Tiesību jaunrade. Tiesību normu interpretācijas metodes

1.

5. tēma. Tiesību jaunrade.
Tiesību normu interpretācijas
metodes.
Dr.iur., Bc.paed. docente Kitija Bite

2.

• Kas ir pētnieciskā darba pamatā?
• Kā novērtēt pētījuma zinātnisko ticamību?
• Kādi ir divi pētījuma ievada elementi, kurus
studenti mēdz izlaist?
• Kāds ir pētījuma izstrādes process/ceļš?
• Kādi ir pētnieciskā darba ievada elementi?
• Kādas pētnieciskā darba metodes varat nosaukt?
• Kādas tiesību normu interpretācijas metodes varat
nosaukt?

3.

1. Tiesību jaunrades jēdziens
un būtība.

4.

Tiesības
• Visiem obligāta sociālo normu sistēma, ko aizsargā
valsts. Ar tiesību palīdzību valsts regulē cilvēku un
viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātas
noteiktas attiecības;
• Personu uzvedības mēraukla;
• Līdzeklis, ar kura palīdzību tiek ietekmēta indivīdu un
sabiedrības pašregulatīvā attīstība;
• Vispārobligāts uzvedības noteikums, kuru veido vai
sankcionē valsts un nodrošina ar tās piespiedu spēku.

5.

Jaunrade
• Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās
un garīgās vērtības;
• Cilvēka darbība, kuras rezultātā tiek radītas kvalitatīvi
jaunas, oriģinālas materiālās un garīgās vērtības vai
idejas;
• jauns + radīt vai radīt no jauna

6.

Kāpēc nepieciešama tiesību
jaunrade?
Tiesības ir dzīvas, tās rodas, mainās un tiek atceltas.

7.

Kāpēc nepieciešama tiesību
jaunrade?
• ……
SOCIĀLĀS NORMAS
TIESĪBU NORMAS
• Tiesību jaunrades rezultātā rodas jauni likumi, MK
noteikumi u.c. normatīvie akti.

8.

2. Tiesību normu rašanās.

9.

Kādas institūcijas var izdot
tiesību normas?
• Saeima
• Ministru kabinets
• Kādi tiesību akti to nosaka?
• Kādus tiesību aktus var izdot katra institūcija?

10.

Ministru kabineta
noteikumi un likumi

11.

• Būtiskākā un svarīgākā likumdošanas varas nesēja
funkcija ir vispārsaistošu priekšrakstu pieņemšana
īpašas procedūras ietvaros.
• Likumdevējs nevar pieļaut atkāpes no likumdošanas
procesa, kas ļautu apšaubīt šī likuma pieņemšanas
leģitimitāti.
• Tātad, likumdošanas kārtību reglamentējošo
procesuālo normu ievērošana ir svarīgs likuma spēkā
esamības priekšnoteikums.

12.

Likumdošanas procesa stadijas:
• likumdošanas iniciatīva (likuma ierosināšana)
• likumprojekta apspriešana (likuma teksta
izstrādāšana)
• likumprojekta pieņemšana
• likuma izsludināšana (publicēšana)

13.

14.

Likumi ir bez nerviem un dzīslām, tiem
nekad nekas nesāp un asaras nebirst.
M. Bērziņš «Svina garša»

15.

Olga Dreģe par pieredzi
deputātes amatā:
Saeimā pavadītais laiks tomēr deva arī
svētīgu
pieredzi.
[..].
Saeimā
darbodamās, es sapratu, kā tiek
pieņemts likums, kā tas top, cik svarīgi ir
paredzēt un precīzi formulēt iespējamās
strīdīgās situācijas, lai veikli ļaudis
nevarētu likumu apiet ar līkumu.
Avots: Lagzdiņa, I. Izslāpums. Olga Dreģe. Rīga, Zvaigzne ABC, 2013, 149.lpp.

16.

Pieņemto likumu un Ministru
kabineta noteikumu skaits
un grozījumu īpatsvars tajos
1200
Normatīvo aktu skaits
1000
800
600
400
200
0
1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010. 2011. 2012. 2013.
Gads
Jauni likumi
Grozījumi likumos
Jauni MK noteikumi
Grozījumi MK noteikumos

17.

3. Tiesību norma un
likumdošana – jēdzienu
būtība.

18.

Viena no lielākajām kļūdām –
jēdzienu nepamatota lietošana
Esam uzrakstījuši vēstules Saeimai un attiecīgajām
institūcijām, precīzi norādot, kurā pantā kas ir jālabo.
Mēs gan neesam ne juristi, ne advokāti - mēs ražojam
šokolādi, bet, lai šādas situācijas nevarētu atkārtoties
nākotnē, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Mūsu
lieta gan virzīsies atbilstoši pašlaik spēkā esošajai
likumdošanai, un «kapāsimies» nez cik gadu.
Izlabo kļūdas juridiski korektā valodā un
terminoloģijā!

19.

Atšķirība jēdzienu lietošanā:
•Likumdošana – vārda izskaņa
-ŠANA norāda, ka tā ir darbība:
likumu radīšanas process;
•Tiesību norma vai tiesību akts,
vai normatīvais akts ir
likumdošanas GALA REZULTĀTS.

20.

Juridiskā tehnika

21.

• Normatīvā akta projekta tekstu raksta:
Lakonisku (īss, kodolīgs, koncentrēts);
ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās
normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības
prasības;
normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā,
izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās
izteiksmes;
izklāstot to loģiskā secībā.

22.

Normatīvo tiesību aktu vienotais
stils un tā nozīme
Lai šie teksti sekmīgi veiktu tiem paredzēto funkciju, to valodai
jābūt:
precīzai, skaidrai, vienkāršai, lakoniskai un stilistiski vienotai.
Normatīva teksta valodā būtiska nozīme ir visam:
pareizai vārda izvēlei, vārdu secībai, gramatisko formu izvēlei un
teikuma daļu secībai, konstrukcijām ar palīgvārdiem, lielo burtu
lietošanai, pieturzīmēm, tehniskiem izcēlumiem, nosaukumiem,
dalījumam punktos un apakšpunktos, likumā – dalījumam
pantos u.c.
Tas viss tiek ņemts vērā, interpretējot normatīvo aktu.

23.

Vispārējās stila prasības
1) oficiālums, apgalvojumu vispārīgums;
2) relatīvs izteiksmes noturīgums;
3) precīzi, skaidri formulēti, nepārprotami un
konsekventi lietoti termini;
4) valodas līdzekļu ekonomija, pēc iespējas īsāka,
lakoniskāka izteiksme;
5) vienveidīgu, standartizētu izteiksmju regulāra
atkārtošanās, valodas trafareti, šabloni;
6) noteiktu teksta tehniskā izkārtojuma un tehnisko
līdzekļu (saīsinājumu, tehnisko izcēlumu u.c.)
lietojums, kas atvieglo satura uztveri.

24.

Juridiskās tehnikas prasības
skatīt:
Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra
noteikumos Nr.108 «Normatīvo aktu
projektu sagatavošanas noteikumi».
Latvijas Vēstnesis Nr.26, 17.02.2009.
Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=187822

25.

4. Tiesību normu
interpretācija.

26.

Interpretācijas nozīme?
• Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanas un
izvērtēšana, tiek apzīmēta ar terminu – iztulkošana
(interpretācija).
• No latīņu val. – interpretation – skaidrošana, jēgas
atklāšana.

27.

Pirmsākumi
Iztulkošanas pirmsākumi meklējami
senajā Grieķijā, bet terminoloģiskais
skaidrojums radies senajā Romā.
Interpretatio iuris – specifiskas
juridiskas darbības.
Ratio iuris – tiesiskā darbības īstenās
satura / jēgas noteikšana

28.

Kāpēc nepieciešama tiesību
normu interpretācija?
V. Jakubaņecs norāda – Tiesību normu iztulkošana ir
īpaša procedūra, ar kuras palīdzību cilvēki noskaidro un
izskaidro tiesību normu saturu, lai varētu
precīzāk/adekvātāk, ātrāk un ekonomiskāk tās realizēt
(piemērot).
Avots: Jakubaņecs, V. Tiesību normas. 2001.
Cik juristu, tik viedokļu…

29.

• Tiesību normai ir vispārējs raksturs, bet tā jāpiemēro
konkrētām dzīves situācijām;
• Likumdošanā neadekvāti izmanto juridisko tehniku;
• Normatīvā akta teksts nereti ir neskaidrs, jo daudzie
formulējumi nav pietiekami precīzi un reizēm pat
divdomīgi;
• Tiesību normas formulējumā izmantoti speciālie
juridiskie termini, vērtēšanas kategorijas, citu zinātņu
jēdzieni, kas nav viennozīmīgi izprotami.
Tas rada tiesību normu neizpratni vai nepareizu
piemērošanu, tāpēc jāizmanto tiesību normu
interpretācija

30.

Tiesību normu radīšana
Ministru kabinets
Saeima
Katrā tiesību normā ir jēga un
mērķis – kam tā radīta, lai
panāktu sabiedrības vēlamo
uzvedību/rīcību
Tiesību normu
piemērošana
indivīds
juristi
tiesa
Konkrētai dzīves situācijai
piemeklē tiesību normu,
noskaidrojot tās jēgu un mērķi

31.

Kas var interpretēt tiesību
normas?
Likums Nr.1 – interpretēt var tas, kurš radījis tiesību
normu.
• Ministru kabinets;
• Saeima
• Tiesas interpretācija, judikatūras veidošana;
• Satversmes tiesas interpretācija;
• Neoficiālā interpretācija.

32.

Lai piemērotu tiesību normu –
tā jāizprot
• Tāpēc pirms piemērošanas jāveic interpretācija
• Tiesības var piemērot indivīds – privāttiesībās
(civiltiesības, darba tiesības, komerctiesības);
• Iestāde kā publisko tiesību pārstāvis
(administratīvās tiesības, krimināltiesības);
• Tiesa kā daļa no publiskajām tiesībām.

33.

5. Tiesību normu
interpretācijas metodes.

34.

• Iztulkošanas metodes pēc savas
būtības un satura nav normatīva
rakstura. Tās ir tiesību zinātnes un
tiesu prakses kopējs veidojums, kas
pastāvīgi pilnveidoties

35.

Metodes, kas ieteicamas ikvienai
interpretācijai
1.
2.
3.
4.
Gramatiskā (filoloģiskā)
Sistēmiskā
Teleoloģiskā
Vēsturiskā
Loģiskā domāšana ir juridiskās domāšanas pamats

36.

Gramatiskā metode
Uzdevums ir izzināt tiesības normas vārdisko saturu,
pamatojoties uz normu veidojošo vārdu nozīmes
noskaidrošanu.
Piemērs:
Vārda «kukulis» nozīme!
Vārdi ar juridisku saturu un nozīmi uzskatāmi par
juridiskajiem jēdzieniem.
«automašīna», «automašīnām aizliegts iebraukt
parkā».

37.

«auglis» ?
Pamata nozīme – dabiskais ražojums;
Pārnestā nozīme – ienākums

38.

Uzdevums
1. «labi tikumi»
2. «taisnīgums»
3. «taisnības apziņa»

39.

Sistēmiskā metode
1. Kalpo tiesību normas savstarpējās sasaistes un
atkarības izzināšanai.
Katra atsevišķa norma tiek piemērota atbilstoši visai
sistēmai, lai saskanīgi
iekļautos tās kopējā
funkcionēšanā.

40.

2. vispirms kontekstā ar citām normām tajā pašā
tiesību aktā;
3. atbilstošajā tiesību institūtā
4. tiesību nozarē
Ja nepieciešams: jāpāriet pie starptautiski atzītām
tiesībām, tiesību principiem.

41.

Piemērs
• Latvijas Republikas Satversmes 37.panta un
9.panta analīze
• Vai cietumā esoša persona var tikt reģistrēta par
Valsts Prezidenta kandidātu? Uzrakstīt kritērijus, ko
nosaka likums.

42.

Vēsturiskā metode
• Iztulkošanas elementi:
1) norādījumi par likuma mērķi
2) konkrētā likuma rašanās un priekšvēsture
3) tiesību tradīcijas

43.

Uzdevums
Civillikuma 2209.pants
Noskaidrot:
1) Likumdevēja gribu;
2) Likumdevēja mērķis un nolūks
3) Pielietojums mūsdienās?

44.

Teleoloģiskā metode
• Likuma mērķa un likuma mērķa sasniegšanas
analīze
Iztulkošana saskaņā ar normas juridiskiem un
sociāliem mērķiem.
«subjekts» - subjektīvā iztulkošana, likuma
pamatojums atspoguļo to personu gribu, kas
piedalījies likuma pieņemšanā (iztulkojums tuvāks
uzskatiem, ko izteicis likumdevējs)
«objekts» - objektīvā iztulkošana, jāizdibina «likuma
griba» - likuma juridiskā mērķa izzināšanas.

45.

Uzdevums
• Civillikuma 1928.pants
Kāds ir likuma mērķis?
Kāds ir sociālais mērķis

46.

Uz semināru 27. septembrī:
• Pārlasīt slaidus, atzīmēt nesaprasto;
• Izlasīt nepieciešamo literatūru un normatīvos aktus
(skatīt Kursa aprakstā);
• Izlasīt un noskatīties visus e-studijās ievietotos
materiālus pie 3. tēmas, kas apzīmēti kā obligāti;
• Atrisināt visus prezentācijā norādītos uzdevumus!

47.

Jautājumi paškontrolei
• Kas ir tiesību jaunrade?
• Vai tiesību jaunrade ir nepieciešama? Kāpēc? Kādi iespējami negatīvi
aspekti tiesību jaunradei?
• Kam Latvijā pieder likumdošanas iniciatīva?
• Kāds tiesību akts to regulē/nosaka?
• Kās ir likumdošana?
• Kas ir likumdošanas gala rezultāts?
• Kādas ir likumdošanas stadijas (Saeimā)?
• Kā skaidrotu, kas ir interpretācija?
• Kāda ir tiesību normu interpretācijas nozīme? Kāpēc tā nepieciešama?
• Kas var interpretēt tiesību normas?
• Kāda ir Satversmes tiesas nozīme tiesību normu interpretācijā?
• Kā izpaužas tiesību normu piemērošana?
• Izskaidrot visas TNIM!