Stundas tēma «Viduslaiku mūzika»

1. Stundas tēma «Viduslaiku mūzika»

Autore
Rīgas 51.vsk mūzika skolotāja
Diāna Černikova

2. Viduslaiku mūzika V-XV gadsimti

1.
2.
Iedala divos posmosā g r i n i e viduslaiki (5.- 12.gs.)
v ē l i n i e viduslaiki (13.-15 gs.)

3. Viduslaoku mūzikas veidi

Garīgā baznīcas mūzika.Mākslas,
mūzikas centri - baznīcas un
klosteri. Mākslinieki, mūziķi ir
mūki. Baznīcas mūzikas centrs
bija Roma.
Laicīgā mūzikaBruņinieku māksla.
trubadūri un truvēri Francijā.
-
Minezingeri un meistardziedoņi Vācijā.
Viņi vienlaikus bija dzejnieki, komponisti un
izpildītāji.

4. Baznīcas mūzika

M ū z i k ā valdošais žanrs bija katoļu baznīcas dziedājumi latiņu valodā
gregoriskajie korāli, par godu Romas pāvestam Gregoram, kurš sastādīja
korāļu krājumu – antifonāriju - visam baznīcas gadam. Gregoriskā
korāļa raksturojums: stingri vienbalsīgs, melodijas ir mierīgas, plūstošas,
ritmiski vienveidīgas. Dziedāja vīru vai zēnu koris bez pavadījuma.-a capella
https://youtu.be/WuK59jQ5bwU

5. Mesa

Galvena dievkalpojuma forma – mesa ir noteikta secībā lūgšanu
skaitīšana mijas ar svēto rakstu lasījumiem un dziedājumiem.
Galvenā m u z i k a s forma arī ir mesa - ciklisks skaņdarbs korim,
ērģelēm (dažkārt arī solistiem un orķestrim). Mesai ir 5 pamatdaļas:
“Kyrie eleison” (“Kungs, apžēlojies”)
“Gloria in excelsis” (“Gods Dievam augstībā”)
“Credo” (“Ticu”)
“Sanctus” un “Benediktus” (“Svēts” un “Slavēts”)
“Agnus Dei” (“Dieva jērs”)

6. Mūzikas pieraksts – notācija.

neimas - zimes, kas
Neimu raksts (
noradīja melodijas virzienu).

7. 11.gs. mūks un mūzikas skolotājs Gvido no Areco pilsētiņas Itālijā sāka rakstīt notis uz četrām līnijām (līnijkopa) un lietot

skaņu nosaukumus
ut(do), re, mi, fa, sol, la (šie nosaukumi aizgūti no viduslaiku himnas
frāžu pirmajiem burtiem, kur katra frāze sākās par vienu pakāpi
augstāk).
Korāļnotis- rombveida un kvadrātveida notis.
Menzurālā notācija- (menzūra-mērs)-nošu ilgumu pieraksts( nošu
ilgumu nosaukumi- gara, īsa, pusīsa nots u.c.)

8. Tautas mākslu

pārstāvēja
ceļojošie
muzikantispēlmaņi,
žonglieri,
skomorohi.
Viņu dziesmas
un dejas mijās
ar akrobātiku un
cirka
priekšnesumiem
dažādu mūz.
instrumentu
pavadījumā.

9. Laicīgā mūzika. (cветская, нецерковная) Viduslaikos laicīgā mūzika skanēja ne tikai pilīs – tur mūziku lautas pavadījumā

izpildīja
bruņinieki –, bet arī pilsētu tirgus laukumos un ielās, kur mūzikas izpildītāji bija spēlmaņi,
žonglieri, dziesminieki, aktieri, savukārt klausītāji bija amatnieki, tirgoņi un vienkāršie
ļaudis – strādnieki, studenti, amatnieku mācekļi. Šī mūzika bija iecienīta tautā un bija
domāta izklaidei. Tā bija tālaika populārā mūzika.
trubadūri un truvēri
Francijā.
minezingeri un
meistardziedoņi
Vācijā.
Bardi-Anglijā

10. Tautas instrumenti

Sitamie
Tamburīns
Zvani

11. Tautas mūzikas instrumenti

Dūdas, flauta, ragi
Pūšamie
Stabule

12. Bruninieku instrumenti

Stīgu un stgu lociņ
Viola
lauta
Arfa

13. Viduslaiku dejas

Tourdion,
https://youtu.be/pel
rp8bw38k
Galjarda,
Saltarella
https://youtu.be/uM
DtWHlhoe0