Grieķu-persiešu kari (500.-449. gadi p.m.ē.)

1. Grieķu-persiešu kari

(500.-449. gadi p.m.ē.)

2. Par karu svarīgi zināt:

1.Kara cēloņi (причины)
2.Kara iegansts, iemesls (повод, предлог)
3.Karojošas puses
4.Kara gaitas
5.Kara rezultāti
6.Kara sekas
https://www.uzdevumi.lv/p/pasaule
s-vesture/6-klase/sena-griekija8299/re-9afb0d41-608b-4a75-9eb076da731fdc86

3. Šajos karos saduras divas politiskas sistēmas:

• Grieķijas:
• Pilsoņu kopienas
Demokrātija
,oligarhija
• Armijā karo brīvie
pilsoņi
• Persijas:
• Pirmā Federāla
impērija
• Austrumu
despotija
• Armiju veido
algotņi (pārsvarā
iekaroto tautu pārstāvji)

4. VI gs. p.m.ē – Persija ietekmīgāka valsts pasaulē.

Дарий I – «владыка всех
людей от восхода до
заката солнца»

5.

Par Persijas valsti vari
paskatities materiālu
uzdevumi.lv –
https://www.uzdevumi.lv/p/
pasaules-vesture/6klase/fenikiesi-persiesi-unsenebreji-8187/re-dad4275f1f58-4d8b-953c502b4b220678

6.

7. Jūras flote; kara kuģi

8. Grieķu-Persiešu kari nav viena kauja. Tā ir konfliktu sērija, kas sākusies ap 500 gadu p.m.ē., kad Persieši iebruka Mazāzijā.

Karu cēloņi :
• Persijas impērijas tieksme
paplašināt valdījumus
(nostiprinājusies
Mazāzijā, Egejas jūras
salās un tās ziemeļu
krastā).
• Tirdzniecības ceļu
kontrole
• Persijas tieksme pakļaut
visu Grieķijas teritoriju
Karu iemesls,
(iegansts):
• Sacelšanas Mazāzijas
teritorijās, īpaši Mīlēta,
pret Persijas varu
• Persijas cara Darija I
sūtņu nogalināšana
• Atēnas palīdzēja
dumpiniekiem

9. Persiešu kara kompāņas un svārīgas kaujas

•Эретрия

10.

Grieķu-persiešu karu lielākās kaujas (490-449.) g.
p.m.ē.):
•490. g. p.m.ē. – Maratonas kauja.
•480. g. p.m.ē. – kauja Termopilu pārejā.
•480. g. p.m.ē. – jūras kauja pie Salamīnas.
•479. g. p.m.ē. – kauja pie Platajām.
Valdnieki un karavadoņi:
•Dārijs I – Persijas valdnieks (522-486. g. p.m.ē.)
•Kserkss – Persijas valdnieks (486-465. g. p.m.ē.)
•Miltiāds (ap 550-489. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts
darbinieks un karavadonis. Vadīja atēniešu karaspēku
Maratonas kaujā un sakāva persiešu armiju.
•Temistokls (ap 525-460. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts
darbinieks un karavadonis, vadīja Atēnu aizsardzību no
persiešu uzbrukumiem 480. g. p.m.ē.
•Leonīds I – Spartas valdnieks (488-480. g. p.m.ē.)
vadīja grieķu polisu apvienoto karaspēku pret persiešu
armiju. Krita kaujā Termopilu pārejā.

11.

Maratonas kaujā Persiešu karaspēks ar
Trirēmu kuģiem izsēdās Maratonas līcī ar
20,000-60,000 lielu karaspēku, kur tos sakāva
aptuveni 10,000 lielā Atēniešu hoplītu armija.
No šī atgadījuma radusies leģenda par
Maratonas skrējienu - ka grieķis Feidipīds
noskrējis ceļu no Maratonas līdz Atēnām (42
km), lai paziņotu par uzvaru, un nomiris, to
pasakot.

12. Kserksa I uzbrukums...

480.g.pmē.
Kserks iebruka ar 1200
kuģiem un 150000 -2 milj.
armiju.
Pavēlēja nogalināt
celtniekus,
kas uzcēla neizturīgu tiltus,
Pērt jūru un izvietot jūras
dibenā
dzelzs ķēdes, ka zīmi
Dardaneļi
–nokļuva liela cara verdzība.

13.

karavadonis Temistokls ievilināja lielo, bet vētrās
paplucināto persiešu floti šaurā vietā Salamīnas
šaurumā, kur kustīgās grieķu triēras spēja to
daļēji iznīcināt. Pēc pirmās sadursmes taču
sacēlās rietumu vējš un persiešu floti sasita pret
klintīm.
Tā persiešu ķēniņš ar daļu karaspēka steigšus
devās prom no Grieķijas.
Salamīnas kaujas nozīme grieķu vēsturē nav
pārvērtējama.

14.

Karavadonis Temistokls ievilināja lielo, bet vētrās paplucināto persiešu
floti šaurā vietā Salamīnas šaurumā, kur kustīgās grieķu triēras spēja to
daļēji iznīcināt. Pēc pirmās sadursmes taču sacēlās rietumu vējš un
persiešu floti sasita pret klintīm.
Tā persiešu ķēniņš ar daļu karaspēka steigšus devās prom no Grieķijas.
Salamīnas kaujas nozīme grieķu vēsturē nav pārvērtējama.
Lai gan pats Kserkss I devās prom no Grieķijas, te palika liels persiešu
karaspēks un grieķu apvienotais karaspēks satiekās ar persiešiem
479.g.pmē. kaujā pie Platajas pilsētas. Kauja bija ilga un sīva, bet tās
rezultātā persieši tika sakauti un padzīti no Vidusgrieķijas.
Karš par to grieķu zemju atbrīvošanu, kas atradās persiešu pakļautībā,
turpinājās vēl 30 gadus. Daudzas grieķu pilsētvalstis noslēdza
savstarpējas savienības, bet kā stiprākā izvirzījās Atēnu pilsēta.
Apvienotie grieķu spēki vairākkārt sakāva persiešu floti un veica
vairākus sirojumus Mazāzijā.

15. Kara rezultāti

Ētiskie
Grieķu demokrātijas
uzvara
Pastiprinās
Atēnu autoritāte
Politiskie,militarie
Ekonomiskie
Persija atzina
Mazāzijas pilsētu
neatkarību
Grieķī pilnība
kontrole
Egejas un Melno jūru
Izveidojas Atēnu
jūras savienība– 478 г.
Daudz gūstekņu
vergu
Persiešiem aizliegts
kuģot Egejas jūrā

16. Kara sekas

• Nesaskaņas starp Grieķijas polisēm
• Grieķija zaudē neatkarību – to
pakļauj Maķedonija
• Veidojas jauns politiskais spēks
Maķedonijas Aleksandra lielvalsts
• Persijas lielvalsts sagrauta
• Sākas jauns vēstures posms –
Hellēnistiskais

17. Mājas darbs

• https://www.uzdevumi.lv/p/pasaulesvesture/6-klase/sena-griekija-8299/re9afb0d41-608b-4a75-9eb0-76da731fdc86
• (lasit par grieķu-persiešu kariem)
Pierakstit īsu konspektu par kariem – atbildēt uz
jautājumiem komentāros! Atbildes pierakstīt
burtnīcā. Visu darbu atsutīt līdz 30.03.2020
jēbkura veida uz Mykoob, kā pielikumu vēstulei.
Veiksmi darbā!