Pašvaldību teritoriālais iedalījums_ pašvaldību vēlēšanas (1)

1. Pašvaldību teritoriālais iedalījums, pašvaldību vēlēšanas

Sk.Olga Kromāne

2.

• Pašvaldības ir valsts sastāvā esošas administratīvi
teritoriālas vienības (novada vai republikas pilsētas)
pārvalde. Parasti administratīvā teritorija izvietota ap
pilsētu vai citu apdzīvotu vietu vai to grupu.
Jebkura valsts, lai to būtu vieglāk pārvaldīt, ir iedalīta mazākos
apgabalos.Visus svarīgos uzdevumus valstī nevar veikt viena
centrālā valdība, tāpēc visas valstis ir sadalītas sīkākos
apgabalos, kuras pārvalda pašvaldības- vēlēta vietējā vara.
Pašvaldība ir daļa no kopējās valsts pārvaldes, tomēr
demokrātiskās valstīs likumi ir veidoti tā, lai pašvaldības varētu
darboties daļēji patstāvīgi. Tām gan jāievēro valsts kopējie likumi.

3.

Latvijas pašvaldības ir novadi, tā pēc 2009. gada administratīvi
teritoriālās reformas nosauca sīkākās teritoriālās vienības, kurās
sadalīja rajonus. Novadā ir apvienojušies vairāki mazi pagasti un
mazākas pilsētas. Pēc reformas ārpus novadiem par atsevišķām
pašvaldībām kļuva lielās pilsētas – Rīga, Jūrmala, Ventspils,
Liepāja, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera un Jēkabpils.
2021. gada vasarā, 5. jūnijā, notika pašvaldību vēlēšanas, pēc
kurām Latvijas administratīvais iedalījums mainījās.
Izveidojās lielākas pašvaldības jeb rajoni, kuras apvienos lielākus
apgabalus, vairākus novadus vienā.
• Pašvaldību raksturo: noteikta teritorija, patstāvīgie
iedzīvotāji, vietējo iedzīvotāju vēlēta lēmējinstitūcija
padome vai dome, iedzīvotāju vai domes vēlēts
priekšsēdētājs (pašvaldības vadītājs), patstāvīgs budžets,
par kura izlietojumu lemj katra pašvaldība.

4.

Pašvaldību pārvaldi nosaka Saeimas pieņemts likums un nolikums,
kuru izstrādā pati pašvaldība. Arī pašvaldībai ir lēmumu pieņēmējs
un ir izpildītāji. Gan lēmumu pieņēmējam, gan izpildītājam ir sava
vadība. Tos cilvēkus, kuriem pārvaldē ir piešķirtas tiesības sagatavot
un pieņemt lēmumus, sauc par amatpersonām.
Pašvaldības vada visu pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju vēlētas
padomes. Tās ievēlē pēc proporcionālās sistēmas.
• Amatpersona ir persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas.
Tā ir persona, kas iestādē vai organizācijā pilda
organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus
pienākumus.
• Proporcionālās vēlēšanās mandātu skaits tiek aprēķināts
proporcionāli vēlētāju nodotajam balsu skaitam par katru
politisko partiju. Proporcionālo vēlēšanu galvenā
pieņemamā priekšrocība ir paaugstināta politisko partiju
atbildība.

5. Vēlēšanas

Vēlēšanas notiek ik pa 4 gadiem. Piedalīties drīkst Latvijas
Republikas un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri dzīvo pašvaldībā.
Ievēlēt pašvaldībā drīkst deputātus no 18 gadu vecuma. Deputātu
kandidātu sarakstus lielajās pašvaldībās var izvirzīt partijas, bet
mazajās pašvaldībās (līdz 5000 iedzīvotājiem) vēlētāju
apvienības, kurās apvienojušies vismaz 20 vēlētāju.
Domes vai padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus, un
viņa uzdevums ir vadīt domes darbu. Domes vai padomes
priekšsēdētājs, izpilddirektors, priekšsēdētāja vietnieki ir
amatpersonas, tāpat kā citi valsts pārvaldē strādājošie.
Lai pārzinātu dažādas nozares, domes var izveidot komitejas un
komisijas. Lēmumus pilda domes iecelts izpilddirektors. Viņam ir
pakļauti dažādi pašvaldības dienesti.

6.

Domes sēdes notiek regulāri. Arī Tu vari tajās piedalīties un izteikt ierosinājumus,
tikai balsstiesību Tev vēl nebūs.
Piedalīšanās vēlēšanās ir izšķirošs demokrātijas pastāvēšanas nosacījums.
Vislabākās pārvaldes formas un konstitūcijas nedarbosies, ja pilsoņi tās ignorēs.
Latvijas pamatlikumu, konstitūciju sauc par Satversmi.
Pilsoņu pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Cilvēki, kuri uzskata, ka viena balss
jau neko neizšķir,
kļūdās. Ja visi tā uzskatīs un neies uz vēlēšanām, tad vēlēšanas nenesīs cerēto
rezultātu. Tikai esot pilsoniski aktīvai sabiedrībai, iespējama demokrātija.
Ikvienam ir svarīgi būt aktīvam, piedalīties sabiedrības dzīvē, arī vēlēšanās!
Pašvaldības kompetence – tiesības un pienākumi, visi jautājumi, kuros
pašvaldībai ir plašas zināšanas un pieredze.
Konstitūcija – valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu, vēlēšanu
sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūciju, pilsoņu
galvenās tiesības un pienākumus.

7. Pašvaldību funkcijas

Ir uzdevumi un funkcijas, kuras pilda tikai pašvaldības, ir tādas, kuras pilda pašvaldība
kopā ar valsti vai uzņēmējiem. Tāpat ir funkcijas, kuras pašvaldība pilda pastāvīgi, bet ir
arī tādas, kuras pilda tikai uz noteiktu laiku. Galvenās pašvaldības funkcijas var iedalīt
četrās lielās grupās.
1. Kopējās infrastruktūras uzturēšana.
Pašvaldība kopā ar valsti un uzņēmējiem rūpējas par to, lai pašvaldības teritorijā dzīvojošajiem būtu
ūdens, siltums, kanalizācija, notiktu atkritumu savākšana un izvešana, būtu labi uzturēti ceļi, ielas,
laukumi, parki, peldvietas, darbotos medicīnas iestādes, kursētu sabiedriskais transports.
2. Izglītība un kultūra.
Pašvaldība veido, dibina un uztur izglītības un kultūras iestādes, interešu un tūrisma informācijas
centrus.
3. Sociālie pakalpojumi.
Pašvaldība sniedz atbalstu cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams. Tas notiek ar pabalstiem, atbalstu
dzīvokļu jautājumos, gan dibinot dažādus palīdzības centrus. Pašvaldība rosina darboties
uzņēmējus, lai viņi radītu darba vietas un mazinātu bezdarbu. Pašvaldība reģistrē dzimšanu,
laulības, nāvi. Pašvaldībā ir bāriņtiesas, kuras uzrauga, lai tiktu ievērotas bērnu tiesības.
4. Drošība.
Pašvaldībā ir sava policija, kura uzrauga kārtību. Pašvaldība plāno, kurās teritorijās var celt ražotnes,
kurās - dzīvojamās mājas vai iekārtot atpūtas vietas, lai ražotnes neapdraudētu iedzīvotāju drošību
un veselību.

8.

• Budžets (no sennormāņu valodas: bougette — 'maks',
'soma', 'naudas maiss') vispārīgā nozīmē ir ieņēmumu un
izdevumu plāns kādam noteiktam laika posmam, darbam,
pasākumam vai funkcijai.
Budžetus plaši pielieto ģimenes (mājsaimniecības), uzņēmumi, valstis,
pašvaldības utt. Budžeti tiek izstrādāti arī īstenojot dažādus projektus.
Budžets ir naudas līdzekļu daudzums, kurš ir pašvaldības rīcībā, lai tā
varētu veikt savus galvenos uzdevumus.
Viens no svarīgiem pašvaldības uzdevumiem ir rūpēties par
ūdenssaimniecību, kanalizāciju, siltumapgādi un atkritumu
savākšanu.

9.

Pašvaldības uzdevums ir veikt teritorijas
labiekārtošanu, izbūvēt gājēju celiņus, ielu
apgaismojumu, parkus, pastaigu takas, rotaļu
laukumus, promenādi, stadionus un citus
objektus, kuri iedzīvotājiem sniedz ērtus dzīves
apstākļus un nodrošina vajadzību pēc sakoptas
un estētiskas vides.
Pašvaldības uzdevums ir uzturēt medicīnas un
izglītības iestādes, lai nodrošinātu tās iespējami
tuvu dzīves vietai – skolas, bērnudārzi, slimnīcas,
Neatliekamās palīdzības punkti un doktorāti.
Svarīgs pašvaldības uzdevums ir palīdzēt
maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuriem
vajadzīgs atbalsts un palīdzība. Tie ir pensionāri,
kuriem nepieciešams atbalsts kurināmo
materiālu un medikamentu iegādei, cilvēki no
maznodrošinātām ģimenēm, kuriem ir trūcīgi ar
iztiku, daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, vai īslaicīgās grūtībās
nonākušām ģimenēm pēc ugunsnelaimes vai
tuvinieka zaudējuma.

10.

• Nozīmīgs pašvaldības uzdevums ir nodrošināt kārtību
teritorijā, uzraudzīt kārtību parkos, uz ielām, skolu tuvumā, pie
bērnudārziem, gādāt par mieru un klusumu vakara stundās,
nepieļaut klaiņojošu dzīvnieku savairošanos (kaķi, suņi, lapsas u.c),
rūpēties par saprātīgu un likumīgu tirdzniecību, nepieļaujot
kontrabandas preču izplatīšanu, novērst ģimeņu skandālus un citas
likumā nepieļaujamas lietas palīdz pašvaldības policija.
• Pašvaldības pienākums ir rūpēties par bērnu tiesībām, lai to
īstenotu, pie pašvaldībām darbojas bāriņtiesas, kuras uzrauga, lai
visi bērni būtu aprūpēti, mīlēti un saņemtu likumā noteiktās lietas –
pajumti, pārtiku, veselības aprūpi, izglītību, ģimenes rūpes un
gādību. Ja bērnu tiesības netiek ievērotas, tad bāriņtiesas uzdevums
ir gādāt, lai tās tiktu ievērotas.
• Svarīgs pašvaldības uzdevums ir radīt uzņēmējdarbības vidi, lai
veidotos uzņēmumi, kuros ir darba vietas, kuri piedāvā preces un
pakalpojumus vietējās pašvaldības iedzīvotājiem.

11. Paldies par uzmanību!