Bezmugurkaulnieku balsta un kustību sistēmas

1. Bezmugurkaulnieku balsta un kustību sistēmas

Iepazīsies ar dzīvniekiem, kuriem nav stingra iekšējā skeleta, bet ir citi
veidojumi, kam piemīt balsta funkcijas.
Soma.lv

2. j.v.

• hidrostatiskais skelets - гидростатический скелет
• gredzeniskā muskulatūra - кольцевые мышцы
• gareniskā muskulatūra - продольная мускулатура
• Eksoskelets - Экзоскелет
• hitīna čaula - хитиновая оболочка
• Kūleņošana – кувыркание
• Sariņi – щетинки
• Gliemenes - моллюски
• Gliemeži (vēderkājgliemji)- улитки (брюхоногие)
• Čaula = gliemežnīca - раковина
• Gliemežvāki – створки, ракушки, раковины

3. Tārpiem un zarndobumaiņiem nav kaula skeleta, bet ir ar šķidrumu pildīts ķermeņa dobums, kas piedod ķermeņa formu un kalpo par

stingru pamatu muskuļu kustībām. Tāpēc to sauc par
hidrostatisko skeletu.
Sliekas sastāv no 80–150 posmiem. Tās ir kustīgi tārpi, jo katrā posmā ir savi muskuļi, tāpēc vienu ķermeņa daļu var
saīsināt, bet citu izstiept. Izstiepšanos un saraušanos nodrošina divu veidu muskuļi — gredzeniskie un gareniskie
muskuļi. Saraujoties gredzeniskajai muskulatūrai, tārps kļūst garāks un tievāks, kā arī virzās uz priekšu. Saraujoties
gareniskajai muskulatūrai, tiek vilkts uz priekšu ķermeņa pakaļgals. Rokoties zemē, sliekas balstās uz sariņiem, kas
novietoti 4 pāros katra posma vēderpusē. Šie sariņi palīdz pārvietoties un nostiprināties starp alas sienām.

4. Cērmēm ķermeņa dobums ir pildīts ar šķidrumu, kas balsta ķermeni. Šie veltņtārpi spēj locīties, bet nespēj sarauties vai

izstiepties garāki, jo
muskulatūra sastāv tikai no garenisko muskuļu slāņa.
Продольные мышцы

5. Zarndobumaiņi (hidras, medūzas) ir staraini simetriski dzīvnieki, kuriem nav orgānu, tomēr šūnas ir specializējušās un veido

audus.
Epitēlija muskuļšūnas vienlaicīgi veic gan ādas, gan muskulatūras funkcijas. To saraušanās nodrošina
kustīgumu.
Hidrām muti apņem kustīgi taustekļi, ar kuriem tās ķer garām peldošus planktona dzīvniekus. Hidras spēj
pārvietoties kūleņojot.
Vai hidrām ir muskuļi?

6. Medūzas dzīvo jūrās un okeānos, arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Medūza ir recekļaina un caurspīdīga, jo ķermenis satur pat

97% ūdens. Forma atgādina lietussargu, kura diametrs
ir 10–20 cm. Medūzas pārvietojas, izmantojot muskuļšūnas, kas liek
ritmiski sarauties lietussarga kupolam, dzenot medūzu uz priekšu.

7. Posmkājiem — kukaiņiem, vēžiem, zirnekļiem un ērcēm — ķermeņa balsta funkciju nodrošina eksoskelets, ko veido hitīna čaula.

Posmkājiem — kukaiņiem, vēžiem, zirnekļiem un ērcēm — ķermeņa
balsta funkciju nodrošina eksoskelets, ko veido hitīna čaula. Taču
eksoskelets ne tikai balsta ķermeni un kalpo par muskuļu piestiprināšanās vietu, bet arī pasargā šos dzīvniekus
no pārmērīga ūdens zuduma. Tas nozīmē, ka tas pilda arī ķermeņa segas funkcijas, kuras jau apskatījām
iepriekšējā nodaļā.
Hitīns ir ļoti izturīga viela un dabā noārdās lēni. Tas dod iespēju kukaiņu pētniekiem (entomologiem) saglabāt
dažādus kukaiņus un veidot to kolekcijas. Ar šādu kolekciju var iepazīties, piemēram, Latvijas Dabas muzejā.

8. Eksoskelets sastāv no atsevišķām kustīgi savienotām daļām, tā iekšpusē ir piestiprināti muskuļi, kas kustina kājas, spārnus un

citas ķermeņa daļas.
Kukaiņiem ir 3 pāri ejkāju un 2 pāri spārnu. Gan kājas, gan spārni ir piemēroti dažādu
pārvietošanās funkciju veikšanai.

9. Domā, pēti, secini! Aplūko attēlus! Kādām darbībām piemērotas attēlos redzamo kukaiņu kājas? Kāpēc kukaiņiem ir vajadzīgi

•Domā, pēti, secini!
Aplūko attēlus! Kādām darbībām piemērotas attēlos redzamo kukaiņu kājas?
Kāpēc kukaiņiem ir vajadzīgi spārni?
Vai esi novērojis šo kukaiņu lidojumu?
Kuri kukaiņi lido ātri, kuri lēnāk?

10. Upesvēžiem ir 5 pāri ejkāju, kuras šie vēži izmanto peldēšanai un rāpošanai. Ejkāju pirmajam pārim ir spēcīgas spīles, kas

noder
barības iegūšanai un aizsardzībai.

11. Ir arī tādi dzīvnieki, kuriem ir gan hidrostatiskais, gan arī ārējais skelets. Piemēram, gliemjiem eksoskelets ir gliemeža

čaula. Tā noder
aizsardzībai. Savukārt kustības palīdz nodrošināt hidrostatiskais skelets.
Čaula = gliemežnīca - раковина

12. Atzīmē pareizo atbildi! Kas ir hidrostatiskais skelets?

a) Hidrostatiskais skelets ir tārpu posmi, kas balsta visu ķermeni.
b) Stingrs ķermeņa dobums, kas veido formu un balsta visu ķermeni.
c) Ar šķidrumu pildīts ķermeņa dobums, kas kalpo par pamatu muskuļu kustībām.
d) Stingri muskuļi, kas piedod ķermeņa formu un kalpo par stabilu pamatu kustībām.

13. Atzīmē pareizās atbildes! Kas kopīgs attēlos redzamo dzīvnieku balsta un kustību orgānu sistēmām?

a) Eksoskelets sastāv no atsevišķām kustīgi savienotām
daļām, tā iekšpusē ir piestiprināti muskuļi.
b) Kāju muskuļi ir pielāgoti lēkšanai.
c) Pie balsta orgānu sistēmas (skeleta) tiem ir piestiprināti muskuļi.
d) Lekšanas kustību nodrošināšanai kalpo iekšējais skelets un labi attīstītie muskuļi.
1xVardes ir mugurkaulnieki, tām ir iekšējais skelets.

14.

Atbildi!
Kā sauc posmkāju skeletu, kuru veido ārēja hitīna
čaula?

15. Atzīmē pareizo atbildi! Aplūko attēlus attēlu izvēlnē! Kas kopīgs zemesvēzim un kurmim?

a) Abiem kāju forma ir pielāgojusies zemes
rakšanai.
b) Abiem kāju kaula skeleta forma atbilst
racējekstremitātēm.
c) Abiem dzīvniekiem muskuļi kustina
eksoskeletu, kas pielāgojies dzīvei augsnē.
2xZemesvēzis ir kukainis, tam nav kaula skeleta.

16. Atzīmē pareizās atbildes! Salīdzini kukaiņa kājas un cilvēka kājas muskuļu darbības principus! Kādas pazīmes ir kopīgas?

a) Muskuļi kustina kaulus.
b) Saliecējmuskulim (A) saraujoties, kāja tiek
iztaisnota.
c) Muskuļi darbojas pāros.
d) Atliecējmuskulim (A) saraujoties, kāja tiek
iztaisnota.

17. Atzīmē pareizās atbildes! Kāpēc kukaiņiem, vēžveidīgajiem un zirnekļveidīgajiem ir izveidojies ārējais skelets?

a) Jo nav iekšēja kaula skeleta.
b) Balsta ķermeni.
c) Kalpo par muskuļu piestiprināšanās vietu.
d) Jo nav kustību orgānu sistēmas.
e) Jo ir jānodrošina ķermeņa krāsu dažādība un pielāgotība videi.
f) Pasargā no pārmērīga ūdens zuduma, jo vienlaicīgi kalpo kā ķermeņa sega.
4xPosmkāji spēj kustināt kājas, spārnus un citas ķermeņa daļas
5xKrāsu pielāgotība videi ir ķermeņa segas funkcija.

18. Atzīmē pareizo atbildi! Vai hidrām ir muskuļi?

a)Ir, jo hidrām nav kāju, bet tās spēj
pārvietoties kūleņojot.
b)Nav. Hidrām nav orgānu, bet ir
specializēti audi.

19. Atzīmē pareizās atbildes! Aplūko attēlus attēlu izvēlnē! Kas kopīgs sliekas un cērmes kustību orgānu sistēmām?

a) Ķermenis spēj locīties.
b) Gan sliekām, gan cērmēm ir ķermeņa
gredzeniskie muskuļi.
c) Gan sliekas, gan cērmes spēj sarauties
vai izstiepties garākas.
d) Gan sliekām, gan cērmēm ir ķermeņa
gareniskie muskuļi.

20. Atzīmē atbilstošos attēlus! Izpēti attēlus! Kuriem attēlos redzamajiem dzīvniekiem ir hidrostatiskais skelets?

21. Atzīmē atbilstošos attēlus! Izpēti attēlus! Kuriem dzīvniekiem ķermeni sedz ārējais jeb eksoskelets?