RTU_2.daļa (1)

1. Pedagoģiskās darbības pamati 72 stundas Kompetenču pieeja izglītībā – mūsdienu mācību procesa organizēšana 2.daļa.

Dr.paed.Ilma Neimane

2.

Jēdziena „didaktika” interpretācija un vēsturiskā attīstība
Didaktikas saturs (pamatkategorijas)
Izglītības mērķa un mācību mērķa sakarības
B.Blūma mērķu taksonomija un mūsdienu nostāja
SOLO taksonomijas līmeņi un praktiskās izmantošanas iespējas
Izglītības satura atspoguļojums Skola 2030 dokumentos
Caurviju prasmes un sasniedzamie rezultāti
Mācīšanās iedziļinoties pieeja skolotāja praksē un galvenie secinājumi
Dr.paed.Ilma Neimane

3. Didaktikas jēdziens

Didaktika no grieķu valodas vārda didaskein nozīmē mācīt,
mācīties, izskaidrot, izskaidroties. Sākotnēji didaktisks
nozīmēja grieķu eposa veidu, blakus heroiskajiem un
vēsturiskajiem dzejojumiem, t.i., pamācoši dzejoļi,
sakāmvārdi.
Jaunu skolas pedagoģijas nozīmi termins didaktika ieguva
17.gs.
Dr.paed.Ilma Neimane

4. Didaktikas jēdziens 1.turp.

20.gs. sākumā didaktiku sāka skaidrot ne tikai kā mācīšanas
teoriju, bet arī kā mācīšanās teoriju, t.i., pievēršot uzmanību
skolēna intelektuālās darbības izpētei mācību procesā.
Didaktika ir zinātniska un praktiska nodarbošanās ar
mācīšanas un mācīšanās likumsakarībām. (Verners Viaters)
Dr.paed.Ilma Neimane

5. Didaktikas jēdziens 2.turp.

Taču mūsdienās ne visi pedagogi uzskata, ka didaktika ir
mācību teorija. Pastāv teorijas, kurās didaktika tiek traktēta
kā zinātne par izglītības saturu: curriculum teoriju.
Paralēli šai disciplīnai pastāv teorijas, kas no psiholoģiskā
viedokļa analizē izglītības mērķus, mācību metodes, mācību
organizācijas u.c. jautājumus. Šos jautājumus pēta
pedagoģiskā psiholoģija.
Dr.paed.Ilma Neimane

6. Didaktikas jēdziens 3.turp.

Vadoties no to valstu pieredzes, kuras visvairāk ietekmējušas
didaktikas attīstību Latvijā (Vācija, Krievija, PSRS), mēs
didaktiku apskatām kā vienotu zinātni par mācību procesu,
sīkāk analizējot izglītības un mācību mērķa, izglītības
satura, didaktisko principu, mācību metožu un organizācijas
formu jautājumus.
Dr.paed.Ilma Neimane

7. Pēdējos 3 gadsimtos izpratne par didaktiku ir paplašinājusies un cieši saistās ar:

pedagoģijas kā zinātnes attīstību;
mūsdienu izglītības un skolu sistēmu t.i., izglītības mērķu un
mācību priekšmetu kārtības noteikšanu un lēmumu
pieņemšanu izvirzīto mērķu sasniegšana (piem., obligātās
izglītības laiks 9 gadi, 8 gadi, 7 gadi);
skolotāju izglītošanu un skolotāju pašapziņas veidošanos
dažādās skolu formās (skolotāju sagatavošana valsts skolām
un alternatīvajām skolām).
Dr.paed.Ilma Neimane

8. Didaktikas pamatjēdzieni jeb pamatkategorijas

Mācību process
Didaktiskie principi
Izglītības saturs
Mācību metodes
Mācību organizācijas formas
Dr.paed.Ilma Neimane

9. Izglītības mērķa un mācību mērķa sakarības

Mērķis – domās prognozētais (paredzētais) darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt,
sasniegt, kas piešķir virzību.
Mērķis cieši saistās ar laika kategoriju un zinātnes attīstību
Mērķu sasniegšanu ietekmē tas, ka:
mums jārēķinās ar līdzcilvēkiem,
jādzīvo saskaņā pašam ar sevi, t.i., jādara tas, kas mums sagādā prieku
Mācību mērķis tiek realizēts trīs situācijās:
skolotājam sagatavojoties stundai,
apspriežot stundu ar skolēniem,
formulējot pārbaudes rezultātus.
Dr.paed.Ilma Neimane

10. B.Blūma mērķu taksonomija un mūsdienu nostāja

Mērķa iedalījums pēc mērķu jomas pazīstams ar nosaukumu
Bendžamina Blūma mērķu taksonomija (Taxonomy of Educational
Objectives) (1956). Taksonomija (gr. valodas taxis ’izvietojums noteiktā
kārtībā’ + nomos ‘likums’) ir sinonīms vārdam sistemātika. Taksonomija
ietver:
kognitīvo jomu, kas galvenokārt aptver informāciju un zināšanas;
afektīvo jomu, kas ietver ar attieksmi, emocijām un vērtīborientāciju
saistītas izturēšanās izmaiņas (sīkāk tiek analizēts audzināšanas teorijā);
psihomotoro jomu, kurā ietilpst muskuļu darbības un motorās iemaņas.
Pamatideja ir kategorizēt un novērtēt sasniedzamos rezultātus pēc skolēna
demonstrētajām kognitīvajām prasmēm.
Dr.paed.Ilma Neimane

11. B.Blūma mērķu taksonomija un mūsdienu nostāja-1.turp.

2001. gadā Blūma taksonomija tika pārskatīta un modernizēta,
uzsverot darbības vārdus (piemēram, "atcerēties", "izprast",
"pielietot", "analizēt", "novērtēt", "radīt").
Oriģinālā taksonomija bija domāta galvenokārt skolotāju
mācību mērķu klasifikācijai, bet tagad to izmanto arī vērtēšanā,
uzdevumu veidošanā un pat mācību dizainā.
Dr.paed.Ilma Neimane

12. B.Blūma mērķu taksonomijas līmeņi un praktiskās izmantošanas iespējas

Līmenis
Atcerēties (Remember)
Izprast (Understand)
Pielietot (Apply)
Darbības vārdi (piemēri)
atcerēties, nosaukt, uzskaitīt,
definēt
Dot faktu jautājumus, terminu
apguvi, ātrās pārbaudes (kartītes)
Uzdevumi, kas prasa paskaidrot ar
izskaidrot, ilustrēt, pārfrāzēt, sniegt
saviem vārdiem, izveidot shēmu,
piemērus
salīdzināt.
Dot reālas problēmsituācijas,
izmantot, pielietot, atrisināt, parādīt
piemērot noteikumus praksē.
Analizēt (Analyze)
analizēt, sadalīt daļās, atšķirt,
salīdzināt
Novērtēt (Evaluate)
vērtēt, argumentēt, pārbaudīt,
izvērtēt
Radīt (Create)
radīt, projektēt, konstruēt, attīstīt
Dr.paed.Ilma Neimane
Praktiskā izmantošana
Salīdzināšanas uzdevumi, cēloņuseku analīze, datu izpēte.
Diskusijas, argumentētas esejas,
projektu prezentācijas ar
izvērtējumu.
Jaunu ideju radīšana, projektu
darbi, koncepciju izstrāde, modeļu
veidošana.

13. B.Blūma mērķu taksonomija un mūsdienu nostāja-3.turp.

Mūsdienās aizvien plašāku popularitāti kompleksa snieguma vērtēšanai
iegūst SOLO (Structure of Observed Learning Outcomes – novēroto
mācīšanās rezultātu struktūra) taksonomija, kura ir ērti lietojama, lai
raksturotu skolēna sniegumu, atklāj atšķirību starp virspusēju mācīšanos un
mācīšanos iedziļinoties. SOLO modelis atspoguļo skolēna domāšanas dziļumu.
SOLO taksonomiju (Structure of Observed Learning Outcomes) 1982.gadā
izveidoja Džons Bigss (John Biggs) un Kevins Kolliss (Kevin Collis).
Tas bija radīts kā instruments, lai aprakstītu mācīšanās rezultātu kvalitāti un
palīdzētu gan skolotājiem, gan skolēniem saprast, ka zināšanu un izpratnes
sarežģītība un dziļums attīstās soli pa solim.
Dr.paed.Ilma Neimane

14. SOLO taksonomijas līmeņi un praktiskās izmantošanas iespējas

Līmenis (angļu un
latviešu valodā)
Apraksts
Praktiskā izmantošana
Pre-structural /
Pirmsstrukturālais
Skolēnam trūkst izpratnes par tēmu;
sniegtās atbildes ir neatbilstošas vai
nepareizas.
Skolotājs identificē skolēnus, kuriem nepieciešama
papildu palīdzība, un nodrošina papildus resursus vai
individuālu atbalstu, lai veicinātu izpratnes veidošanos.
Uni-structural /
Vienstukturālais
jeb viena aspekta
izpratnes
Skolēns spēj sniegt vienu atsevišķu
informācijas vienību par tēmu, bet nespēj to
saistīt ar citām zināšanām.
Skolotājs veido uzdevumus, kas mudina skolēnus
paplašināt zināšanas, uzdodot jautājumus, kas saistīti ar
papildu informācijas meklēšanu un analīzi.
Multi-structural /
Daudzstrukturālais
jeb fragmentārs
izpratnes
Skolēns sniedz vairākas atsevišķas
informācijas vienības par tēmu, tomēr
nespēj tās savstarpēji saistīt.
Skolotājs organizē aktivitātes, kas veicina saistību
veidošanu starp dažādiem faktiem, piemēram, diskusijas
vai prāta vētras, lai palīdzētu skolēniem integrēt
zināšanas.
Relational /
Relacionālais jeb
strukturētās
izpratnes
Skolēns spēj savstarpēji saistīt vairākas
informācijas vienības, veidojot dziļāku
izpratni par tēmu.
Skolotājs izstrādā uzdevumus, kas prasa analīzi un
sintēzi, piemēram, projektu darbus vai problēmu
risināšanas uzdevumus, lai veicinātu dziļāku izpratni un
kritisko domāšanu.
Extended abstract /
Paplašinātās
abstrakcijas
Skolēns spēj pārsniegt dotās informācijas
robežas, veidojot jaunus secinājumus,
vispārinājumus vai teorijas, balstoties uz
dziļu izpratni.
Skolotājs mudina skolēnus radīt inovatīvas idejas un
pielietot apgūtās zināšanas jaunās situācijās, piemēram,
izstrādājot oriģinālus projektus vai pētnieciskus darbus,
kas stimulē radošumu un augstāka līmeņa domāšanas
prasmes
Dr.paed.Ilma Neimane

15. Virspusējā mācīšanās un mācīšanās iedziļinoties

Dr.paed.Ilma Neimane

16. Blūma taksonomijas un SOLO taksonomijas aktualitāte Latvijā

Blūma taksonomija sāka ietekmēt Latvijas pedagoģiju pēc
neatkarības atgūšanas 1990. gados. Pārejot uz kompetencēs
balstītu izglītību, Blūma taksonomija kļuva par noderīgu
instrumentu mācību mērķu formulēšanā un vērtēšanas kritēriju
izstrādē.​
SOLO taksonomija Latvijā kļuva aktuāla īpaši 21. gadsimta
sākumā, kad pieauga interese par mācīšanās dziļuma un
izpratnes līmeņu novērtēšanu. Tā kļuva aktuāla, ieviešot jaunus
mācību standartus un pievēršot uzmanību skolēnu domāšanas
prasmju attīstībai.​
Šo taksonomiju aktualitāte ir saistīta ar izglītības reformām un
nepieciešamību pēc efektīvām metodēm mācību procesa plānošanā
un skolēnu sasniegumu vērtēšanā.
Dr.paed.Ilma Neimane

17. Blūma taksonomijas un SOLO taksonomijas izmantošanas iespējas

Situācija / Vajadzība
Mācību mērķu formulēšana
Ieteicams izmantot Blūma
taksonomiju
Ja nepieciešams formulēt konkrētus
mācību mērķus dažādos domāšanas
līmeņos.
Ieteicams izmantot SOLO
taksonomiju
Ja nepieciešams formulēt mācību
mērķus, kas atspoguļo skolēnu izpratnes
dziļuma pakāpes.
Lai veidotu uzdevumus, kas palīdz
skolēnam progresēt no faktu zināšanas
Lai veidotu uzdevumus ar dažādu
līdz dziļai izpratnei, palīdz strukturēt
Uzdevumu un jautājumu veidošana kognitīvo sarežģītību (no vienkārša līdz
skolēna atbildes dziļumu un kvalitāti
sarežģītam).
īpaši radošuma, sintēzes un vērtēšanas
uzdevumos.
Stundas struktūras plānošana
Lai stundas laikā redzētu skolēnu
Lai soli pa solim virzītos no atcerēšanās
attīstību no fragmentāras informācijas
uz radošu darbību.
līdz paplašinātai abstrakcijai
Vērtēšanas kritēriju veidošana
Izmantojot “domāšanas līmeņus”
vērtēšanas kritērijos, piemēram,
atcerējās, analizēja, radīja.
Skolēnu pašrefleksija un izaugsmes Ja nepieciešams, lai skolēns apzinātos,
monitorings
cik sarežģītā līmenī viņš domā.
Ilgtermiņa projekti
Dr.paed.Ilma Neimane
Izmantojot “izpratnes dziļuma līmeņus”
— vai skolēns nosauca, sasaistīja, vai
radīja jaunu ideju.
Piemērota, lai skolēns pats saprastu, kurā
izpratnes līmenī viņš atrodas un kā var
virzīties uz nākamo.
Noderīga, lai skolēni redzētu, kā viņu
Palīdz veidot soļus: fakts – saprašana –
zināšanas “aug” no vienkāršām uz dziļi
pielietojums – analīze – radīšana.
sasaistītām un abstraktām idejām.

18. Piemērs taksonomiju izmantošanai praksē: Liepāja 18. martā svinēja 400. dzimšanas dienu Adaptēts MI veidots teksts

Situācija /
Vajadzība
Mācību mērķu
formulēšana
Uzdevumu un
jautājumu
veidošana
Ieteicams izmantot
Blūma piemērs Ieteicams izmantot SOLO piemērs
Blūma
(par Liepājas 400) SOLO taksonomiju (par Liepājas 400)
taksonomiju
"Skolēns spēs
analizēt Liepājas
Formulēt domāšanas
400 gadu vēstures
līmeņos.
nozīmi Latvijas
kultūrā."
"Nosauc trīs
Veidot uzdevumus vēsturiskus
pēc sarežģītības
notikumus, kas
saistīti ar Liepājas
pakāpes.
jubileju."
Solis pa solim no
Stundas struktūras
faktiem līdz
plānošana
jaunradei.
Dr.paed.Ilma Neimane
"Skolēns spēs
sasaistīt Liepājas
Formulēt izpratnes
vēsturiskos faktus
dziļumā.
un to nozīmi
šodien."
Veidot uzdevumus
progresijai.
Stundas sākumā —
atcerēties
notikumus; beigās
Plānot izpratnes
— izveidot
padziļināšanu.
prezentāciju par to,
kā Liepājas vēsture
ietekmē mūsdienas.
"Izskaidro, kā šie
trīs notikumi saistās
un kā ietekmē
Liepājas attīstību."
Sākumā — faktu
uzskaitīšana; vidus
daļā —
salīdzinājumi un
sakarību atrašana;
nobeigumā —
konceptu kartes
izveide par Liepājas
400 gadu ietekmi.

19. Piemērs taksonomiju izmantošanai praksē: Liepāja 18. martā svinēja 400. dzimšanas dienu – turp. Adaptēts MI veidots teksts

Vērtēšanas kritēriju
veidošana
Domāšanas līmeņos.
Skolēnu pašrefleksija
Apzināties domāšanas
un izaugsmes
līmeņus.
monitorings
Ilgtermiņa projekti
Dr.paed.Ilma Neimane
"3 punkti — spēj
uzskaitīt faktus; 5
Izpratnes dziļuma
punkti — spēj analizēt
līmeņos.
Liepājas attīstības
cēloņus."
"Pirmsstrukturālais —
tikai fakti;
Relacionālais — spēj
izskaidrot saiknes starp
notikumiem;
Paplašināts — piedāvā
jaunas idejas, kā
svinības ietekmēs
pilsētu nākotnē."
"Vai es tikai zinu faktus
par Liepāju vai spēju
Saprast savu izpratnes
analizēt, kāpēc tie
līmeni.
svarīgi?"
"Vai es tikai zinu svinību
faktus vai spēju
izskaidrot, kā tie veicina
pilsētas tēlu un nākotni?"
Projekta sākumā — faktu
Projekta posmi: savākt
apkopošana par Liepāju;
informāciju, analizēt
No zināšanām uz radošu
procesā — saikņu un
attīstības gaitu, izveidot Skatīt progresu izpratnē.
piedāvājumu.
ietekmes analīze; beigās
priekšlikumu pilsētas tēla
— piedāvājums nākotnes
uzlabošanai.
attīstībai.

20. Skola 2030 https://www.skola2030.lv/lv

•Pilnveidotā mācību satura un pieejas mērķis ir lietpratīgs
skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas
dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības
īpašības, kas palīdz veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
•Lietpratība jeb kompetence ir indivīda spēja kompleksi
lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot
problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.
Jūs jautājat. Mēs atbildam. "Kas ir kompetence un lietpratība?"
•https://www.youtube.com/watch?v=PtzfOjakOv4
Dr.paed.Ilma Neimane

21. Izglītības satura atspoguļojums Skola 2030 dokumentos

Obligātais mācību saturs ir strukturēts septiņās mācību jomās:
Dabaszinātņu mācību joma
Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
Matemātikas mācību joma
Tehnoloģiju mācību joma
Valodu mācību joma
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību joma
Dr.paed.Ilma Neimane

22. Caurviju prasmes un sasniedzamie rezultāti

Prasme ir māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un
apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības
paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā.
Caurviju prasmes ietver nozīmīgus skolēna darbības
kognitīvos, afektīvos un sociālos aspektus, kas attiecas uz visiem cilvēka
darbības virzieniem
Kritiskā domāšana un problēmrisināšana
Jaunrade un uzņēmējdarbība
Pašvadīta mācīšanās
Sadarbība
Pilsoniskā līdzdalība
Digitālās prasmes
Dr.paed.Ilma Neimane

23. Caurviju prasmes un sasniedzamie rezultāti

Sasniedzamie rezultāti
Prasības mācību satura apguvei – izmērāms mācību procesa rezultāts
Tie ietver zināšanas un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un vērtībās
balstītus tikumus
Ne vērtības, ne tikumus tieši iemācīt vai ieaudzināt nevar, tādēļ pedagogu
pienākums un atbildība ir stiprināt ieradumus
Ieradumi – tikumi- vērtības
Tikumi: atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība,
mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance
Vērtības: dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darba tikums, daba,
kultūra, latviešu valoda, Latvijas valsts
Dr.paed.Ilma Neimane

24. Mācīšanās iedziļinoties pieeja skolotāja praksē

Mācīšanās pieeja, kur skolēni izmanto augsta līmeņa domāšanas prasmes
(analīze, sintēze, vērtēšana), lai sasaistītu zināšanas un to izmantošanu jaunās
situācijās
Skolotājs veicina iedziļināšanos, ja:
Izvirza jēgpilnus mērķus;
Nodrošina atgriezenisko saiti;
Aktivizē skolēnu pieredzi;
Rosina saikņu veidošanu starp faktiem;
Attīsta metakognitīvās prasmes (“Ko un kā es mācos?”);
Veicina sadarbību un ideju apmaiņu.
Dr.paed.Ilma Neimane

25. Galvenie secinājumi skolotāja darbam

Mācību mērķiem jābūt skaidriem un strukturētiem
Taksonomijas (Blūma, SOLO) palīdz noteikt mērķu grūtības pakāpi, sasaistot
tos ar mācību saturu un skolēnu prasmēm domāt
Saturs jāsasaista ar skolēnu pieredzi un jēgu
Kompetenču pieejā uzsvars ir uz jēgpilnu saturu, kas sasaistās ar reālo dzīvi.
Mācīšanās iedziļinoties rosina skolēnus izprast ne tikai “ko”, bet arī “kāpēc”
Mācību metodes jāpielāgo domāšanas un izpratnes attīstībai
Izmantojot taksonomijas, skolotājs var izvēlēties metodes, kas atbilst dažādiem
izpratnes līmeņiem — no zināšanu reproducēšanas līdz problēmu risināšanai
Atgriezeniskā saite un vērtēšana veicina mācīšanās progresu
SOLO taksonomija ļauj skolēnam saprast, kurā izpratnes līmenī viņš atrodas.
Formatīvā vērtēšana kļūst par daļu no mācīšanās procesa
Organizēta sadarbība un kontekstuāla mācīšanās ir būtiska
Skola2030 nostādnes uzsver, ka mācību procesam jābūt vērstam uz sadarbību,
reālām dzīves situācijām un pārnesi — tas ir pamats kompetencēm praksē
Dr.paed.Ilma Neimane

26. Obligātā literatūra

Mācību satura pilnveide https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/macibusatura-pilnveide/nepieciesamibas-pamatojums
Īstenošana https://www.skola2030.lv/lv/istenosana/macibu-pieeja/macisanasiedzilinoties
Skola2030 attālināto mācību vadlīnijas / pieejams tiešsaistē
https://skola2030.lv/attalinata-macisanas/vadlinijas
Dr.paed.Ilma Neimane

27. Patstāvīgā darba uzdevumi Izglītības problēmas argumentēts raksturojums jāievieto Moodle vidē

1.
Iepazīties ar projekta Skola 2030 materiāliem un raksturot šajā
prezentācijā minētās didaktikas pamatkategorijas (8.slaids)
2.
Argumentēti (ievietot tekstā atsauces) raksturot izglītības problēmu/
situāciju, ar kuru sabiedrība saskaras Skola2030 ietvaros (apjoms 1-2
A4 lapas). Izvēlēties konkrētu mērķauditoriju, ar kuru savu izvēlēto
problēmu/ situāciju vēlaties risināt. Raksturojiet 3 savas darbības
veiksmīgam problēmas risinājumam, izmantojot taksonomiju
piedāvātās iespējas.
Dr.paed.Ilma Neimane