Cilvēks un sabiedrība Rietumeiropas viduslaiku kultūrā

1. 5.3 - Cilvēks un sabiedrība Rietumeiropas viduslaiku kultūrā

I. Ievadjautājumi
Kultūras vispārīgs novērtējums
Kultūras hronoloģija
Kultūras avoti
II. Laikmeta vispārīgs raksturojums
Kultūras pacēlums Karolingu renesansē
Pilsētu atdzimšana
Nacionālo valstu veidošanās
Tirdzniecības attīstība
Bruņinieku laiki
III. Nozīmīgākās kārtas viduslaiku sabiedrībā
Aristokrātiskais slānis
Garīdzniecība
Mūki
Bruņinieki
Zemnieki
Pilsētnieki

2. I. Ievadjautājumi

Kultūras vispārīgs novērtējums
Kultūras hronoloģija
Kultūras avoti

3. Ko šie attēli vēsta par Rietumeiropas viduslaiku kultūru?

40.0003000
2000
1000
500
1
500
1000
1500
1600
1800
2000

4. Viduslaiku kultūras nozīmīgākie periodi

Viduslaiki ilga aptuveni 1000 gadus: apmēram no 5.gs. līdz 15.gs. beigām. Vēsturisku laikmetu robežas
ir grūti noteikt precīzi, jo vēstures process ir nepārtraukts.
• Par viduslaiku sākumu uzskata Rietumromas valsts sabrukumu 5.gs.
• Par viduslaiku beigām uzskata 15. gs. nogali, kad lielie ģeogrāfiskie atklājumi, tehniskie izgudrojumi un ārējā
tirdzniecība paver eiropiešiem visu pasauli un cilvēki pievēršas sevis izzināšanai
5. gs.
Agrie viduslaiki
1.AGRIE VIDUSLAIKI
[NO 5. –9. GS.]
Laika periods, kad
izveidojas viduslaiku
Eiropa. Saplūstot
barbaru un antīkās
pasaules elementiem ar
kristietību, izveidojās un
nostabilizējās
viduslaikiem raksturīgās
politiskās un
sabiedriskās dzīves
struktūras un formas.
9.
Attīstītie viduslaiki
2. ATTĪSTĪTIE
VIDUSLAIKI. [9. – 12.
GS.]
Daudz pārmaiņu. Jaunu
paņēmienu pielietojums
lauksaimniecībā, šīs nozares
attīstība, nozīmīgas
pārmaiņas pilsētu attīstībā.
Krusta karu, bruņniecības
uzplaukuma un pirmo
universitāšu dibināšanas
laiks.
12
15.
Vēlie viduslaiki
3. VĒLIE VIDUSLAIKI
[13. – 15. GS.]
Krīze baznīcas dzīvē,
pagrimums, bads, lielais
mēris.
14.-15.gs. – renesanses laiks,
kad sāk iespiest grāmatas,
rada mehāniskos pulksteņus,
tiek iepazīta Amerika [1492.
gads], tiek sasniegta arī
Indija [1498. gads] utt.

5. Viduslaiku sākums Rietumeiropā

Par viduslaiku
sākumu var uzskatīt laiku,
kad varu Itālijā, pēc
Rietumromas impērijas
sabrukuma, pārņēma tur
iebrūkošie gotu iekarotāji.
Rietumeiropā apmetās uz dzīvi tā sauktās barbaru tautas (goti, franki, vandaļi,
burgundi, langobardi u.c.), īslaicīgi veidojot savas valstiskās struktūras. Barbaru ienesto
kultūru salīdzinājumā ar romiešu iedzīvinātajām tradīcijām agrajos viduslaikos raksturo visu
saimnieciskās, tiesiskās un kultūras sfēru degradēšanās. Arī Bizantijas un musulmanisko
zemju varenie Eiropas tautas šai laikā uzskatīja par neattīstītām un primitīvām.

6. Pamato, kāpēc barbari nevarēja pārņemt un sekmīgi attīstīt tālāk romiešu kultūras sasniegumus !

Romieši
Barbari
Pārstāv pilsētu kultūru
Nodarbojas ar zemkopību un
lopkopību
Izkopta centralizētā pārvaldes
struktūra
Augsts izglītības prestižs
Attīstīta rakstu kultūra
Rūpīgi izstrādāta likumdošana
Rada un izmanto sadzīves
tehnoloģiju, taču smagākos darbus
paveic vergi
Mūžīgas nesaskaņas un ķildas cilšu
starpā. Nav attīstītas valstiskās
struktūras
Nav organizētas izglītības sistēmas.
Nav savas rakstības
Dzīvi regulē tradīcijas un nerakstīti
likumi. Bieži vien “taisnību” nosaka
fiziskais pārspēks vai sociālā stāvokļa
pārākums
Primitīvs tehniskās attīstības līmenis

7. Viduslaiku kultūras avoti

Kristīgā
reliģija
Viduslaiku kultūra
Antīkās
kultūras
mantojums
Barbaru tautu
senās tradīcijas

8. II. Laikmeta vispārīgs raksturojums

Kultūras pacēlums Karolingu renesansē
Nacionālo valstu veidošanās
Pilsētu atdzimšana
Tirdzniecības attīstība
Bruņinieku laiki

9. Kultūras pacēlums Karolingu renesansē

Kārlis Lielais (742-814) 47 gadus bija
franku karalis un atstājis kultūrā nozīmīgas pēdas. Pat
vārds "karalis" ar tā locījumiem dažādās valodās cēlies
no Kārļa (Charlemagne), piemēram, krievu valodā –
koroļ.

10. Kā Kārļa Lielā piemērs ļauj vērtēt personības lomu kultūrā?

Restaurēja saiknes
ar antīko klasisko
pagātni, viņa mērķis
bija savienot antīko
gudrību ar kristīgo
morāli.
Mērķtiecīgi
nodarbojās ar
zinātnes un
mākslas
mecenātismu.
Impērijas ietvaros
par pamatu
pieņēma klasisko
latīņu valodu.
Kārlis
Lielais
Izveidoja skolu
tīklu.
Izglītības reformas
nolūks bija ierēdņu
sagatavošana.
Savā galmā sapulcināja
zinātnieku kopu, ko nosauca
par Akadēmiju. To veidoja
izglītoti kristieši, kas
nevairījās no antīkās
gudrības

11. Nacionālo valstu veidošanās

Attīstītie viduslaiki saistās arī ar nacionālo valstu veidošanos Eiropā
(Anglija, Francija, Vācija, Itālija)

12. Pilsētu atdzimšana

Aizsargāšanās nepieciešamība un krusta kari uzspieda savu zīmogu arī arhitektūrai.
Feodālajām pilīm bija jākļūst par neieņemamiem cietokšņiem, kas spētu izturēt visbargākos
ienaidnieku uzbrukumus. Tieši aizsardzības nolūkā lielo piļu tuvumā izauga daudzi ciemi,
kas laika gaitā pārtapa par pilsētām.

13. Viduslaiku pilsēta

Lielākā daļa no viduslaiku pilsētām bija pavisam nelielas (1000 –10000 cilvēku).
Mūris, kas to no visām pusēm ietvēra, neļāva tai plesties plašumā, tā kā tajās valdīja diezgan
liela saspiestība. Kanalizācijas un citu labierīcību trūkums darīja pilsētu netīru un slapjajos
gadalaikos pat neizbrienamu. Infekcijas perēkļi dažādas slimības izraisīja daudz biežāk nekā
lauku rajonos.

14.

Neiztrūkstoša katras pilsētas dominante bija baznīca, tās torņi parasti pacēlās
augstāk par visiem jumtiem.

15. Tirdzniecības attīstība

Krusta kari, kas aizsākās 11.gs., ļāva iepazīt austrumu zemju atšķirīgo dzīvesveidu, kas
veicināja tirdzniecības lomas pieaugumu un būtiski izmainīja preču pieprasījumu.
Uz Eiropas galmiem tagad no Āzijas tika vests zīds, cukurs, rīss, augļi, kokvilna,
garšvielas, smaržas, krāsas, spoguļi, no Flandrijas – vilnas audumi, no Skandināvijas
zvērādas, no Baltijas vasks, dzintars un medus, no Anglijas – jēlvilna, no Vācijas dzelzs un
kokmateriāli.
Par galvenajiem starpniekiem kļuva Itālijas pilsētu (Venēcija, Dženova, Milāna, Piza)
tirgotāji. Holandē, Vācijā, Anglijā, Skandināvijā attīstījās kuģu būvniecība, dibinājās
tirdzniecības pilsētu apvienības, piemēram Hanza, kas vienoja tirgotājus vai 30 pilsētās.

16. Krusta karu un bruņinieku laiki – 11.-13.gs.

Krusta karu un bruņinieku laiki – 11.13.gs.
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11. līdz 13. gadsimtam, kuras
sankcionēja Romas pāvests. Tie sākās ar pāvesta Urbāna II aicinājumu atkarot no
"neticīgajiem" Jeruzālemi. Par krusta kariem dēvē militārās kampaņas kristietības vārdā –
rekonkistu Spānijā un krusta karus Ziemeļeiropā, kuru mērķis bija pievērst kristietībai
pēdējās pagānu tautas Eiropā.
Bruņinieki kļuva par viduslaiku simbolu. Šis laikmets nav iedomājams bez
mūkiem, karaļiem, tirgoņiem u.c., taču par simbolisku figūru kļuva bruņinieks, jo radīja sev
pārliecinošu pieminekli nevis kaujās un turnīros, bet literāro darbu formā.

17. III. Nozīmīgākās kārtas viduslaiku sabiedrībā

Aristokrātiskais slānis
Garīdzniecība
Mūki
Bruņinieki
Zemnieki
Pilsētnieki

18. Nozīmīgākās kārtas viduslaiku sabiedrībā

Viduslaiku sabiedrības struktūra izrietēja no
priekšstatiem par Dieva iedibināto kārtību.
Dzīvi ārpus kārtas cilvēki nespēja pat iedomāties.
Viduslaiku cilvēks uzskatīja, ka kārta pauž to stāvokli, kas
atspoguļo Dieva gribu.
Piederību kārtai nenoteica materiālais stāvoklis, bet
gan tas, kurā kārtā cilvēks ir dzimis, jo jebkurā kārtā bija gan
nabadzīgie, gan bagātie.
Visiem slāņiem vienotu tiesību un likumu nemaz
nebija, bet nevienlīdzība tika bibliski skaidrota kā grēkā krišanas
sekas.
Katrai kārtai bija savas tiesības, uzdevumi, valoda,
apģērbs. Pat ēdiens katrai kārtai bija savs, piemēram, baltmaizi
pazina tikai augstākie slāņi, bet rupjo maizi - vienkāršā tauta. Arī
mūzika katrai kārtai bija sava. Garīdzniekiem un mūkiem bija
gregoriāniskā baznīcas dziedāšana, aristokrātiem - mīlestības
dziesminieki (minnezengeri), zemniekiem- stabules un citi
vienkāršie mūzikas instrumenti.

19. Aristokrātiskais slānis

Aristokrātiskā slāņa pašā virsotnē viduslaikos atradās
karalis ar savu dzimtu. Karalis bija galvenais valsts varas
simbols un realizētājs. Viņa pakļautībā atradās, karaspēks, viņš
bija galvenais noteicējs par valsts īpašuma izmantošanu,
augstākais tiesnesis nozīmīgu strīdus gadījumu izšķiršanā.
Galms
Karaļnamam pietuvinātie, parasti tie bija titulēti augstmaņi, veidoja galmu, viņu
spožums un bagātība darīja godu karalim un kalpoja par paraugu pārējiem
augstdzimušajiem.

20. Pilis

Tieksme līdzināties zemes varenajiem un augšslāņa ekonomiskā stāvokļa
uzplaukums viduslaiku otrajā pusē izraisīja piļu celtniecības bumu. Ja sākotnēji nocietinātās
pils galvenais uzdevums bija pasargāt tās iemītniekus no uzbrucējiem, tad 13.-14.gs. ne
mazāk nozīmīga bija reprezentatīvā funkcija – pilij vajadzēja demonstrēt tās īpašnieka
varenību un dižciltību. Bagāto izpriecām te tika rīkoti turnīri, dažādas viesības, medības,

21. Dāmu mode vēlajos viduslaikos

Baznīcai joprojām bija milzīga ietekme, tā noteica
uzvedību un morāli, kas ietekmēja arī modes tendences. Viss
sievišķīgais tika noliegts kā grēcīga parādība. Tērpa
smagajām krokām jāapslēpj ķermeņa formas, sejas izteiksme
ir tā, kas atstaro dvēseli.
Dāmas bija pakļautas daudziem aizliedumiem, kas ,
kas saistījās at tērpu skaitu un greznību. 13.gs beigās
Francijā aizliedza valkāt zelta jostas, zīdu un sermuliņu ādas
sievietēm, kurām nav muižnieciskas izcelsmes.

22. Kungu mode vēlajos viduslaikos

Vīriešu modei raksturīgas 2 tendences –
īso un garo tērpu mode. Īsos un šauros apģērbus
valkāja jaunieši. Garos tērpus atzina vecākie feodāļi
un aizvien augošā pilsētu buržuāzija.

23. Garīdzniecība

Viduslaikos kultūras virzību
un attīstību vislielākajā mērā noteica
tieši augstdzimušo slānis kopā ar
augstāko garīdzniecību, jo viņi bija tie,
kas radīja likumus un formēja kārtu
attiecības, veidoja tradīcijas, noteica
modes tendences gan sadzīvē, gan
arhitektūrā, gan mākslā, veidoja
laikmeta gaumi un vērtību sistēmu.
Kristīgās baznīcas hierarhiskajā struktūrā nozīmīgu vietu ieņēma augstākā
garīdzniecība. Bīskapi parasti nāca no senām dižciltīgo dzimtām. Tie rūpējās par baznīcu
celtniecību, reliģisko rituālu norisi un uzturēja visciešākos kontaktus ar laicīgās varas
nesējiem. Pašu garīdznieku dzīve ne vienmēr atbilda tām normām kuras kā paraugs patiesai
dievbijībai tika sludinātas sprediķos. Azartspēles, vīns un izpriecas, tieksme pēc greznības,
netraucēja tiem no kanceles sludināt pieticību, atturību, pazemību un Dieva bijāšanu saviem
ticības brāļiem.

24. Mūku dzīves aizsākums

Jau kristietības agrīnajā periodā atsevišķi vientuļnieki (eremīti), kas vēlējās gūt
pestīšanu, sekojot Kristus dzīves paraugam, pārrāva visus sakarus ar sabiedrību un tās
iedibinātajiem dzīves principiem, aizgāja tuksnesī vai citā vientuļā vietā, lai savu laiku
pavadītu lūgšanās un Dieva apcerē. Trūcīgi tērpušies, viņi pārtika no tā, ko deva apkārtējā
daba.

25. Mūku dzīve

Laika gaitā šādi vientuļnieki, kas labprātīgi bija atsacījušies no laicīgās dzīves
formām, sāka veidot mūku kopienas un dibināja klosterus, lai nošķirtībā no visa pasaulīgā
savu dzīvi veltītu vienīgi kalpošanai Dievam. Klostera iekšējās dzīves likumi bija vērsti uz
mīlestības pret Dievu, paklausības, pazemības, pacietības, nevainības žēlsirdības
ieaudzināšanu. Kolektīvās dzīves tradīcijas izpaudās kopīgos likumos, vienādā apģērbā,
kolektīvajās lūgšanās. Ikdienas ritms visiem bija gandrīz viens un tas pats: ikdienas lūgšanas
mijās ar darbu, svēto rakstu lasīšanu un žēlsirdības misiju.

26. Bruņinieki

Bruņinieka tēls vizuāli saistījās ar greznās un smagās bruņās tērptu kristieti spēcīga
zirga mugurā, spožu tērauda zobenu rokā. Zirga, bruņojuma un ieroču iegāde prasīja milzu
līdzekļus, un to nevarēja atļauties kurš katrs. Ja sākotnēji par bruņinieku varēja tikt iesvētīts
ikviens kristietis, kas izteica vēlēšanos uzticīgi kalpot Dievam, baznīcai un savam senioram,
tad laika gaitā priekšroka tika dota bruņinieku dēliem, kas jau no mazotnes tika gatavoti šai
misijai un, sasnieguši jaunieša gadus, zem zobena tika iesvētīti bruņinieku kārtā.

27. Bruņinieka baušļi

1. Par bruņinieku var kļūt tikai
kristīgais.
2. Ar savu zobenu bruņinieks
aizstāv baznīcu līdz pēdējai asins
lāsītei.
3. Bruņinieks aizstāv vārgdieņus –
atraitnes un bāreņus.
4. Bruņinieks mīl savu dzimteni.
5. Bruņinieks ir vīrišķīgs.
6. Bruņinieks ir neatlaidīgs cīņā ar neticīgajiem.
7. Bruņiniekam akli jāpaklausa savam senjoram.
8. Bruņinieks vienmēr runā patiesību un tur doto vārdu.
9. Bruņinieks ir devīgs.
10. Bruņinieks cīnās pret ļauno un aizstāv labo.

28. Turnīri

Neatņemama bruņinieku dzīves sastāvdaļa bija turnīri, kad tie cits citu izaicināja
uz cīņu. Tad varēja vingrināties kara mākslā, demonstrēt savu veiklību un drosmi, gūt slavu
un visu apkārtējo apbrīnu, bruģējot ceļu savai karjerai. Tie bija vieni no nozīmīgākajiem
svētkiem visas viduslaiku augstākās sabiedrības acīs, jo solīja izklaidi un izraušanos no
dzīves vienmuļības. Gan dāmas, gan kungi tad šūdināja jaunus tērpus, kas kopā ar ieroču
mirdzumu un spožajām bruņām piešķīra svētkiem īpašu gaisotni.

29. Daiļās dāmas kults

Bruņniecības ideāli visciešākajām saitēm saauguši ar daiļās dāmas pielūgsmi, kā
saknes meklējamas Dievmātes kultā. Tas nozīmē, ka ikviens bruņinieks bija izraudzījies
sev sirdsdāmu (tā varēja būt arī precēta sieviete), kurai par godu veica varoņdarbus un
dāvāja savas uzvaras turnīros. Šo attieksmi noteica ne tik daudz intīmās jūtas kā tradīcija, jo
bieži vien tuvāk cēlais bruņinieks savu izredzēto nemaz nepazina. Varētu pat teikt, ka
slavināta tika nevis konkrēta sieviete, bet vispārināts ideāls.

30. Zemnieki

Iedzīvotāju pamatmasu viduslaikos veidoja zemkopju slānis. To uzdevums bija
apgādāt ar pārtikas produktiem visas pārējās sociālās grupas, lai gan pašiem bieži vien nācās
dzīvot pusbadā un nemitīgās bažās par iespēju uzturēt savu ģimeni. Lielākā daļa zemnieku
bija nevis brīvi un patstāvīgi, bet gan atkarīgi no sava muižnieka gan ekonomiski (klaušu
pildīšana, nodevu maksāšana), gan arī juridiski (muižnieks sprieda tiesu pār visiem sev
pakļautajiem zemniekiem).

31. Zemnieku dzīves apstākļi

Būdas un koka mājeles bez grīdas seguma visbiežāk klāja salmu vai niedru jumts.
Tās bija drēgnas un tumšas, jo logu vietā tika ierīkotas šauras gaismas spraugas, ko aukstajos
gadalaikos vajadzēja aizbāzt ar salmiem. Apkurei un ēdiena gatavošanai kalpoja atklāti
pavardi, bet dūmu novadīšanai noderēja spraugas sienas un jumta salaiduma vietās. Mēbeles
zemnieku mitekļos par tādām varēja saukt tikai nosacīti, jo pat gulēšanai domātais salmu
maišelis tika pamests turpat uz grīdas klona un siltuma labad lopi un cilvēki bieži vien
mitinājās zem viena jumta. Tādēļ nav brīnums, ka vidējais mūža garums viduslaikos
nepārsniedza 30-35 gadus, jo zīdaiņu mirstība bija ļoti liela.

32. Pilsētnieki

Pilsētas iedzīvotāju kopumu veidoja
visdažādākie slāņi: rātes kungi, tiesneši, ministeriāļi
(pārvaldnieki) tirgoņi, amatnieki, namīpašnieki,
muitnieki, naudas kalēji, klerikāļi, aizbēguši
zemnieki, jokdari, akrobāti u.tml. Iedzīvotāju
pamatnodarbošanās pilsētā saistījās ar amatniecību
un tirdzniecību.

33. Dzīve viduslaiku pilsētā

Iedzīvotāju pamatnodarbošanās pilsētā saistījās ar amatniecību un tirdzniecību.
Tirgus laukums kā antīkajos laikos bija sabiedriskās rosības pašā centrā un parasti atradās
blakus pilsētas Rātei. Lai gan Rietumeiropas pilsētām parasti nepiederēja ārpilsētas zemes
īpašumi, tās tomēr veicināja zemkopības attīstību tuvajā apkārtnē, jo zemnieki pilsētas tirgū
varēja apmainīt savu produkciju pret amatniecības izstrādājumiem un tirgotāju ievestajām
svešzemju precēm un garšvielām.

34. 5.3 - Cilvēks un sabiedrība Rietumeiropas viduslaiku kultūrā

Prezentācijai izmantotie avoti:
Rubenis, A.Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā, Rīga: Zvaigzne, 1994
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
Zitāne L. Kultūras vēsture,4.daļa –R.,2002
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli
• Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda
finansiālu atbalstu.
• Par materiāla saturu atbild L.Zitāne