšmetu dizainā.
Vispārīgās iezīmes
Idilliskums, intimitāte, rotaļība, laicīgums, dekorativitāte, izsmalcinātība,
asimetrija, liektu līniju un formu dinamika, krāsu gaišums. Rokoko
mākslinieki apdziedāja mūžīgu jaunību un skaistumu, baudu un
bezrūpību. Ļoti iecienīti kļuva mitoloģiskie tēli, austrumnieciski motīvi.
Iezīmes glezniecībā
Glezniecībā atspoguļo alkas pēc izšķērdības, dīkdienības, baudām,
tieksmi pēc elegances, ko pauda smalka, sarežģīta ornamentika. Stilam
trūka dziļa idejiska satura un sabiedriskuma motīvu, tam raksturīga
formas izskaistināšana. Apzeltītos rāmjos ievietotajās lielformāta
gleznās bieži vien attēloti grezni tērpti kungi un dāmas balles zālēs vai
krāšņos parku nostūros.

26.

Rokoko mākslā
Antuāns Vato
“Sabiedrība parkā”
Antuāns Vato
“Žarsēna veikala
izkārtne”

27. Vato. Žils

Reizēm mākslinieks pievērsies tikai vienam
varonim, likdams tam cauri grimam un
raibajam kostīmam sajust cilvēka skumjas,
dvēseles vientulību, nepiepildītos sapņus

28. Fransuā Bušē (1703 - 1770)

• Fransuā Bušē bija galma mākslinieks, kurš mākslu un
glezniecību uzskatīja par greznumlietu, dzīves rotājumu.
• Bušē darbu kolekcijā ir arī vairāki marķīzes Pompadūras
portreti.
• Sākotnēji Bušē audekliem piemita vieglums, elegance,
efektīga grācija un lieliska krāsu izjūta. Tomēr
pakāpeniski, arī pilnībā pakļaujoties pasūtītāju vēlmēm,
Bušē gleznas zaudēja jelkādu dabiskumu ("Venēras
triumfs", "Venēras tualete”)
• Blīvās kompozīcijas ierāmēja ziedu vītnes, eņģeļu bari,
drapērijas, dūjas, zeltīti trauki utt. Viņa gleznas kļuva par
salona dekoru, kam kā spilgtam, krāsainam laukuma labi
jāiederas interjerā.
Pompadūras portrets

29.

Bušē radīja desmitiem
Venēru, Diānu, amoru un citu
iemīlējušos dievību.
“Venēras tualete”
Bušē raksturīgas lauku dzīves idealizētas
ainas, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu
dzīves attēlojums (pastorals).

30. Žans Onorē Fragonārs (1732-1806)

Fragonārs aizrāvās ar rokoko un kļuva par
spožu, asprātīgu žanrisko ainiņu meistaru, kurās
rādīja vieglprātīgu, bezrūpīgu un dzīvespriecīgu
pasauli.
Šūpoles

31. Fragonārs

Satikšanās

32.

Klasicisms (latīņu val. klassicius – paraugs)
• Nedaudz vēlāk par skaistām atkal sāka uzskatīt vienkāršas un skaidras formas. No jauna
radās interese par antīko mākslu.
• Eiropas kultūrā klasicisms radās un attīstījies 17.gs., lai no jauna atmirdzētu 18.gs. beigās
un 19.gs. sākumā.
• Franču arhitekti pirmie pievērsās klasicismam. Par galveno arhitektūrā uzskatīja nevis
atsevišķo ansambļu celtniecību, bet gan pilsētbūvniecību, jaunu pilsētu plānošanu.
• Viena no klasicisma īpatnībām bija antīkās kultūras un dižrenesanses tradīciju atzīšana par
saviem paraugiem. Klasicisms atklāja ideju par sabiedrības harmonisko attīstību, kur
konfliktē personība un sabiedrība, ideāls un īstenība, jūtas un prāts. Tam raksturīga stingra
formu sakārtotība, līdzsvarotība, tēlu skaidrība un harmonija.
• Arhitektūrā ir daudz antīko paraugu – statujas, reljefi, ģeometriskā plānošanas un apjomu
precizitāte u.c.
• Klasicisma glezniecībā visnozīmīgākā vieta bija loģiskam sižeta izkārtojumam, skaidrai,
līdzsvarotai kompozīcijai. Gleznas kompozīcija bija sadalīta plānos – priekšplānam bija
jābūt brūnam, vidējam – zaļam, vistālākajam – gaiši zilam

33.

Nozīmīgs klasicisma teātru paraugs ir franču
arhitekta Viktora Luī (Victor Louis) projektētais
Bordo Lielais teātris (Grand Théâtre, 1772–80), kura
galveno fasādi veido pret plašu priekšlaukumu
pavērsts 12 kolonnu korintiskais portiks.
Žans Suflo. Panteons (Sv.Ženevjevas baznīcā)
Parīzē. 1758 – 1789.g.
Suflo ievērojami palielina klasiskā portika apmērus.
Tas padara celtni līdzīgu Romas Panteonam.
Trīsstūra frontons rada asociācijas arī ar sengrieķu
arhitektūru.Šī ēka kļūst par paraugu daudzām
baznīcu fasādēm gan Francijā, gan citur pasaulē.

34.

Žans Ogists Dominiks Engrs. "Lielā Odaliska". 1814. gads.
Tomass Geinsboro
Zilais zēns 1770. g.

35.

Žans Antuāns Udons
Diāna. 1776.g.
Žaks Luijs Davids
Marata nāve 1770. g.

36. Ampīrs

•Ampīrs
(fr.empire- impērija). rodas 19.gs. sākumā, Napoleona laikā.
•Iedvesmas avots ir Romas impērijas laika māksla.
•Tā ir reprezentatīva galma māksla, kuras galvenais uzdevums - slavināt
Napoleonu un viņa uzvaras
•Spilgtākie pārstāvji - Žaks Luī Davids un Žaks Dominiks Engrs).
•Idejiskais saturs visskaidrāk izteikts memoriālās celtnēs un dekoratīvos
motīvos- sfinksas, lauru vainagi, rozetes, ērgļi, bruņas, ieroči, alegoriskas
slavas figūras. Sabiedriskās, dzīvojamās un sakrālās celtnēs tika atdarināti
Senās Romas arhitektūras paraugi.
•Var teikt, ka ampīrs ir savdabīgi veidojusies klasicisma kulminācija.

37. Davids. Rekamjē kundzes portrets.(ampīrs)

Davids "Rekamjē kundzes
Davids. Rekamjē kundzes portrets.(ampīrs)
portretā”
"Rekamjē kundzes portretā" (1800) Davids iemūžināja tā laika ampīra stilu
un manieres, kas atspoguļojas interjerā, kundzes apģērbā, pozā, grimasē.

38. Šalgrēns. Triumfa arka Parīzē

1806.gadā sākts un 1836.gadā
pabeigts piemineklis Francijas
militārajām uzvarām.
Triumfa arka Senajā Romā

39.

Romantisms 18./19.gs mija.
Romantiskā ideāla pamatā bija radošās personības brīvība,
spēcīgu jūtu kults, interese par nacionālo kultūru, folkloru,
sapņi par tālām, teiksmainām zemēm.
Romantisms tiecās atklāt individuālismu, tāpēc tam ir ļoti tuvs
eksistenciālisms.
Glezniecībā romantisms tiecās apgūt vēl neapgūtās krāsas, tos
sintezēt.
Augsti tika vērtēta mākslinieka personība, jo tā kalpoja par
cilvēku un dabu, starp gara un cilvēka pasauli.
Romantisma mākslā racionālā domāšana tika pakļauta emocijām,
mākslas darba saturs kļuva svarīgāks par formu, bet krāsa - par
līniju

40.

Brīvība sauc tautu uz barikādēm
E. Delakruā 1830. g.

41.

Sardanapoles nāve
E. Delakruā 1827. g.

42. Tests uz atzīmi!

43.

1. Mecenātisma ideja cēlusies:
A. Senajā Romā
B. Senajā Grieķijā
C. Viduslaikos
2. Kā Senajā Romā tika veidota pilsēta?
A. Trīsstūrveida plānojums
B. Kvadrātveida plānojums
C. Taisnstūrveida plānojums
3. Kurš nav viduslaiku mākslas stils?
A. Gotika
B. Romānika
C. Romantisms

44.

4. Ko nozīmē renesanse?
A. Atdzimšana
B. Atmoda
C. Atbrīvošanās
5. Kura valsts uzskatāma par renesanses dzimšanas vietu?
A. Francija
B. Itālija
C. Grieķija
6. Baroka mākslā raksturīga:
A. gaismas un ēnas spēle
B. spilgta krāsu gamma
C. tēlu un sižeta sastingums

45.

7. Kāds mākslas stils radās 18.gs. pēc baroka mākslas?
A. Rokoko
B. Ampīrs
C. Barokoko
8. Klasicisma glezniecībā visnozīmīgākā vieta bija loģiskam sižeta
izkārtojumam, skaidrai, līdzsvarotai kompozīcijai.Vai apgalvojums uzrakstīts
pareizi?
A. Jā
B. Nē
9. Kura valdnieka laikā attīstās ampīra mākslas stils?
A. Luija XIV
B. Napoleona
C. Anrī V

46.

10. Romantisms tiecās atklāt individuālismu, tāpēc tam ir ļoti tuvs
A.
B.
C.
D.
E.
F.
Pārspīlējums
Pāridarījums
Vienaldzīgums
Nihilisms
Modernisms
Eksistenciālisms

47. Modernisma mākslas vispārīgs raksturojums

48.

Modernisms ir 20. gs. kultūras virziens, kas meklē jaunus izteiksmes
līdzekļus un formas, cenšoties dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus
paplašināja mākslinieciskās izpausmes robežas, centās lauzt tradicionālās
formas, vēsturiskās tradīcijas un priekšstatus par mākslu kā estētiska
pārdzīvojuma avotu.

49. Jaunie mākslas veidi

Modernisms tver un attēlo mainīgo, tieši modernisma
laikā estētiskās pieredzes sfērā tiek iepludināta ne
tikai tradicionālā māksla, bet arī tās jaunie veidi:
kino, fotogrāfija, radio, vēlāk televīzija - viss, kas
saistās ar vārdiem kultūras industrija un mākslas
reproducēšana.

50. Modernisma mākslu raksturojošās iezīmes

Caur mākslu centās sasniegt cilvēciskās pieredzes patiesību.
Mākslas darbs tika uzskatīts kā vērtība pati par sevi.
Augstu vērtēta arī mākslinieka unikalitāte.
Nozīmīga ir mākslas saikne ar skaisto.
Tiek akceptēts mākslinieciskais nolūks.
Akceptēts mākslas elitārisms.
Centās rast aizvien jaunus māksliniecisko meklējumu ceļus.
Modernisti mākslas darbu redzēja kā pārlaicīgu (ar nezūdošu
vērtību).
Modernisms meklēja pēc dziļuma.

51.

Modernisma mākslas virzieni 20.gs.
1.Ekspresionisms
2.Sirreālisms
3.Dadaisms
4.Futūrisms
5.Kubisms,
6.Abstrakcionisms
7.Fovisms
8. Funkcionālisms
9.Popārts
10.Opārts
11.Grafitti
12.Hepenings
13.Perfomance

52. Uzdevums!

• Izvēlies vienu no modernisma mākslas virzieniem.
• Uzraksti definīciju.
• Izvēlies vienu mākslas darbu, kurš vislabāk raksturo konkrēto
mākslas stilu.
• Raksturo mākslas darbu. Kāpēc, tas atbilst konkrētajam
mākslas stilam.
• Tavs viedoklis/secinājumi/atklājumi par izpētīto darbu.