Aprūpes process un galvenie jēdzieni

1.

Aprūpes un pašaprūpes
process
SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca»
Sieviešu klīnika
Vecākā māsa
O. Kalvāne

2.

APRŪPES PROCESS
Aprūpes process ir apzināta pieeja pacienta veselības problēmu
risināšanai, ievērojot pacienta vajadzības. Tas ietver pacienta
novērtēšanu (datu iegūšanu), aprūpes diagnozes noteikšanu,
aprūpes plānošanu, izpildījuma izvērtēšanu. Process ir ciklisks,
posmi ir savstarpēji saistīti.
Ir sistemātiska, mērķtiecīga māsas darbība cilvēka prioritāro vai
potenciālo veselības problēmu diagnosticēšanai un novēršanai.

3.

Priekšnosacījumi veiksmīgai
aprūpes procesa realizēšanai:
pilna pacienta aprūpe:
fiziskā
psiholoģiskā
sociālā
garīgā

4.

Māsas lomas aprūpes procesā:
aprūpes veicēja
pedagogs
koordinators
pacientu aizstāve
pārmaiņu vadītāja

5.

Aprūpes procesa shēma

6.

APRŪPES PROCESA POSMI
Pacienta novērtēšana – sistemātiska datu apkopošana, lai
noteiktu pacienta aktuālās vai potenciālās veselības
problēmas (subjektīvie dati, piederīgo informācija par
pacientu, fiziskās izmeklēšanas dati, laboratorisko un
instrumentālo izmeklējumu rezultāti.

7.

APRŪPES PROCESA POSMI
Problēmas noteikšana jeb aprūpes diagnoze – aktuālo vai
potenciālo pacienta veselības traucējumu konstatēšana, kurus
varētu novērst māsas darbība. Aprūpes diagnozes vai
problēmas ir neapmierinātās pacienta vajadzības (pēc A.
Maslova, D. Oremas).
Aprūpes problēmas ir neatliekamās, aktuālās, iespējamās
(potenciālās). Vispirms jārisina steidzamākās un kritiskākās
problēmas.

8.

APRŪPES PROCESA POSMI
Aprūpes plānošana – uzdevumu secība un aprūpes plāna
veidošana, ar mērķi palīdzēt novērst pacienta aprūpes problēmas.
Ietver mērķu vai prognozējamo rezultātu noteikšanu (tuvākie,
starpposma, tālākie mērķi). Mērķiem jābūt konkrētiem, reāliem, ar
noteiktiem termiņiem un pacientam labvēlīgiem.
Aprūpes plāns ietver: aprūpes diagnozi, gaidāmo rezultātu, rīcību,
novērtējumu.

9.

APRŪPES PROCESA POSMI
Aprūpes darbība – koordinēt pacienta, aprūpes komandas
un citu veselības aprūpes darbinieku rīcību, izpildīt visus
ārsta norādījumus, precīzi dokumentēt pacienta reakcijas
uz aprūpes pasākumiem.

10.

APRŪPES PROCESA POSMI
Aprūpes rezultātu izvērtēšana – tiek novērtētas aprūpes
sekmes un nepieciešamība mainīt aprūpes plānu.

11.

Kopsavilkums
vispirms noskaidro esošo situāciju (ievāc vispusīgu,
objektīvu informāciju),
pēc informācijas apkopošanas izdara tās izvērtēšanu un
nosaka esošās/prioritārās un potenciālās problēmas,
veic plānošanu,
realizē izstrādāto plānu,
izvērtē rezultātus.
Visu laiku notiek procesa norises analīze.

12.

13.

Jēdziens «Cilvēks»
Jēdziens «Vide»
Jēdziens «Veselība»
Jēdziens «Aprūpe»

14.

Aprūpes pamatjēdzieni
Aprūpes pamatjēdzieni ir cilvēks; veselība; vide un
aprūpe. Tie visu laiku atrodas savstarpējā saistībā. Cilvēks
ir persona, kurai nepieciešama citu cilvēku veikta aprūpe,
kopšana vai palīdzība.

15.

Aprūpes pamatjēdzieni
Cilvēks jeb pacients ir unikāla būtne, pret kuru jāizturas,
kā pret personību ar cieņu un iejūtību, jāpalīdz pārvarēt
slimību.
uzticība.
Medicīnas
personālam
jāattaisno
pacientu

16.

Cilvēki ir sistēmas, kuras sastāv no apakšsistēmām. Un tās
nodrošina un uztur ķermeņa iekšējo vidi. Cilvēkam ir
nepieciešams uzturēt ne tikai fizisko līdzsvaru, bet arī
psiholoģisko līdzsvaru. Lai nodrošinātu šo līdzsvaru cilvēkam
vispirms ir jānodrošina fizioloģiskās vajadzības-gaiss; barība.
Ja netiek nodrošinātas svarīgākās pamatvajadzības, tad dzīvā
sistēma sabrūk.

17.

Aprūpes pamatjēdzieni
Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā dzīves
kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats, kā arī
slimības neesamība, kad cilvēks jūtas ne tikai fiziski stiprs un
vesels, bet arī ir garīgi tīrs.
Veselībai galvenais ir labs gaiss, siltums, gaisma, diēta, tīrība un
klusums. Lai veicinātu veselību un sasniegtu labklājību-cilvēkam
jāveicina veselīgs dzīvesveids. Dažādi faktori var ietekmēt viņa
veselību.

18.

Apkārtējai videi ir liela nozīme cilvēka pilnvērtīgas
personības un fiziskai attīstībai, kā arī dzīvības procesu
normālai funkcionēšanai un radoša darba veikšanai.
Cilvēks funkcionē ciešā savas iekšējās vides-fiziskās;
psihiskās un garīgās un apkārtējās vides mijiedarbībā.
Cilvēks tiek uzskatīts kā daļa no apkārtējās vides, kurš
iedarbojas uz vidi un tā savukārt iedarbojas uz cilvēku.
Cilvēks pats piedalās savas apkārtējās vides veidošanā.

19.

Cilvēki ir atšķirīgi un tāpēc arī katrs dažādi pielāgojas un
reaģē uz patstāvīgi mainīgo apkārtējo vidi, saglabājot savas
funkcionēšanas spējas. Kamēr cilvēks atrodas līdzsvarā viņa
iekšējā vide ir stabila, neskatoties uz ārējās vides izmaiņām.
Cilvēki ar lielāku gribasspēku spēj vairāk pielāgoties
mainīgiem apkārtējās vides klimatiskajiem apstākļiem.

20.

Cilvēks ir pakļauts vides riska faktoru iedarbībai. Cilvēkiem
ir jārūpējas, lai daba netiktu stipri piesārņota ar
radioaktīvajām vai citām toksiskām vielām, lai netiktu
izmainīti apkārtējie klimatiskie apstākļi. Arī cilvēku reakcija
uz vides faktoriem ir dažāda, jo daži cilvēki ir jūtīgāki par
citiem. Tas ir redzams alerģiju gadījumā.

21.

Māszinību
teorētiķe/jēdzieni
Doroteja Orema
Cilvēks
Veselība
Vide
Aprūpe
Cilvēks/pacients ir
veselums, kas var
funkcionēt bioloģiski,
simboliski, un sociāli un
kurš uzsāk un veic aprūpi
vai pašaprūpi, lai
saglabātu savu dzīvību,
veselību un labsajūtu
Pilnīga un
viengabalainība.
Veselība sevī ietver,
pirmkārt, spēju veikt
pašaprūpi, otrkārt, spēju
nodrošināt un saglabāt
vienotu dzīvības procesu
norisi, treškārt, spēju
kontrolēt veselības
stāvokli, aizkavēt slimību,
kā veselības stāvokļa
pasliktināšanos, ceturtkārt,
veselības stāvoklis ietver
sevī shēmu, specifisku
personības attīstības
norisi.
Apkārtējā vide, kā fiziska
un psihosociāla forma
ietekmē indivīda attīstību,
kā arī ietekmē aprūpes
kvalitāti un indivīda
pašaprūpes spējas.
Aprūpe ir zināšanu veids,
kas ietver zināšanas par
veselu vai slimu indivīdu,
tā aprūpi un par māsu
profesijas likumiem un
noteikumiem. Aprūpe tā ir
īpaša māksla un profesija,
aprūpe ir īpašu pasākumu
kopums, ko māsas veic,
lai nodrošinātu indivīda
nepieciešamību pēc
pašaprūpes un tas palīdz
no slimības un
ievainojumiem vai palīdz
sadzīvot ar tiem.

22.

Florence Naitingeila
Pacients/cilvēks ir
indivīds, kuram piemīt
organisma
pašatjaunošanās spējas,
kas palīdz pārvarēt
slimību, tiekties pēc
veselības, taču viņš
atrodas patstāvīgā
apkārtējas vides un māsas
aprūpes ietekmē.
Veselība ir labsajūta un
sava spēka piepildījuma
visaugstākā pakāpe,
veselība tiek uzturēta
izsargājoties no slimības,
un apkārtējās vides
kaitīgajiem faktoriem.
Vide netiek definēta
Naintigeilas teorijā.
Aprūpe ir optimālu
apstākļu sagatavošana
pacienta atveseļošanās
procesā un aizsargāšana
no atveseļošanas
traucēkļiem.

23.

Betija Ņūmena
Cilvēks ir atvērta sistēma,
kas meklē līdzsvaru un
saskaņu. Cilvēks sastāv no
fizioloģiskiem,
psiholoģiskiem,
sociokulturāliem,
reliģiskiem un mainīgiem
attīstības apstākļiem, ko
uzskata par kopumu.
Nevienu daļu nevar
apskatīt atsevišķi, jo katra
ietekmē kopumu, kā arī
kopums ietekmē katru
daļu.
Vidi teorētiķe redz kā Veselība Ņumanes teorijā
Māsas aprūpe
iekšējos un ārējos
netiek definēta.
koncentrējas, lai
sprieguma un pretošanos
mazinātu sprieguma
faktorus. Šie stimuli
faktorus, kas ietekmē vai
traucē cilvēku līdzsvaru
varētu ietekmēt optimālu
jeb normālo aizsardzības
cilvēka darbību.
veidu. Normālais
aizsardzības veids ir
cilvēka ”parastais
vienmērīgais stāvoklis”.

24.

Virginija Hendersone
Vesela pilnīga un
neatkarīga, kurai ir 14
pamatvajadzības(elpot,
dzert, ēst, gulēt u.t.t.)
Dzīves kvalitāte, kura
Vide ir ārējo faktoru
pamatojama uz
ietekme uz organisma
funkcionēšanās spējām, tā dzīvību un attīstību.
ir veselības kvalitāte
vairāk nekā dzīve pati par
sevi, un tā atļauj cilvēkam
efektīvāk strādāt, un
sasniegt visaugstāko
apmierinājumu savā
dzīvē.
Aprūpe ir palīdzība
indivīdam, slimam vai
veselam, ar darbībām,
kuras viņš pats būtu
veicis, ja viņam būtu
pietiekoši spēka, zināšanu
un gribas to darbību
veikšanā, kuras nodrošina
labu veselību,
izveseļošanos vai mierīgu
nāvi, tādējādi palīdzot
indivīdam atjaunot
neatkarību cik vien ātri
iespējams.

25.

Pacientu aprūpes līmeņi
Slimojot cilvēkam ir nepieciešama aprūpe. Aprūpe ir
palīdzība cilvēkam, kad tā ir nepieciešama. Aprūpe attīstās
pakāpeniski, risinot dažādas cilvēku problēmas, un tās
mērķis ir radīt pozitīvas izmaiņas cilvēku dzīvē, kuri tiek
aprūpēti. Aprūpe ietver radošu pieeju savam darbam, spēju
sevi ziedot citu labā un mīlestību pret savu darbu. Aprūpe
prasa milzīgu iejūtību, tāpat ilgstošu saskarsmi ar
cilvēkiem, kuri tiek ārstēti , kuri cieš un pat mirst.

26.

Pacientu aprūpes līmeņi
Aprūpe sevī ietver-slimības profilaksi, tiešu aprūpi slimības laikā un
rehabilitāciju. Aprūpes mērķis ir palīdzēt cilvēkiem saglabāt
veselību un slimības gadījumā atgriezties iepriekšējā vai jaunā
stāvoklī sabiedrībā. Aprūpes kvalitāte ir atkarīga kāds kontakts
izveidojas starp medicīnas personālu un pacientu. Jo ne vienmēr
cilvēks zina un saprot, kad viņam nepieciešama palīdzība, jo katrs
cilvēks ir ar atšķirīgu ticību, ar dažādiem kultūras uzskatiem. Un
jāņem vērā arī vecums, piemēram- zīdainis pats nevarēs meklēt
nepieciešamo informāciju un veikt nepieciešamo pašaprūpi.

27.

Pacientu aprūpes līmeņi
Teorētiķe D. E. Orema uzskatīja, vesels cilvēks, ir tāds,
kurš spējīgs pats veikt pašaprūpi, un kurš zina, kad viņam
būs
vajadzīga
palīdzība
un
meklē
nepieciešamo
informāciju un izmanto tad, kad ir nepieciešams.

28.

Pacientu aprūpes līmeņi
D.E. Orema ir izstrādājusi 3 praktiskās darbības līmeņus:
pilnīgi kompensējoša
daļēji kompensējoša
atbalsta – izglītojoša
Tas palīdz māsām noteikt pašaprūpes līmeni, un izlemt cik
intensīvai vajadzētu būt māsas un māsas palīga darbībai.

29.

Pacientu aprūpes līmeņi
Pašaprūpe
ir
mērķtiecīga
darbība
un
tā
sekmē
cilvēku
funkcionēšanas spējas un attīstību. Ar pašaprūpi cilvēks var
nodrošināt savas pamatvajadzības. Bet to var veikt, kad ir pietiekami
spēka un zināšanu. Bet cilvēkam var izzust līdzsvars starp prasībām
un saviem resursiem un tad cilvēkam iestājas pašaprūpes nespēja.
Tas nozīmē, kad cilvēks nav spējīgs pats pēc savas iniciatīvas veikt
darbības, kuras nepieciešamas dzīvībai, veselībai un labsajūtas
uzturēšanai. Un šajā situācijā ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība.
Līdz ar to, jo mazākas ir pacienta spējas, jo medicīnas personāla
darbs aprūpējot viņu ir intensīvāks un otrādi.

30.

Pacientu aprūpes līmeņi
Pilnīgi kompensējošā kompensē pacienta pašaprūpes
nespēju veicot pacienta vietā tās darbības, kas dotajā brīdī
viņam nepieciešamas, lai izdzīvotu un atveseļotos.
Medicīnas personāls atbalsta pacientu gan fiziski, gan
morāli.

31.

Pacientu aprūpes līmeņi
Daļēji kompensējošā - palīdz veikt tās darbības, ko
pacients nespēj nodrošināt, lai sevi aprūpētu šajā situācijā,
kad personālam ir jāizvērtē, cik lielā mērā pacientam ir
pašaprūpes nespēja, ko viņš pats nespēj veikt. Jo viegli var
kļūdīties un veikt pacienta vietā to, ko viņš spēj pats.

32.

Pacientu aprūpes līmeņi
Atbalsta izglītojoša - pielieto tad, kad pacientam ir
nepieciešama tikai neliela palīdzība lēmumu pieņemšanā.
Un nepieciešams medicīnas personāla atbalsts.
Tās visas palīdz medicīnas personālam noteikt pacientu
pašaprūpes līmeni un izlemt, cik intensīvai vajadzētu būt
viņu darbībai.

33.

Pacientu aprūpes līmeņi
Jēdziens vajadzība ir cieši saistīts ar visiem četriem
pamatjēdzieniem.
Katram
cilvēkam
ir
savas
pamatvajadzības. Cilvēks ir vesels, ja spēj nodrošināt
savas vajadzības. Aprūpe palīdz nodrošināt cilvēkam
vajadzības, un vide ietekmē cilvēka spēju nodrošināt
pamatvajadzības.
Medicīnas
personālam
praktiskajā
darbībā jābūt spējīgam noteikt pacienta pamatvajadzības,
saprotoši un prasmīgi palīdzēt nodrošināt pacientam šīs
vajadzības.

34.

Pacientu aprūpes līmeņi
Ideāli - cilvēks pats nodrošina savas vajadzības, bez citu
līdzcilvēku palīdzības. Neapmierinātas vajadzības
cilvēkam rada problēmas.
Veicot aprūpi vienmēr jāatceras, ka katrs cilvēks ir
individuāls, ar dažādām vajadzībām, interesēm, vēlmēm,
u.t.t