15 Mugurkauln vielu transp SOMA

1. Vielu transports mugurkaulniekiem

Uzzināsi, kā notiek vielu transports mugurkaulniekiem un
bezmugurkaulniekiem, kā atšķiras siltasiņu dzīvnieki no aukstasiņu
dzīvniekiem.
DL

2. j.v.

• siltasiņu dzīvnieki – теплокровные животные
• aukstasiņu dzīvnieki – холоднокровные животные
• primitīvi dzīvnieki – примитивные животные
• mugurkaulnieku asinsrite – кровообращение позвоночных
• jauktas asinis – смешанная кровь
• venozas asinis – венозная кровь
• arteriālas asinis – артериальная кровь
• divkameru sirds – двухкамерное сердце
• trīskameru sirds – трехкамерное сердце
• četrkameru sirds - четырехкамерное сердце

3. Vielu transports dzīvniekiem Dzīvnieku organismā, līdzīgi kā cilvēka organismā, vielu transportu nodrošina asinsrites sistēma.

Sirds un asinsrites darbības spējas ir viens no faktoriem, kas
ietekmē dzīvnieku vielmaiņu un spēju uzturēt ķermeņa siltumu. Tāpēc ir siltasiņu un
aukstasiņu dzīvnieki.
• Siltasiņu dzīvnieki — dzīvnieki ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru. Šie
dzīvnieki ķermeņa temperatūru kontrolē, galvenokārt regulējot
vielmaiņu, kurā nozīme ir arī asinsritei. Termoregulāciju ietekmē arī
uzvedība un ķermeņa sega.
• Aukstasiņu dzīvnieki — dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra ir
atkarīga no vides. Vielmaiņa tiem ir lēna, tāpēc šie dzīvnieki strauji
iegūst siltumu un strauji var arī to zaudēt.
• Dabā ir arī primitīvi dzīvnieki, kuriem nav ne sirds, ne asinsvadu — šo
orgānu funkcijas pilda citi pielāgojumi, piemēram, medūzām.

4.

5. Mugurkaulnieku asinsrites īpatnības

• Mugurkaulniekiem ir slēgta asinsrite. Tā organismā pilda vairākas
funkcijas. Galvenās no tām ir skābekļa un barības vielu
nogādāšana audos un orgānos un temperatūras regulācija.
• Zīdītāji un putni ir siltasiņu dzīvnieki, jo evolūcijas procesā ir
ieguvuši labi attīstītu un efektīvu asinsriti, kas kopā ar citām
orgānu sistēmām nodrošina pastāvīgu ķermeņa temperatūru.
• Asinsrites sistēmas centrālais orgāns ir sirds, kas nodrošina asiņu
plūsmu organismā. Sirds ir muskuļots orgāns, kas sastāv no 4
kamerām — 2 priekškambariem un 2 kambariem.

6.

Sirds muskulatūrai ritmiski saraujoties, asinis tiek izspiestas asinsvados. Asiņu plūsma notiek pa slēgtu asinsvadu sistēmu,
kura, tāpat kā cilvēkam, sastāv no 2 asinsrites lokiem. No labā kambara sākas mazais asinsrites loks, pa kuru asinis plūst uz
plaušām. Tur tās bagātinās ar skābekli un atgriežas sirds kreisajā priekškambarī; tajā mazais asinsrites loks noslēdzas. Tālāk šīs
ar skābekli bagātās asinis ieplūst kreisajā kambarī, no kura sākas lielais asinsrites loks. Pa to arteriālās asinis plūst uz ķermeņa
audiem, apgādā tos ar skābekli un, skābekli zaudējušas, atgriežas labajā priekškambarī, kur lielais asinsrites loks noslēdzas.

7. Putniem attiecībā pret ķermeņa masu sirds ir salīdzinoši lielāka un vielmaiņa intensīvāka.

• Ja sunim vai kaķim normāla ķermeņa temperatūra ir 38 °C, tad putniem tā
var būt no 38 līdz 45 grādiem. Izrādās, ka nozīme ir ne tikai elpošanas orgānu
sistēmai, termoizolācijai un uzvedībai, bet arī tam, kāda veida asinis šūnas
saņem. Jo vairāk šūnās ir piesaistīts skābeklis, jo šūnās labāka
vielmaiņa. Tāpēc zīdītāji un putni, kuriem lielais asinsrites loks
šūnām piegādā arteriālās asinis, vielmaiņas procesā saražo vairāk
siltuma.
• Mugurkaulniekiem asinis sastāv no asiņu šķidrās daļas (plazmas) un
asinsķermenīšiem. Eritrocīti veic gāzu maiņu un transportu, leikocīti piedalās
cīņā ar infekcijām, bet sīkās asins plātnītes — trombocīti — piedalās asins
recēšanā.

8. Domā, pēti, secini!

• Izpēti tabulu, kurā pētnieki apkopojuši datus par mājdzīvnieku sirdsdarbības ātrumu! Noformulē vienu likumsakarību, kuru
pamanīji tabulā! Mēģini izskaidrot tās būtību!
• Modelē un raksturo situācijas, kurās arī dzīvniekiem mēra temperatūru, izklausa sirdspukstus! Izmantojot tabulas datus,
izspried, ar ko veterinārārsta profesija atšķiras no cilvēku ārsta darba specifikas!

9. Rāpuļiem un abiniekiem asinsriti veido trīskameru sirds un 2 asinsrites loki. Sirds sastāv no 2 priekškambariem un 1 kambara,

kuram pa vidu ir nepilnīgi izveidojusies
šķērssiena. Tāpēc arteriālās asinis, kas nāk no mazā asinsrites loka, un venozās asinis, kas atgriežas
no lielā asinsrites loka, nonākot sirds kambarī, sajaucas kopā.
Abinieku mazuļiem,
kuru attīstība notiek
ūdenī, asinsrites
sistēma ir līdzīga kā
zivīm. Līdz ar pāreju dzīvei uz
sauszemes asinsrites sistēma kļūst
sarežģītāka. Izveidojas 2 asinsrites
loki un trīskameru sirds.

10.

Mazais asinsrites loks nes asinis uz plaušām, lai tās
bagātinātos ar skābekli. Lielais asinsrites loks orgāniem
piegādā jauktas asinis, kurās ir mazāk skābekļa nekā
arteriālajās asinīs. Šī asinsrites īpatnība palēnina
vielmaiņas ātrumu; tas ir viens no cēloņiem, kāpēc
abinieki un rāpuļi ir aukstasiņu dzīvnieki.

11.

Zivīm asiņu plūsmu nodrošina
divkameru sirds un 1 asinsrites
loks, bet atšķirībā no rāpuļiem un
abiniekiem, asinis nesajaucas,
tāpēc orgāni saņem arteriālās
asinis, kas bagātas ar skābekli.
Asiņu plūsma ir lēna, jo sirds
saraujas vidēji 20 reižu minūtē,
līdz ar to arī vielmaiņas līmenis ir
zems, zivis ir aukstasiņu dzīvnieki.

12. Domā, pēti, secini! Izpēti mugurkaulnieku asinsrites salīdzinājuma shēmu!

13. Diskusija. Izpēti diagrammu! Kādas pazīmes ir kopīgas mugurkaulnieku asinsrites sistēmām? Nosauc atšķirīgās pazīmes! Noformulē

likumsakarību, kādu saskati, salīdzinot asinsriti ar mugurkaulnieku
vielmaiņu!

14. Sikspārņu ķermeņa temperatūra aktīvajā periodā ir 38–40 oC, taču rudenī, nokrītoties gaisa temperatūrai līdz +6 oC, tie dodas

ziemas guļā. Par ziemošanas vietu tie izvēlas alas, pagrabus vai bēniņus, kuros gaisa
temperatūra ir nedaudz virs 0 oC. Dzīvnieka pulss nokrītas līdz 10 reizēm minūtē, lai gan miera stāvoklī tas
ir 200–300 reižu minūtē, bet ķermeņa temperatūra pazeminās. Ziemošanas laikā sikspārņi mēdz
pamosties, izstaipīties un pārvietoties uz piemērotāku vietu.
• Izskaidro, kāpēc pazeminās sikspārņa ķermeņa temperatūra
ziemošanas laikā! Izspried, cik zema tā varētu būt!
• Uzzīmē vai raksturo, kāda izskatītos sikspārņu ķermeņa temperatūras
līkne salīdzinājumā ar diagrammā redzamajām temperatūras līknēm!
• Sikspārņi ir aukstasiņu vai siltasiņu dzīvnieki? Pamato viedokli!
• Noskaidro, kuriem Latvijas zīdītājiem ziemošanas laikā palēninās
sirdsdarbība un asinsrite!

15. Atzīmē pareizo atbildi!  Kas ir aukstasiņu dzīvnieki? 

Atzīmē pareizo atbildi!
Kas ir aukstasiņu dzīvnieki?
a) Tie ir dzīvnieki ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru.
b) Tie ir dzīvnieki, kas strauji iegūst siltumu un strauji var arī to zaudēt.
c) Tie ir dzīvnieki, kuru vielmaiņa spēj kontrolēt un uzturēt ķermeņa temperatūru.
d) Tie ir dzīvnieki, kuriem ir auksti.
Vielmaiņu kontrolēt spēj siltasiņu dzīvnieki

16. Atzīmē pareizos attēlus!  Kuri ir siltasiņu dzīvnieki? 

Atzīmē pareizos attēlus!
Kuri ir siltasiņu dzīvnieki?
A
B
D
C
E

17. 10.  Kuriem dzīvniekiem ir vaļēja asinsrites sistēma?

10. Kuriem dzīvniekiem ir vaļēja asinsrites
sistēma?
A Plakantārpiem un
posmkājiem.
B Gliemjiem un posmkājiem.
C Posmkājiem un
zarndobumaiņiem.
D Veltņtārpiem un
posmkājiem.

18. Atzīmē pareizo atbildi!  Zīdītājiem, tāpat kā cilvēkam, ar skābekli bagātās asinis ieplūst kreisajā kambarī, no kura sākas

Atzīmē pareizo atbildi!
Zīdītājiem, tāpat kā cilvēkam, ar skābekli bagātās asinis ieplūst
kreisajā kambarī, no kura sākas lielais asinsrites loks. Kurš
apzīmējums shēmā norāda uz skābekli bagātām asinīm?
A
B
C
D

19. Atzīmē pareizo atbildi!   Kas raksturo zivs asinsrites sistēmu? Kuram apgalvojumam piekrīti? 

Atzīmē pareizo atbildi!
Kas raksturo zivs asinsrites sistēmu? Kuram
apgalvojumam piekrīti?
a) Asiņu plūsma ir ātra, jo sirds saraujas vidēji 20 reižu minūtē, līdz ar to arī
vielmaiņas līmenis ir augsts.
a) Asinis nesajaucas, tāpēc orgāni saņem arteriālās asinis, kas
bagātinātas ar skābekli.

20. Atzīmē pareizo atbildi!  Kas raksturo šo asinsrites sistēmu? 

Atzīmē pareizo atbildi!
Kas raksturo šo asinsrites sistēmu?
a) Lielais asinsrites loks piegādā orgāniem jauktas asinis.
b) Mazais asinsrites loks nes asinis uz žaunām.
c) Šāda asinsrite raksturīga rāpuļiem.
d) Asinsriti nodrošina 4 kameru sirds.

21. Izpēti attēlu! Ieraksti ciparu!  Cik kameru sirds ir mugurkaulniekam ar šādu asinsrites sistēmas shēmu? 

Izpēti attēlu! Ieraksti ciparu!
Cik kameru sirds ir mugurkaulniekam ar šādu
asinsrites sistēmas shēmu?

22. Atzīmē pareizās atbildes! Putniem attiecībā pret ķermeņa masu sirds ir salīdzinoši lielāka un vielmaiņa intensīvāka, ķermeņa

Atzīmē pareizās atbildes! Putniem attiecībā pret ķermeņa masu sirds ir salīdzinoši
lielāka un vielmaiņa intensīvāka, ķermeņa temperatūra var būt no 38 līdz 45
grādiem. Kādi faktori vēl nosaka putnu augsto vielmaiņas līmeni?
a) Ir divkārša elpošana, ko nodrošina plaušas un gaisamaisi.
b) Labu termoizolāciju nodrošina ķermeņa sega — spalvas.
c) Orgāni saņem ar skābekli bagātinātas arteriālās asinis.
d) Putniem ir efektīva sirdsdarbība, nodrošinot pulsu miera
stāvoklī 70 – 100 reizes minūtē.
a) Putnu sirds ir muskuļots orgāns, kas sastāv no 4 kambariem.
Putnu sirds ir muskuļots orgāns, kas sastāv no 4 kamerām — 2 priekškambariem un 2 kambariem.
Putniem pulss miera stāvoklī ir vairāki simti reižu, vistai 200 – 300 reizes minūtē.

23. Atzīmē pareizo atbildi!   Izpēti attēlus! Kas kopīgs 2 mugurkaulnieku asinsrites shēmām? 

Atzīmē pareizo atbildi!
Izpēti attēlus! Kas kopīgs 2 mugurkaulnieku
asinsrites shēmām?
a) Abas sastāv no 2 asinsrites lokiem.
b) Abās shēmās redzams, ka mazais asinsrites loks plaušās nodrošina
asiņu bagātināšanos ar skābekli.
a) Jauktu asiņu piegāde orgāniem pazemina vielmaiņas līmeni.
b) Abas ir slēgtas asinsrites sistēmas.

24. Atzīmē pareizās atbildes! Kāpēc zivis aukstā ūdenī ir mazkustīgas, bet vardes, ja ūdens vai gaisa temperatūra ir nedaudz virs 0

Atzīmē pareizās atbildes! Kāpēc zivis aukstā ūdenī ir mazkustīgas, bet vardes, ja
ūdens vai gaisa temperatūra ir nedaudz virs 0 grādiem, sastingst un nekustās?
a) Abiniekiem un zivīm ir atšķirīga asinsrites uzbūves sistēma, kas ietekmē vielmaiņu.
b) Zivis ir siltasiņu dzīvnieki, bet vardes — aukstasiņu dzīvnieki.
c) Zivs orgāni saņem arteriālās asinis, bet vardes jauktas, kurās ir mazāk skābekļa.
d) Vardēm aukstumā apstājas sirdsdarbība, bet zivīm tā ir vidēji 20 x minūtē.
e) Vardēm nav ar ko baroties, tāpēc tās ir pielāgojušās miera periodam, pazeminot vielmaiņas līmeni.
Ja vides temperatūra ir virs 0 grādiem, norisinās lēna vielmaiņa.