Japāna. Valdība

1. Japāna

A. Krūmiņš

2. Valdība

Parlamentāra demokrātija un
konstitucionālā monarhija
Imperators Akihito
Premjerministrs Šindzo Abe

3.

16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgotāji un misionāri no
Eiropas. Pēc dažus gadu desmitu ilgā tirdzniecības perioda
Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā
eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas
salu netālu no Nagasaki pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu.
Sacumas klana samuraji Bošinas kara laikā ap 1867. gadu
Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad ASV kara flote
piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. Pieņemot
rietumu politisko, tiesisko un militāro institūciju principus,
valdība izveidoja konsultatīvo padomi, ieviesa Meidži
konstitūciju un sasauca Imperiālo parlamentu. Meidži
reformas pārveidoja Japānas impēriju par industrializētu varu
un lielvalsti pasaulē, kas bija arī iemesls vairāku militāro
konfliktu aizsākšanai valsts ietekmju sfēru paplašināšanos dēļ.
Pēc uzvarām Pirmajā Ķīnas—Japānas karā (1894—1895) un
Krievijas—Japānas karā (1904—1905) Japāna ieguva kontroli
pār Taivānu, Koreju un Sahalīnas dienvidu daļu.

4. Japānas imperators Hirohito

5.

Hirohito ir dzimis Aojamas pilī, Tokijā. Viņa tēvs bija
Japānas imperators Taišo, bet vectēvs — imperators
Meidzi. Viņš izglītību ieguva Japānas izglītības iestādē
Gakushūin kas sākotnēji tika izveidota, lai izglītotu
japāņu dižciltīgo bērnus. Pēc mācījās speciālā kroņprinču
institūtā (Tōgū-gogakumonsho). Dzīves sākuma posmā
viņu ļoti interesēja jūras bioloģija. 1921. gadā Hirohito
kļuva par pirmo Japānas kroņprinci, kas bija devies ārpus
Japānas. Viņš bija aizbraucis uz Eiropu. 1924. gadā viņš
apprecējās ar princesi Kodzjunu.
Par Japānas imperatoru Hirohito kļuva 1926. gada 25.
decembrī, kad nomira viņa tēvs imperators Taišo.
Vēsturnieku vidū pastāv dažādas versijas par Hirohito
lomu Otrajā pasaules karā, kad Japānas impērija kopā ar
Trešo reihu un Itālijas Karalisti bija nostājušās pret
Sabiedrotajiem.

6. Imperators Akihito

7. Premjerministrs Šindzo Abe

8.

Japānā pastāv konstitucionālā monarhija, kur imperatora
vara ir ļoti nosacīta un ierobežota. Būdams nomināls
vadītājs, konstitūcijā imperators definēts kā "valsts un
cilvēku vienotības simbols". Vara pieder galvenokārt
Japānas premjerministram un citiem ievēlētajiem
Parlamenta biedriem, tai pat laikā suverenitāte jeb
augstākā vara ir piešķirta Japānas tautai.[21] Imperators
darbojas kā valsts galva diplomātiskos jautājumos. Akihito
ir pašreizējais Japānas imperators. Naruhito ir Japānas
kroņprincis, kurš ir nākamais rindā uz šo titulu jeb troni.

9. Japānas administratīvais iedalījums

Tradicionāli Japānu dala astoņos reģionos, tomēr
oficiāli Japāna iedalās 47 prefektūrās Dažas
prefektūras (10) tālāk iedalās apakšprefektūrās Ir 17
galvenās pilsētas jeb t.s. valdības apstiprinātās pilsētas.
Japānas pašvaldības iedalās galvenajās lielpilsētās,
īpašajās lielpilsētās lielpilsētās īpašajos rajonos
(Tokijai) rajonos, pilsētās un ciemos.
Valstī notiek pašvaldību reforma, daudzas pašvaldības
tiek apvienotas.

10.

11. Likumdošanas vara Japānā

pieder divpalātu Nacionālajam
Parlamentam (Kokkai). Šis parlaments sastāv no Pārstāvju palātas,
kas ietver 480 amata posteņus, ko ievēl pēc tautas balsojuma ik
pēc četriem gadiem vai arī parlamenta atlaišanas gadījumā, kā arī
no Padomnieku palātas, kas ietver 242 amata posteņus un kuras
biedrus tauta ievēl uz sešiem gadiem. Universālās balsstiesības
pieder pieaugušajiem, kas vecāki par 20 gadiem, un visi amati tiek
ievēlēti aizklātā balsošanā. Liberāli konservatīvā Liberāli
Demokrātiskā Partija atrodas pie varas kopš 1955. gada, izņemot
īslaicīgās koalīcijas valdības laikā, ko veidoja opozīcijas partijas
1993. gadā. Lielākā opozīcijas partija ir sociāli liberālā Japānas
Demokrātiskā Partija. 2010.—2012. gados Japānas Demokrātiskā
Partija bija pirmā partija. Liberāli Demokrātiskā partija uzvarēja
2012. gada vēlēšanās un Šindzo Abe kļuva par premjerministru.

12. Japānas premjerministrs ir valdības galva.

Šajā amatā personu ieceļ Japānas imperators pēc tam,
kad Parlaments ir norādījis kādu šim postenim no paša
Parlamenta biedru vidus, bet, lai paliktu amatā, šai
personai jāsaņem Pārstāvju palātas uzticība un
atzinums. Premjerministrs ir Ministru kabineta
vadītājs (burtisks šī japāņu titula tulkojums ir
"Kabineta premjerministrs"), un šis premjerministrs
ieceļ amatā vai arī atlaiž valsts ministrus, no kuriem
lielākajai daļai ir jābūt vienlaicīgi arī Parlamenta
biedriem.

13. Papildus Informācija

Platība 377 944 km²
iedzīvotāji 2011. g.
127 960 000
Galvaspilsēta Tokija