patriotiski latvieši

1. Patriotiski latvieši

Prezentāciju veidoja
K.E. G3

2. Atis Ķēniņš

• Dzimis 28.07.1874 un miris 09.03.1961.
• mācījies Grenču pagastskolā (1883–1888)
• Strādāja par skolotāju Jelgavas kurlmēmo skolā un Līvbērzes pagastskolā par
skolotāja palīgu
• 1900. gadā pārcēlās uz Rīgu
• 1905. gadā piedalījās revolūcijas notikumos
• Revolucionāro aktivitāšu dēļ 1906. gadā viņš bija spiests emigrēt uz Pēterburgu un
Somiju
• Atgriežoties Latvijā viņš piedalījās vairākās biedrībās: Rīgas Latviešu biedrībā,
Latviešu izglītības biedrībā, Latviešu skatuves biedrībā “Jaunais teātris”, Jaunā
Rīgas teātra direkcijā, Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā
Foto avots:
https://www.acadlib.lu.lv/pvp/0000000080.htm
• Pirmā pasaules kara laikā devās uz Maskavu un 1917. gadā kļuva par Latviešu
nacionāldemokrātu partijas biedru un līderi
• viņš piedalījās LR proklamēšanas aktā Tautas padomes locekļa statusā no Latviešu
nacionāldemokrātu partijas saraksta.
• No 1931. līdz 1933. gadam viņš bija izglītības un tieslietu ministrs
• Pēc Latvijas okupācijas viņš mēģināja iesaistīties jaunās varas valdības veidošanā.
Avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/62335Atis-Ķeniņš

3. Veikums

• Pirmā publikācija 1899. gadā – dzejolis “Lūdzamā diena” žurnālā “Austrums”
• 1900. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur kopā ar pirmo sievu Annu Rūmani-Ķeniņu
Āgenskalnā nodibināja piecu klašu meiteņu proģimnāziju
• 1904. gadā iegādājās namu Tērbatas ielā, kurā atvēra zēnu tirdzniecības skolu
• 1914. gadā iznāca pirmais dzejoļu krājums “Potrimpa zemē”
• 1926. gadā Saņēma Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru
• 1932. gadā dibinājis Krišjāņa Barona Tautas augstskolu, bijis tās pārzinis un lasījis
lekcijas
Avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/62335Atis-Ķeniņš
Foto avots:
https://enciklopedija.lv/skirklis/136113

4. Patriotisma veids

Ata Ķēniņa veikums ir uzskatāms par nacionālo patriotismu, jo viņš ar
savu darbību ir izplatījis un attīstījis latviešu valod, kā arī popularizēja
neatkarīgas Latvijas ideju.

5. Piemiņa

«Ata Ķeniņa darbības lauks bija plašs − jurists, polītiķis,
līdzdalībnieks Latvijas valsts proklamēšanā, redaktors,
skolotājs, izglītības ministrs, tieslietu ministrs. Un,
gandrīz neticami, līdzās visam viņš atrada laiku
daiļliterātūras tulkošanai (Ibsens,Verlēns, Ņekrasovs u.c.)
un dzejas vainaga vīšanai. Šā gada 28. jūlijā latvieši
atzīmē Ata Ķeniņa 125. gadskārtu − izstāde Raiņa
Literātūras un mākslas muzejā, piemiņas plāksne pie
Ķeniņu skolas (40. krievu ģimnāzijas) ēkas Tērbatas ielā
15/17 un, galvenais, dzejgrāmatas Mājup klajā laišana
Jāņa Rozes apgādā. Še rakstniece Nora Ikstena atlasījusi
darbus no Ķeniņa agrāk izdotām grāmatām, arī tos, kas
sacerēti cietumā, divos izsūtījuma periodos un pēcāk.»
Avots:
https://jaunagaita.net/jg218/JG218_Ikstena-parKeninu.htm
Foto avots: http://www.ibook.lv/BD_majupatis-kenins.aspx?BID=62af96f4-f137-434ba3dd-dc735e36e977

6. Andris Slapiņš

• Dzimis 29.12.1949. un miris 21.01.1991
• Kopš 1971.gada strādājis par operatoru
• 1977. gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas
institūtu
• 1980. gadā veidojis kinožurnālu par Latvijas olimpiskās kustības
attīstību
• Vairāk nekā 18 dokumentālo filmu operators
• 1988. gadā veidojis pirmo Rīgas kinostudijas dokumentālistu
kopražojumu ar Rietumu valsti – dokumentālo filmu Cerību
lauki.
• Viņš darbojās režisora Jura Podnieka studijā kā operators,
kļūdams par līdz veidotāju Podnieka pasaulslavenajās filmās
Mēs, Krustceļš u.c.
Avoti: https://www.literatura.lv/personas/andrisslapins
https://web.archive.org/web/20070930182334/h
ttp://www.spotnet.lv/index.php?option=archive
&id=35&count=0
Foto avots: https://pelecalasitava.lv/andrisslapins/

7. Veikums

• “Tas arī bija tas brīdis, kad Gvido Zvaigzne un
Juris Podnieks, kā arī pārējie Podnieka studijas
ļaudis, saņēma ziņu, ka Bastejkalna apkārtnē
šauj. Puiši steidzīgi ķēra kameras un jakas, un
tā nu sagadījās, ka Andris Slapiņš bija paķēris
kameru, ar kuru Juris bija redzēts filmējam
iepriekšējā dienā.” – Ilona Zvaignzne, Gvido
Zvaigznes mamma
• Par izrādīto drosmi un varonību, piedaloties
Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā
1991. gada janvāra barikāžu laikā
kinooperators, barikāžu dalībnieks Andris
Slapiņš atzīts par Viestura ordeņa lielkrusta
komandieri
Foto avots:
https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?K
ursRaksts=826
Avoti: https://timenote.info/lv/Dvido-Zvaigzne
https://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?K
ursRaksts=826

8. Patriotisma veids

Andra Slapiņa veikums ir uzskatāms par pilsonisko patriotismu, jo
neskatoties uz briesmām, viņš un visi pārējie Jura Podnieka studijas operātori
gribēja informēt pārējo tautu par uzbrukumu Iekšlietu ministrijai

9. Piemiņa

• Viņa nāves vietā 1991. gada 10.
augustā atklāja tēlnieka Arvīda
Voitkāna piecus pulēta granīta
piemiņas akmeņus.
• Tie novietoti horizontāli kā altāris
un pāršķelti divās daļās – kā
negaidīti pārtrūkušās dzīves.
Foto avots:
https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=pieminekl
is&zanrs=2&rajons=6&id=2
Avots:
https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=pieminekl
is&zanrs=2&rajons=6&id=2

10. Paldies par uzmanību!