Ārvalstu Konstitucionālās Tiesības

1. ĀRVALSTU KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

Pasn. Annija Kārkliņa

2.

• ĀKT studiju kurss ir ietverts vairuma valstu
juridisko augstskolu programmās.
• ĀKT ir cieši saistīts ar tādiem studiju kursiem kā
konstitucionālās tiesības, tiesību teorija,
politoloģija, administratīvās tiesības.

3. Studiju kursa mērķi:

• Vispārizglītojošais;
• Juridiskais;
• Praktiskais.

4.

• ĀKT ir valsts tiesību
sastāvdaļa.
• Valsts tiesības pieder
pie publiskajām
tiesībām un tās ir
tiesības, kas sevī ietver
mācību par valsti.
• Valsts tiesības ir
juridiska disciplīna, kas
iztulko, salīdzina,
sistematizē un izveido
mācību par valsti, tās
iekārtu un valstiskajiem
institūtiem.
K.Dišlers. Ievads administratīvo tiesību
zinātnē. 1938.g.)

5.

• publisko tiesību pamatnozare;
• vadošā tiesību nozare, kas nosaka citu tiesību
nozaru (administratīvo tiesību, krimināltiesību,
civiltiesību, finanšu tiesību u.c.) pamatu un
ietekmē to attīstību;
• sniedz izpratni par valsts juridisko modeli;
• ir visu tiesību nozaru fundaments, jo skata tās
attiecības, kas ir visas sabiedrības, valsts un
atsevišķu pilsoņu juridiskā statusa pamatā

6. ĀRVALSTU KONSTITUICIONĀLĀS TIESĪBAS

• Ārvalstu konstitucionālās tiesības no
konstitucionālajām tiesībām galvenokārt
atšķiras ar to, ka pēta nevis konkrētas,
nacionālas valsts konstitūciju, bet aplūko un
analizē citas valstis.
• ĀKT nav atsevišķa tiesību nozare, tā ir KT
atzars, kurš pēta dažādu valstu
konstitucionālās tiesības.

7. Konstitucionālās tiesības

1) Tiesību nozare – juridisko normu sistēma
2) Zinātne – dažādu teoriju, mācību, uzskatu
kopums konstitucionālo tiesību jomā
3) Mācību priekšmets – studiju kurss
augstskolās

8. KT normas regulē:

Konstitucionālās iekārtas pamatus
Indivīda pamattiesības, brīvības un pienākumus
Pilsonību
Valsts iekārtu
Vēlēšanu sistēmu
Likumdošanas institūciju sistēmu
Izpildvaras sistēmu
Tiesu varas sistēmu
Vietējās pārvaldes sistēmu

9.

Konstitucionālajās tiesībās tiesību normām ir
specifiska tiesību normu struktūra – tajās ļoti
reti ir sastopama sankcija un ja, ir, tad šīm
sankcijām parasti ir politisks raksturs.
Arī hipotēze (jeb sastāvdaļa, kura norāda uz
apstākļiem, kuros tā piemērojama)
konstitucionālo tiesību normās ir reti sastopama

10.

11.

• Formāli juridiskās analīzes metode- ļauj noskaidrot normas saturu;
• Salīdzinošā – ļauj atklāt vairāk efektīvus konstitucionālā regulējuma
modeļus;
• Vēsturiskā – skata konstitucionālās tiesību normas vēsturiskā attīstībā;
• Sistēmiskā – ļauj atklāt zinātnes nozaru sastāvdaļu kopsakarības;
• Socioloģiskā – ļauj izpētīt sabiedrības viedokli;
• Statistiskā – ļauj atklāt normu darbības efektivitāti.
• Dedukcija – spriešanas veids, kurā spriedumi virzās no vispārīgā uz
konkrēto;
• Indukcija – no individuāla gadījuma virzās uz vispārīgiem secinājumiem.

12.

Konstitucionālā
attīstība
pasaulē

13.

Konstitucionālisms radās kā teorija, kura
pamatoja demokrātiskas valsts iekārtas
izveidošanas nepieciešamību, balstoties
uz konstitūciju

14. Konstitucionālisms paredz konstitūciju, kura:

1) ierobežo valsts varas robežas;
2) nosaka procedūru, kura jāievēro, īstenojot
valsts varas funkcijas;
3) nodrošina cilvēka brīvību un tiesību
aizsardzību.

15. LIELBRITĀNIJAS IETEKME (Pirms ASV konstitūcijas pieņemšanas) Magna Carta Libertatum (1215) Habeas Corpus Act (1679) Tiesību

Bills (1689)

16. Tiesību Bills (Bill of Rights) (1689)

• Pirmo reizi valsts vēsturē
nostiprina parlamenta varu
• Faktiski liedz monarham
iespēju patstāvīgi izmantot
veto tiesības attiecībā uz
parlamenta izdotiem tiesību
aktiem
• Angļu revolūcijas rakstisks
sasniegums
• Iedibina brīvas parlamenta
vēlēšanas
• Iedibina brīvas parlamenta
debates

17.

• Lielu ietekmi uz
konstitucionālisma
attīstību atstāja 16.gs.
notikusī Mārtiņa Lutera
reformāciju, kuras
rezultātā tika izbeigts
katoļu baznīcas un
laicīgās varas duālisms.

18.

Par modernā konstitucionālisma
attīstības sākumpunktu uzskata
18.gadsimta beigas - 1787.gadā tika
pieņemta ASV konstitūcija - senākā
rakstītā valsts konstitūcija pasaulē

19.

20.

18.gs.2.puse - 20.gs. sākums (Pirmais Pasaules karš)
Lielā Franču revolūcija
1789.gada Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija
Konstitūciju pieņemšanas vilnis:
- 1791 – Lietuvas un Polijas konstitūcija, Francija
- 1809 – ŠVEICE
- 1812 - Spānija
- 1822 - Portugāle
- 1831 - Beļģija
- 1871 – Vācija
- 1906 - Krievija

21. 2.vilnis

Starpkaru periods
- Tautu Savienības izveidošanās 1920.gadā
- Sociālistiskā konstitucionālisma rašanās
- 1924.gadā pieņem pirmo PSRS konstitūciju
- 1922.gada 15.februārī tiek pieņemta LR
Satversme
- 20.gs. trīsdesmitajos gados – konstitucionālisma
krīze Eiropā

22.

Laika posms pēc Otrā pasaules kara līdz
PSRS sabrukumam
- Otrā Pasaules kara uzvarētājvalstu ietekme (19451955)
- 1945. - 1980.gads- PSRS tiesību ietekme pasaulē
- aktīva konstitūciju pieņemšana bijušajās kolonijās
Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos

23.

• Laika posms pēc PSRS sabrukuma
• Bijušajās PSRS valstīs aktīvi tiek pieņemtas
jaunas konstitūcijas
• Uzbekistānā, Bulgārijā, Rumānijā 1991.gadā;
• Lietuvā, Igaunijā,Čehijā, Slovākijā,
Turkmenistānā 1992.gadā,
• 1993.gadā Krievijā un Kirgizstānā

24.

• No bijušajām PSRS valstīm Latvija vienīgā
nepieņēma jaunu konstitūciju, bet atjaunoja
savu pirmskara konstitūciju – 1922.gada
Satversmi..

25. Konstitucionālisma attīstības tendences

• Konstitūciju internacionalizācija;
• Konstitūcijas kļūst aizvien demokrātiskākas,
ietver plašus cilvēktiesību katalogus;
• raksturīgs apjoma pieaugums;
• Eiropas Kopienas tiesību ietekme