Dzīvnieku elpošanas orgānu daudzveidība

1. Dzīvnieku elpošanas orgānu daudzveidība

Uzzināsi, kādi ir dažādu sistemātisko grupu dzīvnieku elpošanas orgāni
un kā tie darbojas.
Soma.lv

2. j.v.

• atmosfēras gaiss - атмосферный воздух
• ūdenī esošais gaiss - воздух в воде
• Plaušas - Легкие
• Žaunas - Жабры
• Gaisa maisi – воздушные мешки
• trahejas - трахеи

3. Vairumam organismu elpošana ir neiztrūkstoša dzīvības pazīme. Dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem un augiem, lai iegūtu enerģiju,

elpošanas procesā
ir jāuzņem skābeklis un jāatbrīvojas no ogļskābās gāzes. Noskaidrosim, kādi pielāgojumi nodrošina uz sauszemes, gaisā, ūdenī, augsnē un citos
organismos dzīvojošo dzīvnieku elpošanu!

4.

Dzīvnieks
Elpošanas veids
Slieka – дождевой червяк
ķermeņa virsma (через поверхность тела)
Zivis (un ūdenī dzīvojošie dzīvnieki)
žaunas
Kukaiņi
trahejas (elpatveres) - Трахеи (дыхальца)
Kaķis (un uz sauszemes dzīvojošie dzīvnieki)plaušas

5. Elpošana ar plaušām

Zīdītājiem ir sarežģīta elpošanas sistēma. Neatkarīgi no dzīves vides, tie elpošanai izmanto tikai atmosfēras gaisu.
Arī ūdenī dzīvojošie delfīni un vaļi elpo atmosfēras gaisu. Ja šie zīdītāji nespētu uznirt virs ūdens, lai ieelpotu, viņi
noslīktu. Kurmis, kas dzīvi pavada augsnē, lai varētu elpot, rok vēdināšanas alas ar izeju zemes virspusē.
Zīdītājiem elpošanas ceļš sākas ar deguna dobumu un tā ārējām atverēm — nāsīm. Izplūstot cauri deguna dobumam, gaiss
sasilst, attīrās un samitrinās. Deguna dobumā atrodas arī ožas jutīgas šūnas, tāpēc dzīvnieki spēj uztvert smaržas. Tālāk gaiss
nonāk rīklē un balsenē, kur atrodas balss saites, kas piedalās skaņu veidošanā. Skaņai ir būtiska nozīme emociju izpaušanā.
Dzīvnieku elpošanas orgāni ir pielāgoti noteiktam dzīvesveidam un dzīves videi.

6. Diskusija Aplūkojiet attēlus un atbildiet uz jautājumu! Kā elpošanas orgānu sistēma tiek izmantota, lai paustu emocijas?

7. Elpošanas ceļa nākamais posms ir elpvads, kas plaušās sadalās divos bronhos, kuri sazarojas un veido daudzas sīkas caurulītes —

Elpošanas ceļa nākamais posms ir elpvads, kas plaušās sadalās divos bronhos, kuri
sazarojas un veido daudzas sīkas caurulītes — bronhiolas. Katra no tām beidzas ar
alveolu. Alveolu plaušās ir daudz, un to kopējā virsma ir ļoti liela. Šāda plaušu uzbūve
nodrošina efektīvu gāzu maiņu.

8. Putnu elpošanas sistēma atbilst to aktīvajam dzīvesveidam, kas saistīts ar lielu skābekļa patēriņu lidošanas laikā. Elpošanas

sistēma sastāv no elpceļiem un plaušām.
Gaisa ceļš sākas ar nāsīm, caur kurām tas nonāk deguna dobumā un tālāk ieplūst mutes dobumā. Mutes dobumā atveras
balsene, kurā ir divas daļas. Vienā no tām atrodas balss saites. Gaisam plūstot cauri balsenei, putni veido skaņas. Tālāk gaiss
nokļūst elpvadā, kurš sadalās divos bronhos, un pēc tam plaušās. Plaušas ir saistītas ar gaisamaisiem, kas ir
tikai putniem specifiski veidojumi. Tie ir plāni, elastīgi bronhu gļotādas izaugumi, kas aizņem lielu daļu ķermeņa dobuma,
atrodas arī starp muskuļiem, zem ādas un pat kaulu iedobumos. Gaisamaisi darbojas tā, ka ar skābekli bagātais
gaiss cauri plaušām plūst divreiz — gan ieelpā, gan arī izelpā.
Pateicoties gaisamaisiem, ieelpotais gaiss putniem tiek
izmantots ļoti ekonomiski. To sauc par divkāršo elpošanu.
Intensīvu kustību laikā putniem pieaug elpošanas biežums.
Gaisamaisi kalpo arī kā gaisa rezerve, ko putns var izmantot,
ja tas īsā laikā patērē daudz enerģijas, piemēram, garas
dziesmas laikā, vai plēsīgie putni, uzbrūkot laupījumam.
Gaisamaisi noder arī kā atbalsts izplestiem spārniem un
kā siltumizolācijas slānis aukstā laikā.

9. Rāpuļu un abinieku organisms nespēj aktīvi regulēt ķermeņa temperatūru. Ķermeņa temperatūra un vielmaiņas ātrums atkarīgs no

apkārtējās vides temperatūras. Tādēļ tos sauc par
aukstasiņu dzīvniekiem. Rāpuļiem un abiniekiem plaušas ir vienkāršākas, ar mazāku virsmu gāzu
apmaiņai.
Taču dažām ķirzaku un čūsku sugām ir elpošanas
papildorgāni līdzīgi kā putniem gaisamaisi. Tie
nepilda elpošanas funkcijas, bet kalpo par gaisa
rezervi, lēni rijot lielu upuri, nirstot vai radot
skaņas efektus.

10. Abiniekiem atšķirībā ir 3 elpošanas veidi: ar plaušām, caur ādu un ar žaunām — kurkuļiem. Pieauguši abinieki elpo divējādi — ar

Abiniekiem atšķirībā ir 3 elpošanas veidi: ar plaušām, caur ādu un ar žaunām — kurkuļiem.
Pieauguši abinieki elpo divējādi — ar plaušām un ādu. Abiniekiem ir pāra plaušas, kas salīdzinājumā ar ķirzaku
plaušām ir vienkāršākas, ar mazāku krokoto iekšējo virsmu, līdz ar to arī lēnāku gāzu maiņu. Abiniekiem gāzu
maiņa notiek arī caur ādu, jo tā ir pietiekoši caurlaidīga.
Uz sauszemes abinieki elpo ar plaušām, bet zem ūdens — ar ādu, kurkuļi - ?

11.

12. Arī daļai bezmugurkaulnieku ir plaušas, piemēram, uz sauszemes dzīvojošajam gliemezim ir viena uzbūves ziņā vienkārša plauša.

Ir arī tādas ūdens gliemežu sugas, piemēram, dīķgliemeži un ūdensspolītes, kas periodiski paceļas
līdz ūdens virsmai, lai ar plaušu ieelpotu gaisu, bet pēc tam nogrimst, lai kādu laiku spētu baroties ar ūdensaugiem.

13. Zirnekļi ir galvenokārt uz sauszemes mītoši posmkāji, kas elpo ar plaušām. Tikai daži no tiem dzīvo ūdenī, taču elpo atmosfēras

skābekli.
Seklos, stipri aizaugušos ūdeņos sastopams
ūdenszirneklis. Tā ķermenis ūdenī izskatās sudrabots, jo
zirnekli apņem gaisa burbulīši, kas turas starp matiņiem,
ar kuriem blīvi noklāts zirnekļa ķermenis. Ūdenszirnekļa
zvanveida zemūdens mītne ir veidota no tīmekļa
pavedieniem, tā ir vērsta ar vaļējo galu uz leju, lai tajā
saglabātos gaiss un neieplūstu ūdens. Skābekļa krājumus,
kas nepieciešami elpošanai, zirneklis papildina, uznirstot
un ienesot mītnē gaisa burbulīšus, kas pieķeras pie
ķermeņa.
Ūdenszirneklis saglabā gaisu no tīmekļa veidotā kupolā.

14. Elpošana ar žaunām

Žaunas ir elpošanas orgāns, kas nodrošina skābekļa uzņemšanu no ūdens.
Zivis elpo ar žaunām. Tās uzņem ūdeni, kurš no mutes dobuma nonāk žaunās. Uz žaunu
lokiem ir žaunu lapiņas, kuras caurauž sīki asinsvadi — kapilāri. Tajos notiek gāzu
maiņa — no ūdens asinīs pāriet skābeklis, bet no asinīm ūdenī — ogļskābā gāze.
Skābekļa daudzums ūdenī ietekmē zivju dzīvotspēju. Ilgstoša uzturēšanās ūdenī, kurā ir maz skābekļa, var izraisīt zivju bojāeju.
Strauji tekošās upēs mīt foreles, laši un akmeņgrauži, jo ir skābekļa prasīgas zivis, bet līņi, karpas vai karūsas spēj izturēt zemu
skābekļa saturu, tāpēc dzīvo stāvošos ūdeņos — dīķos, ezeros. Skābekļa deficīts ūdenī var rasties piesārņojuma rezultātā vai
ziemā ilgstoši aizsalušās ūdenstilpēs.

15. Varžu mazuļi (kurkuļi) elpo līdzīgi zivīm. Tie attīstās ūdenī un elpo ar žaunām. Taču augot mazulis gatavojas dzīvei uz

sauszemes, tāpēc žaunas tam reducējas un attīstās plaušas.
Abinieku mazuļi dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām.

16. Vēžiem un gliemenēm ir žaunas.

Gliemeņu elpošanas sistēma.

17. Daudziem sīkiem vēžveidīgajiem īpašu elpošanas orgānu nav — tie elpo caur ķermeņa virsmu. Citi vēži elpo ar žaunām. Tās atrodas

Daudziem sīkiem vēžveidīgajiem īpašu elpošanas orgānu nav — tie elpo caur ķermeņa virsmu. Citi
vēži elpo ar žaunām. Tās atrodas īpašā žaunu dobumā zem galvas vairoga sānmalām. Ir vēži, kam
žaunas veido īpašus izaugumus pie kājām.

18. Elpošana ar trahejām - sīki sazarotu caurulīšu sistēmu, pa kuru plūst gaiss.

• Ar trahejām elpo vairums sauszemes posmkāju. Ar trahejām elpo
kukaiņi, daļa zirnekļveidīgo, daudzkāji.
• Kukaiņi elpo tikai caur vēderu, jo katra posma abās pusēs atrodas
elpatveres, pa kurām ieplūst gaiss.
Kukaiņu elpošanas sistēma.

19. Elpošana caur ādu

Āda nav specializēts elpošanas orgāns, taču ir dzīvnieki, kuriem tā ir pietiekoši labi apasiņota, lai caur to notiktu gāzu maiņa. Caur ādu spēj elpot daudzi tārpi, arī abinieki, piemēram vardes.
Pateicoties šim pielāgojumam, tās ilgu laiku spēj pavadīt ienirušas ūdenī.
• Sliekas ir tārpi, kas elpo tikai caur ādu, bet, lai nodrošinātu gāzu maiņu, ādai jābūt mitrai. Ilgstoši uzturoties sausumā, sliekas iet bojā. Naktīs, kad gaiss ir mitrs, tās
izlien virs zemes “paelpot”. Sliekas nespēj ilgstoši elpot ūdenī, tāpēc pēc spēcīga lietus, kas aizpildījis visas ejas, tās meklē patvērumu augsnes virspusē, lai nenoslīktu.

20.

21. Atzīmē atbilstošo attēlu! Kuram dzīvniekam ir cilvēkam līdzīga plaušu uzbūve?

22. Atzīmē pareizās atbildes! Putnu elpošanas sistēma atbilst to aktīvajam dzīvesveidam, kas saistīts ar lielu skābekļa patēriņu

lidošanas laikā. Kādas
uzbūves īpatnības par to liecina?
a) Ir gaisamaisi, tāpēc ar skābekli bagātais gaiss cauri
plaušām plūst divreiz — gan ieelpā, gan izelpā.
Gaisamaisi papildina skābekļa rezerves, tāpēc šādu elpošanu
sauc par divējādo elpošanu.
b) Putnu plaušas ir vienkāršākas nekā zīdītāju plaušas — ar
mazu virsmu gāzu apmaiņai. Ieelpotais gaiss putniem tiek
izmantots ļoti ekonomiski, to sauc par divkāršo elpošanu.
c) Gaisamaisi kalpo arī kā gaisa rezerve, ko putns var
izmantot, ja tas īsā laikā patērē daudz enerģijas.

23. Atzīmē pareizās atbildes! Kādēļ dīķgliemezis periodiski paceļas līdz ūdens virsmai, lai gan pārtiek no ūdens augiem?

a) Lai ar plaušām uzņemtu skābekli no ūdens.
b) Lai ar žaunām uzņemtu skābekli no gaisa.
c) Dīķgliemezis elpo ar plaušu, tādēļ periodiski
paceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu gaisu.
d) Dīķgliemezim nepieciešamas gaisa rezerves,
lai tas kādu laiku varētu uzturēties zem
ūdens un baroties.

24. Atzīmē pareizo atbildi! Attēlā parādīts zivs elpošanas princips. Izvērtē, kurš apgalvojums ir pareizs!

a) Elpojot zivs uzņem ūdeni, kurš ir bagāts ar skābekli (A), bet
izdala ūdeni, kurā ir daudz ogļskābās gāzes (B).
b) Zivs uzņem ūdeni (A), kurš no mutes dobuma nonāk
kapilāros. No ūdens asinīs pāriet skābeklis, bet no asinīm ūdenī
(B) — ogļskābā gāze.
c) Zivis elpo ar žaunām. Tās uzņem ūdeni (A), kurā ogļskābās
gāzes koncentrācija ir lielāka nekā caur žaunām izplūdušajā
ūdenī (B).

25.

Pasaki atbildi!
Bitēm elpošanas orgānu atveres
atrodas katrā ķermeņa posmā.
Kā sauc bites elpošanas
orgānus?

26. Izmanto attēlu izvēlni! Ieraksti atbildi! Kā sauc elpošanas orgānus, kas raksturīgi attēlos redzamajiem ūdens dzīvniekiem?

27. Atzīmē pareizās atbildes! Kādas funkcijas nodrošina dzīvnieku elpošanas sistēma?

a) enerģijas ražošanu šūnās
b) skābekļa izelpošanu
c) ieelpotā gaisa attīrīšanu
d) ogļskābās gāzes uzņemšanu
e) skaņas veidošanu
f) gāzu maiņu, iesaistot asinsriti

28. Atzīmē pareizo atbildi! Kuras zivis dzīvo strauji tekošos ūdeņos, jo tām nepieciešams ar skābekli bagāts ūdens?

a)karpas
b)līņi
c)foreles
d)karūsas

29. Atzīmē pareizās atbildes! Kuri dzīvnieki spēj elpot caur ādu, jo tā ir pietiekoši labi apasiņota, lai caur to notiktu gāzu

Atzīmē pareizās atbildes! Kuri dzīvnieki spēj elpot caur ādu, jo
tā ir pietiekoši labi apasiņota, lai caur to notiktu gāzu maiņa?

30. Atzīmē pareizo atbildi! Kāpēc pēc lietavām sliekas lien virs zemes, lai gan tās var apdraudēt ienaidnieki, piemēram, putni?

a) Sliekas elpo ar plaušām, tāpēc, ja ūdens ir aizpildījis visas pazemes ejas, tās meklē
patvērumu augsnes virspusē, lai nenoslīktu.
b) Elpojot sliekas ar trahejām, kas caurauž visu ķermeni, uzņem skābekli no gaisa,
tāpēc ūdenī var noslīkt.
c) Sliekas elpo caur ādu un uzņem gaisa skābekli, tāpēc var noslīkt, ja augsne
piesūcas ar ūdeni un tajā trūkst gaisa.
1xTārpiem nav specializētu elpošanas orgānu — plaušu.

31.

Pasaki ciparu!
• Cik elpošanas veidi ir abiniekiem?