Pasaules lielvalstu ārpolitika un starptautiskās attiecības 19.gs. beigās, 20. gs. sākumā.
19. gs. 70. gados Eiropā bija notikušas būtiskas pārmaiņas. Mainījās starptautisko spēku samēri
2. Vācija uzvarēja Francijas-Prūsijas karā (1870.-1871.) . Francija zaudēja teritorijas: Elzasu un Lotaringu. Vācija
4. 20. gs. sākumā starp vairākām Eiropas valstīm bija saspīlētas attiecības.
5. Lai sekmīgāk realizētu ārpolitikas uzdevumus Eiropas valstis piekopa atklāto un slepeno diplomātiju. Rezultātā 20. gs.
Karojošo valstu mērķi:
810.96K
Категория: ИсторияИстория

Pasaules lielvalstu ārpolitika un starptautiskās attiecības 19.gs. beigās, 20. gs. sākumā

1. Pasaules lielvalstu ārpolitika un starptautiskās attiecības 19.gs. beigās, 20. gs. sākumā.

DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

2. 19. gs. 70. gados Eiropā bija notikušas būtiskas pārmaiņas. Mainījās starptautisko spēku samēri

1. Izveidojas Itālijas un Vācijas
nacionāla valsts (1871.). Eiropā
beidzas valstu centralizācijas
process.
DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

3. 2. Vācija uzvarēja Francijas-Prūsijas karā (1870.-1871.) . Francija zaudēja teritorijas: Elzasu un Lotaringu. Vācija

apvienojas. Ar savu militāro varenību un straujo rūpniecisko
attīstību Vācija sāka pretendēt uz Eiropas visspēcīgākās
valsts statusu.
DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

4.

3. 19. gs. visvarenākā valsts Lielbritānija, jo tās pakļautībā
atradās ceturtā daļa zemeslodes, britu rūpniecība bija
augstu attīstīta, bet flote valdīja pasaules jūrās.
DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

5. 4. 20. gs. sākumā starp vairākām Eiropas valstīm bija saspīlētas attiecības.

• Saasinājās Vācijas un Francijas domstarpības par
Maroku. 1905. g. Francija vēlējās pakļaut Maroku, ko
negribēja pieļaut Vācija. Draudēja izcelties karš.
• 1908.g. Austroungārija pasludināja Bosniju un
Hercegovinu par Austroungārijas zemēm. Tas nepatika
Serbijai.
• 1912.g. Balkānu valstis – Grieķija, Serbija, Bulgārija un
Melnkalne ar Krievijas slepenu atbalstu noslēdza
savstarpēju savienību un uzsāka karu ar Turciju, kura
karu zaudēja.
• 1913.g. izcēlās otrs Balkānu karš, kurā Serbija, Grieķija,
Melnkalne un Rumānija cīnījās pret Bulgāriju.
DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

6.

DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

7. 5. Lai sekmīgāk realizētu ārpolitikas uzdevumus Eiropas valstis piekopa atklāto un slepeno diplomātiju. Rezultātā 20. gs.

sākumā Eiropā izveidojās 2 militāras savienības –
Trejsavienība un Antante
Trejsavienība- pirmais
militāri politiskais bloks
Eiropā
It.
Antante (sirsnīga
savienība) militāri
politiskais bloks Eiropā
Ang.
1897
Vāc.
1882
Austr.
+Bulgārija(pretinieks Serbija)
+Turcija(pretinieki Kr. un
Serbija
1915. Četrsavienība.
1907
Fr.
Kr.
1904
DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

8.

DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS

9. Karojošo valstu mērķi:

Vācija: Lielbritānijas un
Francijas koloniju ieguve,
Francijas un Krievijas
novājināšana; ietekmes
nostiprināšana Eiropā.
Austroungārija: palielināt
ietekmi Balkānos,
nepieļaut Krievijas
ietekmes palielināšanos
Balkānos.
Itālija: palielināt savu
teritoriju uz
ziemeļaustrumiem.
Lielbritānija: Vācijas
novājināšana, Vācijas
koloniju ieguve, Osmaņu
impērijas sadalīšana.
Francija: Vācijas
novājināšana, Elzasas,
Lotaringas, Zāras un Reinas
teritoriju atgūšana.
Krievija: nepieļaut
Austroungārijas ietekmes
palielināšanos Balkānos un
kontroli pār Bosforas jūras
šaurumu, Vācijas
novājināšana.
DAUGAVPILS TEHNIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS KOMPETENCES CENTRS
English     Русский Правила