Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta
Hercogs Frīdrihs Vilhelms un hercogiene Anna
Imperators Pēteris I kontrolējot Annu kontrolēja visu Kurzemes –Zemgales hercogisti.
E.J.Bīronu tronī atjaunoja jaunā imperatore Katrīna II un viņas vīrs Pēteris III
Pēdējā Žečpospoļitas sadalīšana starp Austriju, Prūsiju un Krieviju, nozīmēja arī Kurzemes –Zemgales hercogistes neatkarības
Jelgava – Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta
Vecā Jelgava – hercogistes galvaspilsēta
Sv. Trīsvienības baznīca un Sv.Annas baznīca – vietas, kas pulcēja Jelgavas dažādās tautības
G.Manceļa vārdnīca un P.Einhorna latviešu vēsture
Vecā un Jaunā Jelgavas pils
II pasaules karā sagrautā Jelgava
Jelgava mūsdienās
Hercogs E.J.Bīrons laikabiedru atmiņās
8.49M
Категория: ИсторияИстория

Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta

1. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta

2.

• 18.gs sākumā strauji spēku sāka zaudēt Polijas – Lietuvas apvienotā
valsts – Žečpospoļita.
• Krievija sāka izrādīt interesi par Kurzemes –Zemgales hercogistes
iegūšanu.

3.

• Krievijas ietekme ievērojami Kurzemes – Zemgales hercogistē
pieauga, kad cara Pētera I radiniece Anna tika salaulāta ar Kurzemes
– Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu.
• Annai kļūstot par atraitni viņa pārcēlās uz Jelgavu

4. Hercogs Frīdrihs Vilhelms un hercogiene Anna

5.

• Pēteris I hercogienes Annas drošībai uz Jelgavu nosūtīja armijas
vienību.
• Par faktisko hercogistes saimnieku kļuva Krievija.

6. Imperators Pēteris I kontrolējot Annu kontrolēja visu Kurzemes –Zemgales hercogisti.

7.

• Hercogieni Annu vēlējās aprecēt daudzi , ieskaitot Saksijas kūrfirsta
dēlu Moricu.
• Krievija laulības nevēlējās .
• Kad 1737.gadā Anna kļuva par Krievijas imperatori, viņas favorīts
Ernsts Johans Bīrons kļuva par jauno Kurzemes un Zemgales
hercogistes hercogu.
• Hercogistē sākās Bīronu dinastijas valdīšana.

8.

• Ernsts Johans Bīrons ar Polijas –Lietuvas karaļa atļauju palika
Pēterburgā , kur izmantoja savu ietekmi, lai kontrolētu valstī
notiekošo.
• Pēc Annas nāves Ernsts Johans Bīrons faktiski uz laiku valdīja kā
Krievijas reģents, taču pēc valsts apvērsuma, kuru vadīja Pētera I
meita Elizabete- Ernsts Johans Bīrons nonāca trimdā Sibīrijā.

9.

• Trimdā hercogs Bīrons pavadīja 20 gadus.
• Kurzemes – Zemgales hercogistē šajā laikā iekšējā situācija bija
saspringta, jo muižnieki sadalījās dažādās interešu grupās:
Vieni vēlējās nodot varu Saksijas / Prūsijas pārstāvim
Citi vēlējās saglabāt uzticību trimdā esošajam hercogam
Bija muižnieki, kuri plānoja hercogistes pievienošanu Žečpospoļitai.

10.

• Kad nomira imperatore Elizabete, varu hercogistē atguva arī Bīrons.

11. E.J.Bīronu tronī atjaunoja jaunā imperatore Katrīna II un viņas vīrs Pēteris III

12.

• 1795.gadā beidza eksistēt arī apvienota Polijas –Lietuvas valsts –
Žečpospoļita un Krievija ,uzpērkot vietējos muižniekus panāca, ka tie
atbalsta pievienošanos Krievijas impērijai.
• Pēdējais hercogs saglabāja titulu, taču 1795.gadā pārdeva hercogisti
Krievijai par 2 000 000 zeltā + 100 000 zelta rubļu ikgadēja
maksājuma.

13. Pēdējā Žečpospoļitas sadalīšana starp Austriju, Prūsiju un Krieviju, nozīmēja arī Kurzemes –Zemgales hercogistes neatkarības

beigas.

14.

• Kad hercogiste tika pievienota Krievijai – tā ieguva jaunu
nosaukumu – Kurzemes guberņa.
• Kurzemes un Zemgales muižnieki saglabāja savas privilēģijas un
īpašumus.

15.

• Kurzemes hercogu Bīronu nozīmīgākais ieguldījums :
• Greznās Jelgavas un Rundāles pilis.
https://www.youtube.com/watch?v=_jNWbC65x1U&t=264s – Rundāle
Šīs pilis uzceltas hercoga E.J.Bīrona laikā, kad viņam kā imperatores
Annas favorītam faktiski bija pieejami visi Krievijas valsts finansu
līdzekļi.
• 18.gadsimtā celtā Jelgavas ģimnāzija – Academia Petrina.

16. Jelgava – Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta

• Jelgava kā pilsēta pirmo reizi minēta 1265.gadā, kad Livonijas ordenis
uzcēla pili Mithow /Mītava
• Mītava – Jelgavas vāciskais nosaukums.
• Lielupe, upe, kuras krastos uzcelta Jelgava, jau kopš viduslaikiem bija
nozīmīgs tirdzniecības ceļš uz Lietuvu.

17.

• Par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgava kļuva
1576.gadā.
• 1642.gadā Jelgava tika izvēlēta kā vieta, kur atradās patstāvīgā
hercogu rezidence.
• Muižnieku sapulce landtāgs Jelgavā notika reizi divos gados.

18.

• 17.gs. vidū , hercoga Jēkaba laikā, sākās Jelgavas uzplaukums.
• Gan hercoga pils, gan pati pilsēta tika nocietināta.
• Pilsētā dzīvoja apmēram 500 iedzīvotāju, taču ta bija labi nodrošināta
– darbojās vairākas manufaktūras un tipogrāfija.

19. Vecā Jelgava – hercogistes galvaspilsēta

20.

• Jelgavā atradās arī hercoga Jēkaba bibliotēka – vairāk kā 3000
grāmatu.
• Sv.Trīsvienības baznīca apvienoja vācu izcelsmes Jelgavas
iedzīvotājus,bet Sv.Annas baznīcā pulcējās latviešu izcelsmes
Jelgavas iedzīvotāji.
• 1629.gadā pie Jelgavas Sv.Annas baznīcas sāka darbu latviešu skola.

21. Sv. Trīsvienības baznīca un Sv.Annas baznīca – vietas, kas pulcēja Jelgavas dažādās tautības

22.

• Georgs Mancelis – Kurzemes galma mācītājs, kurš izdeva pirmo
vācu- latviešu vārdnīcu un sprediķu grāmatu latviešu valodā.
• Pauls Einhorns, Kurzemes un Zemgales superintendants, baznīcas
augstākā amatpersona – latviešus necienīja, taču uzskatīja, lai
stiprinātu kristietību latviešu vidū, ikvienam jāiepazīst latviešu
dzīvesveids un latviešu valoda.
• Pauls Einhorns uzrakstīja «Historia Lettica» / «Latviešu vēsture»

23. G.Manceļa vārdnīca un P.Einhorna latviešu vēsture

24.

• Hercoga Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs, neinteresējās par hercogistes
saimniecību, bet dzīvoja greznu dzīvi.
• Jelgavas pilij hercoga Frīdriha Kazimira laikā bija jākļūst par «Mazo
Versaļu»
• Tika pirkti simtiem zirgu un kariešu ar kristāla logiem.
• Jelgavas pilī tika demonstrēta itāļu opera.

25.

• Hercoga Ernsta Johanna Bīrona laikā tika nojaukta vecā Jelgavas pils
un itāļu arhitekta Rastrelli vadībā tika sākta patreizējās Jelgavas pils
būvniecība.
• Pēc hercoga aicinājuma Jelgavā ieradās Eiropas mākslas centru
pārstāvji – no Parīzes, Romas un Florences, kā arī no Pēterburgasjaunās impērijas galvaspilsētas.

26. Vecā un Jaunā Jelgavas pils

27.

• 18.gs. Jelgavas nozīme pieauga, jo caur pilsētu gāja viens no
galvenajiem satiksmes ceļiem, kas savienoja Krievijas galvaspilsētu ar
Rietumeiropu.

28.

• II pasaules kara laikā Jelgava tika pilnībā nopostīta, taču mūsdienās
pilsēta pamazām atgūst seno spožumu.

29. II pasaules karā sagrautā Jelgava

30. Jelgava mūsdienās

31. Hercogs E.J.Bīrons laikabiedru atmiņās

• Angļu diplomāts Finčs «Hercogu mīl, jo viņš darījis labu ļoti daudziem
cilvēkiem, ļaunu hercogs darījis maz, un pat no ļaunuma hercogā tikai tik,
cik reizēm pateikts kāds rupjš vārds. … Hercogs netur ļaunu prātu…»
• Sulainis Skangaļu Jēkabs «Hercogs ar visiem bija laipns un draudzīgs, ar
mums runāja mūsu mātes – latviešu valodā …»
• Hercoga biogrāfs F.J.Rīls «Hercogs ir nenogurdināms visos darbos, kurus
viņš uzņēmies, gandrīz ikviens plāns, ko hercogs izplānojis viņam izdodas.
Hercoga runas dāvanas un balss labskanība ir valdzinošas , katru heroga
kustību atdzīvina izcila grācija . Nenoliedzami, ja Bīrons nebūtu valdnieks,
viņam netrūkst neviena no īpašībām, lai kļūtu par perfektu galminieku.»

32.

• Iepazīstoties ar laikabiedru viedokli par hercogu Bīronu – Kā viņam
izdevās kļūt par Krievijas impērijas reģentu ? ( Viņam palīdzēja –
raksturs, zināšanas, draugi …?)
• Raksti savu viedokli , kā minimums – 5 teikumi.
English     Русский Правила