Vides komunikācija. Sadarbības princips

1. Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 4. nodaļa, 1.daļa Vides izglītība

Apmācību modulis 3
Vides komunikācija: sadarbības
princips
4. nodaļa, 1.daļa
Vides izglītība
Ērika Lagzdiņa
LU, EVF, Vides pārvaldības
katedra
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

2. Saturs

1. Vides izglītības pārvaldība
– Vides izglītības jēdziens
– Vides izglītības vēsturiskās attīstības svarīgākie posmi un
koncepti pasaulē, Eiropā un Latvijā
– Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi
– Vides izglītības pārvaldības instrumenti
– Vides izglītību nodrošinošā infrastruktūra un institucionāla
sistēma
2. Vides izglītības saturs
– Vides izglītības metodiskie aspekti
– Vides izglītības saturs, formas un līdzekļi
– SVID analīze: Vides izglītības stiprās un vājās vietas, iespējas
3. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas
– Vides izglītības piemēri dažādās mērķa grupās
– Vides komunikācija atkritumu saimniecības uzņēmumos:
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piemērs
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

3. Vides izglītības pārvaldība

COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

4. Kas ir vides izglītība ?

Kas ir vides izglītība ?
• Vides izglītības (VIz) jēdziens sabiedrībā ir veidojies ilgstošā
laika periodā. Vārdu salikums „ vide” un „ izglītība” literatūrā
ienāk 1960-jos gados, jēdziena evolūciju ietekmē virknes 18.un
19.gadsimta domātāju, rakstnieku un izglītotāju, kā Gēte, Russo,
Humbolts. Montessori u.c., darbi.
• Vides izglītībai teorijā nav vienotas definīcijas, tās būtību var
izprast, iepazīstoties ar VIz mērķiem, uzdevumiem un
pamatprincipiem
• LR Vides aizsardzības likums (2006)
• vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas
un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas
vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes
un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija
pamatotu lēmumu pieņemšanai ;
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

5. Jēdziens “vides izglītība”

Jēdziens “vides izglītība”
• Vides izglītībai nav vienotas definīcijas, tās
būtību var izprast, iepazīstoties ar Vides
izglītības mērķiem, uzdevumiem un
pamatprincipiem
• 1970.g. (IUCN/UNECSO, Parīze)
– Vides izglītības ir process, kurā tiek apzinātas vērtības un
noskaidroti priekšstati, lai attīstītu prasmes un attieksmes,
kuras nepieciešamas, lai izprastu un novērtētu savstarpējo
saistību starp cilvēku, viņa kultūru un biofizikālo apkārtni.
– Vides izglītība ietver arī lēmumu pieņemšanas praksi un
pašformulētu uzvedības kodeksu par jautājumiem, kas saistīti
ar vides kvalitāti
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

6. Kāpēc vajadzīga vides izglītība ? “Vides apziņas/rīcības” modelis

Kāpēc vajadzīga vides izglītība ?
“Vides apziņas/rīcības” modelis
Zināšanas
Vērtības, attieksmes
Motivācija un interese, pārdzīvojums
Uzvedība/rīcība
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

7. Pasaules dabas aizsardzības biedrība (IUCN)

Pasaules dabas aizsardzības biedrība (IUCN)
Jau 1965.g. IUCN
aicinājums „ īstenot
vides
izglītību skolās,
augstākajā
izglītībā un
profesionālajā
apmācībā”
http://www.iucn.org/
http://www.iucn.org/a
bout/union/commission
s/cec
/
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

8. IUCN/UNESCO Biosfēras konference, Parīze 1970.g.

IUCN/UNESCO Biosfēras konference, Parīze 
1970.g.
• Vides izglītības ir process, kurā tiek apzinātas
vērtības un noskaidroti priekšstati,
– lai attīstītu prasmes un attieksmes, kuras nepieciešamas,
– lai izprastu un novērtētu savstarpējo saistību starp cilvēku,
viņa kultūru un biofizikālo apkārtni.
• Vide izglītība ietver arī lēmumu pieņemšanas
praksi un pašformulētu uzvedības kodeksu par
jautājumiem, kas saistīti ar vides kvalitāti.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

9. 1. Starpvaldību konference par Vides izglītību, Tbilisi, Gruzija 1977.g.

1. Starpvaldību konference par Vides 
izglītību, Tbilisi, Gruzija  1977.g.
• Sniedz Rekomendācijas Vides izglītības
izmantošanai formālajā un neformālajā izglītībā,
• uzsver sekojošus Vides izglītības principus :
–
–
–
–
–
Vides izglītība visas dzīves garumā,
rosina līdzdalību mācīšanās pieredzē,
pielieto daudzveidīgas mācīšanās tehnikas ,
veicina kritisko domāšanu, problēmu risināšanas prasmes,
aicina definēt vērtības un attīstīt vides ētiku
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

10. Eiropas Kopienas Ministru Padome, 1988. Eiropas vides gads

Eiropas Kopienas Ministru Padome, 1988. 
Eiropas vides gads 
• Rezolūcija uzsvēra, ka Vides izglītībai jākļūst par
ikviena Eiropas pilsoņa audzināšanas integrālu
un būtisku sastāvdaļu.
• Vides izglītības uzdevums ir:
– Veicināt sabiedrības apziņu par parādībā (vides) jomā, par
iespējamiem risinājumiem, lai veidotu pamatu pilnībā
informētai un aktīvai indivīda līdzdalībai vides aizsardzībā un
saprātīgai un racionālai dabas resursu izmantošanai.
– Vide izglītības uzdevumu sasniegšanā svarīgi principi ir:
• Vide ir cilvēces kopīgs mantojums
• Vides aizsardzība ir kopējs pienākums
• Katram indivīdam veidā, kā tas to var, caur savu uzvedību, īpaši kā
patērētājam, jādod ieguldījums vides aizsardzībā.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

11. ANO Konference Vide un attīstība, Brazīlija Riodežaneiro, 1992. (Rio konference)

ANO Konference Vide un attīstība, Brazīlija 
Riodežaneiro, 1992. (Rio konference)
• Agenda 21 (Dienaskārtība 21. gadsimtam)
dokuments uzsver Vides izglītības nozīmi:
• „valdībām 3 gadu laikā jācenšas atjaunot un
sagatavot stratēģijas, kuras vērstas uz vides un
attīstības integrēšanu izglītībā visos līmeņos”
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

12. Baltijas jūras reģiona izglītības ministru konference, Stokholma , 2000 (Baltic 21E)

Baltijas jūras reģiona izglītības ministru 
konference, Stokholma , 2000 (Baltic 21E)
• Izvirza Izglītību ilgtspējīgais attīstībai par būtisku
Ilgtspējīgas attīstības rīcības programmas sektoru
Baltijas jūras reģiona valstīs un nosaka Izglītības
ilgtspējīgai attīstībai mērķus 3 līmeņos:
– skolām: skolēnam jāiegūst vērtības, zināšanas un prasmes, lai
būtu aktīvs, demokrātisks un atbildīgs pilsonis, lai iesaistītos
lēmumu pieņemšanā ne tikai par savu dzīvi, bet arī sabiedrībā
kopumā, lokālā un globālā līmenī, lai veidotu ilgtspējīgu
sabiedrību
– augstskolām: jāiegūst zināšanas un kompetences, kas ir
svarīgas izvēlētajai nākotnes profesijai un lomai kā lēmumu
pieņēmējam Augsskolām ir būtiska loma zināšanu un rīcības
kompetences izplatīšanai visos līmeņos, attiecībā uz visām
sabiedrības grupām
– neformālai izglītībai: jādod kompetence pieņemt lēmumus par
savu dzīvi, apzinoties Ilgtspējīgas attīstības aspektus, tos
mācoties un piedaloties visas sabiedrības attīstība.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

13. ANO Ilgtspējīgas attīstības konference, Johannesburgas Rīcības plāns, 2002

ANO Ilgtspējīgas attīstības konference, 
Johannesburgas Rīcības plāns, 2002
• Rīcības plāns ne tikai izceļ izglītības kopumā
būtisko lomu Ilgtspējīgas attīstības mērķu
sasniegšanā, bet definē izglītības lomu,
piemēram,
– ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļu nomaiņas
veicināšanā,
– attiecībā uz enerģiju ilgtspējīgai attīstībai;
– ekotūrisma veicināšanā un
– vides, dabas resursu un kultūras mantojuma aizsardzībā,
– ūdens lietošanas jomā u.c.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

14. ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (2001., 2006.)

ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas
(2001.,  2006.)
• sadaļās „Izglītība un apmācība” un
• “Pētniecība un attīstība”
• izglītība minēta kā priekšnoteikums, lai veicinātu
izmaiņas uzvedībā un sniegtu pamatiemaņas, kas
nepieciešamas, lai sasniegtu ilgtspēju.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

15. Vides izglītības vēsturiskās attīstības tendences

Vides izglītības vēsturiskās attīstības 
tendences
• Sākotnēji Vides izglītībā raksturīga bija mācīšanas izteiktā
dabaszinātniskā pieeja.
1970. gadi svarīgas bija mācību metodes, kur dominēja personiskās
pieredzes, piedzīvojuma radīšanas, lauka studijas.
• Publikācijas un zinātniskie darbi Lielbritānijā definē trīs vides izglītības
komponentes „izglītība vidē, par vidi un videi”, kas ir savstarpēji
saistītas un papildina cita citu. Šāda struktūra Lielbritānijas skolu
sistēmā tika formalizēta jau 1972.gadā.
1980. gadi gadi ienesa globālās izglītības, attīstības un vērtību izglītību
aspektus.
• Vides izglītība citu starpā tiek saistīta arī ar ētikas un kultūras
aspektiem, paralēli dabaszinātniskajai pieejai pastiprinot sociālo
disciplīnu lomu un savstarpējo integrāciju.
1990. gadi ir raksturīgi ar problēmu risināšanu, iedrošināšanu, līdzdalību,
partnerības veidošanu, ar lēmumu pieņemšanu kopienā
2000. gadu sākumā Vildes izglītība pāraug Izglītībā ilgstpējīgai attīstībai
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

16. Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi (daži raksturojumam)

Vides izglītības attīstību ietekmējošie 
procesi (daži raksturojumam) 
• Starptautiskie
– 1965.g. IUCN aicinājums „ īstenot vides izglītību skolās,
augstākajā izglītībā un profesionālajā apmācībā”
– 1992.g, Rio Konference: „valdībām .. jācenšas .. sagatavot
stratēģijas, kas vērstas uz vides un attīstības integrēšanu
izglītībā visos līmeņos”
– ANO dekāde „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (IIA)” 2005.2014., dekādes mērķos un uzdevumos, citu starpā iekļauti
jautājumi par IIA visu līmeņu formālās, neformālās un interešu
izglītības mācību saturā un nodrošināt izglītotājus ar pilnu
metodisko vadību.
– ANO EEK Vides un izglītības ministru augsta līmeņa sanāksme,
Viļņā: Izglītība ilgtspējīgai attīstībai attīstās kā plašs, vispārīgs
jēdziens, tas paplašina jēdzienu Vides izglītība. Vides
izglītībai jābūt izstrādātai un papildinātai ar citām
izglītības jomām, īstenojot integrētu pieeju izglītībai
ilgtspējīgai attīstībai.
• Prasa valstīm nodrošināt, lai politikā, reglamentējošajās un darbības
pamatnostādnēs tiktu atbalstīta Izglītība ilgtspējīgai attīstībai.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

17. Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi (daži raksturojumam)

Vides izglītības attīstību ietekmējošie 
procesi (daži raksturojumam) 
• Reģionālie
– ES, 1988. Vides izglītības uzdevums ir sniegt katram
cilvēkam iespējas iegūt zināšanas, vērtības , attieksmes un
prasmes, kas nepieciešamas, lai aizsargātu un uzlabotu vidi
– ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (2001., 2006. ) sadaļās
„Izglītība un apmācība” un “Pētniecība un attīstība” izglītība
minēta kā priekšnoteikums, lai veicinātu izmaiņas uzvedībā
un sniegtu pamatiemaņas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu
ilgtspēju.
– Baltijas valstu izglītības ministru Hagas deklarācija (2000),
uzsver, ka izglītības ilgtspējīgai attīstībai darbs jāorganizē
visos līmeņos:
1. pirmskolas un vispārizglītojošais līmenis, arī sākotnējā
profesionālā un pieaugušo formālā izglītība;
2. augstākā izglītība;
3. neformālā (pamatā pieaugušo izglītība).
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

18. Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi

Vides izglītības attīstību ietekmējošie 
procesi
Nacionālie
• Vides izglītība Latvijā kā jēdziens ienāk 1990-to gadu sākumā
caur neformālās izglītības aktivitātēm:
– Vides izglītības koncepcija Latvijas vispārizglītojošajai skolai
– Vadlīnijas vides izglītībai pamatskolā (1996.)
– „izglītība vidē, par vidi un videi”
• Vienota metodiska pieejai vides mācīšanai jeb interpretācijai
dabā- vides gidu tīkls (VITILA)
• 2006.gadā tika izstrādāts konceptuāli jauns valsts standarts
pamatizglītībā un jauni mācību priekšmetu standarti
• 2008.gadā līdzīgs normatīvs tika izstrādāts vidējās izglītības
sistēmā.
– Jaunie standarti integrē tās prasības, kas izteiktas ANO Izglītības
ilgtspējīgai attīstībai dokumentos un Baltijas jūras reģiona Baltic21E
procesa dokumentā.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

19. Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi

Vides izglītības attīstību ietekmējošie 
procesi
Nacionālie
• Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka lekciju kurss
„Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu visu
studiju programmu obligātajā daļā, bet visu augstskolu un
koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss
par ilgtspējīgu attīstību
• Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai
koordinēšanai no 2004.gada darbojas Vides izglītības un
zinātnes padome
• Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un
UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība
ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

20. Rīcībpolitikas (policy) instrumenti

Rīcībpolitikas (policy) instrumenti 
• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
2030.gadam (2010):
– vīzija „Latvijā būs sabiedrība, kas patērē atbildīgi, ir radoša, atvērta, gatava
sadarboties .. Latvijā būs izteikti „zaļa”, inovatīva, uz radošiem ..
uzņēmumiem balstīta...”
• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
(2006)
– Vides izglītības veicināšanai paredz palielināt budžeta vietu skaitu
dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un vides zinātnēs augstākās izglītības
iestādēs un nodrošināt .. dabaszinātņu kabinetus ar modernu aprīkojumu
• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes
2006. – 2013.gadam (2006)
– politikas virsmērķis ir veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot
dzīves kvalitāti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
sniegtās iespējas.
– Cilvēka dzīves kvalitāte ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti, ..
nozīme ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai…
sabiedrības informēšanā par vides jautājumiem un līdzdalības veicināšanā
vides problēmu risināšanā.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

21. Politikas instrumenti: Vides sektoru stratēģijas (piemēri)

Politikas instrumenti: Vides sektoru 
stratēģijas (piemēri)
• Bioloģiskās daudzveidības nacionālās
programma (2000)
– stratēģiskie mērķu sasniegšanā nozīme ir vides vērtību izpratnei,
sadarbībai un vides apziņai.
– vienotas dabas aizsardzības komunikācijas stratēģijas trūkums ir
liela problēma
• Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.2012.gadam (2005)
− uzsvērta nepieciešamība informēt patērētājus un uzņēmējus.
− plāns nemin VIz kā obligātu instrumentu vides pārvaldībai
− VIz ir plašāk atrunāta reģionālajos plānos, kur paredzētas
programmas darbam ar sabiedrību
• Citas rīcības programmas
– rīcību ieviešanā būtiska ir indivīda apziņa un loma, jo normatīvais
regulējums vien nevar rezultātu nodrošināt.
– komunikācijai kā vides pārvaldības instrumentam ir maznozīmīga
loma, koncentrējoties lielākoties uz infrastruktūras attīstību un uz
investīcijām.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

22. Likumdošana un koordinējošie institucionālie instrumenti

Likumdošana un koordinējošie 
institucionālie instrumenti
• Vides izglītību pieprasa likums – tā ir unikāla
situācija valstu praksē
– Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka
– lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu
visu studiju programmu obligātajā daļā,
– bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās
jāiekļauj kurss par ilgtspējīgu attīstību
• Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai
no 2004. gada darbojas Vides izglītības un zinātnes padome
• Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un
UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība
ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

23. Tiesiskie instrumenti: vides sektora piemērs

Tiesiskie instrumenti: vides sektora 
piemērs
VK
sektors
Likums
Norma
Vides
informāci
ja
Ūdens
apsaimniekošan
as likums (2002)
Ūdens Lietotājam ir tiesības saņemt informāciju par
ūdensobjektiem noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem,
apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas
izstrādi
Vides
izglītība
un
zinātne
Sugu un biotopu
likums (2000.)
vides institūciju pienākumi: veicina izglītošanu un
informācijas pieejamību par nepieciešamību aizsargāt
savvaļas faunu un floru, saglabāt biotopus, sugas un to
dzīvotnes
IZM veicina .. nepieciešamos pētījumus un zinātnisko
darbu izstrādi
Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu
koordinācijai izveido konsultatīvo padomi, kurā iekļauj
valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko
organizāciju pārstāvjus
LVĢMA nodrošina sabiedrības līdzdalību
apsaimniekošanas plānu, arī plūdu riska pārvaldības
plānu, un pasākumu programmu sagatavošanā un
atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un
programmām attiecīgās pašvaldības
Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
2011
pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par
Sabiedrīb
as
līdzdalība
Ūdens
apsaimniekošan
as likums (2002)
ĢMO aprites
likums (2007)
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
Ērika Lagzdiņa

24. Plānošanas instrumenti

Plānošanas instrumenti
• Plāni izpaužas kā organizācijas darbības
stratēģijas, sektoru stratēģijas, attīstības un
teritorijas plānojuma dokumenti u.c.
• Vides izglītības jautājumi plānošanas
(programmēšanas ) līmenī ir vāji praktizēti gan
nacionālajā, gan vietējā līmenī
• Piemēri ir mērķa grupu organizāciju stratēģijās:
– Skolas vides politika (Ekoskolas)
– Uzņēmuma vides politika (LVM, ZAAO u.c.)
• Vides politikas plāni pašvaldībās
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

25. Ekonomiskie un finanšu instrumenti Vides izglītībai

Ekonomiskie un finanšu instrumenti Vides 
izglītībai
Formālās un neformālās Vides izglītības finansēšanas mehānismi
savstarpēji integrējas
Dabas resursu nodoklis :
– publiskā budžeta instruments
– ekonomiskais instruments uzņēmējiem, kas apsaimnieko ar DRN
apliktas preces, produktus (iepakojums, EEA)
Grantu programmas
– Vides aizsardzības fonda (LVAF) grantu programmas • Individuāli projekti http://www.lvafa.gov.lv/
• Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā
http://www.videsfonds.lv/lv/
• ES ESF un starptautiskie finanšu resursi (GEF), EEZ un Norvēģu
grantu programmas
– Pašvaldību budžets, lielākajās pilsētās tas ietver arī Vides
aizsardzības fondus
Neformālā un interešu izglītībā finansējumu papildus nodrošina uzņēmēji
Būtiski ir arī ES ESF un starptautiskie finanšu resursi (GEF)
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

26. Komunikācijas instrumenti

Komunikācijas instrumenti
• Vides izglītības veicināšanai ir svarīgi citi
komunikācijas instrumenti (informācija,
līdzdalība, videi draudzīgas rīcības, sadarbība)
• Vides izglītība formālā sektorā lielā mērā balstās
uz pieredzi, kas tiek saņemta caur citām VK
komponetēm
• Sadarbībai starp dažādām mērķa grupām, kas
iesaistītas Vides izglītības un vienkārši ir
ieinteresētas vides jautājumu risināšanā ir
nozīmīga loma Vides izglītības mērķu )
realizācijā:
– Starpsektoru sadarbības piemērs Vides zinātnes un izglītības
padome
– Vides konsultatīvās padomes pie VIDM, LVAF, pašvaldībās
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

27. Vides izglītība vides komunikācijas pārvaldības procesu kontekstā

Vides izglītība vides komunikācijas 
pārvaldības procesu kontekstā
• Vides komunikācija tiek skatīta kā daudzpusējs
informācijas apmaiņas un sadarbības
veicināšanas process, kurš ietver un balstās uz
četrām komplementārām komunikācijas aprites cikla
komponentēm jeb instrumentiem:
• vides informācija un
• vides (sabiedrības) izglītība,
• vides (sabiedrības) līdzdalība/sadarbība un
• vides (draudzīga) rīcība,
• kuri ir nepieciešami veiksmīgai vides pārvaldības
problēmu identifikācijas un novērtējuma, lēmumu
pieņemšanas un plānošanas, realizācijas, monitoringa
un atgriezeniskās saites posmu nodrošināšanai.
» (R.Ernšteins)
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

28. Vides pārvaldības cikls (4 P) un Vides izglītības atspoguļojums caur to

Vides pārvaldības cikls (4 P) un Vides izglītības 
atspoguļojums caur to
• P1: Problēmanalīze un attīstības iespēju novērtēšana;
• P2: Politikas definēšana t.sk. formulējot galvenās virzošās
vērtības un nodomus, piemērojamos pamatprincipus;
• P3: Politikas plānošanas darbības sagatavo nepieciešamo
nodrošinājumu izstrādātās politikas realizācijai t.sk., atbilstoši
vides politikas mērķa sasniegšanai tiek izvēlēti darbības
virzieni un formulēti uzdevumi, un to izpildei
nepieciešamie priekšnosacījumi, resursi un instrumenti;
• P4: Programmēšana ietver konkrētu rīcību izstrādi un to
pēctecīgi sistēmisku realizāciju t.sk. sasniegtā regulāru
monitoringu un novērtējumu, kā arī atgriezeniskās
saites piemērošanu.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa

29. Vides izglītības infrastruktūra un institucionāla sistēma

Vides izglītības infrastruktūra un 
institucionāla sistēma
• Interešu izglītības struktūras valsts un pašvaldību līmenī:
– IZM uzturēts VIz kā interešu izglītības koordinatoru tīkls
– Jaunatnes iniciatīvu centri rajonos, lielajās pašvaldībās
• NVO tīkli: Vides izglītotāju asociācija
• Starptautiskā Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā :
–
Ekoskolas, Zilie karogi, Jaunie vides reportieri u.c.
• Latvijas Dabas Muzeja struktūrvienība Vides gidu koordinācijas
centrs (VITILA)
• Nacionāla mēroga vides izglītības projekti
–
–
–
–
Baltijas jūras projekts
Dabas vērotāji
LVM programma Mammadaba meistarklases
ZAAO izglītības programmas Cilvēks vidē - skolām un Cilvēks vidē bērnudarziem
• Šiem institucionālajiem mehānismiem ir cilvēku resursi, arī
telpas, savas mājas lapas, kur aktivitātes tiek regulāri plašai
sabiedrībai paziņotas. Tie regulāri tiek finansēti vai piesaista
papildus līdzekļus.
COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība
Latvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra
2011
Ērika Lagzdiņa