Mugurkaulnieku balsta un kustību orgānu sistēma

1.

• https://maconis.zvaigzne.lv/qr/82

2. Mugurkaulnieku balsta un kustību orgānu sistēma

Iepazīsies ar dažādu mugurkaulnieku balsta un kustību orgāniem.
Soma.lv

3. j.v.

• ass skelets – осевой скелет
• galvas skelets - скелет головы
• Ekstremitāšu skelets - скелет конечностей
• Mugurkauls - Позвоночник
• Galvaskauss - Череп
• Muskuļi - Мышцы
• Skrimšļzivis - Хрящевые рыбы
• Kaulzivis – Костные рыбы
• spuru skelets - скелет плавников
• peldpūslis - плавательный пузырь

4. Mugurkaulniekiem ir izveidojies izturīgs iekšējais skelets un labi attīstīta muskulatūra, kas pēc uzbūves ir pielāgota videi,

barības
ieguves veidam un aizsardzībai.
Domā, pēti, secini! Aplūko attēlus! Kā attēlos redzamo dzīvnieku balsta un kustību
orgānu sistēma piemērojusies videi?

5. Zīdītāju balsta un kustību orgānu sistēma

Zīdītājiem skelets sastāv no ass skeleta, ko veido mugurkauls, ekstremitāšu skeleta un galvas skeleta, ko veido galvaskauss. Mugurkauls sastāv no
diezgan kustīgi savienotiem skriemeļiem. Dažādu sugu dzīvniekiem mugurkaula kustīgums ir atšķirīgs. Galvaskauss sastāv no smadzeņu kapsulas, kas
aizsargā galvas smadzenes, un žokļu kauliem, kuros atrodas zobi.
Zīdītāju skelets ir piemērots to dzīvesveidam. Atbilstoši dzīvnieka lielumam, formai un pārvietošanās veidam pastāv atšķirības arī skeleta uzbūvē.
Skeletu kustina muskuļi. Gan no pārvietošanās veida, gan barošanās paradumiem ir atkarīgs, kuras muskuļu grupas ir attīstītas labāk. Piemēram, sunim, ir
spēcīgas kājas, ar ļoti labi attīstītu muskulatūru. Ātri skrienot, pakaļkājas suns liek priekšā priekškājām, šādi padarot soļus garākus.

6. Diskusija. Salīdziniet pēc dzīvesveida ļoti atšķirīgu zīdītāju skeletu attēlus, analizējiet tos un atbildiet uz jautājumu!

Jautājums: Kas ir kopīgs un kas atšķirīgs šo dzīvnieku skeletos, un kā šo
atšķirību cēloņus var izskaidrot?
Delfīnam kājas ir pārveidojušās par pleznām. Kurmim priekškājas ir muskuļotas, ar masīvām lāpstveida plaukstām, kas
kalpo rakšanai. Pakaļkājas ir stipri mazākas. Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kas spēj aktīvi lidot. Spārnu virsmu tiem veido
lidplēve, ko balsta ekstremitāšu un astes skelets.

7. Putnu balsta un kustību orgānu sistēma

Putna kauli ir ļoti cieti un stipri. Lielākie cauruļveida kauli nav pildīti ar kaulu smadzenēm,
kauli ir dobi un
pildīti ar gaisu. Tas samazina putna svaru. Putns attiecībā pret saviem izmēriem ir viegls. Šī pazīme ir izveidojusies
evolucionārās attīstības gaitā un uzskatāma par pielāgojumu lidošanai.

8. Skeletu veido galvas skelets, ass skelets un ekstremitāšu skelets. Galvaskausam, kas veido galvas skeletu, ir liela smadzeņu

kapsula, izteikti acu dobumi un žokļi, kuri veido knābi. Ass skeletu veido mugurkauls, kurš sastāv no
skriemeļiem.
Kakla skriemeļi ir savienoti kustīgi, un to skaits dažādām sugām ir dažāds. Piemēram, gulbjiem parasti ir 23
skriemeļi, vairumam dziedātājputnu — tikai astoņi. Putniem ir labi izteikts krūšu kauls, uz kura atrodas ķīlis, īpašs
kauls, kas palielina krūšu muskulatūras piestiprināšanās laukumu.

9. Skeleta kauliem ir cieši piestiprināti muskuļi. Skeleta kustīgumu nodrošina muskuļu saraušanās un kustīgās locītavas. Putniem

ir
labi attīstīti krūšu un vidukļa muskuļi, kas ir nepieciešami lidošanai. Krūšu muskuļu masa vidēji ir apmēram 20% no putna kopējās
masas. Savukārt lielākai daļai zīdītāju 80% no muskulatūras veido ekstremitāšu muskuļi, bet visi rumpja muskuļi kopā tikai 20%, no
kuriem krūšu muskuļi — pavisam nelielu daļu. Tāpēc, lai arī kādus palīglīdzekļus cilvēks neuzkonstruētu, ar savu muskuļu spēku
vien tas lidot nespēj.

10. Putniem ir komplicēta kakla muskulatūra, kas nodrošina galvas kustīgumu un ļauj kontrolēt situāciju. Muskuļotas kājas ir

putniem, kuri barību meklē kašņājoties augsnē.

11. Meža putniem parasti ir īsi spārni un diezgan gara aste. Šādas uzbūves īpatnības ļauj strauji pacelties gaisā, manevrēt starp

kokiem un precīzi nosēsties uz zariem. Kājas
meža putniem ir ar tverošiem pirkstiem, kas palīdz noturēties koku zaros.
Zīlītes pirksti spēj cieši aptvert zaru, uz kura tā sēž.

12. Jo spārna plakne ir lielāka, jo putns var labāk pacelties uz augšu un ātrāk lidot. Putni, kas daudz laika pavada gaisā,

piemēram, bezdelīgas un svīres, izceļas ar strauju un vieglu lidojumu. Šiem
putniem ir spēcīgi attīstīti krūšu muskuļi, gari, šauri spārni, īsas kājas. Lidojumā par stūri kalpo šķelta aste.
Putniem, kas spēj labi manevrēt, piemēram, vanagiem, spārni ir samērā īsi un plati, bet aste garāka.

13. Putni lido, ne tikai pateicoties spārnu vicināšanai, tie spēj arī planēt, izmantojot augšupejošās gaisa plūsmas. Šādi planē,

piemēram, vanagi un piekūni, no liela augstuma izsekojot medījumu.

14. Rāpuļu balsta un kustību orgānu sistēma

Dažādām rāpuļu grupām ir izteiktas atšķirības skeleta uzbūvē. Taču visiem ir ass skelets — mugurkauls, kas
sastāv no skriemeļiem, un galvas skelets — galvaskauss. Galvaskauss ir kustīgi piestiprināts pie mugurkaula
kakla skriemeļiem, tāpēc galvu var grozīt uz visām pusēm. Vairumam rāpuļu ir arī ekstremitāšu skelets.

15. Ķirzakām katru astes skriemeli divās daļās sadala plāns skrimšļa starpslānis. Tāpēc, ja ķirzaku satver aiz astes, tā pārtrūkst

un ķirzaka
aizbēg. Zaudētā astes daļa reģenerējas jeb ataug, taču to var atšķirt pēc
zvīņojuma.
Ķirzaka ar zaudētu asti.

16. Čūskas skelets ir pielāgots, lai pārvietotos šaurās ejās, smiltīs, garā zālē, uzrāptos kokos. Čūskām lokanais mugurkauls var

sastāvēt pat no 400 skriemeļiem. Ir daudz ribu, to nav tikai pie astes daļas.
Nav krūšu kaula, kas satur kopā ribas. Tāpēc ribas elastīgi padodas, un čūskas var norīt lielu
medījumu. Arī augšžoklis un apakšžoklis ir savienoti elastīgi, lai varētu aprīt upuri, kas resnāks par pašu
čūsku.
Čūskas ķermeņa skeletu veido tikai mugurkauls un ribas.
Čūskas spēj norīt upurus, kas lielāki par čūskas galvas izmēriem.

17. Čūskām kāju trūkumu aizstāj visa ķermeņa kustīgums. To nodrošina muskuļi, kas piestiprināti pie ribām visā ķermeņa garumā.

Čūskas pārvietojas rāpojot. Rāpošanas
veids atkarīgs no dzīves vides — tās var dažādi izlocīties gan virzienā uz priekšu, gan
uz sāniem.

18. Bruņurupučiem ir iekšējais un arī ārējais skelets, ko veido vēdera un muguras vairogi jeb bruņas, kas sastāv no kaula

plātnītēm. Mugurkauls ir saaudzis ar muguras vairogu
jeb bruņām, kustīga ir tikai kakla un astes daļa.
Bruņas ļauj paslēpt neaizsargātās ķermeņa daļas. Bruņurupuči pa sauszemi pārvietojas samērā lēni, jo bruņas
ierobežo kustīgumu. Ir bruņurupuči, kas dzīvo jūrās un okeānos. Kājas tiem ir pārveidojušās par pleznām, un tie
nespēj ne galvu, ne kājas ievilkt bruņās.

19.

20. Abinieku balsta un kustību orgānu sistēma

Vardēm līdzīgi kā ķirzakām skelets sastāv no galvas skeleta, ass skeleta, ko veido
mugurkauls, un ekstremitāšu skeleta. Mugurkauls ir īss, tas sastāv no skriemeļiem, nav
ribu, nav kakla un astes skriemeļu.

21. Pa sauszemi vardes pārvietojas lēcieniem, ūdenī labi peld un nirst, tāpēc īpaši labi attīstīti pakaļkāju muskuļi.

22. Zivju balsta un kustību orgānu sistēma

Atkarībā no skeletu veidojošā materiāla zivis iedala skrimšļzivīs un kaulzivīs.
Skrimšļzivis ir haizivis un rajas. Latvijas teritoriālajos ūdeņos dzīvo tikai
kaulzivis. Zivju kaulus mēdz saukt par asakām, tās veic visa ķermeņa balsta funkciju.
Skelets sastāv no 3 daļām: ass skeleta, ko veido mugurkauls, galvas skeleta, ko veido
galvaskauss, un spuru skeleta.
Zivju skeleta galvenā ass ir mugurkauls, kas sastāv no skriemeļiem. Visas zivis ir
mugurkaulnieki. Zivīm ir ribas, kas piestiprinātas pie skriemeļiem, tās aizsargā
iekšējos orgānus.

23. Peldēšana. Skeleta kustīgums tiek panākts ar muskuļu palīdzību. Katras spuras kustības kontrolē atsevišķa muskuļu grupa. Tādā

veidā spuras kustas neatkarīgi cita no citas. Pāra spuras nodrošina zivs pagriezienus,
peldēšanas dziļuma maiņu, lēnu peldēšanu vai noturēšanos uz vietas, vienlaicīgi saglabājot līdzsvaru. Nepāra
spuras stabilizē zivs ķermeni un, strauji pagriežoties, notur līdzsvaru. Galvenā loma ir astes spurai, jo tā izdara
visspēcīgākās muskuļu kustības, nodrošinot nepieciešamo peldēšanas ātrumu.
Vienīgi zivīm ir īpašs orgāns — peldpūslis, kas ir pielāgojums dzīvei ūdenī. Peldpūslis
ir pildīts ar gāzu maisījumu. Zivis peldpūšļa tilpumu var mainīt. Tilpumam
samazinoties, zivs ienirst dziļumā, bet tam palielinoties, peld uz augšu.

24.

25.

26. Atzīmē pareizās atbildes! Kuras pazīmes raksturo jebkura zīdītāja skeletu?

Atzīmē pareizās atbildes! Kuras pazīmes
raksturo jebkura zīdītāja skeletu?
a)Ir ass skelets.
b)Ir astes skelets.
c)Ir galvas skelets.
d)Ir ekstremitāšu skelets.
e)Mugurkaulu veido skriemeļi.

27. Atzīmē atbilstošo attēlu! Kurā attēlā redzams suņa skelets?

28. Atzīmē pareizo atbildi! Kāda orgānu sistēma attēlota darbībā?

a) muskuļa sistēma
b) balsta un kustību orgānu sistēma
c) ekstremitāšu orgānu sistēma
d) balsta orgānu sistēma

29. Atzīmē pareizo atbildi! Apskaties attēlus un salīdzini delfīna un zivs skeletu! Kuras pazīmes ir kopīgas?

a) Abiem ekstremitātes ir spuras.
b) Skeleta forma ir līdzīga, jo tās ir zivis.
c) Gan zivs, gan delfīna galvaskausā ir žaunu
vāki.
d) Abiem dzīvniekiem ir līdzīga skeleta forma, jo
tie ir pielāgojušies dzīvei ūdenī.

30. Atzīmē pareizās atbildes! Izmanto attēlu izvēlni un salīdzini vardes un putna balsta orgānu sistēmas! Kuras pazīmes raksturo

skeleta formas pielāgojumus dzīvesveidam?
a) Putna balsta orgānu sistēma pielāgojusies spējai
staigāt un lidot, bet vardei lekt un peldēt.
b) Putniem ir attīstīts krūšu kaula ķīlis, kas palielina
lidošanas muskulatūras piestiprināšanās laukumu, bet
vardēm attīstītas pakaļkājas un to pēdas, kas
nodrošina lekšanu un niršanu.
c) Putna un vardes skeletam kauli ir dobi, pildīti ar gaisu,
tie skeletu padara vieglāku.
d) Putna un vardes kakla skriemeļi ir savienoti kustīgi, lai
varētu grozīt galvu un novērot apkārtni.
e) Putna un vardes skeleta kustīgumu nodrošina kustīgās
locītavas.

31. Atzīmē pareizās atbildes! Kuri apgalvojumi par rāpuļu balsta un kustību orgānu sistēmas pielāgojumiem ir patiesi?

a) Visiem rāpuļiem galvaskauss ir nekustīgi piestiprināts pie
mugurkaula skriemeļiem, kas pastiprina tā drošību.
b) Ja ķirzaku satver aiz astes, tā pārtrūkst, lai pasargātu pārējo ķermeni
no uzbrucēja.
c) Bruņurupučiem bruņas ļauj paslēpt neaizsargātās ķermeņa daļas,
bet ierobežo kustīgumu.
d) Vairums bruņurupuču, lai pasargātos, spēj pleznas paslēpt zem
bruņām.
e) Čūskas skeleta muskuļi spēj nodrošināt arī peldēšanas kustības.

32. Atzīmē pareizās atbildes! Astes spura ir nepāra spura. Kādas funkcijas  nodrošina tās spēcīgie muskuļi?

Atzīmē pareizās atbildes!
Astes spura ir nepāra spura. Kādas funkcijas nodrošina
tās spēcīgie muskuļi?
a)Notur ķermeni, peldot uz vietas.
b)Nodrošina nepieciešamo peldēšanas ātrumu.
c)Nodrošina iespēju strauji mainīt kustības virzienu.
d)Nodrošina peldēšanas dziļuma maiņu.

33. Atzīmē pareizās atbildes! Kādi skeleta pielāgojumi čūskām ļauj apēst par sevi resnāku upuri?

a)Nav kāju, kas traucē baroties.
b)Nav krūšu kaula, līdz ar to ribas neveido noslēgtu krūškurvi.
c)Ir daudz ribu, kas palīdz pārvietot apēsto upuri.
d)Augšžoklis un apakšžoklis ir savienoti elastīgi.

34.

Atbildi! Kā sauc zivs kustību orgānus?

35. Atzīmē atbilstošo attēlu! Kuram putnam ir pielāgojumi, kas nodrošina ātru un strauju lidojumu?

36. Atzīmē pareizo atbildi! Čūskas skelets ir pielāgots, lai pārvietotos šaurās ejās, smiltīs, garā zālē, uzrāptos kokos. Tas

sastāv no ļoti daudziem
skriemeļiem. Cik skriemeļi var veidot čūskas mugurkaulu?
a)100–200
b)mazāk nekā 100
c) līdz pat 400
d)vairāk nekā 400

37.

Kā sauc zivs orgānu, kas ir pildīts ar gāzu maisījumu un
peldot var mainīt tilpumu, nodrošinot zivij iespēju
mainīt peldēšanas dziļumu?