Elpošanas nozīme organisma enerģijas ieguvē

1. Elpošanas nozīme organisma enerģijas ieguvē

Uzzināsi, kādi ir elpošanas procesa posmi, lai gaisā esošais skābeklis
nonāktu līdz šūnām, bet ogļskābā gāze tiktu izelpota.

2.

• https://www.youtube.com/watch?v=c5u7GE-tsq0

3. j.v.

• Ieelpa - Вдох
• Izelpa - выдох
• Enerģija - Энергия
• plaušu ventilācija – вентиляция легких
• Asinsvadi - Кровеносные сосуды
• Kapilāri - Капилляры
• gāzu maiņa - газообмен
• elpošanas biežums - частота дыхания
• organisko vielu noārdīšanās - разщепление органических веществ
• mitohondriji - митохондрии

4. Elpošana nodrošina enerģijas iegūšanu šūnā. Šajā procesā iesaistās gremošanas, elpošanas un asinsrites sistēmas, kas organismā

nodrošina vielu uzņemšanu un pārvietošanos. Līdz ar to
enerģiju iegūst katra šūna.

5. Elpošanas posmi ir

1. plaušu ventilācija (ieelpa un izelpa),
2. gāzu maiņa un transports ar asinsrites
līdzdalību (skābekļa uzņemšana plaušu kapilāros),
3. šūnu elpošana un enerģijas ražošana
(skābekļa pārnese no asinīm uz šūnām).

6. Plaušu ventilācija jeb ieelpa un izelpa

• Plaušu ventilācija ir gaisa ieelpošana un izelpošana. Tās
laikā gaiss tiek arī attīrīts, samitrināts un sasildīts. Izelpotais gaiss ir bagāts ar ogļskābo gāzi.
• Plaušu ventilācija nodrošina gaisa apmaiņu plaušu alveolās. Nomodā cilvēks
ieelpo un izelpo apmēram 16 reizes minūtē, miegā — 12 reizes,
bet, piedaloties fiziskās aktivitātēs, 2–3 reizes ātrāk. Elpošanas biežumu
regulē galvas smadzenēs esošais elpošanas centrs, kas ar nervu sistēmas starpniecību saņem signālus par
ogļskābās gāzes daudzumu asinīs.
• Ja muskuļu šūnas enerģijas ieguvei intensīvas slodzes laikā patērē
vairāk skābekļa, pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija asinīs, un
automātiski palielinās elpošanas biežums. Cilvēks elpošanas biežumu un dziļumu
var ietekmēt apzināti, piemēram, dziedot vai veicot sportiskās aktivitātes. Elpu var aizturēt, taču signāls no
elpošanas centra smadzenēs pēc brīža liks izdarīt ieelpu.
• Plaušas pašas neveic ieelpu uz izelpu, jo tajās nav muskuļu, kas to nodrošinātu.
Plaušas kustās līdzi ribstarpu muskuļiem un diafragmai.

7.

8. Ieelpa notiek ribstarpu muskuļiem saraujoties, tad ribas paceļas, diafragma saraujas un nolaižas uz leju, gaiss ieplūst. Izelpā

ribstarpu muskuļi un diafragma atslābst, krūškurvis nolaižas. Diafragma
paceļas uz augšu un gaiss izplūst.
Mierīgā ieelpā cilvēks ieelpo apmēram 0.5 l gaisa un tikpat daudz gaisa arī izelpo.

9. Gāzu maiņa un transports ar asinsrites līdzdalību

• Lai gaisā esošais skābeklis sasniegtu ne tikai plaušas, bet katru ķermeņa šūnu, šajā procesā iesaistās asinsrites sistēma.
Galvenais vielu transportētājs organismā ir asinis.
Katru plaušu alveolu apņem sīki asinsvadi —
kapilāri. Alveolu un kapilāru sieniņas ir tik
plānas, ka tajās viegli notiek gāzu — skābekļa
un ogļskābās gāzes — apmaiņa. Uz plaušām
tiek atnestas asinis, kuras ir bagātas ar šūnu
elpošanas procesā radušos ogļskābo gāzi. Tā
no asinīm nonāk alveolās un tiek izelpota.
Vienlaicīgi no alveolām asinīs nonāk skābeklis,
līdz ar to no plaušām aizplūstošās asinis ir
bagātinātas ar skābekli un tiek piegādātas
visiem orgāniem un to šūnām.

10.

11.

12.

13.

14.

15. Gāzu maiņa audos

Kapilāri atnes
arteriālās asinis
šūnām, skābeklis
pāriet no asinīm
šūnās, bet ogļskābā
gāze no šūnām
asinīs, tādā veidā
asinis kļūst venozās.

16. Ierakstiet trūkstošos vārdus tekstā:skābekļa, eritrocīti, skābeklis, alveolās, kapilāri

• Gāzu maiņa notiek plaušu pūslīšos jeb ... . Katru alveolu
apņem ... . Pa kapilāriem pārvietojas asins šūnas, to skaitā
arī ... , kas satur hemoglobīnu un spēj saistīties ar gaisa
gāzēm.
• ... no alveolām nokļūst asiņu eritrocītos, bet ogļskābā gāze no
eritrocītiem nokļūst plaušu ... .
• Rezultātā venozas asinis, kas satur maz ..., pārvēršas par
arteriālām asinīm, kas satur daudz ...

17.

• Gāzu maiņa notiek plaušu pūslīšos jeb alveolās. Katru
alveolu apņem kapilāri . Pa kapilāriem pārvietojas
asins šūnas, to skaitā arī eritrocīti, kas satur
hemoglobīnu un spēj saistīties ar gaisa gāzēm.
• Skābeklis no alveolām nokļūst asiņu eritrocītos, bet
ogļskābā gāze no eritrocītiem nokļūst plaušu alveolās.
• Rezultātā venozas asinis, kas satur maz skābekļa,
pārvēršas par arteriālām asinīm, kas satur daudz
skābekļa.

18. Šūnu elpošana un enerģijas ražošana

Lai iegūtu enerģiju, elpo katra ķermeņa šūna. Šūnas mitohondrijos notiek organisko vielu
noārdīšanās un savienošanās ar skābekli, kā rezultātā rodas ogļskābā
gāze, ūdens un enerģija. Šo enerģiju šūnas izmanto, lai nodrošinātu katra orgāna un visa organisma funkcijas.
Jo vairāk nepieciešama enerģija, jo vairāk
šūnas patērē skābekli, piemēram, vairāk
skābekļa vajag muskuļu šūnām un smadzeņu
šūnām, kas darbojas intensīvāk par citām
šūnām.
Cik daudz enerģijas šūnas spēs saražot, ir
atkarīgs gan no gaisa sastāva vidē, gan
asinsrites. Tāpēc ir svarīgi dzīvot tīrā, ar
skābekli bagātā vidē, būt fiziski aktīvam, lai viss
organisms aktīvi darbotos un iegūtu enerģiju.

19. Diskusija Aplūkojiet attēlus un atbildiet uz jautājumu! Kā dažādi faktori var ietekmēt enerģijas ražošanu šūnās?

20. Atzīmē pareizās atbildes! Kādas cilvēka orgānu sistēmas iesaistās enerģijas iegūšanas procesā?

Atzīmē pareizās atbildes!
Kādas cilvēka orgānu sistēmas iesaistās enerģijas iegūšanas
procesā?
a)elpošanas orgānu sistēma
b)balsta orgānu sistēma
c) asinsrites orgānu sistēma
d)kustību orgānu sistēma
e)gremošanas orgānu sistēma

21. Atzīmē pareizās atbildes! Kuri apgalvojumi par plaušu ventilāciju ir pareizi?

a) Nomodā cilvēks ieelpo un izelpo apmēram 6 reizes minūtē.
b) Cilvēks elpošanas biežumu un dziļumu nespēj apzināti kontrolēt.
c) Plaušu ventilācija ir gaisa ieelpošana un izelpošana.
d) Plaušu ventilācija nodrošina gaisa apmaiņu plaušu alveolās.

22. Atzīmē pareizo atbildi! Kas redzams attēlā?

A — izelpa, B — ieelpa
A — ieelpa, B — izelpa

23. Atzīmē pareizo atbildi! Kurš apgalvojums pareizi raksturo burtu nozīmi shēmā?

B ir izelpotā gaisa plūsma, kurā ogļskābās gāzes
daudzums ir mazāks nekā A gaisa plūsmā.
B ir izelpotā gaisa plūsma, kurā ogļskābās gāzes
daudzums ir lielāks nekā A gaisa plūsmā.
A un B ir plaušu ventilācija, kurā nav gaisa
sastāva atšķirību.
A ir izelpotā gaisa plūsma, kurā ogļskābās gāzes
daudzums ir mazāks nekā B gaisa plūsmā.
3xIeelpotās un izelpotās gaisa plūsmas gāzu sastāva ziņā ir atšķirīgas.

24. Atzīmē pareizās atbildes! Kas ir nepieciešams, lai organisms spētu palielināt šūnās saražoto enerģijas daudzumu?

a)vairāk skābekļa
b)vairāk organisko vielu
c)vairāk ogļskābās gazes
d)vairāk fiziskas slodzes

25. Atzīmē pareizās atbildes! Izvērtē, no kādiem faktoriem ir atkarīgs tas, cik daudz enerģijas cilvēka šūnas spēs saražot!

a)no gaisa sastāva telpā
b)no cilvēka auguma garuma
c)no elpošanas biežuma
d)no asinsrites stāvokļa
e)no apgaismojuma telpā
f) no elpošanas dziļuma

26.

Pasaki atbildi!
•Kā sauc šūnas organoīdus, kuros tiek ražota
enerģija?

27.

Pasaki ciparu!
•Cik reizes cilvēks parasti 1 minūtē ieelpo un
izelpo, būdams nomodā?

28. Atzīmē atbilstošos attēlus! Kuros attēlos redzamas situācijas, kas var palielināt elpošanas biežumu?

123xElpošanas biežums automātiski palielinās, pieaugot slodzei, jo enerģijas ieguvei organisms patērē vairāk skābekļa.

29.

• Uzzināsi, kādi ir elpošanas procesa posmi, lai gaisā esošais skābeklis
nonāktu līdz šūnām, bet ogļskābā gāze tiktu izelpota.