Похожие презентации:
Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta
1. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta
2.
• 18.gs sākumā strauji spēku sāka zaudēt Polijas – Lietuvas apvienotāvalsts – Žečpospoļita.
• Krievija sāka izrādīt interesi par Kurzemes –Zemgales hercogistes
iegūšanu.
3.
• Krievijas ietekme ievērojami Kurzemes – Zemgales hercogistēpieauga, kad cara Pētera I radiniece Anna tika salaulāta ar Kurzemes
– Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu.
• Annai kļūstot par atraitni viņa pārcēlās uz Jelgavu
4. Hercogs Frīdrihs Vilhelms un hercogiene Anna
5.
• Pēteris I hercogienes Annas drošībai uz Jelgavu nosūtīja armijasvienību.
• Par faktisko hercogistes saimnieku kļuva Krievija.
6. Imperators Pēteris I kontrolējot Annu kontrolēja visu Kurzemes –Zemgales hercogisti.
7.
• Hercogieni Annu vēlējās aprecēt daudzi , ieskaitot Saksijas kūrfirstadēlu Moricu.
• Krievija laulības nevēlējās .
• Kad 1737.gadā Anna kļuva par Krievijas imperatori, viņas favorīts
Ernsts Johans Bīrons kļuva par jauno Kurzemes un Zemgales
hercogistes hercogu.
• Hercogistē sākās Bīronu dinastijas valdīšana.
8.
• Ernsts Johans Bīrons ar Polijas –Lietuvas karaļa atļauju palikaPēterburgā , kur izmantoja savu ietekmi, lai kontrolētu valstī
notiekošo.
• Pēc Annas nāves Ernsts Johans Bīrons faktiski uz laiku valdīja kā
Krievijas reģents, taču pēc valsts apvērsuma, kuru vadīja Pētera I
meita Elizabete- Ernsts Johans Bīrons nonāca trimdā Sibīrijā.
9.
• Trimdā hercogs Bīrons pavadīja 20 gadus.• Kurzemes – Zemgales hercogistē šajā laikā iekšējā situācija bija
saspringta, jo muižnieki sadalījās dažādās interešu grupās:
Vieni vēlējās nodot varu Saksijas / Prūsijas pārstāvim
Citi vēlējās saglabāt uzticību trimdā esošajam hercogam
Bija muižnieki, kuri plānoja hercogistes pievienošanu Žečpospoļitai.
10.
• Kad nomira imperatore Elizabete, varu hercogistē atguva arī Bīrons.11. E.J.Bīronu tronī atjaunoja jaunā imperatore Katrīna II un viņas vīrs Pēteris III
12.
• 1795.gadā beidza eksistēt arī apvienota Polijas –Lietuvas valsts –Žečpospoļita un Krievija ,uzpērkot vietējos muižniekus panāca, ka tie
atbalsta pievienošanos Krievijas impērijai.
• Pēdējais hercogs saglabāja titulu, taču 1795.gadā pārdeva hercogisti
Krievijai par 2 000 000 zeltā + 100 000 zelta rubļu ikgadēja
maksājuma.
13. Pēdējā Žečpospoļitas sadalīšana starp Austriju, Prūsiju un Krieviju, nozīmēja arī Kurzemes –Zemgales hercogistes neatkarības
beigas.14.
• Kad hercogiste tika pievienota Krievijai – tā ieguva jaununosaukumu – Kurzemes guberņa.
• Kurzemes un Zemgales muižnieki saglabāja savas privilēģijas un
īpašumus.
15.
• Kurzemes hercogu Bīronu nozīmīgākais ieguldījums :• Greznās Jelgavas un Rundāles pilis.
https://www.youtube.com/watch?v=_jNWbC65x1U&t=264s – Rundāle
Šīs pilis uzceltas hercoga E.J.Bīrona laikā, kad viņam kā imperatores
Annas favorītam faktiski bija pieejami visi Krievijas valsts finansu
līdzekļi.
• 18.gadsimtā celtā Jelgavas ģimnāzija – Academia Petrina.
16. Jelgava – Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta
• Jelgava kā pilsēta pirmo reizi minēta 1265.gadā, kad Livonijas ordenisuzcēla pili Mithow /Mītava
• Mītava – Jelgavas vāciskais nosaukums.
• Lielupe, upe, kuras krastos uzcelta Jelgava, jau kopš viduslaikiem bija
nozīmīgs tirdzniecības ceļš uz Lietuvu.
17.
• Par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgava kļuva1576.gadā.
• 1642.gadā Jelgava tika izvēlēta kā vieta, kur atradās patstāvīgā
hercogu rezidence.
• Muižnieku sapulce landtāgs Jelgavā notika reizi divos gados.
18.
• 17.gs. vidū , hercoga Jēkaba laikā, sākās Jelgavas uzplaukums.• Gan hercoga pils, gan pati pilsēta tika nocietināta.
• Pilsētā dzīvoja apmēram 500 iedzīvotāju, taču ta bija labi nodrošināta
– darbojās vairākas manufaktūras un tipogrāfija.
19. Vecā Jelgava – hercogistes galvaspilsēta
20.
• Jelgavā atradās arī hercoga Jēkaba bibliotēka – vairāk kā 3000grāmatu.
• Sv.Trīsvienības baznīca apvienoja vācu izcelsmes Jelgavas
iedzīvotājus,bet Sv.Annas baznīcā pulcējās latviešu izcelsmes
Jelgavas iedzīvotāji.
• 1629.gadā pie Jelgavas Sv.Annas baznīcas sāka darbu latviešu skola.
21. Sv. Trīsvienības baznīca un Sv.Annas baznīca – vietas, kas pulcēja Jelgavas dažādās tautības
22.
• Georgs Mancelis – Kurzemes galma mācītājs, kurš izdeva pirmovācu- latviešu vārdnīcu un sprediķu grāmatu latviešu valodā.
• Pauls Einhorns, Kurzemes un Zemgales superintendants, baznīcas
augstākā amatpersona – latviešus necienīja, taču uzskatīja, lai
stiprinātu kristietību latviešu vidū, ikvienam jāiepazīst latviešu
dzīvesveids un latviešu valoda.
• Pauls Einhorns uzrakstīja «Historia Lettica» / «Latviešu vēsture»
23. G.Manceļa vārdnīca un P.Einhorna latviešu vēsture
24.
• Hercoga Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs, neinteresējās par hercogistessaimniecību, bet dzīvoja greznu dzīvi.
• Jelgavas pilij hercoga Frīdriha Kazimira laikā bija jākļūst par «Mazo
Versaļu»
• Tika pirkti simtiem zirgu un kariešu ar kristāla logiem.
• Jelgavas pilī tika demonstrēta itāļu opera.
25.
• Hercoga Ernsta Johanna Bīrona laikā tika nojaukta vecā Jelgavas pilsun itāļu arhitekta Rastrelli vadībā tika sākta patreizējās Jelgavas pils
būvniecība.
• Pēc hercoga aicinājuma Jelgavā ieradās Eiropas mākslas centru
pārstāvji – no Parīzes, Romas un Florences, kā arī no Pēterburgasjaunās impērijas galvaspilsētas.
26. Vecā un Jaunā Jelgavas pils
27.
• 18.gs. Jelgavas nozīme pieauga, jo caur pilsētu gāja viens nogalvenajiem satiksmes ceļiem, kas savienoja Krievijas galvaspilsētu ar
Rietumeiropu.
28.
• II pasaules kara laikā Jelgava tika pilnībā nopostīta, taču mūsdienāspilsēta pamazām atgūst seno spožumu.
29. II pasaules karā sagrautā Jelgava
30. Jelgava mūsdienās
31. Hercogs E.J.Bīrons laikabiedru atmiņās
• Angļu diplomāts Finčs «Hercogu mīl, jo viņš darījis labu ļoti daudziemcilvēkiem, ļaunu hercogs darījis maz, un pat no ļaunuma hercogā tikai tik,
cik reizēm pateikts kāds rupjš vārds. … Hercogs netur ļaunu prātu…»
• Sulainis Skangaļu Jēkabs «Hercogs ar visiem bija laipns un draudzīgs, ar
mums runāja mūsu mātes – latviešu valodā …»
• Hercoga biogrāfs F.J.Rīls «Hercogs ir nenogurdināms visos darbos, kurus
viņš uzņēmies, gandrīz ikviens plāns, ko hercogs izplānojis viņam izdodas.
Hercoga runas dāvanas un balss labskanība ir valdzinošas , katru heroga
kustību atdzīvina izcila grācija . Nenoliedzami, ja Bīrons nebūtu valdnieks,
viņam netrūkst neviena no īpašībām, lai kļūtu par perfektu galminieku.»
32.
• Iepazīstoties ar laikabiedru viedokli par hercogu Bīronu – Kā viņamizdevās kļūt par Krievijas impērijas reģentu ? ( Viņam palīdzēja –
raksturs, zināšanas, draugi …?)
• Raksti savu viedokli , kā minimums – 5 teikumi.