Ekoloģiskā faktora izmaiņu amplitūda

1. Ekoloģiskā faktora izmaiņu amplitūda

EKOLOĢISKĀ FAKTORA IZMAIŅU AMPLITŪDA
ekoloģiskā faktora izmaiņu apmlitūda ir
vides faktoru kopums, kurā organisms
saglabā dzīvotspēju;
sugas ar mazu ekoloģisko valenci stenobionti (indikatoraugi, aizsargājami,
kultūraugi).
sugas ar lielu ekoloģisko valenci sauc par
eiribiontiem, tie vieglāk piemērojas vides
izmaiņām, tādēļ to izplatības areāls ir
plašāks;

2. STENOBIONTI (indikatorsugas)

STENOBIONTI
(INDIKATORSUGAS)
Organismi ar šauru ekoloģisko
valenci – pielāgojušies noteiktiem
vides apstākļiem

3. INDIKATORSUGAS - stenobionti

INDIKATORSUGAS - STENOBIONTI
Platlapu plaukšķene
Trejkrāsu vijolīte
Aug augsnē, kas satur varu un kobaltu
Aug augsnē, kas satur cinku

4. INDIKATORSUGAS - stenobionti

INDIKATORSUGAS - STENOBIONTI
Parastā smilga
Aug augsnē, kas satur svinu
Daugavas vizbulīte
Aug augsnē, kas satur kalciju

5. INDIKATORSUGAS - stenobionti

INDIKATORSUGAS - STENOBIONTI
Lielā nātre
Mazā skābene
Ar slāpekli bagātu augšņu indikators
Skābu augšņu indikators

6. INDIKATORSUGAS - stenobionti

INDIKATORSUGAS - STENOBIONTI
Ķērpji
Daudzas sugas jutīgas pret gaisa
piesārņojumu
Tabaka
Palielināts ozona daudzums gaisā
izraisa lapu plankumainību

7. INDIKATORSUGAS - stenobionti

INDIKATORSUGAS - STENOBIONTI
Strauta forele
Dzīvo ar skābekli bagātos, aukstos saldūdeņos

8. EIRIBIONTI

Organismi ar lielu ekoloģisko
valenci, labi piemērojas vides
izmaiņām, plašs izplatības areāls

9. EIRIBIONTI

Parastā niedre
Dominējoša suga daudzu ūdenskrātuvju piekrastē un
mitrājos

10. EIRIBIONTI

Parastā priede
Spēj augt gan sausās kāpās, gan
purvos.
Vienlaikus attiecībā pret gaisa
piesārņojumu - stenobionts

11.

Gaisa piesārņojuma (skābie lieti) izraisīta
skuju dzeltēšana un nobiršana parastajai
priedei

12. EIRIBIONTI

Platlapu liepa
Pielāgojas dažādam gaismas daudzumam,
izturīga pret gaisa piesārņojumu – var audzēt pilsētās

13. EIRIBIONTI

Pelēkā žurka
Pielāgojas troksnim,
piesārņojumam, spēj paciest
spēcīgas indes
Vilks
Apdzīvo mežu zonu, tundru,
stepi, spēj dzīvot cilvēku
pārveidotā vidē

14. EIRIBIONTI

Brūnais lācis
Dzīvo dažādos apstākļos no tropiem līdz
Arktikai

15.

Invazīvās sugasstipri eiribionti!

16.

17. 1874.g. no Anglijas Austrālijā ieveda savvaļas trušus

1874.G. NO ANGLIJAS AUSTRĀLIJĀ IEVEDA
SAVVAĻAS TRUŠUS

18. Lai cīnītos ar indīgajām čūskām Kubā un ar žurkām Jamaikā, kas iznīcināja cukurniedru plantācijas, ieveda mangustus

LAI CĪNĪTOS AR INDĪGAJĀM ČŪSKĀM KUBĀ UN AR
ŽURKĀM JAMAIKĀ, KAS IZNĪCINĀJA CUKURNIEDRU
PLANTĀCIJAS, IEVEDA MANGUSTUS

19. Lai cīnītos pret zivju parazītiem, ASV no Ķīnas ieveda melnās karpas

LAI CĪNĪTOS PRET ZIVJU PARAZĪTIEM, ASV NO
ĶĪNAS IEVEDA MELNĀS KARPAS

20. Karpa

KARPA
Piemēram, karpa, ko labprāt pērk Rīgas tirgos
un kas maksā pietiekami lielu naudu, lielākajā
daļā Eiropas valstu netiek lietota pārtikā.
Ziemeļvalstīs saldūdens zivis vispār pārtikā
nelieto.
Dažos Amerikas štatos karpa ir sveša, no
Eiropas iekļuvusī suga, kas tiek iznīcināta visos
iespējamos veidos.

21. Baltijas jūrā- Ķīnas krabis

BALTIJAS JŪRĀ- ĶĪNAS KRABIS

22. Amerikas ūdele izkonkurēja eiropas ūdeli

AMERIKAS ŪDELE IZKONKURĒJA EIROPAS ŪDELI

23. Signālvēži jeb Amerikas vēži

SIGNĀLVĒŽI JEB AMERIKAS VĒŽI
Latvijā tika ievesti 1983. gadā, un tie pakāpeniski
izplatījās gan ezeros, gan upēs.
Tā kā šis "ciemiņš" ir izturīgs pret vēžu mēri un
vienlaikus ir šīs slimības pārnēsātājs, tas pamazām
izspiedis no dzīvesvietas, dažviet pilnībā izkonkurējot
vietējo sugu,

24. Invazīvās dzīvnieku sugas Latvijā

INVAZĪVĀS DZĪVNIEKU SUGAS LATVIJĀ
Usūrijas jenotsuns

25.

Bebrs
70000
60000
skaits
50000
40000
.
30000
20000
10000
0
1860
1880
1900
1920
1940
gads
1960
1980
2000
2020

26. Bīstamākās invazīvās augu sugas Latvijā

BĪSTAMĀKĀS INVAZĪVĀS AUGU SUGAS LATVIJĀ
Sosnovska latvānis

27. Krokainā roze

KROKAINĀ ROZE

28. Kanādas zeltgalvīte (zeltslotiņa)

KANĀDAS ZELTGALVĪTE (ZELTSLOTIŅA)