Похожие презентации:
Latvija jaunie laiki
1. Latvijas teritorija Jaunajos laikos
2. Livonijas kara norise
Livonijas karu var iedalīt 4 posmos:
1. posms (1558.g. -1561.g.)
2. posms (1561.g. -1566.g.)
3. posms (1569.g. -1575.g.)
4. posms (1575.g. -1583.g.)
3. Livonijas sadalīšana
4. Gotards Ketlers
• 1561. g. Livonijas ordenisbeidza pastāvēt,
padodoties Sigismundam
II Augustam (Polijas
karalim, Lietuvas
lielkņazam).
Pēdējais Livonijas ordeņa
mestrs G. Ketlers kļuva
par Kurzemes – Zemgales
hercogu,
5. Polijas - Lietuvas politika Latvijas teritorijā
• Polijas – Lietuvas kundzība Latvijasteritorijā ilga no 1561. g. – 1772. g.
• Polijas – Lietuvas karaļa Sigismunda
II Augusta varu Rīgas rāte neatzina.
• Pārdaugavas hercogistē pieauga
poļu – lietuviešu muižniecības
ietekme, kas tur bija ieguvusi jaunus
īpašumus.
6. Katolicisms
• Ar Stefana Batorija atbalstu Rīgā tika veiktakontrreformācija, atņemot luterāņiem Jēkaba
baznīcu un Marijas Magdalēnas klosteri.
• Aktīvu izglītības un katolicisma pozīciju
atjaunošanu veica Jezuītu ordenis,
7. Kalendāra nemieri
• 1584. g. Rīgā tika ieviests jaunais Gregora XIIIkalendārs, rezultātā izcēlās nemieri. Luterāņi
protestēja pret katolicisma uzspiešanu,
kalendārs bija tikai iegansts.
• Notika katoļu baznīcu demolēšana un
svētbilžu dedzināšana.
8. Pirma tipogrāfija
• 1588. g. holandietis Nikolauss Mollīns Rīgāatvēra pirmo tipogrāfiju, kur iespieda
grāmatas.
• Aizkraukles mācītājs Georgs
Rēhehūzens sastādīja pirmo latviešu valodas
gramatiku „Viegls un drošs vadonis latviešu
valodā”.
9. Kurzemes un Zemgales hercogiste
• Kurzemes un Zemgales hercogiste (Kurzemeshercogiste) bija autonoma Polijas - Lietuvas
vasaļvalsts no 1561. g. līdz 1795. g.,
kas pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju.
10.
• Līgums Kurzemes – Zemgales hercogistē:• noteica ticības brīvību,
• garantēja vasaļu (muižniecības) līdzšinējās
privilēģijas,
• apstiprināja vācu muižniecības privilēģijas
ieņemt valsts amatus hercogistē.
Hercogu vara nebija liela.
11. Jēkabs Ketlers (1642. – 1682. g.).
• Veidoja pārvaldipēc absolūtās
monarhijas parauga ar
profesionālu ierēdņu
aparātu.
• Bija merkantilisma
piekritējs.
12. Hercoga Jēkaba laiki
• Hercoga Jēkaba laikā tika celti ķieģeļu, kaļķuun dzelzs cepļi. Tika izgatavots stikls,
šaujampulveris, ozolkoka mucas un virves.
• Attīstīta bija kuģubūve. Kuģubūvētavas
atradās Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā. Lielāko daļu
no šiem kuģiem pārdeva.
13. Kurzemes landtāgs
• Kopš 1617. g. Kurzemes landtāgi sanāca reizidivos gados Jelgavā.
• Lielākās hercogistes pilsētas
bija Kuldīga un Ventspils.
• Vēlāk par galvaspilsētām
kļuva Kuldīga un Jelgava.
• Par vienīgo rezidenci kļuva Jelgava.
14. Hercoga Jēkaba laiki
Hercogs centās iegūt kolonijas –• Sv. Andreja salu Gambijas upes grīvā Āfrikā,
• Tobago salu Antiļu salu grupā pie
Dienvidamerikas.
15. Hercoga Jēkaba laiki
• Jēkaba laikā hercogistē bija aptuveni 200 000iedzīvotāji:
• Sociāli augstāko slāni veidoja muižniecība.
• Vislielāko sociālo slāni veidoja zemnieki
16. Kultūra un izglītība
• Kurzemes kultūrā pastāvēja divu kopienusistēma- latviešu un vācu.
• Turīgākie varēja iegūt izglītību Vācijas
universitātē.
• Hercoga Pētera Bīrona laikā Jelgavā tika
izveidota Academia Petrina.
17. Ernests Bīrons
• 1737. g. – 1769g.Ernsts Johans Birons
• Pēc E. J. Bīrona
pasūtījuma itāļu
arhitekts B.Rastrelli
projektēja un cēla
gan Jelgavas,
gan Rundāles pili.
18. Jelgavas pils
19. Rundāles pils
20. Pēteris Bīrons.
• No 1769. g. - PēterisBīrons.
• Viņš valdīja līdz 1795. g.
līdz trešajai Polijas
dalīšanai, un bija
pēdējais Kurzemes Zemgales hercogistes
hercogs.
21. Poļu- zviedrijas karš 1600. – 1629. g.g.
• 1600. g. zviedri iebruka Vidzemē.• 1621. g. zviedru karaspēks ar to karali Gustavu
II Ādolfu priekšgalā ieņēma Rīgu.
• 1629. g. Altmarkā tika noslēgts pamiers.
22. Zviedru laiki
Zviedru laiki• Gustavs II Ādolfs.
• Kārlis X.
23. Zviedru laiki
24. Lielais Ziemeļu karš 1700.-1721.g.g.
• 1700. g. Pētera I radītā valstukoalīcija (savienība, kurā ietilpa Krievija,
Dānija, Polija, Ziemeļvācijas valstiņas –
Brandenburga un Saksija) sāka
uzbrukumu Zviedrijas
valdījumiem Baltijā.
25. Lielais Ziemeļu karš
• 1700. g. kaujā pie Narvas• 1704. g. krievu karaspēks ieņēma Tērbatu,
vēlāk Narvas cietoksni.
• 1705. g. krievu karaspēks devās uz Kurzemes –
Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu.
• 1710.g. krievu karaspēks ieņema Rīgu
26. Polijas dalīšana
• Septiņgadu karš (1756. – 1763. g.).• Krievija, Austrija un Prūsija vienojās par Polijas
sadali. Rezultātā Polijas- Lietuvas valsts tika
sadalīta starp trim lielvalstīm.
• Latgale Krievijas impērijā nonāca 18. gs.
vidū pirmās Polijas dalīšanas rezultātā 1772. g.
1793. g. otrā dalīšana,
• 1795. g. trešā dalīšana.